mees loti biezi meedzam jautaat: "kaada jeega?"
jeb:" kur ir jeega?" , bet vai vispirms nevajadzeetu noskaidrot kas taa jeega vispaar ir?

varbuut tad arii buus vieglaak atras to lietaas vai darbiibaas...

taatad - luudzu dalieties savos spriedeleejumos vai idejaas par sho jautaajumu

Žanete

kas ir jēga? nevaru atbildēt, jo nav jēgas.

Universālas 'jēgas' nav. Katram cilvēkam tā ir individuāla. To nevar izskaidrot ar vārdiem. Lai arī ticīgie to mēdz personificēt ar 'pielūdzamo objektu' vai kādu no tā īpašībām. Reizēm liekas: 'jēga' nepastāv vispār, bet, IMO, mēs neprotam to atrast. Līdz ar to uzskatām, ka 'jēga' neeksistē.

dazkaart cilveeki, saprotot ka nav jeegas dziivot izdara pashaaviibu...

kas tad iisti ir tas ko mees mekleejam lietaas un darbiibaas lai taas buut kaa veertas?

ja taa nav jeega (jo taadas vispaar nav), tad kas tas ir, ko mees apziimeejam ar sho vaardu?

vaardu jeega vareetu daudzaas situaacijaas aizstaat ar vaardu noziime, t.b. te tiko lasiiju par to,ka pashnaavnieki izdara pashnaavibu jo "nav jeega dziivot", to vareetu mazliet paplashinaat un teikt,ka pashnaavnieks vairs neatrod noziimi tam,kas vinjam ir apkaart. Piekriitu augstakmineetajam, ka katram taa "jeega" ir tiiri individuaala. jo,kas vienam noziimiigs, otram droshi vien,ka ne.

Nujā, ir tādi idiņi, kas izdomā, ka jēgas trūkums ir attaisnojums, lai izbeigtu savu dzīvi. Bet tā darīt nedrīkst.

Jēga ir dažām lietām, ja mēs nedomājam un neiedziļinamies pārāk dziļi. Piemēram, ir jēga izturēties pret cilvēkiem labi, jo tad viņi tev ar to pašu atdarīs. Bet tagad mēs varam sākt nevajadzīgi iedziļināties - kāda jēga no tā, ka viņi atdarīs? tu jutīsies labāk, kaut kas, ko patis nespēj nokārtot, būs nokārtots. Bet kāda no tā jēga, ka kaut kas būs nokārtots? Kāda jēga no labsajūtas? Nekāda, jo visi tāpat beigās mirsim. tas, ka katram tas ir individuāli, es arī piekrītu, bet es to pateiktu citādāk - tie, kas jēgu atrod, nav aizrakušies līdz vietai, ka mēs visi mirsim. viņi ir apstājušies kaut kur pa vidu, jo ir spējuši atbildēt uz visiem "kāda jēga" jautājumiem.

Būtībā jēgas definīcija ir vārds "pamatojums". Un cilvēcei jēgas nav. Nav pamatojuma un pat attaisnojuma viņu eksistencei.

Bet tas jau netraucē mums te uz zemes nepamatoti un bezjēdzīgi eksistēt

Ir 2 veidi kā turpināt fizisko dzīvi.
1: eksistēt. Šajā gadījumā dzīves 'jēga' nav atrasta, cilvēks ieiet rutīnā, dzīve neliekas interesanta, tajā nav prieka etc. Emocionāli cilvēki šādu dzīves veidu izturēt nespēj.

2: dzīvot.
Teiciens, kurš man ļoti patīk: "Viņš baudīja dzīvi pilniem malkiem. 'Dzēra' sausu gan sīvās uzlieves, gan saldā vīna kausu"
Emocijas, darbības, cilvēki etc., kuri tās rada mums, tie arī dod dzīvei jēgu.
Dažādiem cilvēkiem tās atšķiras: vienam darbs, citam daba, sveces, vīraks, cilvēki.
Smagi 'nodreijātais' teiciens: dzīvo tā, lai justu: "Jā, mana esamība šajā pasaulē nav velta"
Protams, tas viss jau sāk 'vilkt' uz nolemtību: man ir lemts tas un tas, ````, ````, ````.
Bet. As if that matters anyway ..

man jau nu liekas, ka pār pasauli vajadzētu valdīt globālai depresijai, ja jau dzīvei jēgas nav. kāpēc visi cilvēki nemetas tagad žigli izdarīt tās pašnāvības un atbrīvoties no bezjēdzīgās dzīves? kāpēc es pats nevēlos beigt dzīvot? nezinu.... tāpat kā visi pārējie, es nezinu.

