1435598006-thumb.jpg

Nakts laikā Dens un Denija uz stundām divām pamanījās nozust un, kad atkal uzradās, aizdomīgi laimīgi smaidīja.

Otrreiz pamēģināt vairs negribas...




Jā. Nu kā tad bija? Ko redzēji, ko juti? Vai arī neko neatceries?
Kad&kā?

http://cietnis.lv/files/upped/test.htm

(Nu ta beidzot, a tā vienmēr kā spiežu ctrl+V tā nekas neparādās... )

Jans un Laura uzvedās ļoti dīvaini. Labi, pagaidiet, es pārfrāzēšu.. Jans uzvedās ļoti dīvaini, no otras puses, Laura uzvedās pilnīgi normāli. Šajā brīdī viņus varēja atrast, lēkājam pa diviem dīvāniem, kliedzot: ''Mēs esam Cūkkārpā.. Mēs esam Cūkkārpā!!''

Ja kāds to būtu redzējis, viņš smietos, tad pagrieztu Janu ar kājām gaisā, jautājot, kas, pie velna, ar viņu noticis. par laimi viņiem- neviens neko neredzēja.

----------------
Arī tajā laikā.. Grifidora koptelpā..

Anna, Geibs, Meisons un Kevins bija tikko atnākuši un izmantoja iespēju visu izpētīt. Kevins šobrīd spēlējās ar viltus zizli, kuru tikko bija atradis uz viena no galdiem. Geibs bija izlaidies kamīna priekšā un izklausījās aizmidzis. Izrādījās, ka viņu pašreizējā situācija nekādi neietekmēja viņa miega kvalitāti.

Turpretī Meisons un Anna tagad sēdēja stūrī, mēģinot saprast to, kas tagad notika.

Pirmais jautājums, kuru Meisons uzdeva, bija: ''Kāpēc šeit ir Dumidors? Es domāju, ka viņš ir miris.. Nu.. Es zinu, ka Strups ir labs un tā, bet viņš viņu tomēr nogalināja..''

Anna nobolīja acis. ''Nu, Strups ir ļauns.. bet, jā, es arī biju pārliecināta, ka Dumidors ir miris.''

Pēkšņi aiz Meisona parādījās Dumidors. Anna iespiedzās un aiz bailēm gandrīz izvēlās no krēsla.

Meisons pagriezās un nedaudz palēcās. ''Pie velna! Kā jūs šeit gadījāties?''

Dumidors pasmaidījs. ''Man nevajag paslēpni, lai būtu neredzams.. Un, lai jūs zinātu, Bridža jaunskungs, Mūras jaunkundzei ir atbilde uz jūsu jautājumu.''

''Man ir?'' Anna jautāja manāmi satraukta.

''Jā, jums ir.''

''Ā, nu.. Es domāju, Jans un es izdomājām teoriju..'' viņa īsi apstājās, lai uztvertu Meisona skatienu, kas šobrīd tika raidīts viņas virzienā, ''jā, labi.. Janam bija tāda ideja, ka mikstūra, kuru izdzērāt, mēģinot iegūt Slīdeņa medaljonu, kaut kā atšķīra jūsu dvēseli no ķermeņa un tāpēc Slepkavošanas lāsts, kuru ĻAUNAIS Strups raidīja, jūs neietekmēja,'' viņa ieturēja pauzi. ''Arī kritiens no Astronomijas torņa to neizdarīja.''

Dumidors noklepojās. ''Jā, man no tā vēl ir rētas.. nepatīkami..''

Meisons mazliet pasmaidīja, bet Dumidors, stāvēdams viņam aiz muguras, to neredzēja.

''Nu, ja tas ir viss, kas jums bija vajadzīgs, es varu doties.'' Dumidors uzlika kreiso roku uz augšstilba, pacēla labo augšstilbu, uzsita knipi ar labo roku un pazuda.

''Es dom'aju, ka skolas teritorijā nevar teleportēties.'' Anna teica, izskatoties apjukusi.

''Nē, nevar. Tas īsti pēc teleportēšanās neizskatījās, bet varbūt..?''

Anna īsi iesmējās. ''Nē, tas izskatījās, kā kaut kas no ''Queer Eye for the Stright Guy''.'' ( )

Meisons un Anna par to gardi smējās, kad Kevins viņiem uzsauca: ''Tev vienkārši skauž, Meison, tāpēc ka, tad, kad tu to dari, tu neizskaties tik gejisks.''

