Nu taa...piesakaas pa PZ

Iisti veel nezinu kas shitajaa speelee buus (diivaini ne?), bet ceru, ka buus labi...tikai atceraas- man nav daudz laika, taapeec daudz postot nevaig...

Nu tad staasts ir taads...

Kaadaa muusdienu pilseetaa (nav svariigi kuraa) pusaudzes atklaaj sevii diivainas speejas. Driiz vinjas tiek ievilktas Viduszemes pasaulee, kur vinjaam jaatguust tas, ko sauc par Piekto Kristaalu. (nju par to veelaak, speeles gaitaa)

Nepiecieshami:
5-7 cilveeki - 1 speeja (diezgan nopietna, bet ne visvareniiba), 2 ierochi(tos ieguust veelaak)... (galvenie teeli, tie jaunieshi, kas ieguust taas speejas)
1-2 egelji - 3 speejas, 2 ierochi
1 vampiirs - 4 speejas, 1 ierocis
2 deemoni - 2 speejas, 3 ierochi
1 baltais mags (burvis) - 3 speejas, 1 ierocis
1 melanis mags (burvis) - 3 speejas, 1 ierocis
5 elfi - 4 speejas, nav ierochu.

Pa PZ suutiet shaadu infu par savu teelu.

Vaards(ja ir arii uzvaards):
Rase(atljautaas rases: cilveeks(nju tie ir tie jaunieshi, taalaak uzskaitiitaas rases paraadaas veelaak), elfs, vampiirs, demons, engjelis, burvis(nju mags it kaa..) utt):
Vecums(cilveekiem - ne vairaak kaa 20, paareejiem - ne mazaak kaa 200):
Raksturs:
Izskats:
Bio(nav obligaats):
Dziivnieks(tie, kas piesakaas uz to jaunieshu teeliem, nedriixt izveeleeties dziivnieku):
Ierocis(atkariibaa no rases):
Magjiskaa speeja(atkariibaa no rases):


Speeli saaksim, kad buus pieteiksuhies pietiekami cilveeki.
Saaksim no pasha pasha saakuma...
Dazhreiz vadiishu kaut ko pa PZ...

Nu tad saakam speeleet, jo cilveeki jau ir pietiekami daudz...
Taatad muusu teeli iet schulee...

Eho izbira no gultas gandriiz pa daljaam un saaka likt kopaa savas agriinaas domas. Nekas jauks praataa nenaaca, taapeec vinja noleema nemaz nemeegjinaat dariit ko jauku. Meitene uzbruka telefonam un saaka drudzhaini spaidiit pogas, ievadot draudzenes nummuru. Otrpus vadam atbildeeja miegaina, nemaz nepamodusies balss...
-Sveika, Kii,-iebljaava klausulee Eho,-klau tikai nevajag mani apbeedinaat ar zinju, ka arii shodien buus jaavelkas uz skolu?

Kii pavēra acis un sāka prātot, kas viņu uzmodinājis. Pēc pusminūtes viņa saprata, ka zvana telefons. Jā... Meitene gurdi ieņurdējās un piecēlās sēdus.... Ko... Paga... Telefons zvana... Tātad jāpaceļ... Citādi tas beigs zvanīt... Jā, Eho, manuprāt būs gan...

-Teju jaasaak raudaat,-ievaideejaas Eho,-piecas dienas nedeeljaa jaavelta tai smadzenju skaloshanai! apzheelojieties....
Meitene aizstreipuloja liidz spogulim un konstateeja, ka tam pa vidu ir liela plaisa. Taa buus labi, vinja nodomaaja.
-Kas jauns, meiteen,-vinja atkal ierunaaja klausulee...

OOC: tas tavs texts par telefonu....njaaa...paziistams, ne?

