Daudzas lietas muusdienaas tiek uztvertas kaa norma, jeb kaa normaalas ...
Te nu radaas jautaajums- kas tad buutu tas nenormaalais?

Cilveeki viens otru meedz neuzkatiit par normaalu kaut vai intreshu nesakritiibas peec ... Bet no otras puses: kaapeec buut normaalam ja intresantaak ir ..... ?
Bez tam- vislielaakaa nenormaaliiba shai pasaulee ir buut normaalam, neizcelties no peleekaas masas ...
2. jautaajums: ko juus uzkataat par normaalu, jeb peleeko masu un kaa noveerteejat sevi, pie kaa piederaties?

Manaa izpratnee, normaalu lietu nav- katram cilveekam, darbiibai, lietai ir sava nenormaaliibas pakaape.

Taatad - ko juus uzskatat par normaalu?
kas tavaa izpratnee ir normaali jeb normaals?(piemeri)
buutu labi kaads neliels apcereejums ...

Vai patieshaam nav taadu lietu kas buutu normaalas taas pat taas dzilakajaa buutiibaa?

Nekas nav normāls. Kas gan varbūt normāls? Varbūt tu man liecies nenormāla, bet tu domā, ka esi normāla, un otrādi, tāpēc nekā normāla nav un tas ir labi! Tā ir interesantāk dzīvot. Bet, ja godīgi, es nespēju iedomāties normālu cilvēku - mana fantāzija tik tālu nesniedzas.

Normāls ir tikpat bezjēdzīgs pieņēmums kā labs vai ļauns. Tas ir tikai tavā galvā, nav ne normāla, ne laba, ne ļauna. EKSISTENCE VIENKĀRŠI IR. Katram cilvēkam vai cilvēku grupām ir savi pieņemumi par ļauno, labo, normālo, amorālo, neķītro, beigto vai dzīvo.

Visnotaļ gudri, Boņa. Tomēr tu nedzīvo tukšā vietā. Jautājums par normalitāti, manuprāt tomēr būtu jāuztver mūsu sabiedrības, mūsu laika kontekstā. Ko var uzskatīt par normālu šeit un pašlaik? Tak pat šādi sašaurināts jautājums vienalga ir pārāk plašs. Ieteiktu Žanetei konkretizēt jautājumu. Piemēram, aprakstīt kādu situāciju un tad lūgt to novērtēt. "Lietas, kuras ir normālas to dziļākajā būtībā" prasa kontekstu.

Palasot šo te (lai gan nākamreiz vēlams nedaudz vairāk pacensties noformulēt domu, jo pavediena tekstu rediģēt es nedrīkstu), ienāca prātā divas gŗāmatas, kurās ir mēģināts atbildēts uz šo jautājumu- kas ir normāls? Viena bija Koelju (jā, arī es atzīstu to, ka idejas ir zagtas un brīžiem banālas, tomēr lasīts ir) un Kuatjē "Visu dzīvi tu esi gadījusi". Pirmā noteikti latviešiem ir daudz pazīstamāka.. Ja gribas palasīt par to, kādi ir cilvēku pārdzīvojumi attiecībā uz pašiem savu "normālumu", iesaku palasīt šo grāmatu. Nevis vienkārši palasīt kā piektdienas vakara romānu, bet tiešām iedziļināties. Grāmatā ir stāstīts par 23 gadus vecu meiteni, kurai it kā ir viss, ko viņa varētu vēlēties, tomēr kaut kā visu laiku pietrūkst. Tā nu viņa izdomā nomirt un nokļūst slimnīcā pēc zāļu pārdozēšanas, konstatējot, ka atlikušas tikai dažas dienas ko dzīvot. Viņa atļaujas tādu rīcību, kas agrāk pašai likusies nenormāla un saprot, ka būtībā jebkura sekunde ir izšķiršanās starp dzīvi un nāvi. Grāmata it kā domāta cilvēkiem, kas ir citādi, kā arī tiem, kas tādi ir, bet baidās to atzīt. Es varētu ilgi kritizēt viņu par to, cik viņa ir reāla un uzskaitīt sižeta trūkumus, taču ir vērts viņu izlasīt.

Gribot negribot, man ir jāpiekrīt Boņam. Katrā sabiedrībā ir zināmas mērauklas attiecībā uz to, kas ir normāli. Amerikā sievietes staigā pa ielu topiņā un šortos, tas ir normāli un vispārpieņemti. Toties kaut kas tāds būtu galīgi nenormāla rīcība Irākā. Austrumu valstīs likums atļauj nomētāt cilvēkus ar akmeņiem par to, ka tas ir kādu apvainojis. Civilizētajā Eiropā tas neskaitītos normāli. Zviedrijā uz ielām pie veikaliem izliktas ārā grāmatas, drēbes un neviens pat neiedomājas viņas zagt. Tas vienkārši ir pieņemts, normāli. Kādas lietas normālumu tomēr nosaka apkārtējās sabiedrības vairākums. Tālāk seko konkrētas cilvēku kompānijas, kurām ir savas intereses, ieradumi. Arī šiem cilvēkiem būs savi priekšstati.
Man nepatīk apzīmējums "pelēkā masa", pat riebjas. Nedomāju, ka kāds ir kompetents šo apzīmējumu lietot uz kādu cilvēku.

