"Dragāras Pilārs" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

Ģeogrāfija un klimats

Dragāra ir pūķu pasaule.
Šajā pasaulē ir atrodamas pasakaini skaistas vietas, kā arī briesmīgākās vietas, kādas vien vispār varētu pastāvēt jebkurā pasaulē.
Dažkārt liekas savādi, ka vienā pasaulē var būt tik krasi atšķirīgs gan klimats, gan laikapstākļi, gan gadalaiki. Šur tur bija mūžīgas vasaras. Citur valdīja bargas ziemas. Citās vietās atkal gadalaiki mainījās.
Vēl kādā nostūrī bija atrodams mūžīgs purvs.

Pasakaini dzidras lagūnas. Milzu okeāni un jūras. Un purvi.
Arī ūdenskrātuves Dragārā bija visdažādākās.

Starp pasakainajām pļavām, vai mūžīgas sniega segas klātiem līdzenumiem, nevar piemirst arī augstos vulkānus, kas regulāri izmeta karstas lavas, liekot sakust akmeņiem un smiltīm.

Dragāras Pilārs bija īpaša vieta pūķu pasaulē.
Tas bija augsts tornis, kura smaile iesniedzās debesīs.
Pūķu svētvieta. Dragāras pasaules sirds un dvēsele.


Iedzīvotāji

Pasaule tik dažāda, jo tieši tik dažādi bija arī tās iedzīvotāji.
Pūķi.
Tie bija izvēlējušies tādas dzīvesvietas, kuras nu katram lika justies labi. Dažiem tās bija pasakaini skaistas pļavas. Citiem tumši un drēgni purvi. Citam mūžīga sasaluma ieskauti sniegoti līdzenumi vai vēju appūstu kalni. Vēl kādam pazeme. Tuvāk pie karstajām lavām.
Un lai arī viņi visi bija pūķi, tie tomēr nevarēja visi dzīvot, kur nu pagadās. Tie, kas bija iemīlējuši pļavas, tie arī tur labi jutās.
Tāpat, kā sniega līdzenumā mītošos nekādi nevarēja ievilināt pazemē pie karstajām lavām.

Pūķi bija dažādu krāsu.
Un lielākoties krāsa arī bija tā, kas noteica pūķa raksturu un viņa izvēlēto mājvietu.


Dragāras Pilārā mita valdnieks Devans.
Viņš bija vienīgais pūķis, kura zvīņas laistījās zeltītā krāsā.
Devans bija sens. Tikai vecākie no Dragāras iemītniekiem spēja nosaukt valdnieka gadu skaitli. Lielākoties visi apzīmēja viņu kā senu un ar to arī viss bija pateikts. Devans bija pacietīgs, laipns un taisnīgs.
Ja kāds saķīvējās, viņi drīkstēja doties pie valdnieka, lai tas izšķir strīdu. Un Devans to arī darīja. Jo pilārs viņam sniedza viedu gudrību.
Pūķi neapšaubīja Devana spriedumus.
Kad Devans pieņēma savu cilvēka formu, neskatoties uz savu vecumu, viņš izskatījās, kā jauneklis. Zeltainiem matiem un dzidri zilām acīm. Uz viņa pieres allaž atradās vijīga zelta diadēma. Tērpies vieglās, gaisīgās drānās, viņš vadīja dienas kalnos, kur ļāva vējam kopā ar viņu spēlēt stabules.


