Vai Jums patika shii graamata?? Man ljoti..ko Juss par vinju domajat?? man skjiet ka shii graamt bija neaprakstamai burviiga...

Un vai drīkst zināt,kas tieši Tev šajā grāmatā likās burvīgs?

diezgan baiga grāmata izlasīju pirms kāda gada, tikai diezko nevarēja izlasīt jo kāds bibliotēkas labdaris aizskrāsojis visus sliktos vārdus , burvīga varbūt man gan viņa nelikās ,

Aha grāmata riktīgi super. Tiešām parāda dzīves patiesību. vai tā ir baiga nedomāju vis vnk patiesa un aizraujoša lasāmviela

Lieliska grāmata! Lasīju jau sen, īsti visu neatceros, būs kādreiz jāpārlasa, iesaku izlasīt visiem, patiesībā, noderīgi un pamācoši, skarbā realitāte.

Patiikami.. atspoguljo to, kas tagad notiek Latvijaa.. vinji jau tam visam paari ir gaajushi.. mees veel tikai iesim.. smaga graamata, bet ichiiga

Grāmata nebija gluži tāda, kā vienmēr biju domājusi - skolas bibliotekāre neizsniedza pamatskolniekiem sakot, ka viņiem tā par traku. Nu, es domāju, ka tur būs kaut kas skandalozs vai pamatīgi pārspīlēts, bet likās normāla grāmata, kurā vienkārši aprakstīta tīra dzīves realitāte. Un paši tādu esam izveidojuši.
Nu labi, diezgan pasmaga grāmata, drūma, bet arī ne pārāk.

Man likās burvīgi tas ar kādu mīlestību viņa mīlēja savu draugu un viņas centību..tieši tāpēc ka viņa bija drūma..tāpēc man patika...

Ļoti aizraujoša. Interesanta. Izglītojoša.

Nu, burvīga nebūs īstais vārds. Grāmata par realitāti un... jā... diezgan smaga.

Shii bija pirmaa graamato ko izlasiiju kas ir saustiita ar narkotiku teemu... Manupraat izlasi jebkuru graamatu kas ir saistiita ar atkariibaam, mociibaam etc. un taa noteikti atstaas kaadu nospiedumu gan praataa, gan sirdii...

drūma bija. lasīju tik sen, ka praktiski pat netaceros, kas tajā grāmatā notika, kā varoņus sauca. bet jā, šī laikam bija mana pirmā grāmata par narkotiku tēmu un tā kā grāmata bija tik laba, visas pārējās grāmatas par šo pašu tēmu man neliekas ne interesantas, ne oriģinālas. un kaut kā tā.

Izlasīju, bet mani kaut kā nesaista tēma par narkotikām..

Nu jā, bet ne visi cilvēki ir tādi kā viņa, kas sāk ar hašišu un turpina ar visādām ripām, pēc tam heroīnu utt. Bet pemācoša patiešām. Tagad zināšu kā jālieto narkotikas nu labi, ne taču.

Tā grāmata mega-populāra jauniešu vidū
Nu visu pirms es to grāmatu paņēmu no bibliotēkas, un tajā grāmatā bija uzdarbojusies `tikumības policija`, un visi rupjie/perversie/u.c.c vārdi bija aizkrāsoti tāpēc bija apgrūtinoši lasīt XD.

Grāmata aizkustinoša. Viegli lasījās. Izglītojoša par narkotikām. Kinda reklāma. Tagad jau viņa ir kulta upuris. hihi. man nepatika. vismaz vairs nepatīk; lieliski parādīja cik cilvēks ir spējīgs zemu krist..

mmm. man gan patika - bet ja jāatzīst tad man bija varbuut mazliet traucēts miegs...bet taa graamata tā neko - beigas man nepatika tik vienmuļas - bet --- rakstīts pēc patiesiem notikumim

Tā ir viena no pēdējajām grāmatām, ko esmu izlasījusi. Man viņa patika, pat ļoti. Reāla. Viss tiek parādīts patiesajā gaismā. Cilvēka iespējas un pretošanās, divas dzīves, ko grūti izdzīvot un ceļš uz nākotni.
Kā kaut kas pagātnē var sabojāt nākotni.

lieliska graamata.man ieteica māsica.patika, ka atšķiriibaa no citaam taada veida graamataam par narkotiku atkariibu(piem.''kaifs''), šii beidzaas laimiigi

Es izlasiju zoo stacijas beernus un mani tas ljoti aizkustinaaja/...

