Jau kādu laiku iepriekš gribēju šo prasīt. Vai jums ir kādi dīvaini paradumi, ko jūs darat lasot HP grāmatas? Piemēram lasīšanas poza (tikai piemērs!! ), vai kas tamlīdzīgs.

Man vienīgais tāds dīvainais paradums ir tāds, kad es lasu trešo HP grāmatu, vienmēr pirms lasīšanas es iegādājos melno šokolādi un lasot ēdu to. Kāpēc? Tāpēc, ka tajā grāmatā Vilksons deva Harijam šokolādi ēst. Un kaut kā, kad pirmo reizi lasīju, man arī sagirbējās un tā arī tas viss aizgāja.

Vēl lasot HP grāmatas, man vienmēr (nu labi, es tagad nezinu, kur viņa ir) ir viena un tā pati grāmatzīme. Tā bija kāda reklāmas kartiņa, bet es viņu tikai izmantoju. Bet pirmajai grāmatai man ir viena grāmatzīme, ko man uzdāvināja viena meitene no klases.

Bez šokolādes un grāmatzīmes neko citu nespēju atcerēties, gan jau, ka vairāk nekas tāds nav, bet kas to lai zin.



Kādi ir Jūsu paradumi? Ja vispār tādi ir.

(lūdzu nepostojiet tādas atbildes kā "man nav nekādi paradumi" utt.. tie raksti automātiski tiks dzēsti neskatoties uz neko, jo te nav jautāts, vai jums ir paradumi, bet gan prasīts kādi tie ir (tātad, atbild tikai tie, kam ir tie paradumi!) un kā arī lūgums raksta garumam ne mazak par >350 zīmēm )

*Kad es lasu, man uzreiz gribas sākt ēst un es ēdu, ēdu, ēdu, ēdu... un beigu beigās visā grāmatā ir kāds zupas pleķis, kečupa piliena pēdas... Un tāpec es nevienam nedodu lasīt savas HP grāmatas
*Es vienmēr lasu tikai atrodoties gultā sēžot vai guļot, nevis pie galda ar krēslu
*Un vēl man reizēm sāk gribēties grauzt nagus (pie ļoti airaujošām un briesmīgām vietām grāmatā), bet nēē... to gan es nesākšu darīt...

Poza - guļus, es apakšā, grāmata virspusē. Pēc vajadzības es dažreiz saliecu kājas ceļos tā, lai grāmata var pret tiem atbalstīties, kamēr tiek lasīta.

Ja reizēm gadās kaut kas ēdams pie rokas, tad to arī notiesāju.

A grāmatzīmju man nav. Es atceros ciparu. Pie tam es vienmēr cenšos pabeigt nodaļu, tad ir jāatceras daudz vieglāk iegaumējamais nodaļas nummurs.

Tas arī viss.

Man vienmēr lasot gribās ēst un vispār - gremojot es vieglāk uztveru informāciju Tāpēc es vienmēr ēdu, bet problēma ir tāda, ka tās ir bibliotēkas vai draugu grāmatas un es nedrīkstu tās nosmērēt, tāpēc cenšos ēst kaut ko samērā tīru - riekstus, maizi, saulespuķu sēkliņas vai saldējumu.
Lasu vai nu sēžot pie galda uz krēsla vai gultā, guļot uz vēdera ar pret spilvenu atbalstītu grāmatu priekšā.
Un vēl - cenšos lašit vienatnē, jo parasti visi ar mani grib kaut ko apspriest un es nevaru iedziļināties tekstā.
Un es vienmēr lietoju grāmatzīmi, kādu - tas atkarīgs no tā, kādas firmas riekstiņus esmu ēdusi, jo tukšā paciņa mēdz iegūt grāmatzīmes statusu.

Es...es arii ēdu un ēdu...vislabāk man HP garšo kopā ar kondensēto pienu...nju to saldo un garšīgo...tā nu es guļu( un vienmēr tikai guļu(tapee, ka man saap mugura, ja seezzu)) un juutos paarlaimiiga...un, jaa, arii smeereeju graamatu(nespeciāl, protams! )...!

Vēl man patīk lasīt vannā. ar vai bez ūdens, bet vannā! un visaas paareejaas vietaas...un visu dienu un...nu jā..vispaar mans vislielaakais paradums ir tieši tāds- lasiit visu dinu un nakti!

