Man ir liels lūgums Jums, iepostojiet, lūdzu, arī savas domas par to - Kāpēc pastāv ļaunums? Un visu, kas jums nāk prātā par šo tematu.

Pasaulē nav tikai melnā vai baltā krāsa, bezgala daudz ir pelēko toņu. Tāpat kā lietu, kas mums katram sāp un šķiet ļaunas.
Terorisms.. Vai mūs tas skar? Vai neesam kļuvuši vienaldzīgi pret lielām katastrofām, slepkavībām, traģēdijām, avārijām, skatoties ziņas kā vakara trilleri ar nevainīgu smaidu uz lūpām.
Kas ir cilvēka spēkos un, kas nav?
Vai ir iespējams uzvarēt?
Vienaldzīgā nežēlība...

Atbildes tiks apkopotas un izmantotas zinātniski pētnieciskā darba tapšanā. (Priekšmets - filozofija)

Manuprāt, ar ļaunumu var cīnīties, bet būtībā tas ir neuzvarams. Kādēļ? Lai būtu līdzsvars. Neviens taču nezinās, kas ir labi, ja nebūs ar ko salīdzināt. Mums nekad nepietiks tikai ar balto, dzelteno vai zilo krāsu. Gribēsies tumši, dūmakaini zaļu kleitu, violetu apmetni... Un, kas galu galā ir ļaunums? Vai tas, ka es skatos vardarbīgas filmas ir ļauni? Var jau būt, bet kam īsti tad es nodaru pāri? Vai sev?
Domāju, ka viss ļaunums un labums ir tikai un vienīgi mūsu attieksmē pret pasauli un tajā notiekošajām lietām. Ļaunums ir vienaldzība un nevēlēšanās neko darīt. Un varbūt, tie, kas mums tradicionāli liekas ļauni, ir labie, jo veido mūsu attieksmi un liek domāt?

"As long as stars continue to be born, war wil not end.
The darkness calls to the light, and the light calls again to the darkness.
...but along with death... there is always hope and rebirth..."

Ar ļaunumu ir iespējams cīnīties. Tas pat ir jādara.

Bieži tiek pieminēts Edvardam Burkem piedēvētais citāts: "The only thing necessary for the triumph of evil is for good men to do nothing.” (Vienīgais, kas ir vajadzīgs lai ļaunums triumfētu, ir labajiem nedarīt neko).

Patiesībā Burks gan teica par to lietu mazliet savādāk: “When bad men combine, the good must associate; else they will fall one by one, an unpitied sacrifice in a contemptible struggle.”

Varbūt tikai muļķa mierinājums, bet es tiešām domāju, ka nav lielā MEGA ļaunuma, ir tikai cilvēku muļķība un "tuvredzība" vai kādi personsiki kompleksi, aizspriedomi, kas veicina darbības ar negatīvām sekām.

Jāpiemin notekiti arī
"it's funny how when we are the recipient of pain, we are clear that it is black and white, but when we have got something to gain there are shades of gray"

Tātad, viss ir relatīvs- galvenais ir redzespunkts un nostāja. Jo, kas vienam ļauns, otram var būt pinībā pieņemams un pat labs. Viss ir atkarīgs no cilvēkam ieaudzinātajiem priekšstatiem par labo un ļauno.
Viss būtībā balstās uz stereotipiem.

Diezgan interesanta man šķiet ļaunuma definēšana dažādās ticībās.
Piemēram, pagānismā nepastāv Velns vai Ļaunums- vismaz ne tik izteikti kā kristietībā, kur ir nešķīstie gari un elles liesmas & stuff.. Es to izskaidroju ar to, ka pagānisms bija ticība vai drīzāk parliecība, kas sakārtoja pasauli un cilvēkiem darīja to saprotamu un tuvu. Savukārt kritietībai jau bija daudz augstāks mērķis- kādu tautu izvirzīt augstāk par parējiem, kādas ticības piektritējus labākus par citiem, tādēļ, lai efektīvāk iedarbotos uz cilvēku apziņu, tika izdomātas iebaidīšanas metodes, proti, ļaunums.
Viss ir smadzeņu skalošana, viss ir "maija"
Tas tā- īsumā
Nekas no minētā netiek pasludināts kā augstākā patiesība, tas ir tikai mans viedoklis, mana interpretācija par tēmu

`Zini, kāpēc naktī ir tumšs? Lai varētu redzēt zvaigznes.`
To man atsauca atmiņā Aivas citāts.

Mūsu pasaule pastāv pretstatos, un, kamēr vien ir tumsa, ļaunums, tikmēr var eksistēt arī gaisma, labais. Ja viss būtu neitrāls, pasaule iegrimtu vienmuļības izraisītā depresijā - piedodiet, ar labāku vārdu to paskaidrot nevaru. Un, galu galā, kā tu zināsi, ka labais ir labs, ja nebūs ļaunuma? Kā tu zināsi, ka cīņā, ja tā beigtos, ir uzvarējis labais, ja nebūs, ar ko salīdzināt?

Aptuveni tā teica Padmē, SW Epizode III:
`But what if we`re fighting on the wrong side, Anakin? What if.. if the republic has become the evil we`ve been fighting?`
Tātad atšķirība ir viena soļa vērta.

