Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 28.09.2021 21:48
Raksts #1


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.

Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem.

Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities.

Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā.

Priekšā varēja redzēt cilvēku dvēseļu barus - vienas pārliecināti devās uz priekšu, citas neizpratnē grozījās turpat pie krasta. Dažas pulcējās bariņos un kaut ko dzīvi apsprieda.

Labots:
OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties.

Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
86 Lapas V  < 1 2 3 4 5 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (40 - 59)
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 02.10.2021 09:57
Raksts #41


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Māris un Niko

"Tieši tā, kas neriskē, tas dzīvē nesasniedz smailes," Andreas izvilka no savas acīmredzot bezizmēra žaketes iekškabatas planšeti, uz kuras uzlika trīs no līguma eksemplāriem, kamēr mape ar pārējiem palika planējam gaisā turpat viņam blakus. Pasniedza planšeti ar lapām un spalvu Mārim: "Te jāieraksta savs vārds un uzvārds, te jāparaksta. Pēc tam parakstīšu es, un tad viens eksemplārs paliek jums, viens man un trešo nodosiet savam jaunajam bosam."

Pēc tam tādi paši trīs eksemplāri tika iedoti arī Niko un norādītas paraksta vietas. Bijušais ugunsdzēsējs uz savu jautājumu par augšu saņēma vien: "Visam jābūt līdzsvarā."

Līguma apakšā, kur norādīja Andreas bija rakstīts: "Es,__________________, esmu šo līgumu izlasījis un sapratis tā būtību, un ar savu parakstu apliecinu, ka piekrītu tajā rakstītajam."
Uz tukšās svītras bija jāuzraksta savs vārds un uzvārds, zemāk bija vieta parakstam un tā atšifrējumam.
Vēl zemāk bija vēl viena rindiņa, kur bija rakstīts: "Es Pekles Centrālās elles konsultants personāla lietās, Andreas, apliecinu, ka augstāk parakstījies klients ir iepazīstināts ar līgumu un paraksta to pēc savas brīvas izvēles."
Arī šim tekstam apakšā bija vieta kur pašam Andreasam paraksīties.

Miervaldis
"Šerminoši slikta valoda tev ir, dārgumiņ," sieviete pasmaidīja, nozibinot mazliet smailos acuzobus, kas drīzāk atgādināja nelielus ilknīšus. Tad ievilka nāsīs gaisu, aplaizījās, un palika atkal nopietna: "Tikai uzdrošinos teikt, ka man nav nekāda sakara ar visu pārējo. Mēs tādu praksi nepiekopjam, sūtīt atvaļinājumā. Kur jau paguvi svēto ūdeni salietoties?"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 02.10.2021 10:10
Raksts #42


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Lai notiek, esmu ar mieru strādāt Peklē. - Selma beidzot izteica tos pāris vārdus, kurus, acīmredzot, no viņas tagad gaidīja Elles pārstāvis. Iespējams, ja viņa nebūtu ne ar vienu te sākusi sarunāties, tad būtu piedāvājumu noraidījusi. Paliktu stāvam rindā un gaidītu Tiesneša lēmumu, lai kurš arī nebūtu Tiesnesis. Šobrīd viņas raksturs, šķiet, bija paņēmis atvaļinājumu, jo kurš pusaudzis gan tik viegli pakļaujas pieaugušo rīkojumiem?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 02.10.2021 10:35
Raksts #43


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Alekss stāvēja un skatījās, kā pārējie viņa grupiņas locekļi piekrita pelēkā piedāvājumam. Pat jaunā meitene, kas, likās, ir vēl mazliet apjukusi.

Darbs ellē? Likās, ka diez ko vis neatšķirtos no jau esošā darba. Varbūt priekšnieks būtu pat laipnāks. Iespējams tāpēc arī piedāvājums no Andreasa.

Alekss savā dzīvē bija darījis daudz, lai sasniegtu vismaz kaut ko, tāpēc bija gatavs arī šobrīd.

Karjeras kāpnes elles variantā? Ļoti interesanti. Un neviens, šķiet, nesteidzās no otras puses kaut ko piedāvāt.