Bet tagad pie paradumiem:
*Poza: lielajā atpūtas krēslā šķērsām pāri ( kājas pāri vienam roku balstam, mugura pret otru roku balstu) tam. Nekad nelasu guļot: ne uz vēdera, ne uz muguras... varbūt kādreiz, kad Poters tiek pārlasīts varbūt tiek ieņemta sāniska poza uz viena sāna...
* grāmatzīme: kopš 2001. gada maija ( pēdējās mācību dienas) Potera lasīšanai tiek izmantota viena un tā pati grāmatzīme, kuru uzdāvināja sākumskolas audzinātāja 4. klases beigās. Poters kopš tā brīža tiek lasīts tikai ar to ādas grāmatzīmi( grāmatzīme ir uzastādījusi arīdzan rekordu, parasti tās pazaudēju pēc kāda laiciņa vai vispār aizmirstu tās lietot), taču tā nav glābusi grāmatas no stūru ielocīšanas interesantās vai īpašās vietās.
*Partika: Diezgan bieži tiek kaut kas ēsts ( parasti šokolāde, čipsi, kaut kāda sausā barība, maizītes... bet visbiežāk šokolāde un konfektes)... Un to kas ir ēsts var mēģināt uzminēt pāršķirstot grāmatas ( ir pamanīts arī saldējums, par kuru tika aizmirsts līdz tas sāka pilēt.) taču nav ļotui daudz traipu... 5. grāmata pat ir ļoti tīra. Dzerts arī daudzkas , taču parasti tā ir tējavai sula..

TAs laikam arī būtu viss...

[tu jau zini, ko aizmāršīgā skow tikko izdarīja]

Kad es lasu HP grāmatas, tad pieslēdzos tikai un vienigi grāmatai.

+Mans paradums ir lasīt un klausīties klusu mūziku vai uzlikt paklausīties arī kādu HP dziesmu.

+Tāpat kā Dinnija lasu grāmatu atpūtas krēslā, arī nosēdusies šķersām.

+Ko es ēdu? Hmm, saldumus pārsvarā (kādus? nu tikai ne bulciņas, ēdu mīkstās konfektes un ledenes, vēl uzsildu saldējumu un ēdu.)

+Kad draugi mani sauc laukā pastaigaties, tad es parasti saku, ka neiešu, jo esmu kā pielīmēta pie grāmatas. Kad sāku pirmo reizi lasīt HP gramatas, tad es staigāju pa skolu ar grāmatu rokās-to es arī saucu kā paradumu, jo no malas ir smieklīgi noskatīties (vismaz draugi tā teica), kā es eju pa skolas gaiteni, pa slidīgajam trepēm, pilnīgi ieurbusies grāmatā. Es pilnīgi ignorēju apkārtejo vidi Bija paradums arī nemācities, jo visu dienu lasīju grāmatu

Vienīgais paradums kas man radies lasot HP tas ir lasīt gultā sēžot atbalstījušamies ar muguru pret sienu
par ēdienu parasti jau neko daudz neēdu ja nu vienīgi kādu ābolu vai mandarīnu.
+ vēl viens paradums klausīties radio kad lasu visbiežāk Star fm

Man ir paradums skaļi smieties par visiem smieklīgajiem tekstiņiem. (Man šķiet, ka ļoti daudz tur tādu) Un, kad lasu (vai pareizāk pagātnes formā - lasīju) kalambola spēles aprakstus skaļā balsī dažādi izsaucieni ( ) Nu īsāk - ļoti dzīvi just visam līdzi. Nezinu gan vai tas ir paradums, bet HP ir viena no retajām grāmatām, kurām tiešām ļoti, ļoti dzīvi līdz jūtu. Tas gan visai ļoti kaitina citas istabā atrodošās personas (parasti māsu )

Un kas vēl? Ā, nu jā poza - gultā ar muguru pret sienu.

Un man ir paradums NEĒST lasot HP grāmatas (žēl noķēpāt)

Pārlasīt grāmatas vairākkārt. (tas IR paradums) Vai šinī gadījumā - pārlasīt vienu vietu vairākas reizes pēc kārtas.

Tagad paradumu vairs nav, izņemot to, ka jācenšas izvēlēties tāda vieta, kur neviens cits mani netraucētu. Ja esi aizrāvies ar lasīšanu, traucēklis ir briesmīga lieta. Bērnībā es mēdzu kaut kur nolīst: zem galda, ārā - aiz krūmiem, kur mani neviens neredz. Obligāta piedeva - desu maize.