Dragāras dziļajos krāteros mita darvas, jeb melno pūķu cilts.
Viņus varētu saukt par ļauniem. Vai varbūt nesaprastiem. Taču melnajiem pūķiem pilnīgi un noteikti neinteresēja neviens cits, kā vien viņi paši. Tiesa, viņi spēja sadarboties ar citiem, ja tas bija nepieciešams. Un solīja kaut kādu nebūt labumu viņiem.
Taču citi pūķi ne visai ar šiem mēdza ielaisties attiecībās, jo melnie bija neparedzami. Tie varēja pievilt, nodot. Neturēt solījumu. Apkrāpt. Visu tikai raušot sev, sev, sev...
Viņu kalnu dzīlēs bija saraustas bagātības. Un viņiem nekad nepietika. Vajadzēja vēl!
Melnie pūķi spēja pievilt pat savus ciltsbrāļus. Ja vien tas viņiem bija izdevīgi.
Kaut kā jau viņi paši viens ar otru bija apraduši. Zināja, ka uz katru darījumu jāskatās ar zināmām aizdomām. Un gaidīja izdevīgāko brīdi, kad piešņākt otru. Ooo, bet gaidīt viņi varēja ilgi. Un pacietīgi. Melnie pūķi bija salti aprēķinātāji. Un gudri. Viltīgi.
Kad viņi pieņēma cilvēku formu, tiem allaž bija melni mati. Un melnie pūķi tērpās smagnējās, greznās drānās. Kuras papildināja daudz dārgu rotaslietu.

Melno pūķu pielūgtā dievība bija "Zeltakmens". Tas bija milzu akmens, kurš staroja tik spilgtu gaismu, ka teju apžilbināja, katru, kas uz to palūkojās.
Melnie pūķi lielākoties bija burvji un karotāji.
Retākos gadījumos arī priesteri.
Melnie pūķi esot pūķa formā spļauj darvai līdzīgu karstu šķidrumu, kas upuri iestidzina un sadedzina.
Melno pūķu cilts vadonis ir Obsidiāns. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras augstajos kalnos mita vēja, jeb balto pūķu cilts.
Viņi bija laipnākie pūķu pasaules iedzīvotāji. Uzticami, labestīgi un naivi.
Baltajiem pūķiem nepiederēja bagātības. Taču tiem piederēja brīvība, kuru sniedza kalnu galotnes un vējš.
Viņi allaž bija gatavi palīdzēt. Atdot sevi visu un visu, kas tiem bija pie dvēseles, ja kādam citam vajadzība bija lielāka.
Tiem nebija nekā svētāka par dotu solījumu.
Baltie pūķi mīlēja mūziku. Tie spēlēja stabules, lautas.
Kad viņi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija sniegbalti mati. Tie tērpās vieglās un gaisīgās drānās.

Vēja pūķu cilts dievība bija "Vēja gars"
Viņi to nekad nebija redzējuši, taču svēti tam ticēja. Vēja gars spēcināja nedienās, stiprināja slimībās.
Un Vēja garam baltie pūķi bija ierīkojuši mazas svētvietas ar zvaniņiem. Tur Vēja gars allaž varēja spēlēties.
Baltie pūķi lielākoties bija priesteri, burvji un bardi.
Retākos gadījumos karotāji.
Baltie pūķi esot pūķa formā pūš dziedējošu vēja dvesmu.
Balto pūķu cilts vadone ir Feijana. Viņa ir jauna sieviete. Dziedniece.


