Mani ļoti intresētu kā citi izprata šo grāmatu. Dīvaina jau bez gala.... kā izpratāt beigas?

Labs ir, ja muhameds neiet pie kalna, tad sāk darboties kontinetnu dreifs

Grāmata ir no cikla par gieķu mītiem, bet apstulbinoši burvīga.

Tā ir rakstīta kā interneta čats, ko aizsāk ariadne.

Bars cilvēku nonāk slēgtās telpās, kur vienīgais prātīgais ko darīt -ir čata sarunas, sava veida timekļu un labirintu veids. Viņi ir nolaipīti un es jūtos (lasītājs) kā vērotu šausmīgu realitātes šovu, atbaidošu, jo cilvēki nezin, ka tiek novēroti, ( filma cube) viņi nezin kā tur nokļuvuši un neizn kā no tā iziet. Viņi meklē tēseju, kas viņus izglābs, un ariadne izmet pavedienu, uzšāk čatu, kas noved....

....kas noved pie - minotaura, kuram galvā ir šausmu ķivere. Visa grāmata ir stāsts par ķiveri un labirintu. Un to kā tēsejs nogalina nezvēru.

Kā es gribētu ar kādu parspriest beigas, un pašu šausmu ķiveri.

Cilvēki, ja ir iespēja izlsiet, nenožēlososiet.


P.S. pavediesn viens, Ariadnes labirints ir - mīksta gulta, jo pēc teikas, kad ariadne palīdzēja tēsejam iziet no labirinta šamais solīja to precēt, ariadne aizsnaudās, bet viņas brāļa slepkava aizlaidās ar viņas māsu. Viņas labirints ir sapņi....

Lasīta grāmata, bet pirms kādiem 2 mēnešiem. Sākuma daļa bija diezgan interesanta un saistoša, bet manuprāt beigas bija diezgan nekonkrētas. Ja man jautātu, es dotu 5 punktus no 10. Galvenā varone tomēr manuprāt nebija Ariadne , bet gan visi no labirintos nokļuvišaie. Katram savs labirints; citam garš, galu nesasniedzams labirints, citam vienkārša istaba, vai gaitenis ar grafiti galā. Nesaku, ka grāmata būtu slikta, bet īstais vārds varbūt būtu citādāka. Kautkas tāds, kas vēl nav lasīts. Un arī rakstīšanas stils- citādāks, jo čata veidā manuprāt nav iepriekš kāda manis lasītā grāmata rakstīta. Var novērtēt apkārtni no personu viedokļa.

Nuuu, bet mani tieši beigas fascinēja - jo tīri riktīgs smadzeņu mežģis, kam tad galvā bija tā šausmu ķivere, kas to uzvilka, kas bija mīnojs, kas ariadne, kas tēsejs, kur palika tēsejs, kas bija sartiks. Un vai man galu galā viņeim izdevās uzlikt to ķiveri jeb nē?

Jā pavlova kuce,labirinti (reāli kruc bija tas kurā bija strupceļš ar lodi, ko ielaist pierē) un ugly vāvuļojumi par dievu

Ai lai nu kā Peļevins jau arī ir klasika! Un varbūt, ka šis darbs nebija uberduper jaunu iedvesmu pārņemts uzrakstīts ir labi, un ne visi aizdomāsies, kas ir tarkosvska spogulis, un kāpēc iespaidī krītot seperātorā rada pagātni... uij nu laba taču, bet beigas dīvainas

Liekas, ka sartiks esam mēs paši, bet es cerēju ka monstredamus...

Izlasīju. Smadzeņu mežģi. Nācas dažas vietas pārlasīt, lai man būtu skaidrs, kas ir kas. Nepatīk šitik samistrotas grāmatas, nožēloju, ka izlasīju.

Lasīts ilgu laiku atpakaļ. Visai uzjautrinoša literatūra.

Ak, kungs!

Es šo grāmatu mīlu!

Morijs bija paņēmis no bibliotekas, teica, ka interesanta, viss rakstīt kā čatā. Nezinu, kurā nodaļa viņa tagad ir, bet es visu izlasīju pa pāris stundām. Nezinu, ko lai piebilst. Mana pēdējā laika mīļākā grāmata.

Viss bija skaidrs, tikai pēdējo nodaļu īsti neizpratu, bet tas laikam tā domāts, lai katram tā būtu savādāka, jo no katra individuāli atkarīgs, kādi iespaidi par grāmatu rodas.

Noteikti ieteiktu izlasīt ikkatram, kas vēlas nedaudz pafilosofēt, palūkoties uz grieķu mītiem no cita punkta, un vienkārši papriecāties par tās vienkāršību un ģenialitāti.

Novērtējot desmit baļļu sistēmā, tad dotu 42!