Mjaa, arii man ir dazhi paradumi izveidojushies graamatu (gan HP, gan arii citu) lasiishanas laikaa.
Ierastaa poza lasot ir liidziiga, kaa citi jau mineejushi, - seezhot gultaa ar muguru pret sienu un kaajas saliektas uz gultas. Un HP es vienmeer lasu tikai savaa istabaa, savaa gultinjaa. Lasiishanas laikaa arii parasti kaut ko grauzhu/eedu, un tie parasti ir cepumi vai kaada baltmaizes shkjeele. Neko taukainu censhos neeest, jo HP graamatas njemu no draudzenes un taadu saspekjotu atpakalj iisti dot negribeetos. Nu jaa... Tad veel pie HP lasiishanas nekad neklausos muuziku, jo pie shiis graamatas tas kaut kaadiigi traucee man nokoncentreeties. Nu tas tad laikam arii viss!

Man ir līdzīgi paradumi kā jums!
1. Lasot man parasti Gribas ēst!
2.Es bieži mainu pozu, bet tomēr doma tā pati;jābut grāmatai uz manis nevis uz gultas vai kā tamlīdzīgi!
3.Parasti lasot mani tracina ja kāds man aizmuguras kaut ko darīs/traucēs! It sevišķi lasot kādu man ļoti mīlu grāmatu kā šajā gadījumā- HP!
4.Lasot HP man agrāk bija viena noteikta grāmatzīme, tikai tagad man viņa ir pazudusi !
5.Lasot HP es nevaru izturēt ja man aiz muguras skan mūzika(pat ja man viņa drausmīgi patīk), itsevišķi ja ir kādas cīņas fragments! Kur HP piem. cīnās ar Vol.......(Pats-Zini-Kas)!

ņaaaaaa... mani paradumiņi....

1. HP grāmatas lasot arī es visu laiku kautko grauzu, pārsvarā ķirbju sēklas vai kautkādas paskābas ledenes (citronu (laikam FA Dumidora iespaidā), vai apelsīnu)
2. Poza - mājās guļus gultā vai uz paklāja, kojās (UB) sēdus gultā ar muguru pret sienu un visu laiku gatavībā grāmatu kautkur nogrūst, ja nu gadījumā kāds ciemos uzrodās (tak tā jau 2 ļaudis uz UB bija rindā pieteikušies....)
3. Visu laiku bija "nu labi vēl vienu lappusīti...nodaļiņu....u.t.t. un tad šodien pietiks" sindroms

nju kad lasu 1. reizi, ta vienalga kada stavoklii, bet kad pec tam, ta guljus, un tikai, ari vakaraa, un reti dienaa.

Es lasot pirmoreizi visas gramatas noteikti edu vakarinjas lasot, tape, akd biju maza, 1 un 2 gramata ir sausmigi sakjezitas!

Es neklausos muziku. Neklausos ko citi saka. Nemaccos (ja tas jadara) , neskatos tv, utt. - bet tas parsvara lasot pirmo vai 2. reizi!

#kaut kaa vienmeer sanaak taa ka es HP graamatas lasu pa naktiim...un tad smejos viena pati pa visu maju...

#mums ar draudzeneem ir tada kkediite HPgraamatiu lasiisana...
vispirms es, tad mana draudzene, tad klasesbiedrene, otra draudzene un atkal es...

esmu mazliet liidziiga Siriuss_girl dazhreiz esmu tik satraukta lasot graamatu, ka par jocinjiem saaku skalji (mazliet histeeriski) smieties ) un protams, skumjajaas vietaas es raudu....
kaut kaadas baigi svariigas vietas, es uzreiz shkjiru atpakalj, veelreiz paarlasu, lai neko nepalaistu garaam. piemeeram Siriusa naavi es kaadas piecas reizes izlasiiju...

parasti neeedu es lasot. visbiezhzaak gulju gultaa uz veedera, graamata atveeerta priekshaa staav. shad tad arii gulju gultaa uz muguras, kaajas ssaliektas celjos un graamata atbalstiita.

Nu man ir tāds ieradums ,ka es visu laiku kaut ko ēdu. Bumbierus ,ābolus,Mandarīnus ,apelsīnus ,halvu u.t.t -Kā kuro reizi esmu nopirkusi.
Lasot sēžu ar muguru atbalstījusies pret sienu, kamēr notirpst dibens .Pēctam jāmaina poza ,jo vairs nevaru nosēdēt.Tad seko gulēšana uz vēdera līdz notirpst rokas.Tad seko lasīšana uz muguras....Un tā visu laiku uz riņķi.