-Es arī piekrītu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 02.10.2021 10:51
Raksts #44


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Niko novilka biezo cimdu, atklājot visai labi koptu plaukstu, paņēma dotos papīrus un, jūtoties, kā lecot aukstā ūdenī, aizpildīja ailītes. Parakstījās.

Jā. Izvēle bija, protams. Varēja palikt te. Varbūt pat tiktu tur, tā teikt, otrā pusē, tikai bija viena lieta - puisim Paradīze nekad nebija šķitusi ļoti saistoša, jo viņš nespēja iedomāties, ko tur varētu vispār darīt, pie tam viņš labi apzinājās, ka nav bijis nekāds svētais. Tiesa, arī sliktais puisis nē.
Ek, nu ko. Kas padarīts, padarīts.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 02.10.2021 16:26
Raksts #45


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



„Arī mani nebrīdināja,” Miervaldis nenolaida skatienu. Patiesību sakot, šādi jaunumi gan iepriecināja, ka viņam aizmuguriski nav sadarītas cūcības, gan radīja nelāgas priekšnojautas. „Un esmu tik skaidrs, cik var būt, nonākot šeit pēc cikliem, kuriem man jau nojucis skaits. Sešsimt sešdesmit sestā, Fēnikss. Kā būtu, ja pajautātu viņam?”
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 02.10.2021 19:04
Raksts #46


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Miervaldis

"Sešsimt sešdesmit sestā? Hmm, hmm," sieviete cieši paraudzījās uz zemi, tad atkal paskatījās uz Miervaldi un drūmi pakratīja ar galvu, "nebūs. Aizgāja pa pieskari pirms trīs desetiem. Kur palika Fēnikss ar savu bandu nezinu. Taču varu piedāvāt jaunu līgumu, dārgumiņ!"
Dāma laimīgi izvilka no nez no kurienes radušās dokumentu somas trīs lapas. "Standarta līgums. Trīspadsmitā meklē darba spēku."

Selma, Alekss, Niko un Māris

Selma un Alekss abi saņēma savus trīs līguma eksemplārus ko parakstīt. Andreas pat vairs neko neteica, tikai norādīja uz vietām, kur jāparakstās. Venīgais, kas bija vienā eksemplārā bija lielā spalva, ar ko uzvilkt savu parakstu. Pati spalva pēc taustes bija patīkami silta, it kā joprojām piederētu kādai dzīvai būtnei.

Rakstīšanas brīdī paraksts uzliesmoja ugunssarkanā krāsā, cauri ķermenim izšāvās karstuma vilnis un nosmaržoja tā kā pēc sēra. Pēc tam paraksts palika iesarkani zeltainā krāsā, teksts un vijīgie raksti gar lapu malām kļuva melni. Sajūta palika mazliet smagnējāka, it kā būtu atkal uzradies kaut kāds pievilkšanas spēks. Taču ārējā izskatā nekas nemainījās - nekādi ragi, nagi, aste vai cita velnu atribūtika neizauga.

Andreas savāca no katra vienu līguma eksemplāru sev, pārējie divi palika pie jaunizceptajiem velniem. "Lieliski, formalitātes ir nokārtotas, sekojiet man!" Andreass veda visus uz kreiso pusi, līdz sienai, ko tagad varēja redzēt, tajā bija tumša sudraba krāsas durvis ar liesmojošo uzrakstu virs tām, kas vēstīja "Laipni lūgti Peklē!" Pie tām stāvēja divi tipi - viens pēc visa spriežot bija dvēsele (Miervaldis), otrs - slaida dāma ugunsarkaniem matiem un tumšām acīm. Andreas uzsmaidīja sievietei: "O, skatos, ka tev viss tā vai iet pa kreisi, Sārt!"

Sieviete novērsās no sarunbiedra, nopētīja jaunpienācējus un atbildēja: "Skatos, ka tev vispār kāds kāju aizlicis priekšā, Andrē."