Nīke noleema piezvaniit eho un apjautaaties kaa notiek gatavoshanaas exkursijai,bet kaa vienmeet maate bvinnu sauca pusdienaas:Mammu es peec brokastiim aizstaigaashu liidz eho
mamma:ok millaa es jau saprotu to kaa maajienu ka tev vajag naudu-Nīke pasmaidiija un pakkeera mammas iedoto naudu

Kiipey izkāpa no gultas un aizgāja līdz virtuvei. Aha... Tas ir, nē, nav nekādu jaunumu... Meitene uzlika vārīties tēju, paņēma trīs maizītes un nokrita uz krēsla pie galda. Un tev... Ups!!! Man tiešām jāsteidzas, netaisos kavēt vēsturi - viņa mani piebeigs! Čau, tiekamies pie skolas!Ar "viņa" Kii domāja viņu kopīgo vēstures skolotāju. Meitene nometa telefonu uz galda un veikli apēda maizītes.

Filla kaa wienmeer no riitiem gulshnjaaja gultaa... Taalumaa kautkur skaneeja lielaas maasas balss... "Eu...siikaa...jaaceljaas..." un filla kaa wienmeer atburkshkjeeja pretii... "jaa tuuliit..." bet taapat noguleeja weel kaadas piecas minuutes... tad jau atskaneeja draudiigaaka balss...- maates... "Celies meit!" un tam nu gan newareeja spiiteeties pretii, ja saka, ka jaaceljaas...tad jaaceljaa...
Filla negribot izweelaas no gultas...kaartiigi izstaipiijaas...un piegaaja pie spogulja...winjas spilgti sarkanie mati, kaa wienmeer bija izspuurushi...tad winja leenaam aizchaapoja liidz tualetei(ceru, ka naw jaauzskaita, ko winja tur dariija.. ) tad liidz wanasistabai..un atgriezhoties istabaa, meitene jau bija pamodusies... Ashi sagjeerbusies, winja noskreeja lejaa uz wirtuwi ieeda mazas brokastinjas...un tad peekshnji atcereejaas, ka naw izmaaciijusies... "Aarpraac...!" winja nobljaawaas... Buus jaapazwana Kii...winja wienmeer zina, kas jaamaacaas... Filla pakjeera sawu mobiilo...un saspieda ashi podzinjas..un telefons jau zwaniija Kii...winja gaidiija sawienojumu...un taapeec apseedaas uz gultas...

Alise pamodās no skaļā modinātāja. Viņa dusmīgi nospieda izslēgšanai domāto pogu un saģērbusies ka vienmēr melnā lēni vilkās uz virtuvi. Tur rosījās pamāte. Alise apsēdās un sāka pagstīt savas pankūkas ar perfekti nopulēto dakšiņu. Viņa palūkojās uz savu spoguļattēlu dakšiņā un pasmaidīja. Ēd! pamāte pamanījusi ka Alise knibinās ap šķivi teica. Neesmu izsalkusi. Alise noteica un piecēlās no krēsla. Viņa pacēla somu un gribēja atvadīties no tētuka, bet viņa kā allaž nebija mājās. Jauniete nopūtās un izsoļoja laukā no mājas. Viņai sejā iesitās vēsais un stiprais vējš. Garāmgājēji ar pretīgu skatu noskatījās uz Alisi, bet meitene nelikās ne zinis. Viņa domīgi sāka soļot pa ceļu. Smagās somas lences sāpīgi griezās Alises plecos.

Telefons atkal iezvanījās. Numuru noteicējs rādīja, ka zvana Filla. Jā, Fill, klausos! Kiipey atbildēja, turot klausuli pie auss tāpat un ar abām rokām vilkdama kājās tīkliņzeķes. Vai kas noticis? Meitene pārlika telefonu pie otras auss un iesvieda somā CD playerīti.

"Hei...sweika...!Pasaki, kas uz shodienu bija jaamaacaas, lai pa celjam kaut ko paspeetu izdariit...tikai luudzu nesaki, ka ir kaads kontrikjis.." Filla nedaudz nobijusies teica klausulei...Pa widam weel skatiidamaas plaanotaajaa, kaadas stundas un kraameejot nepiecieshamaas klades un graamatas somaa...

Hmm... Kii ielidināja somā arī penāli un pāris aizmirstās burtnīcas, tad somu aiztaisīja. Pirmā vēsture, man liekas, ka bija kaut kādi jautājumi un atbildes, bet man to nava... Algebrā vēl kaut kas... Darba lapa.... Kii teica, un tādā veidā nosauca visus priekšmetus. (OOC: Netaisos es domāt!) Meitene paņēma jaku un uzvilka mugurā.