Nu es vienmeer lasot HP seezhu vai gulu uz savas gultas(uz citas nelasu) un vienmeer knibu to kas man ir rokaa(laikam uztraukums).

Nezinu, man laikam paradusm lasīt HP ir virtuvē līdz sešiem rītā un ne uzbrīdi neatstāt tukšu tējas krūzi...Brīžiem pieiet pie loga un uzzmēķēt kād cigareti tajā brīdī, kad man kaut kas nepatīk,kas notiek grāmatā...Lūk arī viss paradums

Man nav nekādi īpašie paradumiņi, bet nu daži ir. Tādad:
+Lasot HP es ēdu.
+Skolas laikā es HP grāmatu lasīju līdz 4.rītā, būtu lasījusi ilgāk, ja vien tētis neliktu iet gulēt (it kā es būt kāds bēbis), bet es tik lasu un lasu.
+Cenšos lasīt viena.
+Ja lasīju citur nekā savā gultiņā, tad nekādi neiznāca.
+Mamma ar tēti saka grāmatu rijēja... Jo es tiko kā jauna grāmata dienā vai divās jau izlasīta.
+Grāmat zīmes nelietoju. Atceros skaitļus, vai parasti cenšos izlasīt līdz nodaļas beigām.
+Mūziku nekad neklausos... Traucē
Ir jau arī daži vēl citi, bet šie ir tādi slavenāki.

nekadi jau ipasie paradumi nav. tikai panemu sega ietinos, ielienu divana un zaudeju laika izjutu. lasisanas procesa needu, jo manuprat tas ir perversi. padomajiet kadas ir izjutas panemot gramatu, kura ir makaroni un die's sazin kas. un ka ta gramata izskatas brrrrr *sausmas nodrebinas*.

Manas HP graamatas vienmeer ir notashkjiitas ar eedienu, jo kad lasu HP es vienmeer eedu... tad veel es vienmeer gultaa gulju lasot gr. HP graamatas vienmeer lasu liidz veelai naktij un man taas nekad neapniik

nu man ir paeadums suukaat ielamineeto graamatziimi!!!bez taas nekaadi nevaru iztikt lasot HP!!!

Parasti, kad Poteru, es to visu dienu, un pa dienu izlasu visu grāmatu.
Pagājušajā vasarā man patika grāmatas lasīt zem segas, jo mamma visu laiku mani dzenāja, ka lasu gandrīz visu nakti.

nu es parasti vienkaarsi gulju uz veeedera- taa parasti lasu!!
nu es arii HP lasu pirms guleetiesanas- lai labaaks miegs!!!

nezinu vai graamatu lasot var izveidoties iipasi paradumi!!

Vieniigi man vienmeer notirmst viena roka jo turu lapas taisni lai neveras ciet!!!!!!!!

Paradumi..
Parasti iekvēpinu vīraku vai aizdedzinu svecīti, visbiežāk-smaržīgu. Uzvāru tēju/kafiju. ēdu, daudz parasti, pareizāk, graužu. kaut kādus cepumus, salmiņus, dažreiz arī lasot ēdu pusdienas/vakariņas.
Lasu savā istabā,vismaz pēdējā laikā. Pa brīdim "nokāpju" no grāmatas, šo to pārdomāju un turpinu lasīt.
lasīšanas poza- zem segas parasti...
uz vēdera-visērtāk....
citreiz lotosa pozā ar grāmatu klēpī vai rokā turot un kaut ko ēdamu otrā... diezgan jocīgi izskatās.....
un vienmēr skan mūzika...

un parasti logs ir vaļā, ja nesnieg vai ir mazāk par +15 grādiem...

Obligāti jāatrodas savā mājā, savā gultā, vēlams sega. Ieteicams kas graužams uz vietas, lai ja sagribas ēst nav jāiet medīt uz virtuvi. Vislabāk ja ir klusums, un esmu viena (lai netraucē) . Poza pēc vajadzībām- visbiežāk- sākumā uz vēdera, tad kad apnīk sēdus. Ļoti vēlama gaidma, lai nebojājas acis un var palasīt arī naktī. Ja diena- logs vaļā, ja nakts - ciet (naktī- lai odi nesalido un dienā- lai nenosmakst).
Nu tas laikam būtu viss... jup... laikam gan...