Jāiemin, protams, Pandora, arī sakarā ar Aivas citātu (kas, BTW, visu izsaka). Cerība glabājās kopā ar sāpēm un ciešanām. Tā ir izlaista no lādes, un mēs varam vienīgi minēt, kā būtu un vai būtu, ja Pandora nebūtu tik ziņkārīga.

Un vispār, kāda Tev tam ZPD tēma? Jo man šķiet, ka par kaut ko tik mentālu taču neko nevar uzrakstīt

Filozofija meklē atbildes uz daudz un sarežģitiem jautājumiem... No pirmā mirkļa šķiet, ka tas ir vienkārši, bet iedziļinoties katra cilvēka izpratnē par ļaunumu, iedziļinoties ļaunumā, kas notiek pasaulē un meklēt jēgu. Meklēt atbildes, meklēt, kas ir tas, kas liek būt sāpēm, ciešanām...

Es meklēju atbildes.. mēs visi tās meklējam. Pastāv taču tik daudz vardarbības, vienaldzības, alhakolisma, narkotiku u.t.j.p. Mans uzdevums ir pētīt ļaunuma problēmu mūsdienās. Un par to var daudz uzrakstīt, ja vien ir kāds, kas raksta...

Atļaušos ievietot nelielu citātu no "Neon Genesis Evangelion" anime seriāla pārdomām par epizodēm. Vispār jau vajadzētu izlasīt visu, bet diemžēl raksts neatradās vairs internetā (oriģināls parādījās 1998. gadā)... Varbūt ka jums izdodas atrast.



[...]
Ievērojiet eksploziju formu izstiepta krusta veidā. Tā ir vēl viena zīme, ka seriālā būs reliģiska pieskaņa (un daudz!). Piemēram, ja ieskatās vērīgāk, tad NERV (vācu valodas vārds "nervs") organizācijas emblēma ir vīģes auglis (ar vīģes lapu pāri), bet devīze aplocē ap to skan: "Dievs savās debesīs, viss kārtībā ar Zemi." ("God's In His Heaven, All's Right With the World") - citāts no dzejnieka Roberta Brauninga (Robert Browning, 1812-1889), taču izņemts no konteksta. Pievedīšu oriģinālu no Brauninga poēmas "Pippas dziesma":
The year's at the spring,
And days's at the morn;
Morning's at seven;
The hillside's dew-pearl'd;
The lark's on the wing;
The snail's on the thorn;
God's in His heaven --
All's right with the world!

Brauninga "Pippas dziesmu" ir citējuši un nolādējuši daudzi mācītāji, vairums no kuriem pat nebija lasījuši pilno poēmu. Patiesībā Pippa bija nabaga bārene, kas dzīvoja nabadzībā, teju vai verdzībā pie audžuvecākiem un garas dienas briesmīgos apstākļos strādāja zīda austuvē. Viņa jau nu gan ļoti labi zināja, ka nav vis viss kārtībā uz zemes, un labāk par jebkuru citu.

Kopējā poēmas kontekstā ņemot, Pippas dziesmai ir domāta pavisam cita nozīme: ne jau tāpēc ka, bet tieši par spīti tam ka ir uz pasaules viss šis ļaunums, ciešanas, netaisnība un grēki, kas mūs apsēž, ja mēs joprojām spējam noticēt, ka Dievs ir (ja mēs joprojām spējam atzīt ka viss kas notiek, notiek ar Viņa gribu), tad, lai slavēts Dievs, vēl ir viss kārtībā uz Zemes.

salīdziniet to ar sekojošām Bībeles vārsmām:L
a. But our God is in heaven; He does whatever He pleases. Psa 115:3
b. Don't be rash with you mouth, and don't let your heart be hasty to utter anything before the Lord: for God is in heaven, and you are on the Earth: therefore let your words be few. Eccs 5:2

nu launums jau vienmeer ir bijis paraaks un varenaaks, man liekas, ka launuma pusee ir nostaaties vieglaak , dauzdi cilveeki padodas piesoliitajam kaardinaajums , cilveeki ir paraak mantrausiigi un taa buus vinemeer

es tieshaam trillerus un shausmenes arvien vairaak skatos ar smaidu uz lupaam , viss ir paraak safabriceets un man besii araa tas laimiigas beigas TAAS IR NEPATIESAS , realajaa dziive labasi uzvar tikai 1 gadiijumaa no 10. taa tas ir .

PASAULE IR NEZHEELIIGA, SAMIERINIES

Bet vai tad tas nav ceļš uz iznīcību? Tik daudzas nežēlīgas ainas TV, ziņās – miruši cilvēki, sprādzieni Afganistānā.. Vai mūsos jau nav iesēdusi trula vienaldzība pret apkārtējām šausmām?
Ļaunums pastāv un pastāvēs mūžīgi, tik ilgi, cik būs labais.. Bet vai samierināšanās nav beigu beigas???

