Ilgi esmu par to domājusi, bet tieši tagad man radās ideja paprasīt šo jautājienu jums, mīļie kurbijkurneši!

Esmu dzirdējusi par tādām kā kolektīvām halucinācijām. Uz momentu nevaru atrast to ārzemju rakstu par šo jautājumu.

Tur bija skaidrots par to, ka kāds pārītis jaunieši bija redzējuši kādu neizprotamu lietu. Īsti nevarēja saprast vai spoks vai nez kas tur vēl, bet visi to redzējuši. (Varam spriest arī par to, ka visi bija alkohola reibumā vai kā tamlīdzīgi, vai arī tikai viens šo parādību redzējis un pārējiem vnk teikuši: "Jā, mēs arī redzējām...")

Pārējie...tas nozīmē pieaugušie,vienaudži un pat k-kāds vēl ģimenes draugs un arī ārsts pateicis, ka viņiem bijušas kolektīvas halucinācijas.

Tagad prasu jums!

Kā jūs domājat?
Vai vispār var redzēt kolektīvas halucinācijas?

Lūdzu! Viela pārdomām!

kolektiivas.. hm.. shkjiet visai neiespeejami.. nevar jau zinaat, ko tieshi vinji lietoja, bet vai tas iespaidotu.. varbuut redzeeja kko visi, kas bija klaat? zin.. mos toch kaads spoks lidinaajaas.. halucinaacijas shkjiet saistiitas ar praatu.. personiibu.. tiem buutu jaabuut diezgan liidziigiem cilveekiem..

Pastāv tāda lieta kā kolektīvās halucinācijas. Parastās dzīves situācijās, kad cilvēki nodarbojas katrs ar kaut ko citu, tās negadās, bet, pieņemsim - ir kara laiks, ciemam iet grūti, ienaidnieks nāk virsū, visi salasījušies baznīcā un centīgi lūdzas, lai šoreiz ļaunums paiet garām. Visi ir satraukti un domā apmēram vienu un to pašu. Un tad viens, kuram jau tāpat ir neliela nosliece uz halucinācijām, vai, kaut vai vienkārši, sliktāka redze, paceļ acis uz altāri, un viņam pustumsā vai gaismās pēkšņi izskatās, ka Marijas tēls raud, vai kustina lūpas - tātad kaut ko saka. Cilvēks pielec kājās, sāk rādīt ar roku un stāstīt, ko redz. Visi pārējie paskatās - un noskaņoti viņi ir labi, un ierauga to pašu. Tas nekas, ka nekas tur nenotiek.
Tas ir viens piemērs, bet situācijas ir iespējamas dažādas, kad vairākiem cilvēkiem rādās viens un tas pats. Vārdos! Ja pēc tam viņus izšķir un palūdz, lai pastāsta precīzi, ko redzējuši, stāsti atšķirsies detaļās.
Nevajag būt līdzīgiem cilvēkiem, vajag, lai viņi būtu "noskaņoti" līdzīgi.

Ir tāda grāmata "Kas slēpjas aiz noslēpuma", autoru uzreiz neatceros, bet tas bija psihologs. Tur bija labi un interesanti tādas lietas aprakstītas.

nezinu, nezinu... varbūt tās nemaz nebija halucinācijas... varbūt tas ārsts vnk viņiem netic... varbūt tās nebija halucinācijas, jo viņi bija piedzērušies vai narkotiku iespaidā... es nezinu...

Varbūt viņi vispār ir izdomājuši visu no sākuma līdz galam? Tāds tā kā joks.
Vai arī kaut ko viņi ir tiešām redzējuši. Bet jāņem vērā, ka vai viņi bija skaidrā, kāda diennakts daļa bija tad kad viņi "vai spoks vai nez kas tur vēl" redzējuši un vai viņi nav pārlieku salasījušies visādas okultās grāmatas. Piemēram, jau vakarā grūti saskatīt kas īsti atrodas dažus metrus patālāk.

Vakara krēslā bars nedaudz iedzērušu jauniešu iet pastaigāties pēc tam ,kad noskatījušies kādu šausmenīti. Pēkšņi viņi izdzird savādu troksni, tādu kā skrapstoņu no krūma, kas atrodas netālu. Kaut kas lēni un draudoši izplivinās no krūma.
"Āāā! Skatieties! Spoks!"
"Kur?! Ko tu... Es to redzu!"
"Es arī!"
"Bēgam!"
Visi aizbēg. Bet krūmā paliek plivināties balts plastmasas maisiņš.

