Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Trakonams, [PZP] [C]
Pūķēns Sāra
iesūtīt 14.02.2022 14:51
Raksts #1


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Bija saulaina agras vasaras diena. Laiks norādīja, ka drīz beigsies dārza apkopei atvēlētais laiks un nāksies doties iekštelpās, lai sakoptos un paēstu vakariņas. Ierastā baznīczvana vietā, kas apzīmēja, ka esošām aktivitātēm ir jāpieliek punkts, atskanēja bērna raudas. Tās pārtrūka pēc 30 sekundēm, to vietā sākot skanēt glābšanas dienestu sirēnām, kas ilga pāris minūtes. Kad tās pārtrūka, atgriezās klusums, kas bija mēmāks nekā citkārt: putniem, kas parasti dzīvojās pa parka lapotnēm, bailēs aizlidojot.
Pavadoņu uzvedība nekādi neizmainījās pēc atgadījuma.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
3 Lapas V  < 1 2 3 >  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (20 - 39)
Pūķēns Sāra
iesūtīt 20.02.2022 00:08
Raksts #21


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Dālija:
"Kas: kāpēc?" pavadonis neatzinīgi atprasījās, sākot vest sieviete dziļāk ēkā. Prom no ierastiem gaiteņiem. Tūlīt pat gan tika paskaidrots ļoti neiecietīgā tonī: "Tādēļ, ka tā vajag." Gaiteņi neveda gar mājas ārsienām, tie bija bez logiem un apgaismojums bija visai rets, atstājot daudz vietas pustumsai. Soļi atbalsojās pret krēmkrāsas sienām, dažkārt liekot domāt, ka viņi nav vienīgie, kas pārvietojas.


Keita:
Tumsa gaiteņa galā likās pavisam sabiezējusi un virmuļojoša kā garaiņi no siltas tējas tases. Pavadonis bezbailīgi turpināja soļot uz to, it kā to nemanītu.
"Es saku, tas nav uz labu," brālēnam nepatika tas, ko viņš redzēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 20.02.2022 08:34
Raksts #22


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Keita, kārtējo reizi skatoties apkārt, paskatījās uz Brāli, noturot acu skatu ilgāk. Un nopūtās.

Nebija gan labi. Ne te bija logu, nekā, viss bija tumšs. Varbūt telpa, uz kurieni viņu ved, tomēr būs tīri normāla, tikai, lai uz turieni tiktu, bija jāiziet šis svešo gaiteņu ceļš? Diez, kur tad bija citi? Keita vienīgā gāja uz vakariņām pa šo ceļu? Bija taču vēl daudzu pacienti, un visiem vakariņas bija vienā laikā.

Tas Keitai nepatika vēl vairāk.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 20.02.2022 10:41
Raksts #23


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Dālija mazliet sarāvās pēc pavadoņa toņa. Kas gan tur slikts, ka viņa pajautāja? Tālāk meitene sekoja klusējot, tikai arvien bažīgāku skatu raudzījās apkārt. Gaiteņi, pa kuriem meitene tika vesta, vedināja domāt, ka viņa ved uz kaut kādu īpašo terapiju, nevis tikai vakariņām.

Uzmācās tāda dīvaina iekšējā sajūta - tā kā nelabums, tā kā kamols krūtīs. Ejot cauri vienai tādai pustumsas daļai prātā pat iešāvās doma paziņot, ka viņa tomēr grib sakopties un giezties atpakaļ. Taču diezvai šis pavadonis to ļaus darīt. Un vienai... Dālija paskatījās atpakaļ - pavisam noteikti atpakaļ ejot viņa nomaldītos.

"Muļķības, tu te sadomājies visu kaut ko," meitene beigās sevi domās norāja un sāka lēnām un mierīgi ievilkt uz izpūst elpu - viena no tehnikām, ko viņai ieteica ārste, ja sākas kaut kāda panika.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 20.02.2022 13:27
Raksts #24


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Dālija:
Gājiens likās, ka paņem mūžību. Bija tikai sajūta, ka jo ilgāk viņi iet, jo gaiss kļūst smagāks un mitrāks. Uzmanību varēja pievērst spoža gaisma, kas pārmaiņas pēc sagaidīja kārtējā gaiteņa galā. "Vai esi gatava pēcnāves dzīvei?" pavadonis painteresējās, sākot vest uz gaismu.