Kaut kas man tomēr manā dzīvē patīk, ja jau esmu ar mieru turpināt te uz zemes šitik bezjēdzīgi nīkt.

Jēga.

Jēga ir visā, ko tu dari. Darītais izraisa sekas, no kurām rodas dažādas problēmas un situācijas, no kurām atkal savas sekas. Jēga ir dzīvot, nemēģinot atrast to kvestu, kas visam apakšā.

Bet varbūt, ka jēga ir tikai jēdziens, ko kāds ir izgudrojis, lai cilvēka prātiņam būtu vairāk virzienu, kur darboties? Varbūt, ka tas ir tīri medicīnisks jēdziens, varbūt fizikāls vai ķīmisks kaut kas.
Neviens nezin atbildi, jo domāt par to var bezgalīgi, neatrodot risinājumu. Jēgai nav atminējums, atslēgas vārds vai teikums, kas to raksturotu.

jau atkal saakam novirziities no temata "kas ir jeega" ..

ja jeega ir pamatojums (pamatojums atbild uz jautaajumu kaapeec?), tad respektiivi visaa ir vajadziigs iemesls ...

taatad jeega=pamatojums=iemesls=ar pilniigi jebko ...

bet kas tad iisti ir tas kaapeec mees neatrodam sho iemeslu?

Tu vēlies universālu atbildi uz jautājumu kur tāda nepastāv?
Neviens tevi nepazīst tik labi lai spētu pateikt Tavas dzīves jēgu. varbūt vienīgi tu pati.

Vai esi dzirdējusi kādu sakot: "Es zinu savas dzīves jēgu!" Un cik daudzos gadījumos tā ir patiesība?

Dzīves jēga nav izskaidrojama, analītiski saprotama etc. Tās ir izjūtas bez vārdiem.

lasi uzmaniigaak - es neesmu prasiijusi savas dziives jeegu, jo man nav peec taadas vajadziiba - shai pavedienaa buut vairaak jaaizpluust filozofeeshanaa, nevis realitaatee ...

shis pavediens ir praatojumiem, par to kas ir jeega un labaakajaa gadiijumaa, kaa to atrast

lasiet uzmaniigaak ...

http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.p...act=read&ct=sub

Ļoti 'skaisti', izmantojot attiecīgos terminus paskaidrota šī mītiskā būtne 'jēga'
Protams, mēs visi esam individuālisti, dieva noliedzēji un kas tik vēl ne.
Bet palasīt der.

laikam jau

taa taa ta...un vai ar savu peedeejo jautajumu Tu neuzsaaksi "novirziishanos no teemas?" manupraat ir jaaljauj tomeer cilvekiem briivaak izteikties. Galu galaa,ja ir runa par (kaa pati saki) filozofeeshanu tad tas nav taa- taisnaa celja ieshana, ir jaapieiet no dazhaadaam puseem!

es uzdodu palidus jautaajumus - kaanekaa uzdevu pimo jautaajumu un turpinu uzdot arii paareejos ...

respektiivi saakumaa ir jaatbild uz pirmo jautaajumu un taalaak seko palidjautaajumu par teemu, un to kaadaa mees to esam iegroziijushi

un dieva deel - beiksim spamot

Jēga.. jēgas nav...

Tēv tikai bŗīžiem liekas, ka dzīvei ir jēga, bet tad atveras acis un tu saproti - tās visas bija tikai ilūzijas, izlikšanās un muļķības...

Jā... un šādos brīžos vajadzētu iet un lekt no tilta... kas no pasaules paliks pāri?