"Skaidrs...tad esi parliecinaata, ka kontrikju nebuus...!?" winja teica un aiztaisiija somu... "Labi..paceljam paskatiishos weesturi..." winja nomurminaaja un uzlika somu uz wiena pleca un soljoja lejaa uz pirmo staawu... "Tu tagad ar izej no maajas? Tad satiekamies, kaa wienmeer, Friidriha un Lielaas kaleeja ielas stuurii(truli nosaukumi... ) ...un taalaak iesim kopaa"

OOC: Ēm... es jau neteikšu, ka Amerikā vai kur tur ir skolas autobusi... Nu OK...

Yap... Kiipey atsaucās. Es jau skrienu... Meitene aizslēdza sava nelielā, tomēr mājīgā (viņas uztverē) īrētā dzīvoklīša durvis un iesvieda atslēgu somā. Es eju.... Gaidīt tevi uz tā stūra, ja?

OOC:nu piemeeram, ka mums skola ir pawisam tuwu un autobusu naw jeegas gaidiit...

"jaa...labi...gaidi...es ar skrienu..." winja noteica draudzenei... "Tad ataa..." Filla teica un nejauzshi nospieda sarkano klausuliiti nesagaidot draudzenes ataa "Ai gan jau winja nedusmosies" meitene pie sewis skalji nodomaaja un pakjeera sawu jaku... "Ataa...mamm, teeti...maas...es dodos uz skolu..." nesagaidiijusi gjimenes atwadas winja izsteidzaas pa maajas durwiim un raitaa solii dewaas uz norunaato satikshanaas wietu...

Kiipey pasmīnēja, nolika klaussuli un iesvieda telefonu somā pie visa pārējā. Tad viņa izgāja uz ielas, prātodama, kā diez būtu, ja viņa arī dzīvotu pie vecākiem... Laikam šausmīgi... Bet nu, Filla bija pieradusi... Laikam jau... Vējš ielidoja Kiipey sejā, atmesdams garos matus no sejas...

Fillas maaja laikam bija tuwaak nekaa Kii...wai arii filla gaaja daudz aatraak nekaa winjas draudzene, jo meitene bija pasteigusies pirmaa nokljuut sarunaatajaa tikshanaas wietaa... Bet paluukojoties uz to pusi, no kuras darudzenei wajadzeeja naakt...nelielu gabalinju tur winja arii bija...weejam swilpojot winjas matos...winja naaca...

Kiipey nonāca sarunātajā vietā un pamāja Fillai. Čau! Ejam, ejam... Eho nav jēgas gaidīt... Ne šorīt... Meitene piebilda un paskatījās uz ielas galu, kur rotājās viņu mīļā skoliņa... Brr... Kā teica Eho - smadzeņu skalošana! Kiipey nokomentēja.

Filaa pasmaidiija par Kiipey pieziimi...un ar noteica... "Ejam...bet kur tad eho...un kaapeec shoriit winju naw weerts gaidiit...?" meitene ar jautaajoshu skatienu paweeraas draudzenee...ieraudziijusi, ka luksaforaa iedegaas zaljaa gaajeeju gaisminja..winja ar sawu draudzeni mieriigi kaatoja(kruts waards, ne? ) uz skolu...

Alise šādi soļojot bija nonākusi pie Frīdriha ielas. Kāpēc es atnācu šeit? Alise nodomāja,jo parasti viņa devās uz skolu caur šaurām vienvirziena ieliņām, kurās bija mazāk cilvēku. Uz ielas stūra stāvēja divas meitenes. Alise paskatījās uz abām un lēnā solī sāka soļot uz viņu pusi pati nesaprazdama kāpēc. Viņai nebija vajadzīgas draudzenes. Kad Alise jau grasījās apgriesties un soļot pa ierasto ceļu kāds nosauca viņu vārdā. Alise strauji pagriezās. Viņai priekšā stāvēja izskatīgs, tumsnējs zēns. Āaa... Tas esi tu, Džoš! viņa noteica un pat necentās pasmaidīt satikusi draugu. Paldies par silto uzņemšanu. Ko tu te dari? Tu taču parasti ej caur Granškas ielu. Džošs sacīja. Nezinu. Laikam gribējās kādreiz paietties arī pa citurieni. Ejam? Alise jautāja. Jā, protams. zēns atbildēja un abi sāka soļot uz skolas pusi. Daudzas meitenes sapņaini paskatījās uz Džošu, galu galā viņš skaitījās viens no izskatīgākajiem zēniem skolā.