Keita:
Viņi iegāja virmuļojošajā tumsā un Keita tiešām neko nevarēja redzēt, tai skaitā arī brālēnu. Ne tikai tas, bet viņai pazuda sapratne par virzienu: no kurienes nāca, uz kurieni gāja, kur vispār ir pamats zem kājām un kur ir griesti. Viss, ko viņa spēja saprast ir neatzinīga Kevina nopūta.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 20.02.2022 13:46
Raksts #25


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Dālija palūkojās uz pavadoni, tam nu gan bija dīvaini joki.
"Ja tur labi baros, droši vien," meitene daudz nedomājot izspēra un tad nosarka par savu pārdrošību. Un tad viņa sāka aizdomāties, vai patiešām viņa būtu gatava pēcdzīvei, tas ir pēcnāves dzīvei. Neviens jau viņu tādu psihu negribēja... Labi, Kevins varbūt gribēja, lai gan... Dālijai atkal nāca virsū raudiens, kam gan vispār bija jēga? Tad jau patiešām labāk nomirt un viss.

"Tas būs sāpīgi, vai arī čiks un gatavs? Vai arī pirms tam ar mani eksperimentēs?" Dālija jau pavisam nopietni pajautāja pavadonim, lai gan īsti jau tāpat negribējās ticēt, ka tagad tā vienkārši ņems un viņu nogalinās. Bet no otras puses, vecāki droši vien tikai priecāsies, ka viņa vairs nekarāsies kā morālais un finansiālais slogs uz viņu pleciem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 20.02.2022 18:20
Raksts #26


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Ieejot tumsā, sajūta bija kā viņai kāds būtu iešāvis ar trankvilizatoru - sajuka virzieni, ne tikai malējie, bet pat apakša ar augšu.

-Kas te notiek? viņa bažīgi pajautāja, baidoties spert kaut soli tālāk.

Šo rakstu rediģēja AliceBlack: 20.02.2022 18:35
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 20.02.2022 23:12
Raksts #27


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Dālija:
"Kur būtu jautrība, ja es to pastāstītu?" pavadonis pat pārmaiņas pēc palūkojās uz Dāliju, bet tā seju klāja ļauni uzjautrinošs smaids. "Tev patīk pārsteigumi. Šis būs dzīvi mainošs. Es pat būšu tik jauks, ka nodošu tavus pēdējos vārdus tavai ģimenei. Vai varbūt tavam čabulītim?"


Keita:

Sieviete sajuta kā viņas delna tiek stingri satverta. "Turpini iet, sieviete," tā bija īgņas balss, viņam sākot vest sievieti sev pakaļ. Palika skaidrāk, kur ir zeme un griesti, bet acīm priekšā joprojām bija tumsa.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 21.02.2022 08:47
Raksts #28


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



-Es jau ietu, ja redzētu, kur! Keita bija nedaudz sašutusi. Diez tam Kevinam bija kaut kāda nakts redze? Pavadonis, protams, bija daudz stiprāks par Keitu, tāpēc viņa nemaz i nestīvējās pretī. Diez vai viņš viņu veda uz vakariņām.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 21.02.2022 22:03
Raksts #29


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



"Ma... manam čabulītim?" Dālija juta, ka viņas mute izkalsts un pa galvu sāka šaudīties paniskas domas, kamēr beigās dominēja tikai viena - noliegt visu. Un patiesību sakot nebija jau arī nekā tāda. Bet vienalga vaigi atkal sāka degt kā ugunī, no nepatīkamās domas, ka kāds vispār kaut ko tādu varēja padomāt.

