Jautājums man ir visai būtisks, jo uz to es pats neesmu pratis rast atbildi. Man spēlēt LARPus ļoti nepatīk, tādēļ doma par PC šķiet visai neinteresanta, kamēr spēles organizēšana, vai izpalīdzēšana citam GMam ar NPC lomu šķiet ļoti OK. Bet šķiet, ka tāds nav vairums cilvēku - vismaz tāds iespaids man ir radies. Tādēļ vēlējos jums - larpisti - jautāt, kā tad īsti ir ar jums? Vai būt par NPC ir slogs? Vai upuris? Vai tas ir tikpat jautri kā par PC?

Šādi jautājumi mani nomoka jau krietnu laiku apzinoties, ka pilnvērtīgam LARPam nepietiek vienīgi ar tīriem spēlētājiem - vajadzīgi NPC. Bet vai drīkst no viņiem prasīt "upuri", lai citi izklaidētos? Par sevi es zinu skaidri - man nemaz nepatiktu(nepatīk) būt otrā pusē, bet kā ir jums?

Un, galu galā, vai nevajadzētu NPC būšanu nedaudz atjaukt ar spēles procesu daļēji iesaistot NPC spēlē? Vai arī (kā bija plānots S.U.X-ā), cirkulējot PC un NPC. Vai arī tomēr šāda jaukšana nav īsti laba doma, jo rada liekas organizatoriskas problēmas, traucē iejusties spēlē?

Labprāt dzirdētu jūsu viedokļus šajā jautājumā.

Nu tas ir interesants temats.

Man personīgi nebūtu problēmu spēlēt NPC - tas man sagādātu tikpat daudz prieka kā PC spēlēšana. Tomēr par to jaukšanu - NPC darbības ierobežo GM, dodot spēlētājam konkrētu plānu un mērķi. Īsti nestādos priekšā kā var NPC daļēji pataisīt par PC. Ja nu vienīgi dodot viņam kaut kādu zināmu rīcības brīvību, bet būtībā jau tas tāpat paliks NPC. Ja viņš izpilda meistara norādījumus, tad viņš paliks NPC, neskatoties ne uz kādu citu rīcības brīvību, kas viņam piešķirta.

Cirkulēšanas princips gan ir samērā okei. Ja PC nomirst un viņu pataisa par NPC, tad sistēmā problēmām nevajadzētu rasties un diezvai arī geimplejam tas traucētu.

man ar nebuutu nekaadu iebildumu speeleet NPC ....tad visu laiku iespeejams ka buus ko dariit, nebuus nodarbes mekleeshana kvestu un daramaa truukuma gadiijumaa ..buutu interesanti katraa zinjaa un kaut kaa nesparotu to npc iesasitiishanu deljeeji speelee ...tas ir kaa ...piem kaads shis daljeejais NPC nokljuustot kaut kaadaa konkreetaa poligaana vietaa pret savu gribu paarveershas par NPC un piem. paarveershas par kaut kaadu berserku ka sit pilniigi visus kas vinjam blakus ? ...taa kaut kaa ? ....

Jēdziens "daļējs NPC" ir vispārināts, es to izmantoju vienkārši, lai raksturotu šī dalībnieka stāvokli. Tieši kā konkrēti tas tiek īstenots - tas ir atsevišķs jautājums, te es domāju vispārīgu, nekonkrētu situāciju, kurā NPC ir gan NPC, gan PC, bet nav konkretizēts tieši kādā veidā (jo veidi var būt daudz un dažādi). Vai vispār ir vērts censties NPC dzīvi PC-izēt? Tā tas ~ domāts.

NPC/PC cirkulēšana vispār šķiet laikam konkrēti pozitīva metode, kaut vai tādēļ, ka to vienā vai otrā formā aktīvi izmanto lielākajā daļā larpu. Bet problēma ir tāda, ka arī spēlei sākoties vajag kādu NPC un nedrīkst būt tā, ka spēles beigās NPC ir melnais tūkstotis. Tāpat arī "īstie" NPC pirms spēles ir pamatīgāk instruēti un sagatavoti savam uzdevumam, kamēr izbijušie PC nav pārāk piemēroti komplicētākiem uzdevumiem kaut vai tādēļ, ka pārējiem PC viņi joprojām ir tie paši PC (ja vien izskats nav kardināli mainīts). Tādas ir tās problēmas, kuras saskatu NPC kā PC "recirkulācijā" un tādēļ it kā "tīrie" NPC būtu inčīgāk.