Jā, pēc šīs grāmatas pārdomas patiesi garantētas. Par dzīves jēgu, par atteikšanos, par tā laika jaunatni, salīdzinot ar mūsdienu... Nu būtībā viss, viss, viss... + narkotikas. Un patiesībā grāmatā diezgan strikti iezīmējas arī Vācijas ... nezinu - sabiedrība? ... Nu katrā ziņā aizķeras. Un ilgi!

grāmata. pirmā grāmata,kas šķita par smagu. bet es lasīju un lasīju. visur- skolā, stundu laikā, mājās, vakariņojot, kaut kur pie kāda mājās. nu visur. uz beigām, gribējās, lai grāmata nebeidzas. un žēl,ka nav tālāk aprakstīts, kas notika ar tiem pārējiem. bet nu jā. tāpat var iedomāties.

noteikti pārlasīšu un pārlasīšu vairākas reizes.

izlasīju to, kad jau nu mums viņu skolā uzdeva (laikam kādā 7. vai 8. klasē). Ļoti mani viņa piesaistīja, tas, ka tur tika rakstīts tiešām it kā no pusaudzes viedokļa, pamatojot daudzas no tām lietām, ko viņa sadarīja. piemēram tas, ka galu galā tas viss sākās tikai tāpēc, ka viņa gribēja kļūt pupulāra, tieši tāpēc viņa sāka nodot piena pudeles (ja pareizi atceros), lai nopirktu sev pirmās cigaretes un varētu stilā iet un smēķēt aiz skolas stūra pie citiem stilīgajiem. tas, kā viņa sāka krāsoties un pierunāja māti nopirkt krūšturi, kaut arī viņai to vēl labu laiku nevajadzēja. man patika, ka tur bija parādīts, kas un kāpēc pusaudžiem liekas pievilcīgi, piemēram, narkotikās, ūdenspīpē. ka to darīja, lai tevi cienītu apkārtējie. un atceros arī to, kā viņa lepojās ar to, ka viņai nav jāstāv uz stūra pie stacijas, jo naudu narkotikām prostituējoties sapelnīja viņas draugs. un ka viņa pati dažus mēnešus vēlāk tur stāvēja un centās izskatīties pēc iespējas jaunāka, lai viņu paņemtu kaut kādi pedofili.

CITĀTS(scelenty @ 19.07.2006 18:31) [snapback]1010312[/snapback]

lieliska graamata.man ieteica māsica.patika, ka atšķiriibaa no citaam taada veida graamataam par narkotiku atkariibu(piem.''kaifs''), šii beidzaas laimiigi

it kā jau jā, jo viņa tika no tā ārā, nu, vairāk vai mazāk, turklāt viņas dzīves pieredze daudziem noder par piemēru un arī biedinājumu. turklāt ''kaifs'' nemaz tik nelaimīgi nebeidzās. džeks pats bija vainīgs, ka nokļuvas cietumā, turklāt viņam nevajadzēja sapīties ar to ''meiteni no labas ģimenes'', jo tieši viņa samusināja viņu darīt daudzas lietas.

Smaga, smaga...
Arī es pēc grāmatas izslasīšans pārdomāju šo un to. Tikai gan to, ka grāmata bija "burvīga" gan nesaku.
Kāds man pazīstams cilvēks teica, ka labprāt dzīvotu Kristiānes pasaulē un būtu šajā meitenes realitātē. Tas būtu interesanti, pēc viņas domām.
Mani grāmata tieši otrādi-pārliecināja atteikties. Akli nesekot apkārtējo spiedienam un tomēr iekšēji cīnīties ar savām bailēm un izjūtām, nevis meklēt glābiņu narkotikās vai alkoholā.

Evit, grāmatas vidū bija fotogrāfijas ar paskaidrojumiem, kas notika ar Kristiānes Zoo stacijas draugiem.

Grāmatu izlasīju līdzīgi kā Brauna romānus-zibenīgi šķīru lapas, lai uzzinātu, kas notiks tālāk. Varu apgalvot, ka grāmata bija laba, tikai "laba" savā veidā.

Jāatzīst, ka ar šo grāmatu esmu iepazinusies ne mazāk ne vairāk kā pāris izkritušu stundu laikā, kad man skolā vnk nebija ko darīt un es devos uz bibliotēku palasīt. Cik paspēju izlasīt, man patika. Smaga grāmata, vislabākais ir tas, ka tajā ir atspogulota patiesa situācija, kas mani nebūt nešokēja, bet lika tikai skumji nopūsties, jo lasīt par šādām lietām man vienmēr ir smagi, par atkarībām. Tiešām laba grāmata, rakstniece visu ir lieliski aprakstījusi.

jā, īstenībā grāmata "kaifs" arī bija kaut kas līdzīgs, bet Zoo stacijas bērni man likās bija rakstīta ra lielāku atdevi..