Vai arī beigās no krūma izskrien suns (skrapstoņa, bet bez plivināšanās), utt. Nu vai nav kas līdzīgs kolektīvāmm halucinācijām?

Halucinācijas ir tad, kad nomodā, vai arī guļot, redz to kā nemaz nav, bet uzsakta to par patiesību. Es to saprotu apmēram tā.

Varbūt tā, ka cilvēki redz kaut ko viem vienādu, bet kā nemaz nav, taču tam ir jābūt katalizatoram, proti, ka jau minēts, kāds pasaka: "Es redzu spoku!" un tamlīdzīgi. Neiespējami, ka cilvēki, kas atrodas kopā un nesarunājas, redzētu vienu un to pašu vīziju. Kā jau minēts, tā ir psihaloģija, masu halucinācijas ir cieši saistītas ar masu psihozi.

Vai guļot vispār var redzēt halucinācijas? Man liekas, ka tos sauc par murgiem (vai sapņiem).

Bet es varu piekrist, ka tas saistīts ar masu psihozi. Cilvēki it kā netic gariem, burvestībām utt., bet, kad viņi redz kaut ko neparastu vai sev neizprotamu, viņi mēģina to izskaidrot ar zināmām lietām (un atzīsim, mēs visi zinām nedaudz par citplanētiešiem, burvestībām un burvju radījumiem, kas nu kuram tuvāks). Un ja kāds izskaidro pūlim pa pusei neticīgu, pa pusei ticīgu cilvēku, ka viņi redz to un to, tad viņiem var sākt likties, ka tā patiešām ir. Protams, tas atkarīgs gan no auditorijas, gan no tā, kurš kaut ko saka vai dara. Ir svarīgi likt noticēt un tas ne vienmēr iespējams.

Manu prāt cilvēkam nevar būt kopīga ilūzija ko redz.. Uzskatu, ka halucinācija ir kaut kas līdzīgs prāta zemapziņas radītai ilūzijai.. Tātad laikam nevar. Bet ja viņi tiešām kaut ko redzēja tad tā nebija halucinācija.

Ņemam vārdnīcu!

halucinācija [lat. hallucinatio < (h)allucinari "murgot'] - smadzeņu darbības traucējumu radīti uztvērumiem līdzīgi redzes, dzirdes, taustes, ožas vai garšas tēli, ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas cilvēkam pašam liekas atspoguļojam īstenību. Halucinācijas jāšķir no ilūzijām, kas ir reālu priekšmetu pārveidota uztvere.

Ir arī vielas - 'haluciogēni" - ķīmiski (dabīgi vai mākslīgi0 savienojumi, kas izraisa halucinācijas.

Nekādi neredzu, kāpēc tā nevarētu atgadīties vairākiem cilvēkiem reizē Viņi jau samaņu nezaudē! Viņiem tikai "rādās", "dzirdās" utt. Nav iemesla apšaubīt. Reāli vēsturē tādi gadījumi ir bijuši un ir pierakstīti.

nu es šaubos vai ir iespējams redzēt kaut ko kas ir arī citu galvās, bet kas lai zin. vairāk liesos uz to, ka tas bija kas cits, kas nebija halucinācija...

Izlasi, lūdzu, kas rakstīts agrāk. Apnīk skaidrot, vai zinies!
Protams, ka viņi visi NEREDZ (nedzird, nesaož utt.) vienu un to pašu. Viņi redz katrs savu, bet idejiski vienu un to pašu. Lietu, ko apzīmē ar sugasvārdu, nevis īpašvārdu. Ja pēc tam pavaicā detaļās, kā tieši redzētais izskatījās, tad šie apraksti pilnīgi noteikti nesakritīs (ja redzēta būs reāla lieta - tad sakritīs). Vienotība būs tikai - "tā bija Dievmāte", "tas bija lācis" utt. Vienam būs melns lācis, citam brūns, vienam viņš ņirgs zobus, otram nē. Un tā tālāk.
"Kolektīvas halucinācijas" ir jēdziens medicīnā, ar ko apzīmē stāvokli, kad halucinācijas rādās daudziem par vienu un to pašu tēmu.
Visvieglāk tās ir izraisīt par tēmu, kas visus vairāk vai mazāk satrauc. Tikai neizmēģiniet, lūdzu! bet cieši cilvēku piebāztā transportlīdzeklī var izraisīt paniku, ja skaļi dziļdomīgi nosaka "saožu dūmus! vai nedeg?" tas nekas, ka Tu neko nesaod, pēc tam būs kaudze ļaužu, kas teiks, kas saoduši. Apzvērēs. Viņi saoda? Nē, protams, jo dūmu nebija.