Kaut kas uz daļējo NPC pusi bija, piemēram, troļļi TN2 un TN3. Viņi kontaktējās OOG ar GM, "izpildīja" pasūtījumus, bet arī pildīja kaut kādus savējos kvestus. Tāpat arī DMi no TN:C bija vairāk vai mazāk daļējie NPC, jo viņiem bija gan spēle, gan pienākumi pret GM (dot kvestus, nepieļaut apvienoties utt.).

Esmu piedalījusies tikai vienā spēlē kā PC, tādēļ īsti nezinu kā tas ir -būt NPC, kaut arī TN:C otrajā dienā labprāt par tādu būtu kļuvusi, lai izjustu kā tas ir!
Domāju, ka NPC varētu būt tik pat interesanti kā PC, un atbalstu PC pārtapšanu par NPC! (NPC par PC laikam būtu grūtāk iejusties )

Man ir viedoklis
Nobalsoju, ka noteikti būtu ar mieru spēlēt kā NPC. Par to aizdomājos, jau galīgi sen, kad bija viendienīgā TN spēle "rūķīšu mežā", jo man likās tiešām interesanti. Daudz labāk, kā PC- toreiz šķita. Protams, derīgs NPC ir spēlētājs ar pieredzi, manuprāt, jo līdz ar NPC izgāšanos, izgāžas arī kāda daļa visa storylaina, mjāam

Un NPC piestaisīšana spēlei- nuu drīzāk gan nē, jo pietiekami interpretācijas droši vien ietver jau pats fakts, ka kādu noteiktu uzdevumu jau tā uztveram individuāli. Piemēram, diviem pilnīgi dažādiem cilvēkiem likt notēlot grozgalvi.. abi tak būs pilnīgi atšķirīgi, lai kā vēlētos visu izdarīt pēc priekšrakstiem! Tur arī, manuprāt, slēpjas visa NPC pieļaujamā individualitāte un iesasitīšana spēlē Arī, ja NPC iesastas spēlē, tiek izmainīts sižets, kas varbūt nojauc kādas paralēlas vai sekojošas darbības citiem.

Tā, lūk!

Esmu izmēģinājis abus variantus un IMO NPC lomā var labāk izbaudīt spēli nekā PC.

PC ir jāuztraucas par sevi/savu komandu. Par kvestu izpildi, no kā viņiem viss ir atkarīgs. Tajā ir zināms adrenalīns un zināms stress.
NPC spēlē teātri, īpaši ne par ko neuztraucoties. Tas nav nekāds upuris, bet gan alternatīvs veids, kā pavadīt LARPu.
PC spēle ir vairāk piedzīvojums, NPC - atpūta (tas protams neattiecas uz GM, kam jānoņemas ar visu organizāciju) Starp citu ja nav aktīvi ne par ko jādomā, arī lomā iejusties vieglāk.

PC un NPC jaukšanu neatbalstu. Domāju, ka vairāk no spēles var gūt pavadot to vienā statusā, nevis raustoties šurpu turpu.

IMO ideālā LARPā būtu uz vienu PC kādi 10 NPC, kas nepaguruši rūpētos par to, lai PC šo pasākumu neaizmirstu. Man arī nebūtu ne mazāko iebildumu 10 spēles rūpēties par citu piedzīvojumu kāres apmierināšanu , lai pēc tam vienu reizi iejustos kārtīgā LARPā, kur pāris GM ar desmitiem NPC raujas pušu lai saujiņai spēlētāju nebūtu jāsūdzas par garlaicību.

NPC speeleetaaji vienmeer ir bijushi lielaakaa GM ietekmee nekaa PC.
personiigi man visu speeli vazaties apkaart kaa NPC nebuut iebildumu, bet protams jaaskataas peec apstaakliem, atkaariigs arii no taa kaada vieda NPc ir jaaspeelee ... kautkadu politisko, vai kautkaadu nebaga chiepli ko visu sit... tur ir atshkiriiba, bet lai paliidzeetu kaadam, man paziistamam GM es arii to varetu (ko gan es nevareetu) .