Njaa nu vispaar visi mani paradumi aizgaaja griistee, kad dc novilku 6 graamatu
Aaa nee, ir tomeer kaads paradums: vienmeer kad pirmo reizi lasu HP, seezju kaut vai liidz 4naktii, bet obligaati izlasu graamatu vienaa dienaa
Poza peec izveeles, bet parasti taada, lai vareetu negroziities paaris stundas, eest parasti neko needu, lai gan jaatziimee graamatas diivainaa, neizprotamaa veidaa ir nedaudz notaskjiitas ar viinogu sulu.
Hmzz un veel lasot HP es parasti nerunaaju

Mani tracina, ja kāds atrodas vienā telpā ar mani kad lasu HP, tapēc vienmēr lasu savā istabā, savā gultiņā. Parasti sēdus, kad apnīk - guļus uz vēdera, pēc tam uz muguras.
Vienmēr kaut ko ēdu/graužu. Parasti to, kas atrodams mājās - kaut kādi saldumi, maizītes, rieksti, utt....
Par grāmatzīmēm parasti kalpo grāmatas čeks.
Smieklīgākajās vietās skaļi smejos, skumīgakajās nobirdinu kādu asariņu. Dažreiz šķiru atpakaļ un pārlasu, ja kaut kas nav skaidrs vai ja notiek kaut kas dikti interesants (asprātīgas sarunas, notikumi...)

Es parasti lasu gultā un pa rokai turu kaut ko graužamu. Speciālas grāmatzīmes nav. Grūti atrauties no lasīšanas un esmu dusmīga uz tiem, kas mani trucē.

es lasu apguulusies uz veedera (uz paklaaja , vai gultas) . parasti uzvāru tējiņu un sagāžu cukuru. parasti mans kaķis guļ blakus, kad lasu. viņš ir melns:) jaukumiņš.
mēdzu arī grauzt nagus bet tas retāk.

Taatad... vienmeer lasu savaa labaa gultinjaa, atspiezhoties pret milzu spilvenu un ar naktslampu virs galvas. Lasu tikai peec devinjiem vakaraa (nevis taapeec, ka taa gribu, bet taapeec, ka parasti taa sanaak). Dzeru siltu kakao ar milzum daudz piena un kautko arii noteikti eedu (shokolaadi, "hit" cepumus..). Parasti izlasu nodalju liidz beigaam... laikam pareizaak teikt, graamatu liidz beigaam. Uz graamatas beigaam vai arii pie harija vecaaku piemineeshanas man parasti uznaak milzu raudiens, bet skalji kaukt jau nevar lai nepamodinaatu citus, taapeec ienirstu zem segas un izdziivoju asaru agoniju... kad iznirstu, tad parasti ir ljoti karsti...

Nekādu īpašu paradumu lasot man nav - viss atkarīgs no tobrīdējās fiziskās kondīcijas (ja esmu noguris, tad lasu guļus, ja lasu no rīta, tad labāk pie galda - mazāk muguru čakarē..)

Nekas līdzīgs "ēdu lasot", vai "turu pa rokai lielo bļodu ar riekstiņiem, un kā cūka smērēju grāmatu" man nav.

Tātad - ja lasu tad lasu, ja riju tad riju - šīs abas lietas ir smagi nesavienojamas, jo literatūra regulāri mēdz ciest...

Man gan liekas, ka paartikas kultuurslaanis uz HP graamataam ir tikai slaveejams! Var redzeet, ka graamatas it taa pa iistam miileetas...

Es lasot HP grāmatas vienmēr kaut ko ēdu vai dzeru(kafiju vai tēju).Man vienmēr ka es lasu kādu labu grāmatu man vienmēr vajag klāt tējas vai kafijas krūzi.

Manas tiek mīlētas, tikai to es izrādu pamatīgi savādāk - manas grāmatas stāv stiklotā plauktā, un pirms to pārlasīšanas, rokas tiek nomazgātas, un galds, uz kura tās tiks tupinātas tiek noslaucīts - es tiešām cienu savus HP sējumus. (jauno "HP un Jauktasiņu Prionča" pieaugušo versijas sējumu lasīju tikai pēc tam, kad oriģinālo Vāka apvalku biju noņēmis un aizvietojis ar no papīra gatavotu vāciņu.. )

Nu jaa, ir cilveeki, kurus citi sauc par pedantiem un ir taadi, kurus citi sauc par cuukaam... aciimredzot, pees piederam katrs pie savas grupas...
PS- savu papiira vaacinju HBP es arii nonjeemu... citu gan nepiemekleeju...

Nu, nu - tik traki jau nav..
Man negribējās sabojāt arī apakšā esošo melnu vāka virsmu.

Tā ka mans galvenais paradums lasot - nepārtraukta cenšanās paturēt grāmatu ideālā stāvoklī..