Andreas apmierināti nosmējās, tad piegāja pie durvīm, atvērā tās vaļā un aicinoši norādīja jaunajiem Pekles darbiniekiem uz tām. Otrpus durvīm vīdēja piķa melna tumsa, tikai bija samanāms kāpņu pirmais posms. "Izejot pa šīm durvīm jums vajadzētu nonākt pa taisno savā jaunajā darba vietā."

OOC: Pieņēmu, ka Māris tāpat kā pārējie arī parakstīja savu līgumu. Ja tomēr piepeši iespītējās, gan ko izdomāsim.


Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 02.10.2021 20:14
Raksts #47


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Selma līgumu parakstīja, tikai - visā visumā būdama godīga - iešņīpāja "ne" pirms vārda "izlasījis". Domājams, ka tas nav svarīgi. Dokumentos galvenais ir paraksts. Un tāds tur bija.

Pēc parakstīšanas bija tāda neparasta sajūta, bet te taču viss bija neparasts. Kā, piemēram, negaidot uzradusies siena ar durvīm. Vai Andreasa dīvainā saruna ar (laikam jau) otru Pekles pārstāvi. Viņi te runā kaut kā otrādi?

Selma, turēdama savas divas līguma kopijas tāpat vien rokā, skatījās uz tumsu aiz atvērtajām durvīm, aiz kurām bija tikko nojaušamas kāpnes. Vienalga. Laiks ripot pa tām lejā, jo kārtīgi nokāpt tādā tumsā nelikās iespējams. Vai mirušie spēj dabūt zilumus? Meitene spēra soli caur Pekles durvīm.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 02.10.2021 20:44
Raksts #48


Šņācmēles tulks
******

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



OOC. Māris parakstīja. Vnk jauka diena, nebiju datorā bet dabā
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 02.10.2021 21:11
Raksts #49


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Parakstot līgumu Aleksam iešāvās prātā doma, ka, iespējams pieļauj kļūdu, jo ar katru uzvilkto burtu sajutās nedaudz nemierīgāks un nemierīgāks. Taču, kas izdarīts, izdarīts, ne jau pirmo reizi no grūtībām ticis laukā. Lai nu kas, bet pielāgoties jau Alekss prata.

Liekās runās Andreas neielaidās, kad līgums bija parakstīts, bez garām ceremonijām aizveda pie pēkšņi parādījušās ieejas Peklē.

Pagājis garām diviem iepriekš neredzētiem cilvēkiem, laikam nu jau kolēģiem, Alekss sekoja meitenei un devās lejā, nezināmajā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 02.10.2021 21:24
Raksts #50


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Sajūta parakstot nebija no tām patīkamākajām. Pie visādām dvakām gan jāpierod nebija, tiesa, gluži sēra dūmos ikdienā arī nebija jālien.
Pataustījis spalvu, Niko labprāt šo priekšmetu būtu apmainījis pret kādu citu rakstāmrīku, bet viņš nebija biznesmenis, kas staigā ar pildspalvām kabatā. Tad bija tā kā bija. Nepatīkami. Un droši vien tas bija tas brīdis, kad viņš kļuva par Peklei piederīgu.

Kreisajā pusē parādījās durvis. Laipni lūgti Peklē. Ha! Vai jūs pārsteidz, ka cepumiņu nav? Niko pie sevis pārfrazēja teicienu.

Netālu no durvīm stāvošie bija nepazīstami, tāpat viņu saruna ne visai saprotama, un tālāk bija tumšs.
Automātiski iededzis ķiveres lukturi, lai arī nez vai pret šo tumsu tas palīdzēs, ugunsdzēsējs sekoja pārējiem. Purināt tepiķīšus kādam elles kungam pie gultiņas. Gan jau neko labāku sākumā nepiedāvās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 02.10.2021 22:14
Raksts #51


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Izrādījās, ka pirmais kāpņu pakāpiens bija arī pēdējais, jo nākamajā brīdī zem kājām un visapkārt bija tukšums un sekoja kritiens kaut kur lejup. Kādā brīdī tas beidzās. Selma uzkrita virsū kaut kam mīkstam, kas neapmierināti noblējās - izrādījās, ka tā bija melna aita, ar biezu un garu vilnu, kura gulēja un kaut ko gremoja. Nīgri pablenzusi uz meiteni, aita turpināja mierīgi gulēt tālāk.