no speeleetaaja viedokla liekas interesanti, ja buudams NPC tu tomer arii pats kautko biidi - skatoties reaali ... tas nekur neaiziet un beigaas nav ne shis netas, jo ja es nolaadets NPC tad tev ir jaabuut nolaadeetam NPC un par savu personiigo sizeta biidiishanu vari aizmirst - tas nav paredzeets. respektiivi - ja kaads piesakaas buut par NPC, tad vinsh dra tikai to ko saka GM un nekoa vairaak, bet protams jaaprot pielaagoties situaacijai.
loti uzskataams piemeers ir Andza un Svivens Tn kad vinji bija daaleeji NPC un zinaaja ko vajag, bet taadaa veidaa varbuut daleeji chakareeja pashi sev speeli.
Ja veeles buut NPC tad jaazin uz ko parakties un uz cik daudz esi gatavs - un vai pasham neapniks.

ir diezgan gruuti iejusties speelee, ja esi tieshaa GM paklautiibaa, un tev principaa ir jaapilda vinja uzdoties, gadiijumaa ja tev tas nepatiik. Protams cita lieta ir tad ja prieksh kaada NPC teela ir atrasts ideaals cilveeks, kam tas ir piemeerots un kam taada veida lomas patiik ... tadaa gadiijumaa ir sho cilveeku var loti veiksmiigi iesaistiit speelee un uzticeet kaadu speels kvesta realizaacija, bet tai pashaa laikaa, sho speleetaaju speeles laikaa nedfriikst iipashi trauceet ar pa;ildus noraadiijumiem, kas vinjam buutu jaapnak, vai jaizdara.
luuk taa es saprotu sho daleeji NPC charakter.

Vi driikst prasiit lai kaas upureejas - potenciaals NPc negriist savu vietu spelee uztvert kaa sevi uzpureeshanos ... respektiivi NPc speeleeshana arii vinjam buutu jaapadara par zinaamu izklaidi. JO NPC kas neiejutas un nespeej realizeet savu lomu peec vismaz gandriiz pilnbas programmas tikai veelvairaak chakaree citus speeletaajus. Par NPC ir ajaiet/jaanjem cilveki kuriem uzticaas un kuri pashi zin ka var to pavilkt un tieshaam veelas - varbuut taadi kam svoriigs ir arii citu speeletaaju speeles baudiijums.

par NPC larpos vispaar - NPC speeleetaaji ir vajadziigi - vien ir bijushi vajadziigi .... protams idelaalaa varinataa tie vareetu buut daaleejas paklautiibas NPC kas speels laika nav daudz jaabaksta un kas pashi buutu ar zinaamu pienaakuma apzinju un zinaatu kad kas ir jaadara.
Loti veiskmiiga bija TN variaacija, par to ka sitamos NPC kaa sodu liek speeleet tiem kas daudz mirst (greeko GM aciis), bet svariigaakos NPc kam ir jaabiida speele buutu jaatur diezgan garaa pavadaa.

Nu tad taa. Man peedeejaa TN gadiijaas kopaa ar Kazu modificeeties uz kaadu briidi no PC uz NPC - ccieplliem. Teikssu taa, sso dallu bija tiessaam +/- vieglaak izpildiit nekaa es saakumaa domaaju, jo, lai gan pirmie cilveeki, ko mees satikaam uz mums meta sskkiibu aci un domaaja, ko taas tur daraas pa to lauku, vienbriid saprata kas mees taadi par zveeriem un saaka muus pat lietderiigi izmantot IIsumaa - tanii briidii, kad likaas, ka speele saak mazliet vilkties tiessi mums divaam - dzeki aizgaajussi karadraudzee, viens nopaardod sazagtaas ogles, mees divas kliinnaajam apkaart beztolkaa - ssis bija risinaajums kaa pahavot fanu, dabuut nedaudz izpatiku un jaa. Vai es jau mineeju pahavot fanu?

Ne visos gadiijumos es tomeer atbalstiitu dalleeju NPC'ismu speelee piemeeram, ja kaadi PC visu laiku klluust par vieniem vai otriem, tad izsekot liidzi ssim visam butu makten sarezzggiiti manupraat, gan GM, gan speeleetaajiem. Lai gan vinniem jau vajag piennemt, ka uz cella sastaptaa persona nemaz tik miermiiliiga, kaa peec pirmaa paskata sskkiet, nav.
Ai, whatsoever actually

Man nebūtu nekādu probēmu visu laiku būt NPC - nupat taisos tādu dienu pavadīt. Mīnuss NPC ir tas, ka, kamēr GMs tev nav iedevis uzdevumu, tu nīksti. No otras puses - tev ir iespēja vienas spēles laikā iedzīvoties vairākos tēlos.
Par PC un NPC jaukšanu - īsti nesapratu Kamaza domu, bet, man liekas, SLS sērijā gan Artis, gan Artūrs bija šādi pusPC - it kā GMi, it kā NPC, bet dzīvo nometnē kā pilntiesīgi PC. Tas, manuprāt, nav lāga. NPC labāk gan ir parādīties, izdarīt (vai salaist grīstē, kā nu sanāk) uzdoto un pazust.
Par NPC atpazīstamību - tamdēļ GMi dodas uz spēli ar veselu kaudzi tērpu detaļām, kuras variējot, var panākt stipri atšķirīgus tēlus.