Atbildei Meisons meta Kevinam ar spilvenu un trāpīja pa galvu, dusmīgi viņu atšujot. ''oo.. Ej atpakaļ spēlēties ar savu zizli, tu atraitnīte!'' viņš vēl uzsauca.

Anna nožāvājās. ''Jēziņ, es pēkšņi esmu tik nogurusi! Es eju gulēt.'' Viņa piecēlās, izstaipījās un devās augšā pa, viņai zināmajām kāpnēm.

Viņa atrada 7. gada guļamistabu un ieraudzīja 5 gultas un lādi, kas stāvēja pie vienas no gultām. Anna piegāja tuvāk, ievērojot, ka uz tās ir iegravēts viņas vārds. Viņa to atvēra un ziņkārīgi ieskatījās iekšā.

Tajā bija standarta Cūkkārpas drēbes, grāmatas, pergaments, rakstāmspalvas u.t.t., bet tajā, lai cik dīvaini, bija arī vientiešu drēbes no Annas skapja.

''Oho,'' viņa nomurmināja. ''Aiziet, Dumidor..''

Tad viņa ievēroja to, kā trūka. Zizlis.

-Diez es varēšu burties?- Anna nodomāja. Viņa izstiepa labo roku, koncentrējās uz spilvenu, kas atradās uz gultas vistuvāk viņas rokai un iesaucās: ''Šurpum spilvenu!''
Spilvens zumot lēni tuvojās un viņa to viegli notvēra. ''Neko sev..''


ui :blish:

'Like I want to get into his pants, anyway!' she pouted. 'Okay maybe a little curious... maybe a little more then curious...,' she thought, remembering the feel of his hard chest under her finger. 'But that not the point!'

fuego contra fuego

Aur' ir ģeniāla. Viņai tiešām ir Idejas, ar lielo I. Ai, es mazā muldētāja. Iešu uz fiziku.
Denija