P.S. Liels paldies, Aiva.. tās atziņas ir ļoti noderīgas

Vispār jau ir dikti grūti runāt par kaut kādu ļaunu un labu, jo tie ir jēdzieni, kuri ir ļoti subjektīvi. Katram pašam vispirms ir jādefinē, ko viņš ar to saprot...un arī tad, tev kaut kas var šķist ļauns, piemēram, tas pats terorisms, bet otram tas varbūt ir labs, musulmaņi pašnāvnieki teroristi uzskata, ka dara dieva gribu, iznīdējot neticīgos...
Vispirms pamēģini nostādināt sevi otra vietā un izvērtēt situāciju!
Taču personīgi gribētu teikt, ka šķiet cilvēki ir pārāk iestīguši savu gribu piepildīšanā un aizmirst padomāt arī par citiem, kā rezultātā arī iznīks mūsu pasaule - varbūt tieši tas ir tas tavs ļaunums, kuru varētu likvidēt varbūt tikai kaut kāda vispārēja globāla katastrofa, kuras rezultātā uz Zemes paliktu tikai izredzētie gudri cilvēki, kas spēs sadzīvot kopā un nebojāt arī pasauli ar savu rīcību...

PS. sorry, man kaut kāds pesimistiskais garīgais šodien

Mmm... es pat nezināju, patr, ko nobalsot tāpēc atturējos no balsojuma, pagaidām, varbūt, ka savu pārdomu beigās arī zināšu par ko balsot.

ja, mēs idializējam pasauli, tad es noteikti saku, ka ļaunums ir uzvarams, vajag tikai atmodināt labo un, jo vairāk labā, jo mazāk ļaunā. Tomēr, ja kāds reiz uzvarēs ļauno, vai tad mēs būsim apmierināti? Visticamāk, ka nē, jo vienmēr atradīsies kāds, kas būs neapmierināts. mēs esam neapmierināti ar to, ka nevaram davbūt to, ko vēlamies, bet tiklīdz dabūnam mēs atkal kļūstam neapmierināti, jo nu ir, kas cits, ko vēlēsties. man šķiet, ka gluži tāpat ir ar to labo un ļauno, mums ir vajadzīgi abi, katram citās devās, bet abi un neviens tā līdz galam nemaz nevēlas tikt vaļā no labā vai ļaunā, tikai proporcijas katram nepieciešamas dažādas.

Tomēr, ja mēs pieķeramies pie reālistiem, bet varbūt pesimistiem, reizēm man šie divi vārdi šķiet ļoti slideni un grūti izprotami, tad ļaunums nekad netiks uzvarēts, nu, re pat domājot par optimistiem, kas dzīvo savā ilūziju pasaulē un tic sapņiem, es nonācu pie secinājuma, ka ļaunums mums ir vajadzīgs tāpat kā labais, tāpat kā ūdens, ko dzeram, vai ēdiens, ko ēdam.
Vai pasaulei šajos milionos gadu nav bijis gana daudz laika iznīcināt vienu vai otru? Ir bijis, bet kāpēc veljoprojām eksistē abas šīs lietas? Varbūt, ka tās ir ā māsas, kuras nedrīkst šķirt. Smieklīgi skan, māsas... bet vai tad māsas un brāļi nav tieši tie, kas mūžīgi ķildojās, jo aug kopā, dalās ar visu, tas reizēm apnīk, bet tad tie tikpat ātri atkal salīgst mieru. Varbūt, ka tāpat ir ar labo un ļauno? Saķildojas, bet viens bez otra nevar.
laikam jau ļaunums nav uzvarams tāpat kā labais.

kas ir ļaunums un kas labums.....bērnišķīgi....jā tas ir tas ko mēs radām bet tas nav tas ko ietekmē mūsu nostāja! Cīnities pret ļauno? Kas ir ļaunais....vai vīruss kas izplatās tikpat strasuji cik cilvēce? tad jau jāsaka cilvēce ir ļaunums nevis vilki...kāpēc pieminu vilkus? Nesen bija raidījums viena meitene pirms gadiem 50 vai mazāk bija nokļuvusi vilku barā...vilki viņu uzņēmā kā savējo un ziniet ko viņa tur iemācījās mīlestību....pie cilvēkiem? viņa pati apgalvo ka redzējusi kā cilvēks nogalina cilvēku un viņa iemācījusies naidu.

vai tagad ir jāsāk iznīcināt cilvēce? vai arī tikai tos kuri iznīdē citus? un ja tā kur ir garantija ka pareizais nekļūs slikts?

Šķiet bībelē teikts Dievs deva mums izvēles tiesības...tad rodas jautājums vai ļaunais ir? ja nu tā nav ir tikai otra puse un neslava tai?

atcerēsimies A. Lingrēnes stāstu; "Lendbergas Emīls"! kas stāvēja pamatā? Emīls - mazs puika kurš vēlējās darīt labu! Viņu sodīja par to jo tas bija slikti! kas tad ir labi nedarīt neko? To sauc par slinkošanu un soda...
Ziniet teic jau ka brīvs cilvēks...tāds kurš ir brīvībā...tikai tāds spēj būt labs...bet līdz ko cilvēks uzdrošinās kaut nedaudz būt tāds kāds ir un justies brīvs...viņam, tēlaini izsakoties, aplauž spārnus, sakot viņš ir vai nu traks vai tas nav labi...

zini ja tas tev ir projekts labāk atrodi eiropas nostāju kas ir labais un ļaunais un tad mēģini to pielīdzināt ķīniešu filozofijai....kur starp citu vārda labais vai ļaunais principā nav...neeksistē...un tad izdari secinājumus - pieņēmumus kas ir ļaunums un vai ar to vajag cīnīties vai nē

PS: apsveicu ne no vieglākajām tēmiņām es gluži nerakstīju projektu bet vācu informāciju.....došu padomu jautājuma vaidā:

Atcerēsimies arī to pašu Poteru un Voldemortu.

