CITĀTS
Kāds ir šī topošā garadarba mērķis?
Kāds ir darba galamērķis? Es teiktu, galvenais ir process- atbilžu meklēšana uz interesantām un vēl līdz galam neskaidrām lietām, faktiem. Jautāt- manuprāt, viens no galvenajiem prāta virzītājspēkiem.
Dīvaini, bet rodas priekšstats, ka tieši to neviens šeit nevēlas! Varētu padomāt, ka bail no rezultāta. Un lai kāds priekšstats rastos- "tikai atrast kopīgo", "uztaisīt kaut ko paliekošāku", "pierādīt, ka latvju dainas ir balstītas uz Bībeles baušļiem" tas ir un paliek mans viedoklis, ko cenšos papildināt, un varu pilnībā nomierināt- es netaisos rakstīt grāmatu vai veikt pētniecisku darbu. Mani māc tikai interese, kas aizsākusies ar mazu mājas darba uzdevumu. Galīgi absurdi, bet kāpēc gan es nevarētu mēģināt pierādīt, ka dainas ir balstītas uz baušļiem? Atsaucoties uz Farliner minēto:
CITĀTS
grūti noteikt, cik daudz no tām sakarībām ar "10 baušļiem" ir izveidojušās vēlāk, un cik daudz ir bijis agrākā pasaules modeļa satāvā.
Kāpēc gan ne? Lai nu kā, nav viena pareiza viedokļa- drīzāk nepilnīgs, virspusējs vai aptuvens, tāpēc uzbrūkošā attieksme gan droši vien ir lieka.
Salīdzināt būtībā var ar jebko- gan hinduisti gan Amerikas indiāņi, gan latvieši, tāpat kā Kristietībā Vecajā derībā Dievu uztveruši kā “savējo” un personificējuši ar cilvēku.. Dievs cilvēkam vienmēr bijis blakus, sarunājies, devis padomus, atbalstījis, tikai vēlāk Jaunajā derībā Dievs kļūst arvien bezpersoniskāks un tiek attēlots kā balss no debesīm vai gars. Runa ir par to, ka vienalga kā interpretēta, ticība ir vispārcilvēciska un savā būtībā viena un tā pati. Tikai kristietībai attīstoties un izvirzot jaunus mērķus, tā pati mainījusies un ieguvusi baušļu “pavēlošo” izteiksmi. Tāds ir mans viedoklis- aptuvens un neprecīzs, bet tāpēc jau mēs šeit esam
Un kāpēc dainas nav tik populāras..
CITĀTS
Bet man vairāk šķiet, ka šī it kā aizmiršana, izstumšana no aktīvas ikdienas aprites ir notikusi tieši interpretācijas dēļ.
Interpretācija.. uff.. nezinu, man laikam ir alerģija pret ar mietu dotiem norādījumiem, “ej tur, dari to!”
Lūk, viens vārdu daudznozīmības piemērs, kas šodien mani vienkārši “aizgrāba”!
“Mēs tāpēc esam balti, lai tumsu padarītu
pelēku. Tā ir mūsu uzdevuma krāsa”
(I.Ziedonis.)
Izraušana no konteksta šajā gadījumā ir labākais, ko darīt! No baltas krāsas domas neviņus pārlec uz baltu tautas fenomenu..
Savukārt par tautasdziesmu teiktais “Dziesmas tinu kamolā” jau tautā iegājies kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, bet tieši šodien stundā runājām par varbūt vienu no pirmajiem rakstības veidiem Eiropā- senlatviešu mezglu rakstu.. un tādā gaismā raugoties, daina vairs nemaz neliekas daudznozīmīga- kur nu vēl konkrētāk! Mūsu individuālā izprate ir tas, kas padara daudznozīmīgu .
CITĀTS
Negribētos arī iestūķēt dainas kaut kādā sastingušā rāmī - ieklasificēt pie noputējušiem "kultūras pieminekļiem" un skatīties uz to visu kā muzeja vērtību.
<-- bet tas tak ir tieši tas, ko pašlaik visi bīda! Arī Dziesmusvētki tiek pataisīti par “kultūras mantojumu” un iekļauti aizsargājamo kultūras
objektu sarakstā..
CITĀTS
Par "dievturiem" teikšu tā - labāk pašam izbaudīt uz savas ādas un tad izteikt savu viedokli par kādu tēma
Es jau teicu, ka pati neesmu pieredzējusi, bet balstos tikai uz citu viedokli. Tad kāds ir tavējais?
CITĀTS
Starp citu, savulaik mūsu augsti godātais dainu tēvs Krišjānis Barons, kārtojot savus milzīgos dainu sējumus, diezgan patvaļīgi izmeta laukā daļu no tām, ko viņš uzskatīja par kristietības "samaitātām". Par to tā daudz nekur nerunā, bet tas ir fakts. Gribot it kā izdarīt labu darbu - attīrīt mūsu garamantas no vēlāku laiku uzslāņojumiem, faktiski nebūtībā aizgāja liels slānis vidulaikos un jaunajos laikos radušos dainu, kuru vecā, arhaiskā forma, iespējams, būtu varējusi mums daudz ko ļaut saprast par pirmskristietisko periodu, jo šai laikā tika nomainīti lielākoties dievu un dievību nosaukumi, bet struktūra un uzbūves principi palika iepriekšējie.
Šis te gan ir interesanti, nebiju dzirdējusi!
Paldies!