Narcisa stāvēja vannasistabā pie spoguļa un apbrīnoja savu skaistumu
-Jā! - Narcisa nerātni nosmīnēja un abi ķērās pie Twistera.
-Zaļais lauciņš - Lūcisj nokliedzās un Narcisa ar labo kāju uzkāpa uz zaļā lauciņa. tā viņi spēlēja līdz brīdim, kas bij ļoti satraucošs, jo Narcisaa tradās tieši zem Lūcija. Viņš sāka siekaloties un Narcisa redzēja , ka viņam no mutes nopil milzīga siekalu lāse, kas lēnām krīt virsū tieši uz Narcisas. un viņa veikli paķēra stikla bļodiņu un palika to zem viņa mutes,
-un tās lūpas... - viņa nodomāja - gluži kā siekalainam sunim, tas mani tā uzbudina - viņa pēkšņi iejautājās
- eu negribi paspēlēties ar phmetru?!?...
-tu domā pehametru? - Lūcija acīs uzzibsnīja naudas zīmītes $$. pēkšņi nez no kurienes uzradās Dobijs ar neskaitāmiem pehametriem. Tie bija sabāzti viņam zeķēs, ausīs, starp kāju pirkstiem un pat lielajās duguna nāsīs. Lūcijs no lielās izbailes, ka Dobijs ir ieraudzījis kādā stāvoklī atrodas tualetes pods, skrēja to izberst, bet tikmēr Narcisa centās ar savu esošo stāvokli (zaķa austiņām) iekārdināt Dobiju , lai tas pagatavotu viņiem vakariņas. Dobijs ieraudzījis Narcisu sāka raustīt valodu un
viņam visi phmetri izkrita no nāsīm un visiem pārējiem caurumiem ārā, t.i. ārā pa logu.
-nē tikai ne pehametri! - Narcisa niknumā iesaucās un ātri salocījusi papīra lidmašīnīti iesēdās tajā un traucās pakaļ pehametriem. TIkmēr tualetē Lūcijs sāka skaļi bļaut, jo ,redz viņš bij iespŗūdis lielajā dušas caurumiņā un tagad nevarēja izvilkt sevi no turienes, Dobijs bija izdzirdējis bļaušanu un sāka jau skriet glābt iesprūdušo, bet nez no kurienes uzradās Narcisa ar visu savu lidmašīni.
-Superwoman steidz palīgā! - vīņa nokliedzās. Ieleca pa logu, izglāba Lūciju, piekāva Dobiju (netīšām), savāca pehametru un aizteleportējās it kā uz guļamistabu, jo gribēj no Dobij paslēpties, bet lai cik tas dīvaini arī nebūtu mājās bija pārradies Drako un tieši tajā brīdī bija iegājis vecāku guļamistabā lai aizņemtos no Lūcija apakšveļu.
-Zog manus dārgumiņus - Lūcijs iekliedzās un jau paceel zizli kas pavisam nejauši bija gadijies pa ķērienam
-tēt tu jūdzies...unnnn es no šeienes tinos!- Drako izskrēja no istabas bļaudams kā mazs bērns diezko tālu nebija ticik kad pēkšņi viņam no mantijas apakšas izkrita leopardādas bokseršorti.
-Mani, tie ir mani - Lūcijs skrēja no pakaļas un kliedza - Atdod manus dārgumiņus, atdod - viņš čikstēja
-Ko vēl ne? Tādus jau valkā tikai tādi seksīgi puiši kā es ko tu vecs un bez gaumes ar tādiem pasāksi?!- Drako ņirgājās par tēvu, kurš nu jau bļāva pa visu māju un pie tam vēl tā šņukstēja, ka pat Narcisa sāka smieties un norimusi teica
-Un tāds puņķu tapa ir mans vīrs?- bet kad viņa ieraudzija kurus bokseršortus Drako ir paņēmis, tad Narcisai acīs parādījās tādas uguntiņas un arī viņa dzinās pakaļ Drako jo atcerējās tos 'kvēlos' notikumus, kurus, tie (šorti) bij piedzīvojuši.
-Drako?!!ja neatdosi tūlīt šortus, tad tu pēcpusē dabūsi kādu lāstu!!!- māte kliedza un tomēr tās bija veltas pūles, jo viņa kārtējo reizi aizķērās aiz Dobija un krītot lejā pa trepēm viņa uzkrita uz phmetra, ko tik cītīgi bij sargājusi, pēkšņi vinja sāka neladā balsī spiegt jo spogulī ievēroja ka viņai ir izsmērējusies lūpukrāsa, bet viņa varonīgi cēlās kājās un skrēja pakaļ Drako
-Tu vecais puņķu tapa, kam es tevi dzemdēju?!?!Vai man bij jāpārcieš TĀDAS...- nu jau narcisa kliedz, nē viņa ķērca pilnā un nelabā balsī- ...mokas, lai tik tu tagad varētu spēlēt flautu! Atdod bumbierenes!
-labi, labi, nekliedz uz mani - Drakucīts nometa apenes un aizbēga raudādams.
-Victory!!! - iekliedzās Strups, kas bij izdzirdējis lielo jezgu par flautu un tās spēlmani!
-Chau Puņķimus - Lūcijs piegāja un apkampa Strupu!
-Čau čav, .....mmmmm.......ēēēēēēēēē....es tikai...
-kas?!Ko?!ko rausties kā puņķis uz drāts? - teica Lūcijs
-neapsaukā mani - Strups ar asrām acīs vērsās pie Dobija - aizstāvi mani!- Dobijkungs, ar savām smirdīgajām zeķēm raidīja uz Puņķimusu tādu nikno skatienu
-Nekā nebij!!es labāk aiziešu pie HELmuta - un dobis pazuada, atstājot noskumušo Puņķimusi kopā ar savām likstām un puņķiem.
-Nē nepametat mani vienu. man bail no tumsas, tajā ir tik daudz zobārstu - viņš pinķšķeja un mantijas piedurknē ieslaucīja 10kg puņķu. Tikmēr Narcisa ar Lūciju centās nemanīti aizlavīties, lai varētu turpināt savu intīmo izklaidi . Viņi rokās sadevušies ieslēdzās guļamistabā, uzbūvēja barikādes, nolādēja durvis un sāka spēlēt spilvenu kaujas.
-Še tev - kliedza narcisa, sizdama vīram ar spilvenu un atkal kārtējo reizi nokrita. nez kas ar viņu bij šodien noticis, vai viņa bij par daudz salietojusies grādīgo vai bijusi ļoti aktīva OLga. ...