Aleksam un Niko palaimējās novelties vietā, kur bija vislielākā aitu spiru koncentrācija, turklāt tur bija arī kaut kāds slapjas, sameņģētas zemes pleķis. Kritiens padevās pa pusei mīksts un pa otrai pusei ļoti šmucīgs.

Māris iekrita lielā un biezā ērkšķu krūmā...

Beidzot bija atgriezušās arī tīri fiziskās sajūtas, kas lika sajust sāpes, vēsumu, karstumu, slapjumu un citas lietas.

Apskatoties apkārt varēja redzēt plašu lauku, kas bija aizaudzis ar kaut kādiem ērkšķainu krūmu puduriem. Starp tiem ganījās melnu aitu bars, izskatījās, ka par tām neviens jau kādu laiku nav rūpējies - vilna bija necirpta, palikusi netīra un vietām veidoja lēkšķes, turklāt dažām aitām tajā bija saķērušies ērkšķainie zari. Gabaliņu nostāk ganījās liels auns ar masīviem divos gredzenos sagrieztiem ragiem, kurš tagad aizdomīgi pētīja jaunpienācējus.

Viss apkārt grima tādā kā puskrēslā, krāsas bija neizteiksmīgas, brūnganīgi pelēkas, gan zālei, gan krūmu lapām, vien vienā pusē pamalā zvēroja kaut kas ugunssarkans. Varbūt kaut kas līdzīgs rietošai saulei. Bet ej nu sazin šādā vietā. Nevienu ēku nekur neredzēja, tikai kaut kur tālumā uz pretējo pusi no zvērojošās pamales vīdēja tāds kā uzkalns. Lēšot cilvēku mērvienības, varbūt kāds kilometrs (vai nepilna jūdze) līdz tam būtu jāiet. Bet, kas to lai zin, kādas mērvienības te bija. Neviens sagaidītājs, izņemot aitu baru, arī nekur nerēgojās...



Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 02.10.2021 22:34
Raksts #52


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Fui. Pirmā darba diena, tā teikt, nav iesākusies visai rožaini, Alekss nodomāja, mēģinot kaut cik notīrīt netīrumus no drēbēm. Viņam vēl bija palaimējies, jo kādam citam, kā izskatās, tā gan bija iesākusies rožaini, tikai ne tajā patīkamākajā veidā - ērkšķos.

-Eu, tev viss labi? Alekss pajautāja kamuflāžā tērpušam vīrietim.

Pašam gan arī no piezemēšanās šur tur smeldza, lai gan iekritis bija nedaudz mīkstākā vietā, tā tomēr bija zeme.

- Pa taisno darba vietā viņš teica?

Alekss bija neizpratnē, apkārt neviena cilvēka vai velna, kas paskaidrotu, kas te ir jādara. Varbūt jāprasa bija tam aunam, kurš aizdomīgi uz viņiem skatījās?

Varēja redzēt, ka labu laiku par dzīvniekiem neviens nebija domājis. Alekss nebūtu pārsteigts, ja viņiem liktu šo te visu satīrīt un sakārtot. Bet vēl jau paši darba pienākumi nebija sarunāti.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 03.10.2021 09:30
Raksts #53


Šņācmēles tulks
******

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



"Pie... " Māris iesāka un tad aprāvās. 'piesauksi vēl nelabo!' galvā nozibēja vecmāmiņas bieži atkārtotais. Ticēt tam viņš nebija ticējis, kā izrādījās, lieki.

"Ir bijis labāk..." viņš šņākdams pārvēlās uz sāniem un pa krūmu apakšu sāka rāpties ārā no lamatām. "Kaut kā tā tas līdzējs teica..."

Māris beidzot pieslējās kājās un paskatījās apkārt.