NJAA ir gadiijies ,tikai taa bija kkada naave vai kka taa.. nee tas ir pilniibaa iespeejams, bet nu nejaw skaidraa praataa..

Es domāju, ka nekāda gadījumā nav iespējams redzēt visiem vienādas halucinācijas.. Pat narkotiku iespaidā katrs redz ko citu. Cilvēkiem tik ļoti patīk noliegt pārdabisko, tāpēc arī izmurgoja, ka ir tādas kolektīvas halucinācijas. Varbūt drīz visa dzīve kādam būs tikai halucinācijas

Tā kā nekāda pamatojuma šim apgalvojumam nav, tad es atļaušos izteikt šaubas par viena otra zināšanām medicīnā un psiholoģijā. It īpaši pūļa psiholoģijā, un it īpaši definīcijās.
Lai par to uzzinātu ko vairāk kā "es domāju", pietiek atvērt jebkuru mācību grāmatu par šīm tēmām.
Turklāt neviens nekur te nav teicis, ka visi redzēja vienu un to pašu. Kolektīvās halucinācijas nenozīmē redzēt vienu un to pašu. Tās nozīmē to, ka vārdos vispārīgi aprakstītais it kā redzētais ir viens un tas pats.
Precīzi vienāds redzētais tiešām nav un nekad nebūs. Ja vien tas viss nenotiek faktiski un patiešām.

Man liekas tu esi vienīgā šajā forumā, kas tic kolektīvām halucinācijām

Tam nav jātic... Tā sauc parādību, kad daudzi cilvēki reizē apgalvo, ka redzējuši vienu un to pašu, bet kas nemaz nav noticis. Ja sīkāk paprasa katram, ko viņš ir redzējis, tad detaļas atšķiras un pamatīgi.
Tā kā es pat nezinu, ko Tu mēģini pierādīt!

Izlasi Gustava le Bona "Pūļa psiholoģiju". Viņš izmanto šo terminoloģiju.
http://64.233.183.104/search?q=cache:aQaPA...t=clnk&cd=3

Ceru, varēsi atvērt. Mācību grāmata.

Piedod, man slinkums lasīt to penteri. Es neko nemēģinu pierādīt, gluži vienkārši izteicu savu viedokli- ka neticu kolektīvām halucinācijām, man tas liekas tik drausmīgi nereāli. Tad jau reālāk ir visādas pārdabiskas būtnes, kurām es ticu. Pašai bērnībā ir kkas rādījies- balti dūmi un balta roka, kas tajos kustās. šīs lietas nav iespējams pierādīt, vienmēr būs atšķirīgi viedokļi- vieni tic pārdabiskajam, citi nē.

Piedod, bet šinī gadījumā Tavām domām un ticēšanai/neticēšanai nav itin nekādas nozīmes.
Tikpat labi vari teikt "es neticu alfabētam". Jēga būs tieši tā pati. Tava elementāra nezināšana un vēl piedevam nevēlēšanās uzzināt, kā tur īsti ir.

Nesaprotu vienu lietu- kad kāds cits kaut ko jebkurā NK sadaļā uzraksta, viņa teiktajam netiek tik šaušalīgi pievērsta uzmanība kā man Nu ir, protams, izņēmumi kā Elony, Matiass un vēl daži.
Izsaku savu viedokli gluži tāpat kā citi, lietas, kas man liekas absurdas nestudēju- laika nosišana. Kas mani interesē, to arī lasu un tici man tādu lietu ir daudz.
Runājot par alfabētu- tik pat labi varēja būt arī savādāks un sākties no, piemēram, e burta. Tas ir tāds standarts, lai atvieglotu dzīvi.