Mīļums... man ir uznācis mīļums!
Viņš atrakstīja! Skaties!!!!

Vai redzēji to Amoriņu ar pliko dupsīti...
Viņš bija pie manis, es viņu aizsūtīju pie tevis,
Ja satiec, tad zini, ka tā buča ir no manis!

Dumidors brīdi raudzījās Lūciai sejā. Viņa ļauni smīnēja un ar šo skatienu centās izprovocēt vīrieti. Viņš to sajuta, tāpēc palaidis vaļā meitenes roku, izgāja no virtuves. Viņa dzirdēja kā vīrietis iziet no mājas. Durvis aizcirtās un viņa palika viena, viena šajā cietumā. Lūcia šoreiz nezaudēja savaldīšanos. Viņa zināja, ka izkļūt nebūs tik vienkārši. Pabeigusi ēst ābolu, viņa piegāja pie loga. Ainavai pavērās daudzas vasarīgas mājas. Visas vienādas.
-Vientiešu rajons. – viņa nosmīkņāja. Paņēmusi vēl vienu ābolu, viņa iegāja viesistabā. Piegājusi pie galdiņa, kuru iepriekš bija izpostījusi, viņa pavirši paņēma kādu pergamenta gabalu. Uz tā bija kaut kādas nenozīmīgas piezīmes. Nometusi lapiņu, viņa paraudzījās uz istabu. – Tāda garlaicība. –meitene diez gan skaļi nopūtās un devās augšā pa trepēm. Piegājusi pie savas istabas durvīm, viņa paraudzījās pa kreisi un pamanīja otras durvis. Tā bija istaba, kurā līdz šim viņai nebija izdevies iekļūt, bet tagad viņa mājās bija viena. Durvis, protams, bija ciet. Mirkli padomādama, viņa noskrēja lejā un atgriezās ar mazu nazīti rokās. Iekodusies ābolā, viņa sāka atmūķēt durvis. Šī metode bija jau palīdzējusi vairākkārt. Pēc pāris sekundēm, durvis atleca vaļā. Iebāzusi nazīti kabatā, Lūcia atgrūda vaļā durvis. – Nu gan drošības sistēma. – viņa nosmējās. Turpinādama ēst ābolu, viņa pārlaida acis istabai. Tā it nemaz nebija balta. Aizkari bija aizvilkti un visur valdīja drūma gaisotne. Pie sienām bija salīmētas dažādas burvju bildes. Attēli kustējās. Atstādama ābolu uz tuvējā galdiņa, viņa piesteidzās pie sienas. Uz bildēm bija dažādi noziedznieki, pārsvarā nāvēži. Nots un Maknērs, Lūcijs un Bellatrise. Viņa appētīja katru bildi. Visi bija viņai pazīstami slepkavas. Pār Karakofa bildi, bija pārvilkts sarkans krusts. Viņas pētošais skatiens apstājās pie bildes, kurā bija redzama viņa pati. Lūcia no bildes smaidīja un izskatījās jauna un nepieredzējusi. Tā bija skolas laiku bilde. Viņai mugurā bija slīdeņa forma. Mati mirdzēja, pelēkās acis bija ieurbušās fotogrāfā, seju rotāja nebēdnīgs smaidiņš. Viņai blakus stāvēja Drako. Plati smaidīdams, viņš bija apķēris meiteni ap pleciem. Lūcia atcerējās šo dienu. Tā bija pēdējā skolas diena. Viņi abi bija priecīgi, ka beidzot varēs pilnībā nodoties nāvēžu pienākumiem. Tajā dienā viņi bija nolādējuši daudzus jaunākus audzēkņus uz atvadām. Atceroties šo notikumu, Lūcia pasmaidīja. Viņa noplēsa bildi no sienas un iebāza kabatā. Pēkšņs troksnis lika viņai salēkties. Kāds atgriezās mājās. – Dumidors! – viņa klusi noteica un iznesās ārā no istabas. Aizvērdama durvis, viņa no visas sirds cerēja, ka tās pašas aizslēgsies. Ieskrējusi savā istabā, viņa atlaidās gultā un izlikās, ka garlaikoti raugās griestos. Pēc mirkļa durvis pavērās un pa tām ienāca Dumidors.
-Ko dari? – viņš vienaldzīgā tonī vaicāja. Uz mazā galdiņa, vīrietis nolika iepirkuma maisu un atglauda tumšos matus no sejas. Lūcia visu ignorēja. – Es tev gribēju pateikt, ka vakarā šeit iegriezīsies Poters.