Jēga? Jēga ir tikai vārds ar kura palīdzību cilvēki cenšas noslēpt savus darbus. "Tam ir jēga", "Tam nav nekādas jēgas" Tas ir tieši tas ko vienmēr nākas dzirdēt kad cilvēks vēlas pamatot savu rīcību, bet argumentu viņam vairs nav. tas ir vārds aiz kura mēdz paslēpties kā aiz vairoga. Tas ir vārds kurš nogalina "Manai dzīvei vairs nav jēgas" -Tikai neviens nespēj pateikt, kas tad slēpjas pašā jēgā. Tā ir tikai tukša skaņa. Vārds kurš izdomāts, lai spētu aizbildināties, Tad kad pietrūkst argumentu lai aizstāvētu savu viedokli

Un šajā brīdī, pēc šiem vārdiem mēs atgriežamies nolāpītajā apburtajā lokā - nākamais jautājums ir: "Un kāda TAM jēga? Kāda jēga cilvēkiem, emocijām, darbībām?"...


Atļaušos tev oponēt - lai gan tu uzskaiti vidusmēra cilvēka statistiskos dzīves iemeslus, bet tā NAV jēga..

Kā jau Inx minēja - dzīves jēgas patiesībā kā tādas nav - ir tikai dzīves rutīna, un tie, kas nespēj izturēt tās uzkrautos slogus, un izdara pašnāvības.

Un, Žanet - tas ko tu uzskati par SPAM`u arī ir tās filozofiskās sarunas ko tu no mums tā gaidīji, tapēc lūgšu tev ļaut mums brīvi izpausties pašas taisītajā pavedienā, ok?

Šāda domāšana manuprāt liecina par nevēlēšanos iedziļināties lielās dzīves problēmās un jēgas meklējumos. Šis ir būtībā tas pats, kas aizvērt acis uz lietu īsto būtību un necensties to meklēt, iestāstot sev visādas muļķības un ilūzijas.

bet tas, protams, ir subjektīvi. oponējiet kāds

Ok - oponēšu, jo man patīk padiskutēt ar intelektuāliem cilvekiem.

Tātad - tu mini "lietu īsto būtību".. Tātad - tu ar to domā - to lietu "jēgu"..

Bet - kāda tad ir tā būtība pēc kuras daudzi tiecas? Ko tu (pieņemu, ka esi viens no tiem kas cenšas to meklēt) ceri galarezultātā saprast? Kāda ir tā "jēga" jeb "būtība", ko meklē? Un, galvenais - vai šiem meklējumiem ir kāda JĒGA? (un atkal apburtais loks..)

Tādā domāšana nerodas pati no sevis. Tā rodas pakāpeniski meklējot to pašu jēgu. Kamēr kādā dienā tu saproti ka tāda jēga vispār nav. Tomēr tev taisnība, nav jau tā katram cilvēkam ir situācijas kad tev patiešām ir bijusi dzīves jēga, tikai vienā brīdī tev izrauj zem kājām pamatu, kuru tu visu laiku esi uzskatījis par šo jēgu un tu saproti ka tev tādas vairs nav. tu meklē, centies viņu atrast, bet veltīgi un tad tu kādā jaukā dienā nonāc pie manis augstāk aprakstītās domas. Varu pateikt tikai to, kad Laimīgi ir tie cilvēki kuriem izdodas dzīvot visu dzīvi ar ilīziju, ka jēga ir...

--> Artani

I seek wisdom. Tas ir tas, ko cenšos atrast. Iespējams vēlos saprast, kas ir visa pamatā. Tie ir milzīgi un iespējams nepiepildāmi mērķi, bet tomēr tas ir kaut kas uz ko tiekties. Apburtais aplis - tas bija trāpīgi. Pat ja es kaut ko atradīšu, man tas nelīdzēs, jo visas savas zināšanas es paņemšu līdzi nomirstot. Tāpēc no tā nav jēgas. Bet varbūt jēga ir pašos meklējumos, jo tas man neļauj iznīkt bezdarbībā un visu laiku domāt par jēgas neesamību.

--> Seila

Kā tev liekas - vai laimīgāks ir tas, kurš dzīvo ilūzijā, vai arī tas, kurš zina? Šeit būtu vietā vecais citāts "vai laimīgāks ir tas, kurš cietis mīlas mokas, vai arī tas, kurš mīlējis nav nemaz?" Bet es katrā ziņā piekrītu, ka dzīvot ilūzijās ir vieglāk.