Nu, man nebūtu problēmu ar NPC atspēlēšanu, un zināmu rīcības brīvību vienkārši vajag dot, jo GM ne vienmēr būs klakām, un nespēj paredzēt visas situācijas. Tomēr GM var prasīt no NPC spēlētāja, lai tas pilnībā iejūtas jau dotajā tēlā, nevis piekomponē no sevis, un tad arī darbībām spēlē vajadzētu būt attiecīgām.

Patiesībā atspēlēt NPC pat būtu diezgan interesanti, tāds kā izaicinājums — GM'i iedod uzdevumu, vai es ar to labi tikšu galā?
Cita lieta, ka pēc tam NPC gan būtu prātīgāk no skatuves pazust. Brīvība vajadzīga izpildes procesā.

Par NPC problēmām jau labi izteicās NW virs manis, neredzu jēgu atkārtoties.

Pieredze rāda, ka no spēļu organizācijas un mehānikas viedokļa labāk ir nodalīt to ko dara GM un ko dara NPC. Jo viss ir atkarīgs no tā, cik jums, kā NPC tas ko GM jums liek izdarīt sanāks. Un vienam tas būs labāk, otram sliktāk. Jā - JĀ - LIKS DARĪT. Un jo vairāk tādu NPC jo labāk - jo mazāk jāpiedomā klāt kārtējo reizi ieraugot vienu un to pašu cilvēku bet ar kaukādu biku atšķirīgi figņu rokās vai mugurā.

PC parasti ir mīļāks, personiskāks tēls, par ko lielāka škrobe, ja tas nomirst. Tas ir jāspēlē nopietnāk, tam vairāk jāgatavojas. NPC ādā gan nekad neesmu bijusi, bet varu viegli iedomāties situāciju, kad vienkārši visi kreņķi par kvestiem un levelupiem piegriežas un ļoti gribas pabūt bezrūpīgam NPC, kam lielāko daļu darāmā pasaka priekšā un kura nāve nešķiet nekas tik šausmīgs.
Un, jā, protams, neaizmirsīsim arī to jauko sajūtu pakrūtē, kad saproti, ka esi devis savu organizatorisku ieguldījumu spēlē
Man šķiet, ka nevajag jaukt PC ar NPC. labāk lai cilvēks skaidri zina, kas viņš būs, gatavojoties spēlei.

Es domāju, ka braukt uz spēli "izmēģināt kā tas ir un patēlot kādu NPC" nav pareizi. Es ietu tēlot NPC, ja kādam paziņam GM-am to vajadzētu. Es esmu gatavs spēles laikā spēlēt NPC, ja manu PC nogalina un GM-i ir mani pirms spēles brīdinājuši, ka viņiem šādos gadījumos vajadzēs manu palīdzību.

Katrā gadījumā es NPC pārsvarā uztveru kā īslaicīgu tēlu, vai retos gadījumos kā ilglaicīgu, bet bet nekur tieši iekšā nelienošu, piemēram, veco, trako, padomus dodošo meža večuku. Padarīt NPC par pus-PC ir nepareizi. Ja tas ir bijis noticis tādēļ, ka jauns spēlētājs sākumā ir baidījies taisīt savu PC, bet tagad ir izdomājis, ka tomēr varētu, tad kļūda bija jau sākumā. Vajadzēja viņu pierunāt spēlēt PC uzreiz. Ne jau velti ir divi atsevišķi apzīmējumi.

Kas attiecas uz atpazīstamību, tad "Ceļā" labi strādāja maskas. Un citos mitoloģizētos setingos tā tam vajadzētu būt. GM-i šad un tad uzlika tādas pabriesmīgas "sejiņas" un lielākā daļa no spēlētājiem tad blenza uz monstriem, jo normāls cilvēks taču tā apkārt nestaigās.