-Labāk lai tas varonis te nenāk – viņa izmeta
-Tev nav jānāk lejā. Tas neko nemainīs, ja tu uzsāksi strīdu. Viņš būs apbruņots, tāpat kā es, bet ne tu. – viņš stingri noteica
-Man vienalga – meitene nopūtās – Aicini kaut vai visus savus pretīgos draudziņus, tāpat es neko neteikšu. Ceru, ka vismaz viens no jums cietīs no tā pergamenta. – viņas sejā atkal parādījās ļaunais smīniņš. Dumidora seja nemainīgi palika nopietna, bet tad viņš pasmaidīja.
-Diez vai mēs tev sagādāsim tādu prieku. – viņš atkal paņēma iepirkuma turzu un izgāja no istabas, atstādams vaļā durvis.
Lūcia saprata, ka tagad viņš dodas uz savu istabu. Negribējās, lai viņš uzzina, ka viņa tur ir pabijusi. Meitene redzēja, ka gaitenī uzzib sarkana gaisma. Pēc pāris sekundēm istabā atgriezās Dumidors.
-Ko tu darīji manā istabā? – viņš izskatījās diezgan nikns.
-Nesaprotu par ko tu runā? – Lūcia izvēlējās melot.
-Es runāju par šo – viņš pacēla rokā pa pusei apēstu ābolu.
-Ak par to. – Lūcia domās nolamājās uz sevi.
-Ko tu tur meklēji?
-Neko, mani vienkārši māca ziņkārība. Pamanīju, ka fano par nāvēžiem! – viņa iesmējās. Dumidoram tas nelikās smieklīgi. Viņš piegāja pie Lūcias un sagrāba viņu aiz rokas.
-Tu te nespēlē nekādas spēlītes! – viņš noteica tieši pie meitenes sejas. Viņa pamanīja, ka vīrietis smaržo pēc okeāna sāļā ūdens.
-Novāc rokas! – viņa nošņāca pretī un izrāvās no tvēriena. Pielekusi kājās, viņa atkāpās pie sienas. – Laid mani prom un es par šo neko neteikšu! – viņa klusi noteica un izvilka no kabatas bildi, ko iepriekš bija paņēmusi no istabas.
-Nē, nelaidīšu! – skatiens apstājās pie bildes – Ak tad nespēji noturēties, mazā zaglīgā Svešovska! – Dumidora acīs vairs nebija siltuma, viņš izskatījās pārskaities
-Aizveries! – šādas uzrunas viņu kaitināja - Kur tu to dabūji? Cik ilgi tu jau mani izspiego? – viņa skaļi jautāja.
-Es izspiegoju jūs visus. Visus nāvēžus jau gadiem ilgi. – Vīrieša sejā parādījās nogurums. - Mēs tikāmies tajā dienā skolā. – viņš norādīja uz bildi, ko meitene vēl aiz vien turēja rokās - Tu neatcerēsies. Es redzēju, kā jūs spīdzinājāt trešgadniekus. Es redzēju tās alkas un prieku jūsu sejās. Potenciālie nāvēži. To uzreiz varēja sajust. – Lūcia neticīgi blenza uz Dumidoru. - Visus šos gadus izsekoju jūs un centos paredzēt nākamo gājienu. Tas izrādījās grūtāk nekā domāju.
-Neko tālu jau netiki! – viņa īgni noteica
-Jā, bet es apturēju, vai ne? – Dumidors atkal silti pasmaidīja acīmredzot apmierināts ar savi veikumu.
-Bet ne uz ilgu laiku! Es izkļūšu no šejienes un viss turpināsies – viņa pasmīnēja, cenzdamies iebiedēt vīrieti.
-Neesi nu tik pārliecināta Lūcia – viņš mierīgi un nosvērti teica. Lūcia neko neatbildēja. Viņa zināja, ka Dumidrs viņu vēro un gaida nākošos atbildi.
-Tu tiešām nesaproti, ka man atnāks pakaļ? Šis gabals nozīmē pārāk daudz, lai aizmirstu. – meitene sāka zaudēt pacietību. Vīrietis laikam tomēr nebija sapratis, kas ir nāvēži un uz ko tie ir spējīgi.
-Bet es būšu gatavs! – viņš uzstājīgā tonī noteica, liekot saprast, ka šī tēma ir beigusies.
-Domā kā gribi. – viņa atmeta ar roku un, pagājusi garām Dumidoram, vēlreiz sajuta okeāna aromātu. Viņš neko neatbildēja tikai ar skatienu sekoja līdz meitenei. Pagriezies, viņš aizvēra durvis un devās uz savu istabu.