Dragāras tumšajos silos mita sūnu, jeb zaļo pūķu cilts.
Viņus nevarēja uzskatīt ne par ļauniem, ne par labiem. Viņi bija kā daba. Pavisam neitrāli.
Viņi mīlēja dabu. Mežus, kuros dzīvoja. Ziedus, zaļos kokus. Peldes meža ezeriņā un naktīs meklēt noslēpumainus augus, kas uzzied reizi gadsimtā, noteiktā laikā uz pavisam īsu mirkli. Viņi gaidīja šo mirkli, lai ietu noskatīties zieda īso ziedēšanas laiku. Nē, sūnu cilts pūķi nenoplūca maģisko ziedu un nenesa to mājās, lai liktu vāzē. Tie ļāva tam atrasties tur, kur tas bija izaudzis. Lai paši varētu priecāties un arī citi.
Viņu garstāvoklis reizēm mēdza būt mainīgs, kā laikapstākļi. Te saulaini un silti un te nāca brāzmains negaiss, kas neko nežēloja savā ceļā.
Zaļie pūķi nesteidza mētāties ar solījumiem. Vislabprātāk viņi neko nesolīja vispār. Jo ar tiem solījumiem dažkārt sanāca tā, kā nu sanāca. Jo lietus taču arī vienmēr nesola tikai veldzi. Tas var noslīcināt ražu. Un saule... tā jau var ne tikai sildīt. Tā spēja dedzināt.
Viņu bagātība bija meži un pļavas. Neko vairāk sūnu pūķiem nevajadzēja. Skrieties kopā ar meža zvēriem. Atdarināt tos.
Un meklēt īpašus augus, kurus kaltēt un vakaros izpīpēt pīpēs, no kurām galva griezās tāpat, kā no zvaigznēm virs augsto koku galotnēm.
Kad zaļie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, to mati bija spilgti zaļā krāsā. Viņi izvelējās apģērbus vasarīgās krāsās. Bet labprāt apģērbā izmantoja arī ādas un citas dabas dotus resursus. Piemēram, puķes matos, vai zvēru ilkņu auskarus.

Zaļo pūķu dievība ir Meža māte.
Viņi tic, ka tā ir katrā augā, katrā kokā. Meža māte ir atrodama pat akmenī un smilts graudiņā.
Viņi vienmēr ir kopā ar savu dievību. Viņi tai neveido altārus.
Zaļie pūķi parasti ir druīdi, taku ziņi (reindžeri), mednieki.
Esot pūķa formā zaļie pūķi pūš gļotām līdzīgu zaļu šķidrumu, kurā upuris iestieg un ieķep.
Zaļo pūķu cilts vadonis ir Cermuriņš. Jauneklis. Mednieks.


Dziļajā okeānā mita raju, jeb zilo pūķu cilts.
Zilie pūķi vislabprātāk mitinājās okeāna dzīlēs. Tie dzīvoja alās un jāpiebilst, ka viņiem tīri labi patika spīdīgas lietiņas. Jo tās skaisti spīdēja, kad skaidrā dienā saules stariem izdevās izlausties cauri ūdens dzīlēm, lai iespīdētu viņu mājokļos.
Taču zilie pūķi speciāli nemeklēja dārgumus. Viņi tos nevāca čupās. Negulēja uz tiem.
Tā vietā viņi dienas vadīja ļaujoties straumei gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Ūdens pūķi bija bezrūpīgi. Tiem patika zem ūdens pūst burbuļus un čalot, kā strautiņiem. Zilajiem pūķiem bija grūti, ja tiem nācās ilgi pavadīt laiku prom no ūdens. Tad tie kļuva nomākti, skumji un meklēja kaut mazāko iespēju kur iemērkt savu ķepu, kaut mazākajā ūdens peļķītē.
Lai iegūtu spīdīgas mantiņas, zilie pūķi bija gatavi ielaisties avantūrās.
Tiem pat nevajadzēja, lai spīdīgajai lietiņai būtu vērtība. Galvenais, ka tā spīdēja.
Parasti zilie pūķi citiem pāri nedarīja. Nu ja vien par darīšanu pāri nevarēja uzskatīt mūžīgos aicinājumus un mēģinājumus biedrus aizvilkt uz kādu ūdenskrātuvi. Dažkārt ar šiem uzaicinājumiem, zilie pūķi kļuva visai apnicīgi. Bet viņi jau to nedomāja ļauni. Nevienam sliktu negribēja.
Kad zilie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija dažādu toņu zili mati. Tie tērpās visai pieticīgos un augumam pieguļošos tērpos, jo nebija jau noslēpums, ka garos lindrakos pa ūdeni kūļāties nav pārlieku ērti.

