Palīdzība - Meklēt - Biedri - Kalendārs
Pilnā versija: izvēle
Kurbijkurne forums > Citi temati > Noslēpumu kambaris
Dinaer
cilvēks mūždien ir spiests izvēlēties starp dažādiem ceļiem un risinājumiem, iespējām un varbūtībām. savā ziņā ši izvēles iespēja ir mūsu brīvība, bet mani vairāk intresē, kas tieši nosaka mūsu izvēli par labu vienam nevis otram?

vai ir gadījiesizdarīt izvēli par labu kan tātadm , kas pašam pilnīgi neatmaksājas, domājot tikai par otra labumu, pieņemot iespēju, ka pats vari iekūlties smagās nepatikšanās?

cik bieži jūs mēdzat nožēlot, jeb pēcāk pārdomāt izdarīto izvli?

vai izvēle priekš tevis ir viegla vai vienmēr smaga?

vai pēc izvēles izdarīšanas ir iespējams griezties atpakaļ?


mierīgi var apskatīt jeb kādas varičijas gan ar pērkamām precēm, gan dzīves situācijām.

Žanete
Romija
Izvēli vienmēr nosaka vērtību skala, ko cilvēks ir pieņēmis kā savu. Tā var būt vairāk vai mazāk paša izveidota vai adaptēta no sabiedrības, līdzcilvēkiem. Šī vērtību skala noteiks tās īpašības, lietas un nianses, pēc kurām cilvēks izvēlēsies vienu vai otru variantu.

Mazās izvēles mēs izdarām katru dienu ļoti daudz - iet/neiet pāri ielai pie sarkanās gaismas, norkt/nepirkt minerālūdeni, vilkt zaļo vai sarkano maiciņu u.t.t. Lielās izvēles parasti ir krieni retāk. Tās parasti arī tiek apdomātas daudz rūpīgāk, daudz vairāk kritēriji tiek ņemti vērā, lai izvēlētos pareizi vai vismaz pieņemami.

Man parasti tādās lielākās lietās gribās apdomāties, savādāk lielākajā daļā gadījumu nākas vilties. Tāpēc man nepatīk steigties. Neesmu novērojusi pārāk daudz gadījumu, kad ļoti ātri neapdomājoties pieņemu pareizu, svarīgu lēmumu.

Taču, ja ir gadījusies neveiksmīga izvēle, es cenšos arī no tās izspiest maksimālo labumu, lai būtu pēc iespējas mazāk jānožēlo.

Ir vairāku veidu izvēles - izvēlēties labāko variantu vai to, kurā ir vismazākais ļaunums. Tieši šī otrā veida lēmumu pieņemšana un variantu izsvēršana pirms tam ir interesantāka. Vismaz man tā šķiet.
subito
Tas, ko teikšu, var likties diezgan murgaini un nesaprotami, bet...

Nu, ja pieņem, ka jeb kas, kas Eksistē, tātad arī cilvēks ar tā smadzenēm, ir elementārdaļiņu kaudze, tad varētu nonākt pie secinājuma, ka tāda brīvā izvēle nepastāv (determinisms). Tas, ko tu katrā konkrētā brīdī "izlem" darīt ir atkarīgs vienīgi no šo elementārdaļiņu savstarpējā stāvokļa attiecīgajā momentā.

Viss, kas Notiek, ir šo stāvokļu izmaiņas laikā, katrs nākamais stāvoklis atkarīgs tikai no iepriekšējā un, zinot esošo stāvokli, varam aprēķināt nākamo. Pieļauju, ka neviens vēl neprot apstādināt laiku un noteikt Visu elementārdaļiņu savstarpējo stāvokli (zināšanu par Visuma uzbūvi trūkuma dēļ). Ja kāds to iemācītos, tad varētu aprēķināt nākotni, risinot vienādojumu sistēmas.

Jāsaka, personīgi es esmu gandrīz pilnīgi pārliecināts, ka "brīvā izvēle" patiešām ir tikai ilūzija, pie šādas pārliecības nonācu, mēģinot izveidot daudzmaz normālu lielu gadījuma skaitļu ģenerēšanas funkciju.
Roviela
subito - palasi vairāk zinātnes vēsturi. Determīnisms ir pievilcīga teorija līdz brīdim, kad apjēdz, ka ir lietas, kuras nevar izmērīt precīzi. Ar to pietiek, lai viss skaistais, iepriekš paredzamais kāršu namiņš izjuktu. Tas nav mūsdienu atklājums, itin nemaz. Ideja nāca kopā ar Ņūtona mehāniku, bet sabruka ar kvantu fiziku (aptuveni un tēlaini izsakoties).

Izvēle vienmēr ir bijusi smaga padarīšana. Bet ir taču cilvēki, kas ir izdarījuši sev acīmredzami neizdevīgu izvēli, piemēram, nomirt, citu labā.
Sīkas izvēles, kā Etasi saka, notiek pilnīgi visu laiku. Par tām bieži pat nedomā, izvēlas ierasto. Teiksim - kāpt no gultas ar kuru kāju no rīta - vai kāds pie tā īpaši piedomā? Ar kuru roku sasmērēt sviestmaizi - vai piedomā? Parasti nē.
Kādu topiņu vilkt - jā, tur sāk domāt, bet arī tikai tad, ja neesi aizgulējies un jau kā 10 minūtes nav jābūt citā vietā.
Kuru augstskolu izvēlēties? Te jau ir jāpadomā - izvēle ietekmēs pārāk daudz no atlikušās dzīves.