Tas varētu būt tapēc, ka Zoo stacijas bērni tomēr ir biogrāfiskais romāns, bet Kaifs, man liekas, ka nebija. Un pat, ja bija, tad rakstiens par daudzām lietām patiesību nemaz nezina, kas un kā. Kad lasīju, likās, ka bikīt viņam neto ir sastāstījūsi par pāris procesiem. Vnk citās grāmatās pavisam kas cits aprakstīts, nekā Kaifā par tiem procesiem.

Grāmata ir vnk ideāla, tā vismaz piesaista cilvēku uzmanību, un varbūt liek aizdomāties par narkotiku lietošanu!

Piekrītu anarhistei. Bet tā bija pēdējā grāmata, kuru lasīju par narkomāniem. Ir bijušas arī labākas.

Vien no manām mīļākajām grāmtām. Staipiju viņu līdz visur un lasiju kad vien bija kāds brīvs brīdis. Ar "Kaifu" grūt isalīdzināt. Tēma it kā tā pati, bet Zoo staciajs bērni patika daudz labāk. Lasot bija tāda sajūta, ka tu esi tajā visā iekšā. Vēl laba grāmata par narkotikām ir "Memento", bet to diemžēl līdz galam neizlasiju, tomēr sākums bija daudzsološs.

Kā biogrāfija - ok. Kā literatūra - nu, diezgan jau tizli.
Visu laiku tāda malšanās un viens liels nekas.
Tāda utopiski jauka pēdējā rindkopa. Tas arī viss.

Aaaa -- es to jau vairākas reizes dažādiem cilvēkiem esmu teikusi. Gandrīz tieši tādiem vārdiem.
Zoo stacijas bērni man baigi nepatika, kaut vai es viņus lasīju pirms kādiem četriem gadiem, vecumā, kad vēl visādu trešu varēju ciest. Un man šķiet, ka tie, kam viņa tik šausmīgi patīk, vienkārši fano par settingu.
Kaut vai tā pati Manfeldes Adata ir labāka.

Ak dies, es šo topiku uzrakstīju pirms diviem gadiem, un tagad manas domas ir pilnīgi mainījušās.

Vēljoprojām ļoti patīk tā grāmata, ik pa reizei pārlasu, bet burvīga, nē. viņa nebija burvīga, viņa bija smaga, realitātes piesātināta grāmata, tad es to vēl nesapratu.

Interesanta grāmata. Nesen mums pa klasi viņa "ceļoja".
Lasot to grāmatu tāds drūms garastāvoklis parasti bija. Gribējās ātrāk izlasīt, lai tas murgs beigtos.

Man gan tā nebija, pašā sākumā gribēju vēl un vēl.

Garlaicīga.Gan tēma,kas jau tikpat daudzreiž atgremota kā ,piemēram, globālā sasilšana, gan teksts, gan viss pārējais. Domāju,ka ir spēcīgākas grāmatas, lai gan šāda tematika mani neaizrauj un par jaunākajiem kārtējā "ex" narkomāna ciešanu pilnajiem memuāriem nezinu.

nu normāla.. labi labi.. man patika ;D


bet dažas vietas gan pretīgas :/

Tas pretīgums, tas labākais.

Grāmata labi uzrakstīta, ļoti viegli lasīt, nav nekādas dziļās domas tur ietvertas, vienkārši parādīta dzīve ka'da tā ir; ko ko, bet vismaz katrs zinās cik zemu nedrīkst krist, izlasot šo grāmatu

Hmm... kādu laiciņu atpakaļ lasīta gan. Grāmata, kas ļoti patiesi attaino mūsdienu pilsētas pusaudža dzīvi un problemas ar kādam viņš var sastapties. Patika, ka tik labi parādītas pilsētas un lauku ietekme. It kā neko jaunu man nepateica, bet grāmatā ir ieliktas emocijas, kas tai piešķir rozīnīti.
Jā. Arī Latvijā novēroju, ka pilsētās bērnu laukumi ātri tiek apskādēti, bet ja runāsim godīgi- kas gan ir spēļu laukums? Vairums bērniem patīk spēlēties vienatnē vai arī ar sev pazīstamajiem, nevis veselu baru citu bērnu, kas gaida rindā uz šūpolēm!