Zilo pūķu dievība ir "Zilais valis".
Viņi tic, ka lielais zilais valis katru nakti nopeld garām viņu mājai un uzdveš savu svēto elpu.
Tādēļ pie savām mājvietām pūķi izliek spīdīgos nieciņus, lai Zilais Valis var viņus atrast un zināt kurā virzienā pūst.
Zilie pūķi parasti ir blēži (rougs), burvji un priesteri.
Esot pūķa formā, zilie pūķi pūš spēcīgu ūdens strūklu, kas aizskalo visu viņu priekšā.
Zilo pūķu cilts vadonis ir Alakirs. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras vulkānu kalnos mita lavas, jeb sarkano pūķu cilts.
Sarkanie pūķi ir izteikti lepni. Taču to raksturi ir tikpat karsti, kā lava pie kuras tie dzīvo. Sarkanie pūķi ir neiecietīgi, runā tiešu valodu, kas citiem mēdz nepatikt, tie ātri aizsvilstas dusmās. Taču neskatoties uz neiecietīgajiem raksturiem sarkanie pūķi ir ļoti godprātīgi. Un uz viņiem var paļauties. Jo sarkanais pūķis labāk mirs nekā lauzīs savu godavārdu. Aptraipīs savu godu.
Sarkanajiem pūķiem patīk komfortabla dzīve. To mājokļi ir iekārtoti ērti un plaši.
Sarkanie pūķi savas dienas vada stingrā režīmā, kur liela nozīme ir treniņiem, darbam, zināšanu ieguvei. Tie neatļaujas slinkošanas vaļību un necieš to arī citos. Sarkanie pūķi ir nopietni. Necieš muļķību. Nicina krāpniekus un blēžus. Sarkanie pūķi ir kareivīgi.
Kad sarkanie pūķi pieņem cilvēku formu, tiem ir spilgti sarkani mati. Tie izvēlas formālu apģērbu. Karotāji noteikti vēlēsies tikt pie bruņām un ieročiem.

Sarkano pūķu dievība ir "Liesma".
Viņu citadelē Liesmai ir vairāki tempļi. Tajos ir lieli altāri un deg mūžamdegošas liesmas.
Ja liesma kādā no tempļiem izdziest, šīs liesmas pieskatītājs tiek sodīts ar nāvi.
Sarkanie pūķi parasti ir karotāji, burvji.
Retāk bardi un priesteri.
Esot pūķu formā, sarkanie pūķi pūš spēcīgu uguns liesmu.
Sarkano pūķu cilts vadonis ir Kaiross. Vidēja vecuma vīrietis. Karotājs.


~ * ~ * ~

Klases būs vairāk vai mazāk pietuvinātas klasiskajām fantasy klasēm.
Par tiem pūķu klaniem... nu, katrā ciltī jau mēdz būt izņēmumi, taču labāk būtu, ja jūs pieturētos pie dotā kanona. Un neveidotu ļaunus baltos pūķus vai īpaši altruistiskus melnos. Jo tādi savā paša ciltī jau būs izstumtie. Protams, ja tas padara interesantāku jūsu leģendu, tad to var mēģināt darīt.
Būs maģiju saraksti kaut kādi. Un pūķi noteikti ir sorcerer tipa burvji un spellbooks viņiem nav nepieciešams.

Spēles darbība visticamāk notisināsies pūķiem nepierastā pasaulē. Ne Dragārā.
Tās varētu mūsdienas vai pat kaut kāda nākotne. Vai kaut kādas dīvainas fantasy pasaules. Par to es vēl ar sevi vienošos.
Un spēles ideja būs nedienas ar pilāru. Respektīvi, tam draud sabrukšana, kura var izraisīt pūķu mīļotā valdnieka nāvi. Tādēļ valdnieks meklē brīvprātīgos, kuri ir gatavi doties uz citām pasaulēm, lai iegūtu zināšanas, materiālus, vienalga ko, kas spētu pilāru pasargāt no sabrukšanas.
Domāju gan, ka intro es uzrakstīšu rītdien, vai kad nu man būs brīvāks brīdis.
Ja ir jautājumi, droši var jautāt. Tepat ATD pavedienā. Un anketas sūtīt man uz PZ.