No otras puses es domāju, ka arī it kā atpazīstamībai un līdzībai ir savi plusi. Esmu sūtījis par NPC piestrādāt izbijušu PC tēlotājas ar skaidru domu, ka viņu vecie tēli palīdzēs novērst metageimu. PC domāja, ka savā sētā laiž iekšā apkārtklīstošus mūkus, bet tad viņas draudzīgi "pārvērtās" (izvilka maskas) un sirsnīgi notēloja savus NPC. Ja pie vārtiem stāvētu GM vienalga kādā izskatā, tad visu, ko viņš saka, apšaubītu līdz pēdējai zilbei.

nju es uzskatu ka pc ir maksimaalasi ideaals ko lomu speelee var tvert taccu npc arii nav ne vainas vienaa mieraa taadu emu gatavs speeleet taapat arii nav iebildumu buut pc/npc
kaa man sanaaca savaa zinaa tnc jo es biju taa sauktais dungeon master respektiivi sava veida gan pc gan npc un tas man galiigi netrauceeja lai gan jaaatziist uzlika papildus stresinnu uz manis bet nu arii tas lielas probleemas neradiija taa kaa man vienalga man daudz svariigaaks ir setings....

Interesanti, bet mani izbriinii taads entuazisms buut par NPC vai arii uzskatiit, ka NPC var labaak izbaudiit speeli nekaa PC. Es vienmeer esmu uzskatiijis, ka buut PC ir labaak, jo tas tomeer ir primaarais (speele tikai no PC var sastaaveet, bet tikai no NPC, diezin vai). Daudzi kaut ko runaa par PC atbildiibu un tam liidziigaam lietaam. Man shkjiet, ka PC tieshi shiis atbildiibas nav. Vinjam nav neko jaabaidaas salaist griistee, jo tas buus in - game paardziivojums. Nu neizpildiiji kvestu - arii labi, taatad notikumu attiistiijaas savaadaak.
Turpretii NPC ir jaasatraucas un jaastreso, lai vinjsh kaa zobratinjsh labi straadaatu un neiekjertu kaut ko sisteemaa. Lai pareizi kvestu iedotu, lai informaaciju gana saprotami nopludinaatu pie PC.
NPC zinaamaa meeraa ir visu laiku neizdeviigaakaa staavoklii no taada viedoklja, ka vinjam konstanti ir jaaizliekas, apzinoties, ka vinjsh tikai teelo sho lomu un paarlieku iedziivotes nav veerts (driiz buus atkal cita. Lai gan speelees, kuraas NPC visu laiku ir vieni un tie pashi, shii probleema nav tik juutama, un tad tie ir arii kaut kas vairaak uz PC pusi). PC teoreetiski nekaada back-ground knowledge nav (teoreetiski, visi jau neizbeegami apzinjaa metageimingo), taapeec jams var uzvesties dabiskaaks un mazaak satraukties par personiibas daliishanaas probleemaam.

Nu nedomāju ka NPC darbs būtu sarežģītāks par gida darbu. Post apokaliptiskās spēlēs es labprāt dotu priekšroku NPC, Fantasy larp laprātāk PC.

Protams, ka būt par pēcē ir foršāk. Var izbaudīt spēli pēc pilnas programmas, nevis nodarīt tikai to, ko gāem uzlicis un atkal pārtapt par kaut ko pavisam citu. Ir protams tajā savs šarms, bet vienalga, tieši trulais spēlētājs dabū maksimālo kaifu no pasākuma, enpēcē un gāem tikai ņemas kā traki, lai pēcē būtu labi un viņš varētu acis pārgriezis havot savu sasodīto funu.

Nupat (šovakar) atbraucu no spēles, kur biju NPC. Pusstundu sēdēju mežā un kaucu, lai PC zina, kur es esmu. Piecas minūtes stāstīju 2 personāžiem, kas man kaiš (biju ūdens elementālis, kura upe par akmeņiem pārvērsta. Jānoskaidro, kāpēc, jāatbur upe- PC sdabon artefaktu). Tie neiebrauca. Vēl stundu kaucu, lai citi sadzird. Desmit minūtes komunicēju, viņi izpildīja kvestu, dabūja artefaktu un aiztinās. Pārējo dienu gaidīju, vai mani nevajadzēs kur vēl. Nevajadzēja. Rīt laikam būšu slima. Rezultāts? Man dikti patika!!!!! Es patiesi, lielām krokodila asarām apraudāju savu nabaga upīti, kritu ceļos slapjā sniegā, glaudīdama akmeņus, un lūgdama, lai man palīdz.... Tā ka meistari, ja kam vajag NPC - es esmu ar mieru.