Nu labi... gluzhi cuucis jau es arii neesu.. man vienkaarshi nav taa doma, ka jaadara viss, lai patureetu graamatu perfektaa staavoklii. Man, piemeeram ljoti patiik izdariit visaadas atziimes uz lapu malaam, atlociit svariigaakajaam un miiljaakajaam vietaam stuurus, lai var vajadziibas gadiijumaa labi aatri atrast.
A tev Britu izdevums, ja? Maneejam amerikaanju vaaks ir lillaa!

*šokēts nokrīt zem galda, un tad, celdamies, atdauza galvu pret galda malu*

Jā - man ir Britu pieaugušo izdevums, ar melno vāku, uz kura attēlota "Advanced Potion Makeing" rokasgrāmata. Bet, šo diskusiju mēs varētu turpināt ar PZ palīdzību, jo šis jau tā kā sanāk SPAM`s.

njā - mani paradumi? nu uz momentu nezinu.... paga... nu kad es lasu 3.HP es ēdu ābolu/s nu kad 4.HP tad es sēžu gultā un... hmm... ritīgi apsedzos, un lasu baigā karstumā... un par tām grāmatzīmēm - man īr viena grāmatzīme, ko izmantoju tikai lasot HP tādi nu ir mani paradumi... neko darīt...

poza...parasti gulu gultaa ar graamatu rokaas ...un njaa kaa vairaakums jumZ,man arii ir k-kas pie rokas grauzhamz..parasti lasu peec pusnakts(nezinu kapeec taa)
graamatziime..man ir taads kitekat bukletinsh vnk vienaa HP graamataa kuru panjeemu no biblenes bija iekshaa taaC atstaats,un tagad es izmantoju kaa graamatziimi.. njaa censhos pabeigt nodalju,jo parasti naakamajaa riitaa pieceljoties vairs neatceros ka tur bija raxtiits

-es ar vienmēr ēdu
-nesēžu pie galda( ar ļoti ļoti ļoti retiem izņēmumiem)
-poza:kājas krusteniski un kamēr nesāk sāpēt un tirpt tikmēr tā sēžu.

nju jā tas jau laikam viss

gribeju gan piezimet, ka sis paradums attiecas uz visam gramatam + vel lasu pieturas transportu gaidot.

p.s HP es gan nelasu un netaisos. labak AF vai GP

jā es arī lasu pavēlu no kādiem 1. (naktī) un beidzu... tas atkarīgs, cik grāmata interesanta... varu pavadīt lasot līdz 2., bet ja grāmata ir INTERESANTA, tad man zūd laika izjūta un varu attapties 4. vai 5.

nuu es parasti eedu kaadu augli un nevienu nedzirdu tikai ja mani baktaa es vienmeer lasu gultaa un man pilniigi vienalga kas ko drara!!

1.panjemu kolas pudeli
2.iekaartojos guljus uz veedera uz diivaana un
3.lasu aizraujoshaas potera graamatas.

Man lasot HP gramatas ir divains paradums vienmer uztaisit sev karsto sokoladi un runat ar Angliem latviski.

kad lasu jebkuru no hp gramatam es nogulos gultaa un lasu. parasti man neviens mani nevar iztraucet, jo man patik lasit tad kad citi guļ. tas ir ap 12:00. par gramatzimi hp gramatas man vienmer ir pastaisitas gramatzimes.

Lasot jūsu daudzos paradumus dažās vietās tā aprēcos!! Nu tātad-mani dīvainie/nedīvainie paradumi:

Cenšos būt izstabā viena, lai neviens netraucē. Un lasu pēc tumsas iestāšanās, pilnīgā klusumā. Guļu gultā ar muguru atspiedusies pret sienu(ar laiku nākas pozu mainīt, jo diezgan ātri notirpst dibens ) un blakus man ir liela bļoda ar iepriekš salauztu šokolādi, lai lasīšanas laikā nav jāknibinās. Un lasu pie naktslampiņas. Un tad rodas tā īstā atmosfēra, HP atmosfēra. Nekad neesmu mēģinājusi lasīt pie mūzikas, bet būs jāpamēģina. Vēl es esmu apņēmusies šoreiz šokolādi nomainīt pret cepumiem vai ledenēm, sāk grāmatām parādās pārlieku daudz lieku ilustrāciju... Un kad lasu gadās skaļi smieties, vai spraigi just līdzi kādā kalambola mačā. Bet bēdīgākās vietās es vienmēr raudu.