Ai, viņa vēl nesen bija mājās - droši vien brauks ar autobusu. kiipey atbildēja un arī kātoja pāri ielai. Kāpēc nevarētu būt sistēma, ka katrs drīkst mācīties, ko vēlas? Vēsture... Fui... Meitene atmeta no sejas matus - tagad vējš bija pagriezies no sāniem un pūta matus Kii sejā.

"Nezinu....njaa buutu jau labi..bet kas tad njems weeraa to, ko gribam mees...?!" winja teica un nopuutaas... "Un kas iisti weesturee bija jaamaacaas...?Ai..weesturee takshu taa paakje, kas nejeedz neko...kko ashi pirms stundas uzskribeleeshu wai norakstiisho no kaada..." winja taica un dusmojaas uz weeju, kas puuta matus arii Fillas sejaa...

Kiipey pasmīnēja. Teicu jau, neizpildīju... Brr... Cik žēl, ka mūsu skolā grūti no stundām aizlaisties... Meitene piebilda un mazliet atskatījās uz Frīdriha ielas stūri. Tur jau bija kļuvis vairāk tautas... Arī tas tur smukulītis... Kii viņš neinteresēja - pārāk lecīgs.

Abas pljaapaajot jau bija nonaakushas gandriiz pie pashas skolas... Tad iezwaniijaas fillas telefons... Winja to paceela... "Jaa!?" tad sekoja klusuma briidis... un filla ierunaajaas atkal... "Nu ````...kretiin tu nesaproti, ka tu man besii...? Wai wienreiz newari manu likt mieraa? Cik reizes tewi ir jaapasuuta, lai tew tas aizlektu...?" nesagaidiijusi sarunabiedra atbildi winja nospieda sarkano klausuliiti un saruna beidzaas...iebaazusi telefonu atpakalj bikshu kabataa winja turpinaaja iet uz skolu itkaa, necenzeetu waardu saturoshaa saruna buutu ikdienishkja paraadiiba...

Kiipey acīs tā tāda arī bija - viņai lamāšanās bija automātiska pie katrām nepatikšanām... Atkal viņš? Meitene līdzjūtīgi novilka un pasmīnēja. Tikai tagad Kii ievēroja, ka skolas durvis ir tepat... Visapkārt sēdēja tradicionālās amerikāņu koledžas kompānijas - futbolisti, karsējmietnes un citi... Paldies dievam, Kii piederēja neformālo anarhistu biedrībai...

OOC: postojiet, luudzu, leenaak...man nav vagons laika! netaisos lasiit visus juusu postus, taapeec paskaidrojiet, kas te noteik!

Eho nosodoshi paskatiijaas uz klausuli kuraa skaneeja kaut kas neadekvaats un nometa to zemee. Vinja iedabuujaas aarkaartiigi melnajaas dreebees un peec briizha jau gaidiija autobusu vietaa, kur tas parasti naaca...

"Jaa...tas kretiins...tik zwanaas un zwanaas...ai jaaizsleedz skanja..." winja teica un izwilka telefonu...un atsleedza skanju... Filla ar pretiiguma skatienu noskatiijaas uz karseejmeitenju pusi...kaadreiz pirs wairaakiem gadiem winja arii gribeeja buut wiena no winjaa, bet winju protams nepienjeema, un tagad kad Filla bija wienkaarshi zicilaaa formaa...kaada buutu ideaala karseejmeitene...winju shii nodarbe wairs nesaistiija...Jau wairaakas reizes winja tika jautaats wai winja neweelaas kljuut par karseeju, bet Filla lepni pateica Nee ...

Eho aatri vien panaaca Fillu un Kii pie skolas durviim.
-Vai tieshaam vinji ir taa veerti, lai uz vinjiem skatiitios,-vinja teica no aizmugures pienaakdama klaat meiteneem,-man taa neshkjiet.
Eho paraknaajaas somaa un izvilka kaadu veestuli. Vinja ljauni pasmaidiija un atveerusi skolas durvis devaas iekshaa neko nepaskaidrodama.