Piekrītu par pāris pretīgajām vietām.
Bet īstenībā, izlasīju vienu reizi un, liekas, pietika uz visu mūžu.
Katrā ziņā tuvākajos gados noteikti vairāk nelasīšu.
Īstenībā, mazliet piekrītu Antonam Ego, kā literatūra galīgi nav laba.
Bet, nu, vismaz bija ar ko pakavēt laiku.

nesaprotu- kas tik pretigs tai grāmatā? Izklausas, ka jūsu dzīve ir kā ēdenes dārzs.
Man šo grāmatu nopirka un lika izlasīt mamma... 12. gadu vecumā, tāpēc vēl šokējos arī par faktu, ka bibliotekāre nav ļāvusi lasīt.
Grāmata interesanta. Manuprāt, viņa mani piesaistīja ar to, ka tā bija sarakstīta par mana vecuma jaunieti UN balstījās uz patiesām lietām. vēlāk pārlasot es priecājos arī par to, cik labi ir attēlota Vācija tajā laikā un cilvēku dzīves stils... nu, jā, kā jau teica- skarbā realitāte.
Par narkotikām un tā- jā, nu LV tikai tagad tas tā iet pilnā apritē.
Ah, esot arī filma. un Jā zinu cilvēkus, kas brauc uz zoostaciju, aplūkot šo vietu.

šo grāmatu sāku lasīt vakar un tūliņ jau pabeigšu. lasās ātri, bet neteiktu ka ar lielu aizrautību, jo nu šāda tipa grāmatas esmu lasījusi un man kaimiņos tādas lietas notiek nepārtraukti.
man grāmata iedveš tādu vairāk kā riebumu un nesapratni par to kas tur notiek, gribas a'trāk pabeigt lasīt vai pat vnk nelasīt līdz galam.

Grāmatu izlasīju apmēram 12,13 gadu vecumā, un izrāvu to cauri 5 stundās, tik saistoša tā man likās. neredzu tajā neko šausminošu, ne pretīgu, vnk reālās ielas dzīves atspoguļojumu tajā laikā.
es domāju, ka ir visnotaļ interesanti ieskatīties dažādās pasaulēs, neaprobežojoties ar to, kurā paši dzīvojam.

šopavasar paņēmu bibliotēkā un pavisam biju aizmirsusi. vasaras vidū izdomāju izlasīt līdz galam un pabeidzu.
iepatikās tikai mazliet.
šausminājos par patieso narkomānu dzīvi un to, kā viņi iegūst naudu nākamajai devai.
ārprāc.
bet iesaku izlasīt arī citiem. liks padomāt. un tā pamatīgi..

lasot ik pa brīdim nodomāju "stūlbie, stūlbie cilvēki". bet bija interesanta grāmata.

Manuprāt, šo grāmatu būtu jāiesaka ikvienam, kas uzskata - vienreiz pamēģināšu un ar mani taču nekas nenotiks! Varbūt kādā attālākā prāta nostūrī tomēr lasītais aizķersies un cilvēks neķersies pie pamēģināšanas...

Pamācoša. Izrādās ir arī jāvar viņu izlasīt..

ķersies, ķersies, kur ta liksies.

jocīgi vēl pirms pāris nedēļām nebija ne jausmas par ko grāmata ir, un biju domājusi nu kaut kad izlasīt, bet tagad nesen Vācu valodā skatījāmies filmu [ar angļu subtitriem ]..

protams, jā filma nav tas, kas gŗamataun tieši tāpēc es tagad gaidu kad varēšu viņu no kāda aizņemties, varbūt bibliotķā jāaplūko..
bet nu pamatīgas pārdomas radās arī pēc filmas, galvenokārt jau par to kā vispār tie aktieri kaut ko tādu varēja nospēlēt, un tad vēl protams pēc dažām ainām arī klasesbiedriem bija morālā trauma, bet jā ļoti labi atspoguļo reālitāti tolaik Vācijā.. un brrr.. ceru, ka ne pie mums.

vispār es lasīju, ka grāmatu ir sarakstījuši divi žurnālisti pēc tās Kristiānes atmiņām un intervijām.

Grāmata, manuprāt, tiešām izcila. Ļoti patiesa un atklāta, kā arī tajā nav izskaistinājumu vai liekas moralizēšanas. Citreiz pietiek parādīt realitāti, lai to nekad negribētos piedzīvot un gribētos no tās pasargāt citus.

Izlasīju jau diezgan sen, vismaz pirms 7 gadiem, tomēr vēl arvien ik palaikam ataust atmiņā kādi tēli vai notikumi no grāmatas.. ļoti dzīva.