"Nebūs taču mūsu jaunais priekšnieks tas šašlika kandidāts?" viņš nopūtās, paškielējis uz auna pusi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 03.10.2021 09:47
Raksts #54


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Bāc! Izskatās tā, kā tam bija jāizskatās, Niko nodomāja, ceļoties kājās. Sūdīgi. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Notīrīties nebija ar ko, un jēgas tāpat nekādas. Gandrīz vai labi, ka mugurā ir biezais kostīms. Tas aizsargāja pret viskautko, ne tikai kādu brīdi pret uguni. Labi vēl, ka sanāca nokrist uz sāniem, ne uz muguras, kur skābekļa balons.
Mjā, ekipējums, bet tas pagaidīs, jo tur citam sanāca piezemēties laikam ne tik labi. Šajā pustumsā pārāk daudz nevarēja redzēt, bet, šķiet, tajā ērkšķu krūmā kāds kūņojas, un, spriežot pēc kopā ar Niko pašu aitu mēslos iekritušā teiktā, tas ir kamuflāžā tērptais. Laikam viņam tie grēki tādi lielāki, ka jau sāk ar sliktāku vietu.

- Man izskatās, ka jāiet palīgā, - Niko atsaucās Aleksam, un, neliekot sevi lūgties, devās vien turp, lai palīdzētu izlīst no ērkšķiem kamuflažotajam. Glābēja daba tāda.

- Tev viss labi? - Pa ceļam tika meitenei, kas bija nokritusi, ha! Uz aitas! - Jūs abas, - ar to viņš domāja jaunieti un aitu, - neesat savainotas?
Neizskatījās, ka būtu, bet tas netraucē pavaicāt. Un ja nu?
Visādā ziņā ērkšķu krūms ir pirmais virziens. Tur nonācis, Niko mēģina palīdzēt. Teiksim, paliekt prom zarus, lai neķeras atkal, pašam iespraucoties pa vidu. Parasti viņa kostīmam nekādi ērkšķi cauri nespēja izdurties. Par elles ērkšķiem gan nekas nebija zināms.

Neko daudz palīdzēt nevajadzēja, vīrietis drīz bija ārā no krūma.

- Mans vārds ir Niko, - ugunsdzēsējs pie reizes iepazīstināja ar sevi. Nav ērti, ja citi kaut domās jāsauc par "ej, tu, jā, tu, uz kuru rādu ar pirkstu", vai tamlīdzīgi.

Puisis paskatījās uz aunu.
- Un kāpēc nē? Te visādi brīnumi iespējami.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 03.10.2021 10:49
Raksts #55


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Ai! - Selmai izspruka. - Piedod, lūdzu! - Viņa ātri novēlās no melnās aitas, cenšoties ar cietajām zābaku zolēm lopiņam neiespert. Līgumu lapas, cik varēdama sargājot no izvāļāšanas pa zemi, meitene beidzot salocīja un noglabāja jakas iekškabatā. Tūlīt pēc tam, kad bija stabili nosēdusies aitai blakus.

Kā izskatījās, viņi visi četri bija iekrituši aitu aplokā. Ļoti nemīlīgā aitu aplokā, cik nu blāvajā pusgaismā varēja samanīt. Netīrs, dubļains. Un mēslu smaka. - Liekas, mums viss ir labi! - Selma atsaucās ugunsdzēsēja jautājumam. Meitene paskatījās uz aitu un pastiepa roku, izķimerējot no aitas savēlušās vilnas tajā iemudžinājušos krūma zariņu. - Par jums gan te slikti rūpējas.

Selma piecēlās kājās, cerot ieraudzīt kādu fermu vai vismaz vasaras ganību nojumi (kādas Alpos ir katrā piekalnē). Nekā te nebija. Tikai ērkšķaini krūmi, sarkana gaisma pamalē un kaut kāds tālāks paugurs.

Mani sauc Selma. - Selma bija pietiekoši labi audzināta.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 03.10.2021 11:15
Raksts #56


Skatās acīs baziliskam
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Auns izslējās, pašķielēja uz Māra pusi un piecirta labo priekškāju, taču pagaidām tuvāk nenāca. Izskatījās, ka viņam drīzāk interesēja, vai šitie te ērmi nesadomā traucēt viņa harēmam. Ērkšķi bija kā parasti ērķšķi un nodarīja arī attiecīgo skādi - saskrāpēja rokas un seju, ja tās pagadījās ceļā, varēja izdurties cauri plānākām drēbēm, taču biezākam audumam cauri nedūrās.