Kad tev parādās brīvs brītiņš, tad dod kādu ziņu, es tev ein bichen no mana stāsta aizsūtīšu, ok?

http://www.mindistortion.net/iwantyoursoul/?i_am=karmena

Patīk/mīlu: Brāļus Blekus un Malfoju vīriešus
Gribu: viņus sev
Ienīstu/Dusmojos: ka viņi nav īsti
Gaidu: kad viņi būs īsti un atnāks mans sapņu Bleks vai Malfojs (cik debīla iegriba )

Mega Rasmelon Smoothie

Slytherin girl loves Griffindor boy

Faerie Paint Brush

http://www.google.lv/

Prüfungsteil

Kontrollübung 1

Thema "Büro und Mietvertrag"

1. Übersetzen Sie ins Deutsche!

Man ir jauns birojs. Man tas ļoti patīk, jo telpas ir plašas un gaišas. Turklāt man patīk arī jaunās tapetes - tās ir gaiši pelēkas vienā istabā un dzeltenas - otrā. Manā istabā ir palma. Apkopēja to bieži laista. Pie logiem ir žalūzijas. Man gan labāk patīk aizkari. Man ir grozāms biroja krēsls. Tas ir koši zaļš, tādā pašā krāsā kā palma. Man ir arī divi brūni atpūtas krēsli un neliels stikla žurnālu galdiņš.
Kad man ir apmeklētāji, mēs sēžam un dzeram kafiju pie šī galdiņa. Mums ir divas telefona līnijas. Tās gan zvana nepārtraukti. Tas man diez kā nepatīk. Kad mans priekšnieks ir birojā, viņš pats atbild uz telefona zvaniem. Tad es varu strādāt ar datoru. Taču parasti priekšnieks nav birojā un man jādara visi darbi. Reizēm uz mana galda ir liela nekārtība. Tur ir faksi un teleksi, un zīmītes, un dokumentu vāki, un galda kalendārs, un saspraudes, un kafijas krūze. Tā ir liela un tumši zilā krāsā. Bieži es nemaz nevaru atrast savu kafijas krūzi. Tā ir kaut kur papīros. Tad es nedzeru rīta kafiju. Mūsu jaunais birojs atrodas pilsētas centrā. Šeit ir liels troksnis, jo garām vienmēr brauc daudz mašīnas. Toties birojs ir tuvu pie manām mājām un no rītiem es varu gulēt līdz 8. Katru rītu es ierodos darbā plkst. 8.30, un beidzu strādāt plkst.18 00. Ja es jūtos noguris, eju uz krodziņu satikt draugus un iedzert glāzi alus. Ja es jūtos apmierināts un priecīgs, tad arī eju uz krodziņu.

2. Übersetzen Sie den Dialog!

A: Sveiks, Džordž, kā tu domā, vai man izdosies noīrēt labas telpas birojam?

B: Ē, vecīt, kur tu biji pazudis? Neesmu tevi redzējis vai veselu mūžību. Par kādu biroju tu vispār runā?

A: Nu gan, vai tad es tev neteicu, ka dabūju labu darbu? Mani pieņēma ar nosacījumu, ka izveidošu jaunu pārstāvniecības biroju un atradīšu birojam piemērotas telpas. Mūsu firma tirgojas ar krāsām un tapetēm no Vācijas.

B: Jā, tas nu gan nav nekāds vieglais darbs. Tie namīpašnieki ir tīrie lielceļa laupītāji - turi tik acis vaļā. Un tad jau tev vajadzīga arī biroja tehnika un mēbeles.

A: Bet vai tu nevari man palīdzēt? Tev ir pazīstami visādi firmu pārstāvji un arī daži namīpašnieki. Tad es varētu visu nopirkt par saprātīgām cenām.