OOC: stop with posts! vairaak nevaru neko ne raxtiit ne lasiit...dzen nost un vairs nelaidiis....

OOC: Nu es atļaušos tomēr kautko uzrakstīt,Bezcerība.

Alise un Džošs jau bija pie skolas. Viņi atvadījās un aizgāja katrs uz savu stundu. Alise atkal pamanīja tās pašas meitenes, kas bija stāvējušas uz ielas. Viņu vilktin vilka šīs meitenes un Alise atjēdzās tikai tad, kad bija piegājusi viņām no mugurpuses. Atjēgusies viņa pacirtās uz labo pusi. Kas man uznācis? viņa nodomāja un iegāja klasē, kur kā parasti valdīja liels tracis.

OOC: atvainojiet es jau neteicu, ka nedriixt postot...tikai jaapiebremzee...


Eho piegaaja pie futbolista Freda skapiisha un caur robu iemeta tajaa veestuliiti. Tad meitene izvilka otru liidziigu veestuli un iemeta to karseejmeitenes Heleenas skapiitii.
-Shis paariitis saak krist uz maniem trauslajiem nerviem, kuri draud sapliist kaa uzvilkta akustiskaas gjitaaras stiiga,-teica Eho draudzeneem un devaas uz veestures klases pusi,-starp citu, ko tad Varpiinija bija uzdevusi? Nenokaveet kaarteejo stundu?

Kiipey saviebās. Aha.. Arī... Kaut kādi jautājumi... (OOC: nē jau nē...) Meitene pagāja garām skapīšiem, līdz nonāca pie sava, Fillas un Eho gala. Meitene parakājās pa somu un izvilka savu atslēdziņu ar marihuānas simboliņa formas piekariņu.

OOC: Šausmas, mūsu posti ir TIIIIIIIIIIIIIIIIK pilni ar mūsu skolu...

OOC: o jaaa....mees esam apseestas.... (ES TIKU NETAAA!!!!)

IC: Eho bez liekaam ceremonijaam iesviedaa skapii somu, ierpeiksh no taas iznjeemusi veestures graamatu.
-Es pazaudeeju atsleegu,-vinja vienaldziigi teica it kaa zaudeetu atsleegas katru dienu.

Kiipey dīvaini paskatījās uz Eho un paraustīja plecus. Nu nezinu, vai tas šeit ir droši... Nu, šajā skolā... Bet lai būtu... Tad viņa atcerējās Eho vēstules, acu priekšā nostājās Fredz melnais džemperis un Helēnas sarkanie mati. Tie bija mazliet līdzīgi Fillas matiem, un tas Kiipey kaitināja vēl jo vairāk.

-Neesmu nekaada labdare,-teica Eho uztveerdama un iztulkodama Kii skatienu,-bet shkjiet, ka Freds tieshaam veelas tikt valjaa no taas staigules...godiigi sakot Heleena vienkaarshi mani ir nokaitinaajusi un es veelos vinjai ieriebt...

Alise nopūtās un paskatījās skolotājas pulkstenī. Vēl 10 minūtes līdz zvanam... viņa nodomāja un izgāja no klases. Viņa nolēma sameklēt Džošu. Tāpat nebija ko darīt. Viņš stāvēja pie savas klases, kā allaž kopā ar kādu citu zēnu. Laba diena! Kāpēc atnāci? viņš jautāja. Alise neatbildēja. Džoša draugs aizvilkās prom. Abi sāka tērzēt par nenozīmīgām lietām. Vienu brīdi Alise pameta skatu uz kreiso pusi. Atkal tās meitenes! viņa nodomāja un novērsa skatu. Garām palāčoja Freds,futbolists un Helēna- sarkanmataina karsēja. Džošs sāka pētīt Helēnu. Alise pasmīnēja un ar izsmieklu teicaDžoš, tu rupeklis tāds! Kā var mest acis uz VIŅU! Abi iesmējās.

Denija nožāvājusies aiztaisija savu skapīti un paskatoties apkārt izvilka no kabatas m&m's nedaudz iekozdama meitene pamanija meiteni (alise) un piegājusi klāt teica Chaw .. Esmu Denija .