"Kādam čabulītim?" meitenei likās, ka tas izklausās dabiski nevainīgi, lai gan visticamāk tā nebija. Uz sargu pavadoni viņa neriskēja skatīties, izlikdamās, ka raugās sev zem kājām.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 21.02.2022 22:25
Raksts #30


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Dālija:
Pavadonis izplūda sirdīgos smieklos, dzirdot sievietes atbildi. Viņš vairs neko neteica, viņiem iekāpjot gaismā, kas spēja apžilbināt.
Pirmā lieta, kuru varēja saprast bez smaga, mikla gaisa bija putnu čivināšana un ūdens čalošana. Kad acis aprada, skatam pavērās botāniskais dārzs.

Keita:
Bija saprotams, ka tik taisni viņa nesekoja pavadonim, jo nākamā brīdī Keita sajuta kā tiek satverta un pārmesta pār plecu. Gluži kā kartupeļu maiss. Kamēr viņa tika nesta, bija skaidrs, ka kaut kādā brīdī viņi bija gājuši pa kāpnēm. Uz augšu vai leju šajā stāvoklī īsti nevarēja pateikt. Bet sieviete drīz vien sajuta kā gaiss kļūst smagāks un tad viņu apžilbināja koša gaisma.
Keita tika nolikta uz kājām un pieturēta līdz pati spēs nostāvēt. Pirmā lieta, kuru varēja saprast bez smaga, mikla gaisa bija putnu čivināšana un ūdens čalošana. Kad acis aprada, skatam pavērās botāniskais dārzs.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 21.02.2022 22:36
Raksts #31


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Keita tikai paspēja nedaudz iepīkstēties, kad tika pārmesta par plecu. Laikam viņa gāja pārāk lēni.

Nu gan te ir apiešanās. VIP. Pašai pat jāiet nav.

Ņemot vērā, ka priekšā bija kaut kādas trepes, laikam nebija jau tik slikti, ka viņai pašai nav jāiet. Cerams, ka atpakaļ no vakariņām viņu šitā nenesīs. Pēc ēšanas būtu bīstami, ja tur vispār būs ēšana. Nu kas tās par tādām slepenām ejām te? Kāpēc nevar normāli paēst? Tā jau problēmu viņai dzīvē bija gana.

Daudz ko paspēja izdomāt, pirms tika ienesta gaismā. Spirināties te nebija jēgas, varēja dabūt krietni ātrāk kaut ko nomierinošu par tādu uzvedību, Vismaz viņa tā nojauta.

Kad viņu nolika vertikāli, lēni mirkšķināja acis, lai pierod pie gaismas. Vajadzības pēc arī aizklāja nedaudz roku priekšā. Nostāvēt taisni viņa pacentās diezgan ātri.

Nu, moku kambaris šis laikam nebūs. Viņa pie sevis nosprieda un kārtīgi nopētīja vietu, kā arī cilvēkus, kas šeit bija, ja bija.


OOC: Tas tavs čabulīts lieki neceremonējas. grin.gif Es te tā pie sevis pagaidām pieņemšu, ka tas ir tas Kevins grin.gif

Šo rakstu rediģēja AliceBlack: 21.02.2022 22:40
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 21.02.2022 22:52
Raksts #32


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Dzirdot smieklus, Dālija beidzot arī uz savu pavadoni paskatījās un nesaprata, vai viņai uztraukties vai nē. Par laimi, ilgi ar šo dilemmu mocīties nevajadzēja, jo acis apžilbināja gaisma.

Piemiegusi tās, meitene centās saskatīt, kur viņi nonākuši. Kaut ko tādu meitene nebija nebija vēl šeit redzējusi. Ja tāda bija tā solītā pēcnāves dzīve... Dālija ievilka dziļi elpu - radās sajūta kā tropos, kur gan viņa nebija pati bijusi, bet tikai iztēlojās, kā tas varētu būt. Acis pētīja visu apkārt... Meitene saspringa skatienu piekaļot vienam punktam. Kaklā sakāpa nelabums, ausīs sāka it kā ūdenskritums šalkot un viņa devās uz priekšu, no skatiena neizlaižot savu mērķi.

"Tu nedrīksti eksistēt!"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 21.02.2022 23:16
Raksts #33


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Dālija:
"Uz kurieni?" pavadonis ar nesapratni uzrunāja sievieti. "Hei, trakā?" Viņš pacentās Dāliju satvert aiz rokas, lai apstādinātu.