"There is no good and evil. There is just power, and those too weak to get it."

Vai tas, ka mēs esam spēcīgāki, dod mums kādas tiesības notiekt kā dzīvos tie kas ir vājāki? Vai tas, ka mēs esam gudrāki, dod mums tiesības pamācīt tos kas rīkojas muļķīgi?

Kurā brīdī malāstāvēšana no neiejaukšanās pārvēršas nolaidībā un ignorancē?

Tā ir bijis no laiku galiem. Kur ir balts, tur - melns. Kur gaisma, tur tumsa. Kur labs, tur ļauns. Ja nebūtu ļaunā nebūtu arī labā. Visā pasaulē tā tas vnk ir. Jiņ- jaņ, pozitīvi lādēti joni, negatīvi lādēti joni, karsts, auksts. visa mūsu pasaulē ir nemitīgs kontrastu virpulis. jebkurš var iedomāties, kas notiktu, ja pazustu aukstums. Ja pazustu ļaunums, pazustu arī labais, jo vairs nebūtu ar ko salīdzināt, tad viss būtu normāls. Pie tam ļaunums mājo katrā no mums, puse mūsos laba, puse ļauna, lai iznīcinātu ļauno, būtu jāiznīcina visa cilvēce. Bet kontrolēt ļaunumu var, viss atkarīgs no mums pašiem.

Es izpaudu mazu daļiņu no savām domām, domu man ir daudz, tikai grūti formulēt.

Ļaunums ir normāla (dabīga) parādība. Nevar būt labais bez ļaunā. Vai vismaz tā, ko mēs, cilvēki, latvieši, kurbijkurnieši, saucam par ļaunumu, jo patiesības, kā zināms, vienmēr ir vismaz divas. Kas vienam balts, otram melns.
Cilvēka psihes dabā ir duālisms - debess un zeme, uguns un ūdens, sieviete un vīrietis, veselība un slimība, melns un balts. Mums ir problēmas uztvert šo pasauli kā vienu vienotu veselumu, pie kura piederas it viss, ko savā ceļā sastopam, un nav nekādas nozīmes tam, vai mēs pēc tā tiecamies vai arī nosodām.
Ja runājam par katastrofām... Uz mani viesuļvētra Karību reģionā neattiecas. Zemestrīce Pakistānā arī ne. Piedodiet, bet vainīga nejūtos.
Man vairāk rūp, kas tepat manā zemē notiek. Kur atkal kāds bērns miskastē izmests, kur vesela ģimene dzīvo dzelzceļa vagonā meža vidū bez elektrības, kur suns ir meitenīti sakodis, kur vecais Vasja Bez Pases nošauts, kur šķirnes zirgu stallis nodedzis vai piena govju ganāmpulku zibens nospēris. Ļautiņi mīļie, mēs taču nezinām pat ne to, vai mūsu skolotāja īstenībā nemirst no leikēmijas! Vai tad vēl ir taisnīgi uztraukties par to, ka kaut kur autobuss nogāzies no kraujas un miruši pāris grieķi? Un vai ir taisnīgi apsūdzēt cilvēkus nejūtībā tikai tāpēc, ka viņi neziedo drēbes bada cietējiem kaut kur ellē ratā Irākā? (kas varbūt vispār nepastāv, tāpat kā ASV, un ir tikai virtuālās realitātes radīts attēls mūsu smadzenēs, ko tur iekačājis Matrikss...)
Ar savu tuvāko apkārtni vispirms jātiek galā. Ar sevi.
Cilvēks nav radīts globāls.

Par ļaunumu un labestību labi ir pateikts vienā rakstā, ko es speciāli iztulkoju Kurbijkurnei. Ja kāds nav izlasījis, iesaku. Arī browncat it īpaši!

http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showtopic=25389
Liktens kalns: jauno tehnoloģiju briesmas un Tolkina visvaras gredzens.
Autors Teodors Šiks.

Ir vēl kāda ļoti vienkārša lieta - ticība un neticība. Ticīgs cilvēks tic, ka viņa labie vai sliktie darbi noteikti tiks atalgoti viņā saulē. Tāpēc viņš cenšas ievērot morāles un ētikas normas, lai nodzīvotu savu dzīvi pēc iespējas ar labestību pilnāku. Ja cilvēks netic pēcnāves dzīvei, tad arī morāles un ētikas normas viņam nav obligātas. Tas, ka tu dzīvo, darot labu vai darot sliktu, neiespaidos tavu nākotni, jo tādas tev vienkārši nav.
Lūk, kur ir kristīgās reliģijas jēga, tā atbalsta cilvēkā labākās īpašības un nosoda sliktās, liekot aizdomāties par sekām.
Ateisms atbrīvo cilvēku no sirdsapziņas un sirdzapziņas mokām. Viss ļaunums nāk no neticības, vai liekulīgas ticības, kad cilvēks ārēji to izrāda, bet iekšēji netic nekam.

