Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Trakonams, [PZP] [C]
Pūķēns Sāra
iesūtīt 14.02.2022 14:51
Raksts #1


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Bija saulaina agras vasaras diena. Laiks norādīja, ka drīz beigsies dārza apkopei atvēlētais laiks un nāksies doties iekštelpās, lai sakoptos un paēstu vakariņas. Ierastā baznīczvana vietā, kas apzīmēja, ka esošām aktivitātēm ir jāpieliek punkts, atskanēja bērna raudas. Tās pārtrūka pēc 30 sekundēm, to vietā sākot skanēt glābšanas dienestu sirēnām, kas ilga pāris minūtes. Kad tās pārtrūka, atgriezās klusums, kas bija mēmāks nekā citkārt: putniem, kas parasti dzīvojās pa parka lapotnēm, bailēs aizlidojot.
Pavadoņu uzvedība nekādi neizmainījās pēc atgadījuma.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
3 Lapas V  < 1 2 3  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (40 - 50)
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 27.02.2022 22:51
Raksts #41


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Apskāviens likās pazīstams un pieskārieni... Dālija paskatījās uz augšu un tad cieši apkampa vīrieti.

"Paldies... Es saprotu, ka mēs nevaram... Bet paldies... Es ieraudzīju tos ziedus... Man liekas, ka te ir skaisti, bet vai man ļaus te vēl nākt, pēc šitā..." meitene murmināja visu kas ienāca prātā, balsī jautās asaras. Bet viņa arī šobrīd vēl neatlaida vīrieti. Kā gan viņai kaut kā tāda bija pietrūcis. Un kaut šis mirklis varētu būt mūžīgs!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 27.02.2022 23:12
Raksts #42


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Dālija:
"Ššš," viņa tika mierināta, "viņi tev neko neliegs. Viss ir labi." Puisis ļāva Dālijai izbaudīt savu tuvumu, pats viņu stingri turot un negribot laist vaļā. Viņš ierunājās tikai pēc ilgāka brīža. "Es tevi gribu kaut kur aizvest, bet man vajag, lai tu aizver acis. Vai tu vari to izdarīt?"


Keita:
"Mēs esam ēkas galvenajā hallē," puisis atbildēja, "bijušajā. Lai nu kā, uz šejieni ved daudzi ceļi, tai skaitā otrā stāva līmenī." tika pamāts uz augšpusi, kur ieskatoties tiešām varēja redzēt balkonu, kas ieskāva trīs no četrām sienām. Protams, visus posmus no savas atrašanās vietas nevarēja redzēt (koku lapotnes traucēja), bet uz redzamajām daļām nebija neviena cilvēka. "Kas tev ir padomā?"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 28.02.2022 09:13
Raksts #43


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Hmm, tik tiešām, kā Keita, pētot apkārtni, par to nebija aizdomājusies. Kaut kur, starp kokiem, taču bija arī redzami balkoni, un vieta bija ļoti liela. Tikt uz šo vietu (vismaz pa pirmo stāvu) gan bija diezgan sarežģīti.

Pēc Brāļa jautājuma Keita tik pacēla galvu uz augšu, paskatījās uz viņu un nedaudz šķelmīgi pasmaidīja.

-Jāiet skatīties, kas tad te vēl interesants. Man tika solītas vakariņas! viņa iesmējās par savu joku.

Keita apgāja apkārt centrālam aplim, ja no tā vijās vēl kādas taciņas, tad izvēlējās gaišāko. Brālēns nāca līdzi, arī pētot apkārtni.

Viņa bija bijusi šajā iestādē diezgan ilgi, bet šo vietu vēl nebija redzējusi. Šī varēja būt pirmā un pēdējā reize. Diez cik ilgi viņai bija ļauts te pastaigāties? Nav ko kavēties, varbūt šeit ir vēl kas ievērības cienīgs. Varbūt arī nē, ja viss izskatījās daudz maz vienādi. Bet, ja neapskatīsi, neuzzināsi.

Šo rakstu rediģēja AliceBlack: 28.02.2022 09:13
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 28.02.2022 12:14
Raksts #44


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Dālija joprojām bija apjukusi pēc savas epizodes, bet viņa piekrītoši pamāja un cieši aizvēra acis. Tas bija Kevins un viņš viņai ļaunu nevēlēs. Un vispār, acu aizvēršana šobrīd bija labākais variants, ja apkārt atradās nīstais kairinājums.