B: Labi, varu mēģināt. Bet tev pašam būs jāzvana uz visām firmām un jāvienojas par tikšanos. Es tev iedošu telefona numurus un nosaukumus. Tā, vai sāksim ar biroja tehniku vai mēbelēm, vai arī vispirms pirksim rakstām piederumus? Un vai tu zini, ko tev īsti darbā vajadzēs? Piemēram, vai tavā birojā būs kopējamā ierīce un dators?

A: Nu protams. Bet vai man iesākumā nevajadzētu atrast piemērotas telpas? Varbūt tās būs jāremontē - jākrāso un jālīmē tapetes. Nez kur lai tās ņem? Man nav ne jausmas...

B: Bet vai tad tava firma nenodarbojas ar krāsu un tapešu tirdzniecību?

A: Tiešām! Esmu glābts! Tā nu gan ir teicama doma! Un tad es sava jaunā biroja sienas varētu lietot kā reklāmu pašu precēm!

dvēselisks, trausls un mīlīgs cilvēks

http://foto.inbox.lv/thumb/anetty13_khgjg_1_g.jpg

_nenuiala_

Eiše says:
http://www.motorradhandel.ch/kunden_occasi.../2893167981.jpg

Skaistums vienkārši!

http://gif.10000.ru/whatgif/

http://foto.apollo.lv/files/joua197/thumbs/168530.jpg

http://www.sw.lv/f/index.php?

dchub.hacker.lv

ü

Latvijas Rakstnieku savienības rīkotajā Iesācēju autoru literāro darbu konkursā

ai, brille !

SeasonDancer

I found this off an anime mp3 site, (Go to google and look up 'spirited away mp3s' )

nosauciet man to morsmordes adresi, ieshu pieteikties un kādu izlamāt. Joua tur vismaz bija norādīts, ka tu tulko? (Klaja nekauņība kā teiktu Dumidora kabineta portreti)
Starp citu, man šķiet, ka jūs [labi, mēs] pārāk uzmācamies jouai ar prasīšanu pēc turpinājumiem. Nez vai ir vērts pēc katra jouas posta prasīt kad būs turpinājums. Tik un tā zināms, ka kaut kad būs. Labāk pakomentēt notiekošos stāstā.

http://photobucket.com/albums/b154/Aurelia...va/th_aur39.gif

/GothHeart.gif

Ungārijas ragastes darbs!!! Ņemts no kurbijkurnes failiem GT precīzāk!!!! MIlzīgs paldies viņai par iespēju mums izlasīt šito dzimtajā valodā.

adrese kurbijkurnē
kliko šiten te

Ienaac shite!!!

http://ads.apollo.lv/2006/02/izzi_buca_225x120.gif

Tokio Hotel

http://img47.imageshack.us/img47/4783/ande...atpersia1qk.png

http://img.photobucket.com/albums/v296/tenisiste/panda.gif

http://www.tvnet.lv/sports/images/upload/dobre_l_0.jpg

"http://studio.valsts.lv" hmmm tas saucās CTR+V variants ko tik dažreiz nepamanās cilvēki kopēt vienreiz manīju delfi.lv html kodu izskatījās tīri jautri, tik pagadi . . . es gan mazāk oriģināls šoreiz esmu

man liekas,ka ja tev buutu peeksnji izaudzis dviinis uz pakausha,tad tu vienalga paarspeetu skaistumaa pat pirmo rasu!

drīks zināt kā var paprasīt autogrāfu milzīgai mīkstajaai mantiņai, kura izstādīta Rīgas lidostas ielidošanā???(septmbrī biju Turcijā cool.gif )

atakal tie nelaimiigie aarstn.augi..es jau par vinjiem murgoju..bet,luudzu..

jautaajumi gan veel nav iisti noformuleeti, bet doma skaidra.
1.Kādus ārstnieciibas augus tu vispaar zini (veelams nemekleet google.lv)
2.Vai tu slimoshanas gadiijumaa izmanto aarstnieciibas augus?
3.Kaadus? (attiecinaams uz otro jautaajumu)
4.Vai labaak izveelis antibiotikas vai dabiigus liidzekljus?
5.Vai tu vai tavi gjimenes loceklji kaadreiz ir ievaakushi un sagatavojushi lietoshanai aarstnieciibas augus?