Keita:
Citu cilvēku nebija vai vismaz pagaidām nebija redzami. Kevins atkāpās no Keitas, kad viņa bija stabila uz savām kājām. "Ej, izpēti," puisis pamāja uz taku, kas vijās dārzā, pasperot vēl vienu soli prom no viņas.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 21.02.2022 23:27
Raksts #34


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Laikam vakariņas būs pašai jāmeklē, viņa nodomāja.

Keitai tomēr nebija nekas pret papildus izklaidēm, tāpēc viņa atskatījās uz savu pavadoni, kurš pat atkāpās drusku tālāk, uzsmaidīja viņam savu raksturīgo smaidu un gāja tālāk pa taciņu dziļāk skaistajā dārzā.

Dārzā laikam dzīvoja kaut kādi putni, kā arī tālumā bija dzirdama ūdens čaloņa. Keita gāja tālāk uz ūdens skaņu pusi, mēģinot saprast, vai viņa jau te bija bijusi. Diez vai uz ierasto dārzu viņa būtu vesta pa tumšiem koridoriem.

Šīs vietas vadībai laikam patika nodarboties ar visādu augu audzēšanu. Diez cik no tiem augiem bija indīgi?

Tā staigājot, jaunā sieviete mēģināja saskatīt arī kādu putnu, citus cilvēkus, sasmaržot gaisu, kā arī varbūt kaut kur bija tās vakariņas.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 22.02.2022 09:13
Raksts #35


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



"Tā ir jāiznīcina," Dālija atbildēja, turpinot savu ceļu, paātrinot soli, lai izvairītos no sarga rokas. Takas malā augošā puķe tika satverta, norauta, saņurcīta un nomesta zemē. Neprātīgam skatienam pievēršoties nākamajai.

Vēl daži soļi un varēja satvert sānu spoguli, atraujot to no pārējās mašīnas daļas. Dīvainā kārtā tas bija mīksts, nevis ciets, kā to varētu gaidīt no automašīnas. Taču tas tikai padarīja uzdevumu vieglāku. Meitene to nikni saņurcīja savās rokās, krāsai atlūpot un plēksnēm birstot zemē, kā ziedlapiņām. Nometusi atliekas zemē, Dālija tvēra pēc automašīnas durvīm...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 23.02.2022 16:01
Raksts #36


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Dālija:
No aizturēšanas Dālijai sanāca veiksmīgi izvairīties un pirmais mērķis bez iebildumiem iznīcinājās. Arī nākamais un aiznākamais nekur neaizbēga. Viņa varēja darīt, ko grib krietnu laiku. Līdz vienā brīdī viņu satvēra spēcīgas rokas un pacentās atvirzīt no ziediem. Patiesība, pacentās Dāliju tā pagriezt, lai viņa ziedus nevarētu redzēt.


Keita:
Jaunā sieviete droši varēja izpētīt dārzu, Kevinam nesekojot un drīz vien attopoties, ka viņa nevienu citu dzīvu dvēseli neredz. Pat putnus viņa nespēja saskatīt, tikai skaņas. Nonākot tuvāk dārza centram, gaiss, ja vien tas bija iespējams, bija vēl miklāks un pāri taciņai vēlās zema migla, kas nosedza arī augus abpus takas. "Patīkamas pārmaiņas," kaut kur no miglas dzīlēm atskanēja pazīstama balss.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 23.02.2022 16:24
Raksts #37


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Pavadonis Keitai nesekoja, drīz vien viņa bija viena pati, apkārt nevienas dzīvas dvēseles.

Apkārt bija ļoti mitrs, ko pēc tam noteikti varēs redzēt viņas matos.

No miglas gan atkal atskanēja kāda balss. Keita nevarēja nepiekrist - Ļoti patīkamas pārmaiņas, viņa it kā noteica atpakaļ. Ja runātājs gribēs pienāk tuvāk, tad tā arī izdarīs.

Mitrums te bija vairāk, diez vai arī pirmīt dzirdētais ūdens? Kaut kāda laistīšanas sistēma? Un putnus ar nekur nemanīja. Varbūt te nemaz tādu nebija. Bet vismaz noskaņa bija.