Tātad, aizmiegusi acis un vēl ar vienu roku tās aizsegusi, drošības labad, Dālija ļāva sevi vest, kur vien Kevins gribēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 28.02.2022 14:58
Raksts #45


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Dālija:
Dālija, kad aizvēra acis, tika paņemta uz rokām gluži kā princese. "Es tev pateikšu, kad būs droši tās atvērt." Vīrietis devās uz priekšu pa taku, ko varētu noprast gaisam kļūstot vēl miklākam. Tas gan nebija ilgi, jo drīz vien bija skaidrs, ka viņš ir nokāpis no takas un viņa tiek nesta cauri apstādījumiem, ja nelielo mežu par tādu varēja saukt. Jo ilgāk viņi devās, jo labāk varēja dzirdēt ūdens šalkoņu.
"Mēs esam klāt, tu vari skatīties." Kevins gan neatlaida sievieti, kamēr viņa pati neizrādīja vēlmi stāvēt uz savām divām kājām. Apskatot vietu, kur viņa bija nogādāta, varēja likties, ka viņi ir džungļu sirdī, silta ūdens straumei čalojot pie kājām un kaut kur no turienes arī cēlās migla. Iespaidu gan varēja patraucēt tas, ka no apakšas varēja redzēt centrālo parka daļu, kas no šāda skata punkta atgādināja monumentālu balkonu. No tā viņus nevarēja redzēt, miglai un koku zariem maskējot omulīgo vietiņu. "Šeit ir droši," Kevins ar nelielu smaidu uzrunāja Dāliju.


Keita:
Pilnībā apiet apkārt centrālajam aplim nesanāca, jo tas drīzāk bija pusaplis, lielākajiem kokiem centrā un miglai ceļoties no zemāka līmeņa. Varētu būt, ka ūdens bija pagraba līmenī? Bet gluži kā Keita vēlējās, viņai pavērās skats uz gaišāku taciņu. Lapotne virs taciņas pavērās, laižot iekšā saules gaismu, kas nāca no stiklotajiem griestiem. Drīz vien arī koki sāka atkāpties no taciņas un tos aizvietoja skaisti ziedi. Tādā veidā viņa nonāca līdz vietai, kur kāds bija mēģinājis šos skaistos ziedus izravēt, ziedlapām noklājot taciņu un samīcītajiem augiem mētājoties blakus takai. To saknes skumīgi bēdājās ārpus zemes.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 28.02.2022 15:33
Raksts #46


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Keita pavērsa skatu pret sauli - tikko jau bija bijusi laukā, bet vienalga, bija patīkami sajust sauli uz sejas ādas.

Viņa bija nonākusi līdz krāsainajai dārza daļai - visapkārt bija puķes un ziedoši augi.

Pašā galā kāds laikam te bija nodarbojies ar dārzniecību, jo daļa augu bija uz taciņas, daļa izraut gulēja turpat, dobē. Keitai bija žēl skaistās puķes. Diez vai viņai bija ļauts kašāties arī pa šo siltumnīcu? Varbūt augi bija indīgi? Viņa smalkāk nopētīja puķes, vai izskatījās pazīstamas?

-Kā tu domā, nav indīgas? Diez kurš te tā visu varēja atstāt? Kādi dārznieki? Citi jau te diez vai nāk. viņa pajautāja turpat esošajam brālēnam.

-Nu, vienreiz jau var paprovēt visu, ne? Kurš tad normāls dārznieks svaigas, ziedošas puķes ravē laukā? viņš smejot atbildēja. Ziedlapas tiešām izskatījās svaigas.

Keita, noliekusies pie dobes, apsvēra domu iebakstīt saknes atpakaļ vietā. Bet varbūt tā bija slikti darīt? Taču neizskatījās, ka tas te tā bija domāts. Vēl viņai negribējās ēst ar netīrām rokām. Diez, bija kāda ūdens šļūtene pie rokas? Tā, domājot par puķu sugu un indīgumu, viņa lūkoja pēc šļūtenēm.

Šo rakstu rediģēja AliceBlack: 28.02.2022 15:35
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 07.03.2022 23:34
Raksts #47


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Keita:
Ziedi iepriekš nebija redzēti. Mazliet tālāk no taciņas, dziļāk apstādījumos, joprojām varēja redzēt nelaiķu sugas brāļus un māsus, kas nebija izrauti. Meklējot pēc šļūtenes, tā, protams, tuvumā nebija, bet kā uz burvju mājienu ieslēdzās automātiskā rasošanas sistēma un Keita tika aprasota. "Izskatās, ka vakariņas tev nedabūt, bet padzirdīta tu esi," sarunbiedrs ar uzjautrinātu smaidu bilda. Viņš pats arī nepalika sausā, sākot izmirkt smalkajā lietū. "Slapjo krekliņu klubs!" brālēns pajokojās, kad grūtsirdīgāk piebilda: "Es tik sen neesmu redzējis pasauli ārpusē. Kā tev liekas, varbūt tu tomēr izdomāsi aizbēgt?"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 08.03.2022 09:11
Raksts #48


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Keita, labu gribēdama, būtu stādījusi tās puķes vietā, bet ieslēdzās tā laistīšanas sistēma un bija jāmūk uz kādu sausāku vietiņu, ja bija.

Nedaudz pikti palūrējusi uz Brāli viņā atsauca - Ļoti smieklīgi.

