Ēm. Tātad spēles būtība ir tā, ka visu laiku jāuzdod jautājumi. Uz jautājumu jāatbild ar jautājumu. Vispār, dzīvē laikam ir labāk, jo tad nedrīkst vilcināties un spēlē vnk 1 pret 1 tapēc nu jā. Un es meklēju šitādu spēli, bet neatradu :/

Tātad. Es sāku ar jautājumu -- Kā iet? Tu jautā pretī -- Kā tev pašam iet? Es -- Kā tad vispār cilvēkam šajos laikos var iet? Tu -- Tādā gadījumā, ko tu vispār saproti ar vārdu ''iet''? Un tā tālāk un tā joprojām.

Nedrīkst būt apgalvojuma teikumi. Katram postam -- tikai viens teikums un tas pats jautājums.
Nedrīkst būt neatbildamie jautājumi (piem. ''Kas ir Dievs''?).

Kad tiek pārkāpti noteikumi (apgalvojums vai neatbildamais jautājums), spēle sākas no sākuma. Tātad, ja es iepriekš esmu iepostojusi ''Jā'', tu raksti -- ''Apgalvojums.'' Un savu jautājumu.

*Es gribēju vēl piebilst to, ka katram nākošajam jāatbild, itkā iepriekšējais jautājums tiktu uzdots viņam, tb, jāiztēlojas, ka visa iepriekšējā saruna notikusi starp jums diviem*

Aizmirsu pateikt, ka katram nākošajam jautājumam jābūt par tēmu, un, ja tev liekas, ka pretjautājums nav par tēmu, vnk saki ''Novirzīšanās no temata'' un uzdod jaunu jautājumu! No temata novirzījās ruuta ''Un vai tad ir?'' -- ''A kā ta es zinu, ar ko runāju'' tā ir novirzīšanās no tēmas *


Sākam

Kāds šodien ārā laiks?

Kaads tad pa logu izskataas?

Kas tev liek domāt, ka es redzu logu?

Kas tew acis pierē naw?!

Tu domā, ka man nav?

Un vai tad ir?

A kā ta es zinu ar ko runāju?

A kā tu zini, ka es runāju ar tevi?

A kā tad to sauc ko mēs darām?

Kāpēc vispār jāsauc, ja var darīt tāpat?

A kādēļ nevajag saukt?

Ko mums dod tas, ka kaut ko nosaucam vārdā?

Vai tad var darīt tāpat?

*es gan nezinu, vai te tā stingri var pietureeties pie jeedziena "novirzīties no tēmas", jo vienalga jau kaut cik novirzīšanās būs.*

Vai tad ir kaut kas, ko nevar darīt tāpat?

*Tā nemanāmi novirzīties var, bet ne jau tik atklāti! *

Priekš kam vispār kaut ko darīt tāpat, ja var nedarīt neko?

Bet kāpēc tad tērēt laiku nedarot neko?

Kurš gan ir teicis, ka nekā nedarīšana ir laika tērēšana?

Vai tad laiks neiet uz priekšu arī neko nedarot?

Bet vai tad labāk nav kaut ko darīt, nekā nedarīt?

Vai tu esi pilnvarota spriest par to, kā visiem ir labāk vai sliktāk?

Vai tu esi pilnvarota spriest par to, vai es esmu pilnvarota spriest?

Vai Tu vari definēt jēdzienu "pilnvarots" ?

Kāpēc gan man viņš vispār būtu jādefinē?

Kādēļ tu domā, ka tev ir tiesības viņu nedefinēt?

Kāpēc lai man nebūtu tiesības?

Kāpēc lai Tev būtu tiesības?

Kādēļ, lai tu spriestu par to vai man ir tiesības?

Vai tad es pat spriest vairs nedrīkstu?

A par ko tu gribi spriest?

KAs tev atļāva jautāt man kaut ko par spriešanu?

Vai tad Tev to nedrīkst jautāt?

Vai tad jums visiem tiešām nav ko darīt, kā vein apspriesties?

wai tad ir arii citas iespeejas?????

Vai mums dzīvē vispār ir iespēja kaut ko darīt?

Vai tad dzīve nav pietiekoši gara, lai darītu visu, kas ienāk prātā?

A warbūt ir??

Vispār - vai pēdējā iespēja pamertot kurbijkurni neb;ūtu visu biedru pasūtīšana?

Vispār novirzīšanās no tēmas!

Sākam jaunu.

Vai Harijs mīl Džinniju?

Vai tad Roulinga to neminēja kā faktu, un vai tad skūpsts un "jaukās mīlas tirpiņas" nozīmē ņirgāšanos?

Kapēc lai tā nebūtu ņirgāšanās?

Kāpēc lai būtu?

a kapeec tu jautaa to MAN?

vai tad ir veel kads kam kaut ko var jautaat???

Bet kads tur sakars ar Hariju un Džiniju?

Bet kādēļ tev jāzina par Harija un Džinijas sakariem?

Vai tad ir iespējams nejautāt ???

Un vai tad es jautāju?

Un vai tad tu nejautaa?

kāda šķirba vai tu jautā vai nejautā, vai tad nav tā, ka Džinnijai un Harijam ir sakari un par citiem sakariem nav nekādas daļas? :?

Bet vai tad tevi tas neinteresē?