Es piekrītu tev, ka ticībai ir liela nozīme, taču to nevar uzreiz saistīt ar kādu reliģisku kustību. Cilvēks var nepiederēt nevienai reliģijai, bet būt dziļi morāls un ticīgs. Domāju, ka tas ir pat pārāks par reliģisku cilvēku, kuram ir nepieciešams apzināties, ka ir kāda balva par labiem darbiem un sods par ļauniem. Tīri morāls cilvēks ir daudz potenciālāks, jo viņš dara labu tāpēc, ka tā vajag, nevis tāpēc, ka kāds dievs viņam to lieks vai tāpēc, ka viņš saņems konfekti par to, ka uzvedīsies.

Gribēju arī piepilst browncat izteikumiem par duālismu. Tas patiešām tā ir, un vēl vairāk, ja pat mēs izskaustu to ļaunumu, kas pastāv tagad, mainītos mūsu normas un vērtības. Ja tagad mēs uzskatam, ka augstākais noziegums ir slepkavība, tad, ja tiktu izskaustas slepkavības, kaut kas cits tiktu uzskatīts par sliktāko pārkāpumu, piemēram, spļaušana uz ielas (tas tikai tāds piemērs, bet domāju, ka sapratāt).

[Nu manupraat ljaunums kaa taads nepastaav, jo taa ir abstrakta definiicija bez reaaal pamata... Ar absoluuti subjektiivu skatpunktu... Nu kas ir ljauns? Vai mees par to varam spriest, nezinot VISUs apstaakljus, kas ietekmee konkreeto riicibu?

Var ciiniities, bet uzvareet nevar.
Cilveekam nekad nebuus labi.
Ja nav ienaidnieku, tie tiek izdomaati.
Tas, ko viens saprot ar launumu, citam var buut labais (piem. eitanaazija) un vice versa.
Interesanti, kas notiktu, ja neviens vairs neciiniitos? Varbuut kluutu sliktaak, bet varbuut labaak.



Miers visaa pasaulee... izniicinot visu pasauli.

Nju nez, tas ir tas kas man ieshaavaas praataa par sho teemu un tad nu Endijai par prieku es to izliku.
Ja veel kaut kas buus, gan jau veel ierakstiishu.

Piesaucot Tigras un manis iemīļoto tēmu - anime. Atcerieties vēl tādu anime kā "Sailormoon"?

Viena no tām tēmām ir tāda, ka kaut kad nākotnē uz Zemes iestāsies utopija un paradīze, kas reiz jau bija. Ka Kristāla Karaliste atjaunos to mieru un varenumu un skaistumu, kas reiz pastāvēja Silver Millenium. Viss kas ir nepieciešams, ir tikai ļaut Karalienei Serenity izvest šķīstīšanu, izdzēst no visu cilvēku sirdīm ļaunumu. Diemžēl, lai to izdarītu, cilvēkam ir jāpiekrīt tam no brīva prāta. Un, izrādās, daudzi šīs šķīstīšanas vietā izvēlējās došanos trimdā, un viss beidzās ar to ka renegāti gandrīz iznīcināja Kristāla Karalisti. Renegāti, kuri nebūt nesastāvēja no slepkavām un maniakiem vien, bet kuros aizgāja aktīvākie, neatlaidīgākie no visas cilvēces. Zinātnieki, avantūristi, karavīri, pētnieki. Tie kas nevēlējās atteikties no riska, nevēlējās pavadīt turpmāko dzīvi apčubinātā paradīzē.

Ieteiktu palasīties "Geometry of shattered souls" http://beaulieu.free.fr/smoon/fanfic/geshatso.txt

Par to kā vidusmēra pilsonis, Keni Širomatsu, kas burtiski pielūdz SailorMoon, pamazām pārvērās par Sailor Moon vienu no ļaunākajiem ienaidniekiem, par Mr Wiseman...

Manuprāt cilvēki ar ļaunumu var cīnīties, jo cilvēki (ne visi) ir tie, kas to ļaunumu rada.

[i]
tam nu es nepiekrītu, jo to "nepieļautu" sabiedrība, jo šī lieta jau cilvēkos ir iesēdusies tik tālu, ka tas ir kļuvis pašsaprotami. Un pat kristietība neapturēja ļaunumu, ar to to var`ja tikai nomaskēt. Ja kāds uzskatīs ļaunu rīcību par labu priekš viņa, nekas viņu neapturēs pat ne bailes no pēcnāves dzīves

Ļaunums ir izdomāts.Tam nav noteiktas definīcijas un uzskati par ļaunumu atšķiras starp dažādām sabiedrības grupām,ciltīm un tautām.Kā var cīnīties pret ļaunumu,ja tas kādam citam ir labums?
Apburtais loks...

"ļaunums" ir pat nepieciešams cilvēkiem, tas liek viņiem meklēt kādu jēgu savās dzīvēs, attīstīties un kļūt labākiem, savādāk, ja viss būtu labi, tad kāda jēga vēl kaut ko darīt, tad mēs dzīvotu kā sēnes, vienkārši augtu mežā...negatīvais, ciešanas, sāpes, tās mūs aicina uz kauju, uz progresu, jo tajā brīdī, kad mēs beidzam cīnīties, mēs beidzam pastāvēt...tad jau varam visi tagad uzreiz mirt un nonākt "debesīs", kur būs viens vienīgs miers

Ļaunums?Ļaunums ir atkarīgs no skatupunkta,kas citam labs-citam var būt ļauns.Paradox tākā nesanāks uzveikt ļaunumu

Nē ļaunumu uzveikt nav iespējams...jo pārāk dažādi ir cilvēki un vienmēr būs kāds kas visu sabojās...