Diez, cik ilgi viņai ļaut tā staigāties? Izmantojot unikālo iespēju, viņa tik pētīja tālāk, pastaigājoties pa dārzu un vērojot apkārtni.



Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 23.02.2022 21:07
Raksts #38


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Dālija veiksmīgi paguva iznīcināt nīstās automašīnas durvis un noskrāpēt motora pārsegu, pirms viņa tika atrauta no tās.

"Tā nedrīkst būt!" meitene iekliedzās, neprātīgu skatienu vērdamās uz satvērēju, mēģinādama izrauties, līdz beidzot nomierinājās un sāka raudāt. Sākumā no niknuma, tad pamaām viņu pārņēma atskārta, ka kaut kas nav kā vajag.

"Man bija epizode, ja?" viņa žagodamās pajautāja, ar piedurkni slaucīdama asaras. Epizode, tā to viņas ārste bija saukusi. Dālija jutās šausmīgi. Ko viņa atkal bija sastrādājusi?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 25.02.2022 16:16
Raksts #39


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Dālija:
"Jā, tev bija." Dālija tika pievilkta pie krūtīm, dodot iespēju nomierināties. Uz muguras tika vilkti loki, lai palīdzētu atslābt no piedzīvotā un savākties. "Tu neko traku neizdarīji. Viss ir kārtībā."


Keita:

Sieviete tādā veidā varēja nonākt parka centrā (2.attēls). Pret margām atbalstījies bija cilvēks, puisis precīzāk. Viņa kājas bija miglā ietītas, bet viss pārējais bija skaidri saskatāms.
"Mēs beidzot varam parunāt mierā." Keitas brālēns veltīja savai mazajai radiniecei žilbinošu smaidu. "Tas sāk kļūt nogurdinoši, ka pret tevi attiecas kā trako."
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 25.02.2022 19:12
Raksts #40


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Dārzā bija ļoti skaisti. Daudz mitrāks kā ierastajā. Augi arī bija citādi, tāpēc bija interesanti vērot apkārtni.

Izskatās, ka Keita bija nonākusi līdz tā centram, jo priekšā bija tāds kā aplis, ap kuru bija margas. Pie margām atstutējies stāvēja Brālis. Tālāk vijās vēl taciņas, bet pagaidām viņa ceļu neturpināja.

Viņa arī piegāja pie margām un nostājās blakus, stāvot ar skatu uz pašu centru. Diez, kur te bija tas ūdens?

-Es nevienu nevainoju, ka viņi mani uzskata par traku. Skaidri saprotams, kā tas viss izskatās no malas, vai ne? viņa nedaudz skumīgi pasmaidīja un paskatījās uz savu brālēnu.

Brālēns arī pasmaidīja, pagriezās sāņus, lai ir ar skatu uz Keitu. Kā parasti, ar brīvo roku atglauda sejā krītošās matu cirtas un turpināja -

-Es vispār nesaprotu, kādēļ tu šeit atrodies. Un pietam vēl esi tik mierīga par to.

Keita nopūtās un paskatījās atpakaļ uz centru. Dažreiz bija grūti atkal uzlūkot savu mīļāko radinieku. Jā, Brālis gan būtu izrādījis vairāk pretestības nekā viņa. Viņam bija spītīgāks raksturs.

-Ko citu man darīt? acīs sariesās asaras, ja jau esmu šeit, tad esmu. Strīdēšanās to visu tikai paildzinās. Tā jau nebija skaidrs, kad viņa tiks mājās. Ja tiks.

Vēl joprojām izskatījās, ka bez viņiem šeit neviena cita nebija. It kā jau Keita neilgojās pēc citu kolēģu kompānijas, bet bija nedaudz dīvaini.

Keita dziļi ieelpoja un izelpoja. Negribējās sākt sevi žēlot.

-Zini, kas tur ir tālāk? viņa pajautāja Brālim, norādot uz taciņas turpinājumu. Vienmēr bija interesanti uzzināt, ko tad viņš atbildēs.

Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

3 Lapas V  < 1 2 3 >
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
3 lietotāji/s lasa šo pavedienu (3 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 16:32