Ja personīgi par mani, tad par nebūtiskām izvēlēm es nesatraucos, to, ko izvēlos, mēdzu apdomāt, tāpēc nesanāk vilties bieži. Ja arī sanāk vilties, tad cenšos no izvēles "izspiest maksimālo labumu dotajā situācijā". Tik un tā nemēdzu nožēlot, jo izvēlējos pati un padomāju arī. Mēdzu pačīkstēt brīdī, kad saprotu, ka viss nav tā, kā es iedomājos.

Gandrīz visas izvēles var labot, ja neskaita, teiksim tādas - braukt ar autobusu vai lidmašīnu, tad no lidmašīnas neizkāpsi vis, lai pārsēstos autobusā. Bet no neveiksmīgi izvēlētas augstskolas var izstāties un iestāties citā.

Izvēles smagums vai vieglums, protams, ir atkarīgs no tā, kas jāizvēlas, t.i., no situācijas, bet ir vēl viena lieta - katram individuālam cilvēkam izvēles process, tā smagums vai vieglus arī ir individuālā pakāpē. Ir ļoti izlēmīgi un ļoti neizlēmīgi cilvēki.
subito
Tomeer tas, ka cilveeki kaut ko neprot preciizi izmeeriit vai neapzinaas kaadu lielumu, kas buutu jaameera, ir tikai vinju [varbuut, bet ne obligaati muuzhiigi neatrisinaama] probleema.
Roviela
CITĀTS(subito @ 14.05.2006 00:31) [snapback]630532[/snapback]

Tomeer tas, ka cilveeki kaut ko neprot preciizi izmeeriit vai neapzinaas kaadu lielumu, kas buutu jaameera, ir tikai vinju [varbuut, bet ne obligaati muuzhiigi neatrisinaama] probleema.

Nē. Lūk, tieši tas ir tas grūtākais apjēgt, ka šī neiespējamība nav atkarīga no mērītāja, bet "iebūvēta" matērijā. Tiešām, palasi, lūdzu, darbus par šo tēmu. Mums par to skolā stāstīja fizikā un pēc tam varbūtību teorijā, bet es, protams, sīkumos to visu neatceros.
Un pēc tam vēl šur un tur tas bija. Determīnisms ir pagātnē, to vairs māca tikai kā vēsturi. Savā laikā progresīvu, protams, bet līdz ar jauniem atklājumiem izrādījās, ka nepieciešamie labojumi teorijā ir tik lieli, ka bija vajadzīga jauna, kurā determīnsmam vietas vairs neatlika. Neviens uz to šodien vairs nopietni neraugās. Daudzi vēl ilgi dzīvoja sajā cerībā - ja nu mēs vienkārši neprotam izmērīt? Diemžēl, es neatceros kurš tieši pierādīja, ka precīza izmērīšana nav iespējama, un tas ir lietu dabiskais stāvoklis.
subito
Paldies par padomu! Meegjinaashu atrast informaaciju par to pieraadiijumu.
Andromeda
Katrs var izdarīt savu izvēli balstoties uz kaut kadiem sev svarīgiem principiem.
Es uzskatu, ka katra izvēle ko izdaru ir tāda kādai tai ir jābūt. Mēs vienmēr varam domāt (pēc izvēles izdarīšanas) "varbūt vajadzēja darīt un šitā..."
Bet ja nu mūsu jau izdarītā izvēle ir labākais variants?
Nožēlot izvēli nav nekādas jēgas, jo mēs neko nevaram mainīt. Kas izdarīts izdarīts, jādzīvo tālāk.
Protams, dzīvē ir brīži, kad nākas pieņemt ļoti smagus lēmumus.
Tādos brīžos, piemēram, es paļaujos tikai un vienīgi uz to ko jūtu. Katrs cilvēks ir savādāks un katrā situācijā pieņems savus lēmumus. Kā sacīt jāsaka, kas der vienam, neder otram. Tāpēc es visiem iesaku paļauties tikai uz sevi.
josephine
"Es nevaru izvēlēties labāko, labākais izvēlas mani"
Principā piekrīti Andromēdai, ka neatkarīgi no izdarītās izvēles sekām, tā tomēr ir un paliek PAREIZĀ izvēle..., jo kā es saku, nekas jau nenotiek bes iemesla. Un mūsu "izvēles brīvība" ir tikai mūsu attieksme.
Bite
Parasti, es savu izvēli nožēloju.
Tagad cenšos nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Man šķiet, ka savā ziņā var labot savu, kā teikt nepareizo izvēli, bet citreiz nevar.
Šī ir pamatsatura "Lo-Fi" versija. Lai skatītu pilno versiju ar papildinformāciju, formatējumu un attēliem, lūdzu, klikšķini šeit.
Invision Power Board © 2001-2021 Invision Power Services, Inc.