Parakstos zem Adrianas un Browncat vārdiem. Pilnībā. Cik reižu var malt vienu un to pašu par ļauno un labo.. nav iespējams novilkt šo robežķirtni, vienmēr atšķirsies cilvēku viedokļi par to.

Pamēģināšu atbildēt uz tevis dotajiem jautājumiem :

Terorisms.. Vai mūs tas skar? Vai neesam kļuvuši vienaldzīgi pret lielām katastrofām, slepkavībām, traģēdijām, avārijām, skatoties ziņas kā vakara trilleri ar nevainīgu smaidu uz lūpām.

Es tiešām esmu kļuvusi vienaldzīga pret šiem notikumiem. Notrulinājusies. Ja es justu līdzi katram cilvēkam, kuram šādā veidā ir kas noticis, es pārvērstos par staigājošu pesimisma čupiņu. Nedrīkst laist sev klāt ļaunās domas, tās noēd visu dzīvesprieku [un vai tas reizēm nav visļaunākais, ko mēs varam sev nodarīt ?..].

Kas ir cilvēka spēkos un, kas nav?

Stiepjams jēdziens, neskaidrošu sīkāk, tikai pateikšu savu viedokli -- vairāk vai mazāk viss. Pietiek palūkoties apkārt uz citiem, palasīt ziņas, intervijas ar cilvēkiem, kas ir sevi pārvarējuši utt.

Vai ir iespējams uzvarēt?

Hmm, ja mēs atrodam kādu konkrētu ļaunuma piemēru, tad varam ar šo konkrēto piemēru arī cīnīties, bet pēc tam vienmēr būs citas situācijas, kurās ļaunums jāapkaro u. tml.

Pasaulē visam ir jābūt līdzsvarā, gan ļaunajam, gan labajam, kā tas visiem labi zināms .

Ļaunums. Neviens īsti nevar izskaidrot kas tas tāds ir. Kā jau teica Cilvēks NGC1313 - ļaunumam nav definīcijas. Kā mēs varam cīnīties pret kaut ko, ko paši nemaz nezinam kas tas ir?

Ja stipri zinām un turamies pie Līdzvara teorijas, tad ir diezgan pagrūti atbildēt, ka ar ļaunumu var cīnīties un to uzvarēt.Es arī vairāk paļaujos uz līdzvara teorijas, ka visam ir jābūt līdzsvarā, nu nevar tak ļaunais būt vairāk par labo un otrādi.Mums pašiem būtu diezgan garlaicīgi, domājams.
Mēs takš esam atšķirīgi, Tev šķiet, ka šis ir labi, bet man slikti un otrādāk.Mums katarm ir diezgan atšķirīgas domas par vienu konkrētu lietu.
Redz, nebūs jau labi, ja izkausim ļauno...kāds pieprasīs, lai tad arī to labo izkauj...un atkal viss būs līdzsvarā.
Diezgan pagrūti atbildēt, bet domu Tu saprati!

Ak, visvarenais Balanss, pat liidz shitam esam nonaakushi...
Balanss rullee, tam ir jaabuut liidzsvaraa.

Pielieku praktisku piemeeru tam, ka labums un launums ir negatiivi. Viduslaiku, kaut vai fantasy pasaulee, kas saskan ar sho forumu, bet iespeejams paarnest jebkur.

Cilveeku nepatiesi nosodiija uz naavi. Tagad vinjsh seezh akeraa. Vinju apsargaa viens sargs.
Shis cilveeks ir dabuujis atsleegu un var aizbeegt, lai glaabt savu dziiviibu. Vieniigais shkeerslis ir mineetais sargs.

Sargs nav ne labs, ne launs - vinjsh tikai pilda savu pienaakumu.

Ja cilveeks beegs, vinjam sargs jaanogalina. Bet sargs ir nevainiigs. Taatad ieslodziitais nogalinot it kaa paveic sliktu darbu.
Ja cilveeks nebeegs, tad vinjam nepatiesi nocirtiis galvu. Pireksh vinja pasha labaak ir beegt.

Ko vinjsh izdariis? 99,99% ka vinjsh izveeleesies ciiniities par savu dziiviibu un izveeleesies vinjam mazaako launumu - uzbruks sargam. Bet tas, ka vinjam tas ir mazaakais launums, nenoziimee, ka arii citiem taa ir. Piemeeram, lai nav taalu jaameklee, sargs tomeer gribeetu palikt dziiva.

Nu taa, izdomaata, bet savaa zinjaa reaala situaacija.

Un taadu piemeeru ir bezgaliigi daudz.

Iespējas ir, be tīri teorētiski tas nav iespējams pateicoties dažiem tādiem cilvēki, kas merkantilu apstākļu dēj domā tikai paši par sevi, atklāti sakot- kaut vai tie paši politiķi!