Šeit lieliski iederas brāļu Vačovsku citāts no lieliskās kinofilmas "Matrikss" - arī tur tika lieliski apspēlēta ilūzijas/realitātes un jēgas esamības/nēesamības tēma.

Tie, kas skatījušies pēdējo triloģijas filmu noteikti atceras lieliski iestudēto brīdi, kad aģents Smits (ilūziju, un, savā ziņā, ļaunās puses pārstāvis) saka Neo (realitātes, un, visumā, labās puses aizstāvis) - "Kapēc, mister Andersen? KAPĒC? Kādam tam ir JĒGA? Kapēc tik bezgalīgi cīnīties par to, kā nemaz nav? Kāda JĒGA turpināt šo bezgalīgo cīņu tiecoties uz nekurieni?" Un Neo, piecēlies no asfalta iedobes, kur viņu ar pāris veiksmīgiem sitieniem bija iedzinis Smits, atbild: "Tapēc... Tapēc, ka tā ir MANA pasaule, MANA mīlestība, MANA cīņa..".

Šķiet, vēl labāku jēgas meklējumu definīciju es pasaules tēlotājmākslas rindās vēl nebiju dzirdējis/redzējis/lasījis..

Tu tak zini veco labo teicienu. "Laimīgs tas kurš nezin" Līdz ar to protams, ka cilvēks, kurš dzīvo ar ilūziju, ka viņa dzīvei ir jēga un ka jēga vispār pastāv ir daudz laimīgāks. Un tā pat es piekrītu tev ka viņam ir arī daudz vieglāk dzīvot, jo viņš tak jūtas laimīgs un uzskata, ka viņam viss ir.
Bet par šo "vai laimīgāks ir tas, kurš cietis mīlas mokas, vai arī tas, kurš mīlējis nav nemaz?" Nu ko lai saka, abi gandrīz vienādi. Viens jau zin ko nozīmē mīlestības sāpes. Otrs nezinādams grib viņas izjust. Īstenībā abi cilvēki ir spējīgi paši sevi pazudināt. Viens ar jau zināmo otrs ar tieksmi atklāt sev nepazīstamo. Starp citu šet atklājas paradoks, ka tam kurš nav mīlējis nemaz ir jēga dzīvot, lai mīlētu, bet tam, kurš cietis mīlas mokas šī jēga sāk zust.



Līk šim es taisnību sakot piekrītu un tas ir vienīgais, kas man patiešām lika savā laikā domāt, ka jēga ir. Un arī vienīgais salmiņš pie kura parasti ķerties, kad meklē jēgu...

Klau, ierosinu sho vaardu rakstiit ar lielo burtu vai kaa... citaadi pavediens saakaas itkaa ar jeegas defineeshanu, bet nu jau atkal par TO jeegu.

Jeegas nav. T.i. es kategoriski noliedzu, ka kaut mazaakais siikums buutu radies (radiits, ja jums tiik) ar dajebkaadu aarpus cilveeka saprashanas esoshu (vai citaadi tas buutu jaameklee?) meerkji.

Jeega ir. Tajaa pashaa vaardniicas noziimee, tikai attiecinot uz sevi. Ik mazaako siikumu cilveeks dara delj kaut kaa. Un shis "kaut kas" vai vairaaki taadi to vinjam liek dariit, jo ir noziimiigs veel deelj kaut kaa. Shitaa var raapties liidz nosaciitai "virsotnei", bet prieksh kam? Var veel netiishaam tik liidz lietaam, kam viena cilveeka vienas dziives ir par maz, un... tas buutu bezjeedziigi. Ir jeega sakariigi nodziivot dienu, izdariit kaut ko jauku, ieplaanot kaut ko veel jaukaaku... Ir jeega nospraust meerkji un veltiit tam nedeelju, gadu, dziivi... Taads meerkjis pats par sevi ir jeega.

Ciktaal par iluuzijaam un sevis maaniishanu. Var jau. Taa ir pietiekami plata tacinja, lai nenoveltos kaut visu dziivi. Tak tomeer uz vienu pusi no taas spiidina ilknjus visparastaakaa shiize, uz otru – biistama iespeeja, ka tava iluuzija iepatiksies citiem bezjeedziigi dziivojoshiem.

