Kurš ir lasīji kādu no L.Ingalsas Vaidleres darbiem? Piemēram zinu grāmatu sēriju, kurā ietilpst šādas te grāmatas :
"Būdiņa mežā", "Plūmju strauta krastos" utt.
Piedodiet ja esmu nepareizi uzraxtijusi autores vārdu-iespējama kļūdauzvārda burtu raxtībā!

man liekas, ka esmu kaut kad sen lasījusi grāmatas ar līdzīgiem nosaukumiem, vai tur bija ģimeni, kas dzīvo prērijā? ja tā, tad man šīs grāmatas ļoti patika

Bija gan, par ģimeni, kas dzīvoja prērijā !

Vispār autore tomēr ir nokļūdījusies ar uzvārda rakstību -- pareizi ir Vaildere !

Par pašām grāmatām runājot, - esmu lasījusi gandrīz visas, tiesa, pasen, taču man patika ! Diezgan interesanti bija aprakstītas vecas parašas, piemēram, par apģērbiem, ēst gatavošanu utt.

es arī lasīju sen, tāpēc nebiju pārliecināta
par tām paražām, tev, ledene, taisnība - es vēl tagad atceros par brūnā cukura gatavošanu un korsetēm, kuru uzdevums bija savilkt sieviešu vidukli tik cieši, lai to varētu apņemt ar abām plaukstām(briesmīgi, vai ne?)

Man atkal palicis atmiņā, kā viņi kūpināja gaļu un tecināja kļavu sīrupu . Visjaukākā no grāmatām man šķita `Zemniekpuika`, jo tajā bija tik lieliski aprakstīti ēdieni . Griķu pankūkas, aplietas ar kļavu sīrupu, ābolu pīrāgs.. ņamm !

Bet, kur jūs dabūjāt visas grāmatinjas?Bibliotēkā līdz kaut kurai tiku, bet pēc tam cik gāju tālākas daļas nebija...vismaz grāmatnīcās neesmu redzējusi....

Toreiz viņas vēl varēja nopirkt grāmatnīcās, vismaz es nopirku vairākas . Un bibliotēkās [bērnu] arī vajadzētu būt ..

Kādreiz jau man patika, bet tagad šķiet pārāk bērnišķīgas priekš manis, bet var jau lasīt ja ir vēlēšanās...

Man vinas dikti patika It sevišķi zemniekpuika, visi ēdieni tik labi aprakstīti... Un vel citas gramatas bija labi aprakstitas vecās paražas

Tīri labi patika, bet tad neturpināja izdot. "Sudrabezera malā"(laikam tā bija) bija pēdējā, ko redzēju, bet itkā jau bija jābūt vēl citām.

Izlasījusi sēeen, sen atpakaļ "Plūmju strauta krastos." (vai tiešām sauca grāmatu tā? es atceros par plūmēm, bet kaut kā nenāk gaismā tas strauts) arī "Namiņš Prērijā" , kuru man uzdāvināja 7 gadu vecumā (atceros kā toreiz mani neapmierināja burtu izmērs - tas bija bišku par lielu). Toreiz man patika. Atkārtoti tapa izlasīts 12 un 13 gados. Arī no tām reizēm palika pozitīvas emocijas. Tāda patiesa, mīļa grāmata. Atceros kā pārdzīvoju par suni.

man arii dikti patiik

taadas vienkaarssas un miilas graamatas.
esmu izlasiijusi liidz ''sudrabezera malaa". taas naakamaas nekur nevar dabuut

Esmu izlasījusi visas līdz ''Sudrabezera malā''(ieskaitot).Tālāk nevarējuatrast.Superīgas grāmatas.Man patīk lasīt par bērnu piedzīvojumiem, laimīgiem gadījumiem, nepatikšnām.

Visas, kas bija bibliotēkā tapa izlasītas.
Es neteiktu, ka sevišķi nepatika, bet pārlasīt tā arī necentos, kā tas ir ar seviški mīļām grāmatām... Vispār mīļas, bet ne vienas no mīļākajām...
Vispār tagad bibliotēkā paņēma lasīt mans brālis (6). Viņam, kā viņš izsakās patīk...