Džošs pēkšņi pazuda klasē. Kas viņam noticis? Alise nolūkojās zēnam pakaļ. Viņai aiz muguras atskanēja meitenes balss. Alise apcirtās un paskatījās pienākušās sejā. Sveikiņi! Es esmu Alise. viņa drūmi noteica un centās pasmaidīt, lai nesabojātu pirmo iespaidu. Smaids tāpat neizdevās, jo garām pasoļoja uzkrītoši skaļu karsēju bars, kas rupji nomēdīja Alisi. Viņa tikai sulīgi atlamājās pretī un atkal pievērsās meitenei. Alise pat necentās atvainoties.

Nīke ienaaca klasee pasveicinaaja visus un apseedaas viena solaa...meitene veeroja visus klasesbirdus un saaka domaat ko dariis peec skolas....

"Nu, bet idejas gan tew rodas ideaalas...Wienmeer...wienalga kaados apstaakljos tu izdomaasi, kaa sariebt..." Filla noteica, noskatiidamaas pakalj saldajam paariitim... "Dazhreiz pat gribas tewi apskaust... "

-Paldies, paldies,-Eho demonstratiivi paklaniijaas un jau sniedza roku peec durvju roktura, kad dzirdeeja Heleenas saldo balstinju. Karseeja kaa vienmeer staaveeja citu karseejmeitenju barinjaa savaa rozaa baarbijas jacinjaa. Katru reizi, kad Eho redzeeja sho rozaa nezveeru, vinja veeleejaas korkjeet...
-Tos netiiros, melnos pankus darbaa nu neviens nenjems,-liidz Eho ausiim nonaaca pretiigi saldaas Heleenas balss skanjas,-vinjus sagaida mistakstnieku naakotne.
-Nu jaa,-teica Eho draudzeneem tieshi tik skalji, lai Heleena dzirdeetu,-un, kad Heleena straadaas par seetnieci, vinja noteikti arii tad nenonjems to pretiigo rozaa lupatu...
Vareeja maniit, ka Heleena saak variities, jo vinjas seja ieguva sarkanu iekraasu. Eho lepni iesoloja veestures klasee pakalj draudzeneem un aizcirta durvis Heleenas garaa deguna priekshaa.

OOC: skATD

IC: Eho skalji nometa graamatu uz peedeejad rindas galda un sabruka kreeslaa. Heleena atnjeema vinjai daudz energijas. Eho atveera graamatu kaut kaadaa lpp un truli blenza uz burtiem, kuri vinjai neko neizteica.
-Nenoderiiga informaacija,-vinja nochuksteeja un pieveersaas taafelei, uz kuras lieliem burtiem bija rakstiits

Shodien Rakstam Paarbaudes Darbu
ar cienju Vikija Varpiinija

Kiipey paskatījās uz tāfeli un lēni pavēra muti. F**K!!! Meitene novaidējās. Es taču neesmu atkārtojusi. Viņa steidzīgi izņēma no somas grāmatu un sāka to šķirstīt, bet tas neko nedeva. Pārāk daudz burtu... Tiešām pārāk daudz... Desmitreiz par daudz...

Alise drūmi soļoja atpakaļ uz klasi prātodama par koridorī satiktajām meitenēm un Džoša dīvaino uzvedību. Viņa iegāja klasē un apsēdās pēdējā solā. Viņai blakus neviens nesēdēja. Skolotāja tupēja uz sava krēsla kā vista laktā. Alise ar riebīgumu nopētīja učeni un izvilka no somas grāmatas. Kāda jēga ir šajai muļķīgajai stundai? viņa nodomāja un nometa grāmatas uz sava galda ar apdullinošu blīkšķi, kas pievērsa visas klases uzmanību. Ko blenžat? Alise nikni nosauca un klasesbiedri novērsās no meitenes.

Filla noseedaas blakus solaa Eho... "Ko winja atkal newietaa war uzstumt tos ````os hontrikjus...???" metene izwilka no somas kladi un centaas kaut ko atkaartot... "Nu...bljaawiens...par ko iisti tad buus tas tizlais paarbaudes darbs...???" winja jautaajoshi paskatiijaas draudzenees...