Sajeega.Saprashanu.Par kaadu,jeb noteiktu lietu!
Es gan nekad nejautaaju 'kur ir jeega/kaada jeega'... es jautaaju 'kas ir dziives jeega jeb ; kur tad ir taa sajeega jeb jeega.'
aa nu,jaa es veel jums romaanu uzrakstiishu sheit

nju nezinu maybe te ir bijusi tada tema. (visticamak).bet nu veletos dzirdet jusu domas...

Varu gandriz 100% teik ka shada tema jau bija un ja kas par to pagaidam nav jegas runat...
Cic cilveku tik viedoklu ,kam taisniba ,kas to lai zin!?

nju ta jau es domaju...

Ir tāds pavediens - par jēgu vispār:
http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showtopic=24314

Nu ko domāju ka jēga-tas ir stimuls,jeb darbības vajadzība...Ja darbī'ba nav vajadzīga tad...

Nu, man liekas, ka ir jānošķir tā "jēga" no parastiem cilvēka mērķiem. Var jau teikt, ka ja es skrienu pakaļ trolejbusam , ka trolejbusa noķeršana ir manas dzīves jēga.

Man šķiet ka noteicošais faktors ir tas, ka mērķis ir vajadzība/vēlme, ko cenšamies īstenot tieši tagad, tieši šajā momentā, bet dzīves jēga aptver visu dzīvi- no piedzimšanas līdz nāvei. Tā ir universāla. Un tā ir pavisam savādāka savā būtībā kā mērķis.

Daži te minēja to jautājumu ķēdīti kad katra atrastā "jēga" tiek apšaubīta ar jautājumu, "nu labi, bet kāda TAM jēga?" Tas ir ļoti pareizi. Atradīsim šo pamatu, šo lietu, par kuru vienkārši nevar uzdot šādu jautājumu un jēga būs mums rokā.

Būtībā pilnīgi visu var apšaubīt, bet galu galā viss reducējas uz vienu neapšaubāmu faktu: kautkasIR. Mēs nevaram pilnīgi droši zināt nekādas tā īpašības (mēs nevaram pilnīgi uzticēties vispār jebādiem mūsu jutekļu tvērumiem, bet īpašības apraksta tieši tos). Bet mēs pilnīgi droši zinām, ka kaut kas ir, vēl vairāk, mēs zinām, ka mēs esam. T.i. katrs indivīds apzinās sevi. Bet nevar apzināties, KAS tieši viņš ir. Katrs zin tikai to, ka viņš ir. Un tas ir arī tas nenoliedzamais fakts. IR. Mūsu vienīgais neapšaubāmi patiesais tvērums.

Manā izpratnē tā arī ir dzīves "jēga"- ne tādā nozīmē kā mērķi, jo mērķis pats sevī jau ietver kaut kādu iemeslu kā dēļ tas mērķis tiek izvirzīts. "Mums jāuzkāpj tajā kokā, jo tur sēž ziemeļnieks, tad mēs varēsim to apēst"; "mums vajag darīt labu lai pasaule kopumā kļūtu labāka". Bet šis IR vienkārši ir un ir pilnīgs tajā, ka tas pats sev ir mērķis un rezultāts un līdzeklis. Tas pats arī attiecas uz katra atsevišķa indivīda esamību. Tā pati par sevi ir pilnīga un nepretencioza- man ļoti patika citāts no Sid Meiers "Alpha Centauri" (turn-based stratēģija tāda): "If people call our generation more nihilistic than that of the previous eras, maybe it is becouse we are finally ready to accept the final truth- that life's only purpose is life itself" [Chairman Sheng-Ji Yang].

Nav citas "jēgas" par esamību. Vispbiežāk to saprot cilvēki, kuri ir "skatījuši nāvi vaigā".




Piedodiet par penteri
Piedodiet par švako english

Tātad, uzreiz atzīšos, ka esmu tik garlaicīgs nūģis, ka kaut ko tādu ieraudzījis, es tam par godu ieskatījos latviešu valodas vārdnīcā. Tātad oficiāli jēga ir:

jēga s.