Dažreiz šķiet, ka pasaulē ļaunā ir vairāk nekā labā. Tas tādēļ, ka par nelaimi mēs bēdājamies daudz ilgāk, nekā par veiksmi priecājamies. Kādi mēs esam un par ko kļūstam... tas atkarīgs no vietas, laika... un mums pašiem. Ļauno ir grūti apkarot, jo tas vienmēr slēpjas un slēpsies. Ļaunais atšķirībā no labā nepazīst ne kaunu, ne nožēlu... Tas nebaidās pārkāpt robežas.

man leikas ljaunumu pilniibaa izniicinaat nevar, jo atradiisies jebkuraa gadiijumaa cilveeki kuri gribees labo tikai sev un lai guutu to labo sev, neskatiisies pat uz to ka citiem nodara pari un slikti. luuk taadas ir manas domas!

Pajautājiet meža zvēram, vai tas zin, kas ir "ļaunums"? Vai tas, ka vilks nogalina stirnu, ir "ļaunums"?

Nez, vai uz mūsu planētas eksistētu "ļaunums", ja uz tās nebūtu homo sapiens sapiens līdzīgas būtnes.

Manuprāt, ja tiešām kaut kas, ko vairums saprot ar terminu "ļaunums", eksistē, tad tas ir mūsu attīstītais saprāts, domāšana. Izslēdziet savus prātus, beidziet domāt, un "ļaunums" būs zudis.


P.S. Tas tikai mans pieticīgais viedoklis.

P.S.S. Šķiet, arī rakstnieks, kas uzraksta asa sižeta, aizraujošu grāmatu, kurā tiek pretnostatīts "labais" un "ļaunais", kurā notiek jebkāda veida cīņa, vairo pasaules "ļaunumu".

Es domāju ka nevar gan. Kas ir ļaunums? Es uzskatu, ka es esmu ļauna, citi cilvēki arī. Bet ja man tā ir labāk? Un tomēr es esmu ļauna, tātad vairoju ļaunumu un nekam neticu? Es ticu sev un ar prieku vairoju ļaunumu, ar lielu prieku. Jo man galugalā būs labi. Tas ir dabiski, domāt par sevi vispirms. Tā ir gan, un tieši tādēļ nevar- jo katrs cilvēks iekšā ir ļauns, ja tas ir ļaunums; vairāk vai mazāk, atzīst to vai ne, tas jau ir cits jautājums.

Man šķiet ka nē.
Jo šī ļaunuma jau ir tik daudz, ka tikai ar maģiska brīnuma palīdzību, šīs visas pasaules šausmas&ļaunumu var likvidēt.
Bet es šaubos, un varētu teikt ka pat esmu pārlicināta, ka šāda brīnuma nebūs

Mjā. Esmu tik negatīvi noskaņota, bet tā nu tas ir .

Manuprāt, viens no pareizākajiem pieņēmumiem. Neņemšos spriedelēt kāpēc, pārāk plašs temats

Cīnīties ar ļunumu-tas jādara,bet uzvarēt to pa visam-tas nav iespējams

Nu kā saka-nav labuma bez ļaunuma.Visur ir jābūt pretstatiem.Uzvarēt nav iespējams,nevar jau visi būt tikai labi,katrā ir arī kaut kas ļauns,gan jau teroristiem arī ir savas labās īpašības

Kaapeec nevar ciiniities??? VAR!!!! Vieniigi.............tas ir bezgal gruuti, nu jaa es vispaar esmu labaa pusee!!!! Ja buutu iespeeja ciiniitos pret slikto, patiesiibaa es jau to daru savaa sirsninjaa, sliktais man ir svešs

nav ljaunuma bez labuma ! un otraadi. jaa taa ir: miers visaa pasaulee izniicinot visu pasauli.

ļaunums pastāv tāpēc, ka itin visam ir jābūt līdzsvarā. Gan ļaunajam, gan labajam. Galu galā ja visa pasaule būtu tikai laba, tad iestātos paradīze Bet ja nopietni, tad Pasaulē nav tikai labais un ļaunais. Baltais vai melnais. Viens cilvēks navar būt tikai ļauns vai tikai labs. nekad nedrīkst aizmirst par zelta vidus ceļu. Un starp citu ne visas lietas kuras mēs uztveram kā ļaunas tādas patiesībā ir. Varbūt, ka vienam tā šķiet slikta, bet otram pilnīgi normāla un neko nekaitējoša. un šajā gadījumā runa vairs nav pat par to kuram ir taisnība, bet gan par to kuram ir vara un kurš var to visu regulēt.
Terorisms pats par sevi skar pilnīgi visus. tomēr mēs kamēr dzīvojam te mūsu mazajā Latvijiņā esam pārliecināti, ka ar mums jau nekas nevar notikt un, ka viss ir ideāli. Un tieši tā pat ir ar visām katastrofām un kataklizmām, kuras mums atrodas apkārt. Cilvēka spēkos nav mainīt šo situāciju, bet cilvēka spēkos ir izmainīt dzīvi. cilvēka spēkos ir pašam censties būt labam, lai padarītu pasauli labāku .

Manuprāt ar to var cīnīties, bet tas nav nepieciešams. Pasaulē ir jāvalda līdzsvaram. Gan labajam gan ļaunajam. Tomeer cilvēki paaraak saaku;si pie;kerties ļaunajam.

piedod, neizlasiiju visu pavedienu, varbuut to, ko tagad teikshu kaads jau ir uzrakstiijis



Tā domā Roulinga un laikam arī es.