Aita pagaidīja, kamēr Selma atbrīvo viņu no kaitinošā ērkšķu zara, tad piecēlās un pagājās nostāk. "Bā," bija dobjš blējiens no aitas puses, Niko to varēja saprast, kā: "Ar mani viss kārtībā."

Nekādu aploku vai nojumi nekur nevarēja ieraudzīt, izskatījās, ka aitas vienkārši klīst savā vaļā, varbūt no kaut kurienes izmukušas.

Jo ilgāk četrotne pavadīja šajā puskrēslā, jo viss palika skaidrāks, tā kā gaišāks (kā ļoti nomākusies rudens pēcpusdiena, īsi pirms sāk krēslot) un labāk saskatāms - acis pielāgojās apkārtnei. Augu lapām parādījās tāds kā tumši zaļgans tonis. Aitas gan kā bija tā palika melnas. Virs galvas vīdēja tumšas debesis, pa kurām slīdēja kaut kas līdzīgs tumšpelēkiem mākoņiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 03.10.2021 12:16
Raksts #57


Šņācmēles tulks
******

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



"Māris," Māris atbildēja, stādoties priekšā. pareizi jau bija, ja viņi te ir kopā, tad jāiepazīstas vien būs. "'priecājos iepazīties' gan neteikšu, mūsu situācijā īsti neiederas, ne?"

Rokas bija cietušas, kad ar tām piesedzas seja, bet citādi tērps bij pasargājis no launākām brūcēm.

Līgums bija drošībā tērpa iekškabatā, bet kaut kā Marim šķita, ellas papīri tā vienkārši neies bojā. Tas būtu pārāk vienkārši ...

"Paiesimies uz uzkalna pusi, no turienes būs labāk redzams?" vīrs sacīja, pa pusei jautājums, pa pusei apgalvojums, un lēnām sāka doties uz to pusi.

Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 03.10.2021 13:55
Raksts #58


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Likās, ka visiem daudz maz pēc kritiena viss kārtībā. Pārbaudījis, vai līgums vēl pie vietas, arī viņš sevi iepazīstināja.

- Alekss.

Jā, nekas cits ievērības cienīgs ainavā nebija kā tas paugurs tur tālumā. Īpaši tālu nebija, taču bija jātiek cauri ērkšķainajiem krūmiem, lai tur aizietu. Gājiens, kas ikdienā prasītu 15 minūtes, šeit varētu būt ilgāks. Turklāt šī nebija parasta vieta, iespējams, laiks šeit ritēja pavisam citādi. Bet labāku ideju viņš nevarēja piedāvāt, auns arī neizskatījās visai draudzīgs.

- Laba doma, pie reizes varēs redzēt, kas tur, otrā pusē. Alekss piekrita un sekoja Mārim, kā viņš tikko uzzināja sauca vīrieti, kam piezemējoties paveicas vismazāk.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 03.10.2021 16:02
Raksts #59


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Palikt viena kopā ar melnajām aitām Selma nevēlējās. Varbūt tad viņa arī kļūtu par aitu? Par virzienu, kurp iet, laikam jāstrīdās nebija - vienīgais no līdzenuma atšķirīgais objekts te bija pakalns. Selma devās pakaļ Mārim un Aleksam, cenšoties netrāpīties pārāk tuvu lielajam aunam un neieķerties kādā ērkšķu krūmā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 03.10.2021 16:08
Raksts #60


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Aita atbildēja, un Niko nobrīnījās, ka viņam, kam vispār nav nekāda sakara un zināšanu par aitām, pēkšņi kļuva pavisam skaidrs, ka tas 'Bā' nozīmē, ka viss ir kārtībā.
Bet te ir elle, un var notikt viskautkas.

- Labi, ejam, - ugunsdzēsējs piekrita un gāja kopā ar pārējiem uz pakalna pusi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

86 Lapas V  < 1 2 3 4 5 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 14:24