1. Nozīme, saturs. Teikuma, runas, raksta j. Tur nebija nekādas jēgas. Kāda j. ir tā runāt?
2. Izpratne. Viņš ir galīgi zaudējis jēgu. Viņam par to nav nekādas jēgas. Vajag runāt ar jēgu!

• Bez (savas) jēgas - sar. ļoti daudz. Tur bija sēņu bez jēgas. Viņam bija nepatikšanu bez savas jēgas.
• Neiet nekādā jēgā - sar. klājas slikti, nemaz neveicas. Viņam neiet nekādā jēgā ar darbu.

man liekas, ka sham jautaajumam nav nekaadas jeegas

vispaar jau jeega ir kaut kaads piepildiijums, un gandariijums.... man shjkiet

gruuts jautaajums..

Jēgas nav! Un tie kas meklē dzīvei vai kautkam noteiktam jēgu, tie sevi iedzīs strupceļā, jo var būt neticami daudz izskaidrojumu "kāpēc, priekš kam, kāda jēga no tā?" ir atbildes, bet nav noteiktas atbildes. Tātad "kas ir jēga un vai ir jēga?" ir retoriski jautājumi...

jeega ir tikai nozeelojams attaisnojums kkam!!!
es to neformuleeju un sen vairs nemekleeju vnk piepildu...

Kā jau te kāds pirmīty minēja "universālas" jēgas nav. Nevar visiem būt viena jēga. Varbūt vienam jēga ir smaidā un mīlestībā, otram ceptos kāpostos...
Es varu padalīties ar Jums tikai savā jēgā. Mana jēga tā ir elpa. Mūžīgais dzīvīnas spēks. Elpa, mierīga un strauja, mūžīgā elpa, mūžīgais dzīvības spēks. Lai to saprastu, ir jāizprot sava elpa. Tā jāiepazīst, tā ir jāizseko, to jākontrolē...
Un, lai saprastu, kāpēc es te šitā burdulēju, ir jāapmeklē joga...

Skjiet, ka man jeega ir logjika un kaut kaads labums! Piem. "Kaada jeega buus tam, ka tu izleeksi pa logu?" Nju re tas paskaidro to, ka man no taa nav nekaada labuma ( bishku savtiigi ne?) Un veel viens piem. "Kaada jeega tam , ka tu pateiksi rieksts Jaaniitim, ja vinjsh tev pateiks to pashu pretii un piebildiis ciets skatiidamies un Anninju kas pie seviim nomurminaas riekstinjsh?" Nju kaada tam jeega???

Ceru, ka saprataat...

es domaju ka ''jega'' ir vajadziba!Te viens teica ka cilveki izdara pasnavibu jo nav ''jegas'' dzivot-iznak ka vins doma ka nav nekadas vajadzibas dzivot!

Es domāju, ka jēgas nav. Jēgu izdomāja. Tāpat kā visu citu. Nu nav man jēgas dzīvot, bet baigi gribās. Ko tad es varu sadarīt savā nožēlojamā dzīvītē tādu, ka iespaidotu Visumu?! Jēga ir tajā, ka nekādas jēgas jau nav, bet jēgas nosaukšana ir lietderīga tad, ja sarunu biedru grib novest līdz katarsei. Tikai jāpasaka : "Ehh, nav jēgas ar Tevi runāt.." Uuuu, kas tur seko!

Jeega ir domu kopums kursh apvieno sevii tieksmi virziities ar konkreetu meerkji pamataa uz veelamo izteeloto un izveeleeto meerkja sasniegshanu, to visu kopumu nosauc par jeegu, lai katru reizi nebuutu jaaveelk shii domu pentere liidz

Jēga, manuprāt, ir kaut kas galvenais tajā lietā vai darbībā, kurā tu meklē jēgu. Kaut arī tas nav tik viegli saprotams, cik uzrakstāms.

Jēgu visādām lietām piešķir tikai un vienīgi katrs individuālis atsevišķi, balstoties uz savu ticības sistēmu un no tā izrietošo izpratni par to, kas ir nozīmīgi un kas nav... kkā tā laikam