No fanfika "Tā gadās"

Cīnīties nevajag ja nebūtu ļaunā mēs nezinātu kas ir labais, bet otrādi nevar būt. Tikai tas kas izprot ļaunuma būtību tas sapratīs kas ir labais, un zinās tā vērtību. Diemžēl lielākā daļa neizprot ļaunumu un tādēļ no tiek visādas cūcīas.

Sākumā nevarēju izdomāt vai taisīt jau nu pavedienu, vai pierakstīt kautkur klāt, beigās tomēr izšķīros par pierakstīšanu. Šķiet būšu atradis piemērōtāko pavedienu.
Šorīt baucot autobusā uz universitāti bija garš laiks, un nezkā man ienāca prātā domas par līdzsvaru un pamatojums. Par tukšumu kā cēloni un aizsākumu visam, līdzības citur.
Matemātikā nulli (tātad "neko" jeb "tukšumu") var izteikt kā +1 un -1 summu. Tātad no nekā rodas kautkas, kautkas pozitīvs un negatīvs (labais un ļaunais? ) Un pie tam vienādā apjomā. Arī Bībelē teikts ka Dievs radīja no nekā . No zinātniskā viedokļa visums radās no bezgalīgi blīvas un bezgalīgi mazas(ko arī var pielīdzināt tukšumam) sākotnes, tā saucamās kosmiskās olas.
Paturpinot domu plus un mīnus - labais un ļaunais var pamanīt, ka pastāv līdzsvars vienāds daudzums plusu un vienāds daudzums mīnusu. Tātad ļaunais un labais ir vienādā apjomā. Rodas jautājums, kāpēc dažreiz labais vai ļaunais gūst pārsvaru, ir lielākā apjomā. Nu man ir divi skaidrojumi. 1. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka ļaunais uzkrājas kautkur vienā vietā, bet labais citā. Bet novērotājs redz tikai vienu vietu un tāpēc pieņem ka ļaunais (vai labais) ir vairāk.Bet kopsumā tik un tā ir līdzsvars 2. Vai arī labais vai ļaunais, kas nu attiecīgā brīdī ir mazākumā, uzkrājas kādā citā veidā, salīdzinoši tāpat kā kinētiskā un potenciālā enerģija. Un atkal līdzsvars. Piemēram, tirānu valdīšanas laikos taču bija cilvēki, kas mudināja uz sacelšanos, atbrīvošanos. Labais bija cilvēku domās, prātos, izpaudās netieši. Apkopojot - tātad mūžīgais līdsvars.
Un vēl skatoties tīri no materiālās puses. Kadās iespējas paveras - no nekā radīt kautko. Jo nulli taču var izteikt gan kā +1 un -1 summu, gan kā + 1000000 un -1000000 summu. Vienīgi problēma rodas tur, ka mums der tikai tā pozitīvā puse - matērija. Problēmas rodas, ko darīt ar antimatēriju.

Kādas ir jūsu domas, piebildes, komentāri. Jeb varbūt jums liekas ka šitie ir slima suņa murgi , vai tomēr ir kautkas sakarīgs?

Un atbildot par šī pavediena jautājumu ar ļaunumu cīnīties vajag, bet tā ir mūžīga cīņa, kas nekad nebeigsies, ne viena ne otra puse nekad neuzvarēs. Tā ir ļauno daba drīt ļaunu un labo daba darīt labu. Tā tas būs bezgalīgi.

[/quote]Un atbildot par šī pavediena jautājumu ar ļaunumu cīnīties vajag, bet tā ir mūžīga cīņa, kas nekad nebeigsies, ne viena ne otra puse nekad neuzvarēs. Tā ir ļauno daba drīt ļaunu un labo daba darīt labu. Tā tas būs bezgalīgi.[quote]

Bersekam taisniiba.labais nevar pastaaveet bez ljaunaa un ljaunais nevar pastaaveet bez labaa.un ja nebuus pirmaa tad nebuus arii otraa.

un jaa bersek tas tiešām ir sakariigi un ljoti dzilljdomiigi!

nu es domaaju taa,ka ar ljaunumu ir iespeejams ciiniities! Un es nezinu...nu vnk vajag ciiniities ar ljaunumu..var ciiniities vnk esot labs cilveeks

Pasaule ir sabalansēta.Labais un ļaunais ir tikai filtri caur ko iet cauri mūsu dvēseles.Ja mēs spētu redzēt mūsu zemi no malas enerģētiskajā līmenī tad redzētu tikai vienu bezgalīgu dvēseļu rindu kur vienas negribīgi iemiesojas un saņem likteni ,otras negribīgi pamet šo matēriju un dotas kaut kur tālāk........ .Istenībā šī zeme ir viens liels filtrs kur mēs mainām savu dvēseles savokli,un ļaunums šajā procesā ir tikai viena no neatņemamām sastavdaļām.un nav jēga apgalvot ka mēs šeit varam ko mainit.Katrs no mums veic savu funkciju jo nespēj savādāk.Ļaunais nedarīs labus darbus un labais ļaunus... .un ja kas mainās tad mēs mainam savu dvēseles stāvokli.tas ir īsumā...