OOC: Earnella, beidz zagt manus tekstus!

IC:
Eho iisti nezinaaja, ko atbildeet. Parasti darbi bija par pagaajusho stundu vielaam. Probleema bija vieniigi taa, ka meitene bija palaidusi garaam vismaz triis peedeejaas veestures stundas.
-Viens divnieks vairaak vai mazaak,-vinja jautri teica draudzeneem,-kaada starpiiba?

OOC: Piedod...

Nu... ja ņem vērā, ka tas var būt robeža starp sekmīgumu un nesekmību, tad viens divnieks ir visai daudz.... Ja tu saprati manu domu... Kiipey atmurdēja, uz draudzeņu pusi pat neskatīdamās, bet gan ieurbusies grāmatā, no kuras tomēr bija pagrūti kaut ko izlobīt.

-Skatiisimies, kas buus taalaak,-ceriigi noteica Eko, veerojot kaa magjistre Varpiinija iekaato pukainajaa klasee. Vinja bija iisa auguma sieviete, kas atgaadinaaja jautru raganu. Un taa arii bija...shi zhurka vienmeer uzjautrinaajaas, kad kaadam negaaja veesture...cilveeku mociishana vinjai sagaadaaja baudu.

-Sveiki, mani mazie miiluliishi,-vinja ieduudojaas gandriiz tik pat saldaa balstinjaa kaa Heleena,-juusn evarat iedomaaties kaads prieks man juus visus redzeet dziivus un veselus.

Vinjas skatiens paarsliideeja Eko un vinjas draudzeneem. Shajaa skatienaa bija salasaams, kas pilniigi preteejs tam, ko magjistre teica....

""Jaa...kaa...tad...liels priex...pilniigi jaasmejas..." Filla chuxteeja draudzeneem, paceelusi acis no klades... "man gan liekas, ka ir pilniigi preteeji...winja labraataak gribeetu muus wisus nozhmiegt...un taa pamatiigi, ne?" meitene uzmeta riebiigu skatienu uchenei...un tad atkal saaka paarlasiit kladi...

-Njaa,-novilka Eko,-un diivaini ir tas, ka tikai muus.
Meitene pameta skatu uz pusi, kur skolotaaja skaidroja Heleenai maajasdarbu uzdevumus...skatiens...njaa...gandriiz vai miiloshs...
Ja kaut kaa vareeja noteikt magjistres attieksmi pret skoleeniem, tad tikai peec vinjas skatiena.
-Sliktaak vairs nebuus,-pasmaidiija Eho un devaas uz skolotaajas pusi.

Kiipey nicīgi nošņācās un atkal atvēra grāmatu. Kur tu ej...? Eho! Meitene klusi pajautāja, bet Vikijas Vārpīnijas (OOC: Mēs esam zvaigznes) skatiens atkal novirzījās uz šo pusi, tāpēc Kii aizvēra muti un saīgusi mēģināja izvilkt no konteksts terminus, jo šīs skolotājas hobijs bija ar tiem piebāzt katru kontroldarbu.

Eho bija gandriiz pavisam sabojaats garastaavoklis taadeelj vinja iemauca ar graamatu (kas vinjai nez kaadeelj atradaas rokaas) kaadam klasesbiedram, kas meeginaaja vinju aptureet. Visi taa apmeeram vareeja iedomaaties, ka Eho atkal kaitinaas skolotaaju...
-Labriit, magjistre Vaarpiinija,-vinja ar supermaaksliigu smaidu sejaa teica. Eho balss skaneeja tik saldi un jauki, ka vinjai pashai no taa palika nelabi,-man patieshaam zheel, bet arii es nesapratu maajasdarbu.
Meitene apstaajaas un pagaidiija, kameer skolotaaja sagremos informaaciju. Vaarpiinijai aiz muguras Heleena taisiija neapmierinaatu gjiimi.
-Un tieshi tas ir iemesls tam, ka mana burtniica ir pilniigi tuksha,-vinja noteica un uzsveerti nopuutaas,-ja juus man buutu paskaidrojusi...varbuut tad es kaut ko saprastu...

OOC: ja tu kaut ko izdomaa, ko taa uchene vareetu taadu pateikt, atsuuti man PZ...