Drīzāk tomēr hipotēze.
Apsveicu, tevi, ka beidzot esi aizdomājies līdz šai idejai. Atceros, man klasesbiedrs reiz arī stāstīja šo pašu ideju, tā uzsvērdams savu ģenialitāti, jo, lūk, viņš vienīgais uz visas pasaules līdz tam esot aizdomājies.
Lai cik jauka šī ideja neliktos, starp mikropasauli un makropasauli pastāv fundamentālas atšķirības.
Saules sistēmu veido planētas, kas kustās pa noteiktām orbītām; atomu - elektronu mākonis, kur katrs elektrons var atrasties jebkur savas orbitāles ietvaros. Atoma kodolu parasti veido augšējie un apakšējie kvarki. Starp tiem un elektroniem darbojas kulona spēki, pie tam, kodols neizstaro elektromagnētisko enerģiju apkārtējā telpā kā saule.
Elektrons, ja absorbē gaismas kvantu, pārlec uz citu enerģētisko līmeni, pēc tam, izstarojot lieko enerģiju, pāriet atpakaļ. Planētas, absorbējot gaismu, nemēdz mainīt savas orbītas.
Tā varētu turpināt...
Šai idejai ir vēl viens mīnuss, proti, ja mūsu visums veidotu atsevišķu atomu citā sistēmā, šī sistēma būtu tas pats mūsu visums. Laiku un telpu veido matērija, nevis tie pastāv atsevišķi, tāpēc, ja eksistētu vēl kaut kur matērija, mūsu visums būtu ar to savienots.