Piedr**zt normaalos Man riebjas meinstriims, stereotipi, puulja domas un citi taadi b*llsh*ti... Pats sevi pie puulja noteikti nepieskaitu, lielaakoties sanaak paarstaaveet dazhaadas sabiedriibas grupas, kas ir mazaakumaa saliidzinot ar paareejiem (geimeri vs paareejie, metaalisti vs paareejie, cilv ar pasmagi labeejiem polit. uzskatiem - cilv ar citiem uzskatiem), besides, pats peec raxtura esu t.s. 'lonewolf', taatad neesu nekaads sabiedriskais tips. Un pats par sevi saprotams, man ir arii dziljsh riebums pret tiem, kas danco peec puulja stabules, kaa peediigie aaxti seko modei, meinstriimam, u.c.

Protams, ja mēs skatāmies globāli, tad tu neēsi mainstream, bet, jebkurā gadījumā ir daudz tev līdzīgu cilvēku, un šājās sabiedrības grupās tu automātiski kļūsti mainstrīms. Ak jā, varbūt pēdējā laikā daudzi cenšas speciāli atšķirties un būt savādāki nekā "pūlis", tādejādi šie daudzie cilvēki paši kļūst mainstrīmi. Ak, vai! Gribot, negribot jāpieņem, ka mēs tomēr esam visi vienādi ar minimālām atšķirībām.

edit: pārāk lēni rakstu...



Mmm, vai es esmu vienīgā, kam šķiet, ka tieši šāda attieksme pēdējā laikā ir kļuvusi visnotaļ mainstrīmiska?

Kādi mēs visi vareni un alternatīvi....

Yeah, sure.

Nav jau gudrība paziņot, ka tu to visu ienīsti - vajag pašam saprast kas un kā tevi ietekmē (un sabiedrības stereotipi un uzskati jau nu ietekmē pilnīgi visus... Cilvēki dalās nevis tajos, kurus tas ietekmē un kutus ne, bet tajos, kuri šo ietekmi apzinās un tajos, kuri to spītīgi noliedz) Tas alternatīvisms ir tāda pati peldēšana pa straumi, kā sekošana modei - cilvēks, kas bez jelkāda normāla pamatojuma kliedz "I hate Britney" ir tik pat "domājoša" būtne kā tas, kurš iepērk attiecīgos diskus, tikai tāpēc, ka tā dara daudzi.

Cilvēks bez novirzēm patiešām ir tā pelēkā pele, kuru tu ikdienā nepamani (pie tam, ne tik mierīga, lai šis pelēkums jau būtu pamanāms... Cilvēks, kuru to labprāt nosauktu par "pelēko peli" kā reiz arī vairs pie normas nepiederas)

Bet Norma - tas vienmēr ir konkrētās sabiedrības nospiedošā vairākuma uzskats, no kura tad arī notiek atskaite. Ja konkrētajā jautājumā šāda konkrēta vairākuma nav, tad par "nenormālo" tiks uzskatīti ļoti mazie mazākumi.. ja arī tādu nav, tad norma nav nosakāma.

Jaa, es zinu, ka peedeejaa laikaa ir paraadiijushies ljoti daudz t.s. 'pokemoni', jeb new-metaalisti, kas patiesiibaa ir alternatiivi tik taapee, ka tas ir modee... Un 'pokemonus' iistie metaalisti visai augstu vis neveertee, lai neteiktu daudz skarbaak...

Vai katrs metālists ir alternatīvais un vai visi alternatīvie ir metālisti?

Un kas tad būtu tie "īstie" metālisti?

Es patieso atšķirību, vērtētu pēc īstiem darbiem. Sasniegt kaut ko paliekošu ar to, ka domā un dari savādāk nekā vairākums, tas manās acīs ir kritērijs. Mākslinieki, politiķi, rakstnieki, arhitekti, inženieri, fiziķi un citi - tie, kuri ar savā laikā pretrunīgi vērtētiem, bet tomēr paveiktiem darbiem pierādījuši, ka viņi spēj savus ļoti atšķirīgos uzskatus likt lietā. Bet metālisti.. Tie ir tādi pārauguši pokemoni. Sēdēt parkā uz soliņa, dzert alu un justies nu dikti savādākam - tas gan laikam ir ļoti grūti

Lai dziivotu shajaa poasaulee, ir labaak, ja esi nenormaals- gluzhi traks! Taa vieglaak dziivojas!

