fabula ir nepaaraak garsh sacerejums - nereti dzejola veidolaa ar kaadu iisu pamaaciibu vai domu... parsti virspuseeji tiek isteikta ar zveeriem...

gribeetos lai katrs kas atceras kaadu fabulu ko ir lasiijis vai veel joprojaam atceras to sheit arii pieraksta..

gaidiishu atbildes un labpraat palasiishu arii juusu iecieniitaakaas fabulas

Žanete

Es neatceros pilnībā, bet vienīgās, ko esmu lasījusi ir tās, kuras bija literatūras grāmatā. Tās visas bija Ēzopa fabulas.
Atceros, ka mums pašiem bija jāsacer fabula, kurā darbotos strazds un muša, un vēl kaut kas cits. Es sacerēju un vienīgā dabūju 10nieku.

Fabulas ir intresanta padarīšana... Es parasti atceros stāstu par to kā Ēzops tika aisūtīts pēc labākās un sliktākās lietas pasaulē un atnesa mēli, kā arī šito (ja tā vispār ir fabula): zvirbulis ziemā galīgi nosalis nokrita uz ceļa, garām gāja zirgs un uzkakāja zvirbulim. Zvirbulis mēslos sasila un sāka priecīgi čivināt, to izdzirdēja garām nākošais kaķis un apēda zvirbuli. Morāle: 1. Ne katrs kas tev kakā uz galvas ir tavs ienaidnieks 2. Nav ko čivināt, ja esi mēslos līdz ausīm

Fabulas nav mani mīļākie darbi. Taču tie ir interesanti un izraisa pārdomas.

gribeeju lai katrs arii pieraksta kaadu fabulu ko zina - kaa tu ir izdariijusi saules pazara

ir kaut kada par lapsu, un gulbi, un vel kaut ko , kas aktrs tacku viljka uz savu pusi, bet tagad noskaitiit nemaku!

nu karoch, kada 4. klases literaturas gramata tada bija, ari 5. klases :blink:

vieniigaa fabula kas man tieshaam patiik ir taa tur kaur raxtiic par to kakji n vaarnaam, kur vaarnas tenkoja un visu saputroja... vinja vnk man nekad neapniiku un ir ljoti smiekliiga!

fabulaam nau ne vainas (taadas pasakas vien ir galu galaa).

nevienu lasiito atcereeties nevaru, bet nesen pati rakstiiju fabulu. tur bija kaukas taads: galvenais varonis bija brunjurupucis. nu jaa...nu un vinjsh gaaja pa mezhu un ieraudziija zakji, un nodomaaja: "Kaapeec gan es nevareetu skriet tik aatri kaa zakjis...?" un vinjsh vingrinaajaas un vingrinaajaas, liidz beidzot sprinjgjoja tik pat veikli kaa zakjis. tad vinjsh ieraudziija zhirafi un nodomaaja:"Kaapeec gan man nevareetu buut tik garsh kakls,ka es vareetu paari koku galiem skatiities?" shii doma nelika un nelika brunjurupuci mieraa, liidz beidzot vinjsh izleema doties pie Stiprinieka Lauvas un paluugt, lai vinjsh shamajam to kaklu izstiepj. aizgaaja un izstaastiija lauvam sawu vajadziibu. lauva nobriiniijaas par taadu dumiibu, bet luugumu izpildiija. taa nu brunjurupucis laimiigi sprinjgjoja pa mezhu un lukojaas paari koku galiem. tachu vinjam priekshaa pagadiijaas sakne, kuru vinjsh no sawiem augstumiem pamaniija par veelu un vinja kaajas skreeja tik aatri, ka vinjsh nepaguva nobrmzeet, klupa un salauza kaklu.
pamaaciiba: necenties liidzinaaties citiem, katrs ir unikaals.

nju kaa?

Es esmu izlasījis visas Ēzopa fabulas ,bet nevienu tā pilnībā neatceros!

Esmu lasījusi Ēzopa un Krilova fabulas.
No Ēzopa fabulām atceros vienu šādu. Bija kādam vīram divas mīļākās, viena jauna, otra veca. Kad vīrs aizgāja pie jaunās, viņa tam plūca laukā sirmos matus, lai vīrs neizskatītos vecs. Aizgāja pie vecās - tā plūca laukā melnos matus, lai mīļākais neizskatītos pārlieku jauns. Tā nu viņš pie abām gāja, kamēr viņas bija izplūkājušas visus matus. Fabulas morāle? Tā lai paliek jūsu ziņā...

jaa esmu lasijusi dazhas fabulu gramtas, teikshu diezgan garlaicigi, bet dazhkart ari interesanti, bet esmu ari rakstijusi skolaa pati, nu tas bija riktigi gruti, uzrakstit pareizu fabulu.... bet taa fabulam nav ne vainas!

Man prātā vienmēr nāk fabula par lapsu un vīnogām, no kuras cēlies arī teiciens ''Vīnogas vēl skābas'' ! Dažkārt fabulas patiešām ir jautras un patiesas, pamācošas..
Taču kā tu biji domājusi - lai mēs uzrakstām to fabulu, kura mums vislabāk patīk? Tāpēc jau gan ir grāmatas (Ēzopa un Krilova), tā būtu lieka pārrakstīšana..

es atceros Ēzopa fabulas, literatūras grāmatā ,bet vispār fabulas tik tiešam ir ļōōōti pamācošas man patīk

hmm...fabulas ir interesantas - īsas, samērā viegli uztveramas (ja arī nesaproti, beigās skaidri un gaiši uzraxtīts ). Tikai, dažreiz lasot fabulu, iedomājies citu morāli, nekā to, kas raxtīta beigās. Kaut gan - tas par ļaunu nenāk, vai ne?

laikam 6 klase mes macijamies par fabulam iistneiba ta so so... godiigi sakot sviests .
Ta jau vareetu no vecajam macibu gramatam atrast paaris, bet taka te rakstitits <iecienitakas> tad nemekleshu,jo man nepatik

jaa, jaa... es arii atceros to par vaarnaam un kakji... *panjem graamatu*




nju, pamaacoshi, ne?

cik es zinu, fabulas ir kaut kas dzejoļveidīgs ar pamācību beigās. man tās šķiet interesantas, jo tās līdzinās pasakām. diemžēl šobrīd neviena fabuliņa nenāk prātā...