-Kas tev liedz iet kaut kur citur? viņa atbildēja nedaudz aizskarta. Pat ja viņa tiktu laukā, kas viņu tur gaidīja? Pašas ģimene bija tā, kas viņu te ielika. Mēģināt runāt? Diez vai. Tajās retajās reizēs, kad bija ļauti apciemojumi, Keitai nebija radies iespaids, ka viņi tā vienkārši varētu pārdomāt. Iežēlināt? Keita nopūtās.

-Jāiet kaut kur tālāk, viņa izvairījās no temata. Turklāt skaļi par to šeit runāt laikam nebija prātīgi. Mazums aiz kāda krūma stāv pavadonis. Runājot par krūmiem, te droši vien bija vēl ko redzēt, izņemot izrautus ziedus, tāpēc gāja meklēt citas interesantas taciņas, kur nelija lietus.

-Varbūt, ja es parunātu ar terapeitu... Cik tad ilgi viņi mani te uzturēs, viņa tomēr turpināja tematu. Brālēns uz viņu šaubīgi noskatījās.

Šo rakstu rediģēja AliceBlack: 08.03.2022 09:11
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 08.03.2022 11:16
Raksts #49


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Keita:
No ūdens varēja paglābties vai nu izejot no dārza, gaitenim, kas ved prom no tā, esot redzamības laukā, vai arī atgriezties atpakaļ. Taciņas sazarojās centrālā parka daļā.
"Mēs esam komanda, ne tā? Es tevi negrasos te atstāt vienu," brālēns gluži kā pats par sevi saprotamu atrauca. "Tu vēl te traka paliksi, ja nebūs neviens pie pilna saprāta, kas tev sastāda kompāniju." Salicis rokas kabatās, viņš sekoja Keitai. Vismaz kamēr viņa pārvietojās pa dārzu. "Viņi tevi te var turēt mūžību. Tu viņu papīros esi slima ar galvu un gan jau, ka dabū naudu no vecākiem. Kur ir nauda, tur vienmēr būs iemesls."
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 08.03.2022 11:40
Raksts #50


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Gaiteņos Keita negāja, jo šie nebija tie, pa kuriem viņa te bija "atnākusi", tāpēc gāja tālāk līdz centram un tad jau kādā atzarā, kur nebija bijusi. Varbūt tajā, kur bija miglaināks. Skats, kā migla pārvietojas pa zemi bija ļoti skaists.

Keita apcerēja Brāļa teikto. Tur bija zināma ironija. -Citi saka, ka tas esi tu, dēļ kā esmu "traka". Viņa izmantoja air quotes.

-Vispār te mēdz būt diezgan garlaicīgi, viņā nopūtās. Kā viņi var gribēt, ka mēs esam pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, ka nevaram normāli komunicēt ar "normālajiem" cilvēkiem. Par piekļuvi internetam te pat var nesapņot. Var nomirt no garlaicības. Viņi man te iedeva papīru un krītiņus. Kā pirmajā klasē. Es jau neesmutik traka, vai ne? Grāmatu lasīšana bija jauka, bet pēc ilgāka laika kļuva garlaicīga.

-Vispār man te vairs nav jābūt. Neesmu jau nekāds lielais kaitējums apkārtējais sabiedrībai. Daudzi līdzīgi cilvēki dzīvo normāli. Terapeitu var apmeklēt arī ārā.

Brālēns tikai nogrozīja galvu - Nu, lai veicas to iestāstīt citiem. Varēja dzirdēt, ka viņš bija skeptisks. -Var jau mēģināt izlikties, ka vars neesi traka.

Keita nosmējās -Tu esi tik uzbāzīgs, ka ignorēt tevi ir grūti. Un man liekas, ka viņi mani visu laiku vēro.

Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 15.03.2022 22:13
Raksts #51


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Dālija piesardzīgi atvēra acis un paskatījās apkārt. Tādu vietu šeit viņa vēl nebija redzējusi, lai gan, ko gan meitene varēja zināt. Ne jau visur viņa tika ielaista.

"Es tā sapratu, ka nokļūšu otrā pusē. Bet izskatās, ka joprojām esmu tepat,"
Dālija noteica. Bija jau iekšā tāda neliela vilšanās sajūta, jo viņa bija kaut kādu brīdi pa īstam cerējusi, ka viņu tūlīt kāds piebeigs un viņa tiks atbrīvota no šīs zemes dzīves. No otras puses, te bija Kevins un varbūt tomēr labāk saņemties. Tāpēc meitene piespieda sevi pasmaidīt un paskatīties uz vīrieti, lai gan nākamais sakāmais viņai pašai izklausījās samāksloti: "Es tikai jokoju."

"Vispār kur mēs esam? Un kāpēc mēs te esam?" Dālija nolēma pagriezās, lai vēlreiz paskatītos riņķī un tad, nu jau ar īstu smaidu, atkal pagriezās pret Kevinu, "Un es priecājos tevi redzēt."
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

3 Lapas V  < 1 2 3
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 23:10