Uiii... Cik daudz savulaik ir diskutēts par šo jautājumu...

Ārējās pazīmes un mūzikas mode mainās, 2004. gada metālists 1984. gada metālistu sauktu par meimstrīmnieku, jo otrajam patīk Metallica...

Manuprāt, to nodefinēt ir tik pat grūti, kā nodefinēt, kas tad ir īsts fantasts. Un arī šo "alternatīvo" grupās ir vairākums un mazākumi, normas un nenormālība...

Manuprāt, visis metālisti, reperi, roļeviki un tā tālāk turās savas normas robežās, un savā vidē ir gluži normāli un parasti. Lai kā viņiem negribētos to atzīt.

Par vaarda 'alternatiivs' buutiibu labaak pat nediskuteeshu, jo tas jeedziens ir tik daudz kur lietots, ka iista konkreeta jeega i bik pazudusi.

Bet es ar iistajiem metaalistiem domaaju tos, kas neklausaas meinstriimu (newmetal shai gadiijumaa), bet ko vairaak pa savai gaumei. Un bez newmetal metaala zhanri ir veel kaudzeem vien... Piem man pasham visvairaak pie sirds iet powermetal un varu teikt, ka powermetal fani Latvijaa ir tieshaam ljoti maz, patiesiibaa esu prieciigs par katru powermetal fanu, ko sastopu... Tad veel ir death, doom, black metal un sho zhanru atbalstiitaaju gan ir visai daudz, jamie ir arii tie, kas patiesiibaa diktee sholaiku metaalistu modi un, jaa, bik izpauzhas bara doma, bet patiesiibaa ir redzeetas daudzas variaacijas par stilu un taads vienots stils patiesiibaa nemaz naf. Tad veel ir kaudzeem visaadu taadu crossover zhanru (newmetal jau ar patiesiibaa crossover), kaa piem simfoniskais metaals, kura atbalstiitaaji Latvijaa arii ir drausmiigi maz (patiesiibaa dziivee nevienu neesu saticis) un tad veel visaadi bik novecojushi, ne tik smagi zhanri, kas tomeer kaadreiz ieziimeeja metaala aprises un metaalistu stilu un taadi zhanri buutu piem glemroks un hardroks... Taa, ko veel piemirsu... Aa, jaa, muusdienaas arii tiiri populaars i pagan metal (kaut muusu pashu Skyforger) un tas jau nu komentus neprasa, shim zhanram ir gan daudz atbalstiitaaju, to stils nebuut noteikti naf izteikts metaalistu stils un lai arii atbalstiitaaju daudz, bet nekaads kopiiga bara buushana naf. Aa, un veel jau protams paliek visi smagie zaagji, visi extreme, hardcore, hard, heavy metal, kas muuzikas zinjaa ir riktiigs zaagjis, bet stila zinjaa jau lielaakoties apm tas pats kas death metal... Taa, nu veel ir atminos arii taadus zhanrus kaa industrial metal, kam arii, lai arii savs meerens atbalstiitaaju pulks, bet izteikti vienots stils naf...

Taa, laikam veel kau ko aizmirsu, bet tik un taa jau sanaaca garsh penters

P.S. Iespeejams sho to var apstriideet, bet mans raxtiitais lielaakoties ir balstiits uz pasha noveerojumiem, nevis uz zinaatniskiem peetiijumiem, to njemt veeraa

Nu ja par pirmajiem es piebilstu (nu plus vēl visi brutal, sātanistu un tā tālāk), tad par hard un heavy ... Nu kur tad tie nu tik zāģiski būtu! Par Heavy Metal vēl paši metālisti strīdas, kas tas īsti ir, bet to ,ar ko to saprot tagadhard rock, tobiš visādus 90 gadu varoņus - Poison, Extreme, Skid Row, Bon Jovi un ta tālāk - tas nu galīgi nav ekstrēmi...
Arī par doom popularitāti atļaušos iebilst. Diemžēl to ir stipri maz Latvijā... Nu 90 gadu vidū bija stipri savādāka aina, protams. Kas priecēja.

Vēl tu piemirsi speed un trash. Eh, Malmstīns un Stīvs Vejs...

Speed un trash es metu vienaa kaudzee ar powermetal, jo vairumam no speed un trash tomeer ir ljoti liidziigs skaneejums powermetal, tik lirikas un stils bik atshkjiras...

Jaa, labaak laikam tad teikt hardcore, jo tieshaam savaadaak bik sajukumi

Un doom savukaart es metu vienaa maisaa ar death un black metal, jo principaa skaneejums un lirikas jau ir liidziigas, tik doom maybe naf tik smags, kaa death un black metal.

Palūgšu izbeigt šo spamu. Paldies.