Anketā es vēlos šādus parametrus:

1) tēla vārds,
2) dzimums,
3) pūķa klans, (tie ir tās krāsas, melnais, baltais, sarkanais u.t.t.)
4) klase (iespējamās klases katram klanam ir norādītas pie tiem klanu aprakstiem.)
5) augums,
6) vecums,
7) ieroči (tie kuri redzami, kad paskatās uz jūsu personāžu, jā arī tie kas paslēpti zābakos un apakšbiksēs)
8) fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti, ja gribas var sameklēt. gan pūķa formu, gan cilvēka.),
9) izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
10) personāža rakstura apraksts
11) leģenda (jā, es gribu tēla leģendu. lai jūs paši labāk iepazītu savu tēlu un saprastu, ko gribat spēlēt. kā arī iekļaut tajā visādus draugus un ienaidniekus, ar kuru palīdzību varu padarīt jums interesantāku dzīvi spēlē)

Par pūķu vecumu:
Līdz 100 gadiem - bērns.
No 100 līdz 250 - jauneklis.
250 - 1000 + - pieaudzis pūķis.
pēc daudziem tūkstošiem gadu - sens pūķis.


~ * ~ * ~

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Tiem, kuri piemirsuši, ko var un nevar kategorijas ietvaros, pārlasiet šo.


Pūķēns Sāra

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 27.01.2014 23:29

[Romija]

Man ir pirmie jautājumi:

1. Vai pūķu klani savā starpā var/mēdz pāroties, vai ir iespējami krustojumi jeb tikai tīras krāsas?
2. Kādi ir pūķu izmēri attiecībā pret cilvēka izmēriem? Vai viņi visi ir lieli vai ir dažādi? Aptuveni kādas ir iespējamās improvizācijas robežas?
3. Kādā formā viņi pārsvarā dzīvojas savā pasaulē? Piemēram, kāda izmēra ir mājas? Vai viņi bieži savā pasaulē maina formas no pūķiem uz cilvēkiem? Piemēram, nevar kaut kur tikt, pārvēršas par cilvēku un izlien. Cik parasti tas ir viņu pasaulē būt cilvēka formā?
4. Kādas ir savstarpējās klanu attiecības? Vai viņi dzīvo vairāk savējo noslēgtās kopienās vai brīvi kontaktējas ar visiem pārējiem?
5. Vai visādu veidu pūķi var dzīvot visādās pasaules vietās vai tomēr katrs klans koncentrējas savās (kā valstis)? Vai tik pat labi katrā kalnā var dzīvot kādi melnie, sarkanie un galā baltie, bet blakus mežiņā un jūrā pa zilajam un zaļajam pūķim?
6. Ja pareizi saprotu, pūķa formā ir elpa, maģiskās spējas, spēks un spārni, bet cilvēka formā ir ieroči. Pārvēršoties tas viss saglabājas un nenokrīt, ja? T.i., par to nav jāuztraucas?

[Malduguns]

Vai pastāv tikai šie, jau minētie, klani vai ir arī vēl kādi citi, kurus varm radīt paši, saskaņojot ar GM?

Un mani ļoti interesē arī atbildes uz Romijas jau uzdotajiem jautājumiem.

[echo3]

Vai pūķi visi ir lidojoši?
Kā ir ar citādu pārvietošanos - maģisko? Vai tāda ir, un, ja ir, tad vai visiem?
Vai maģiskās spējas atkarīgas no klases un cilts, vai arī ir kaut kas, ko var visi?

[washulis]

Kāda izmēra pūķis skaitās mazs, vidējs, liels?
Neskaitot pašus pūķus un zvērus, pieļauju, ka citu cilvēkveidīgu būtņu nav?
Kādas ir Dragāras iedzīvotāju zināšanas par citām pasaulēm, jebšu visi ir svētā pārliecībā, ka Dragāra ir viss, kas var būt?

[Sindra]

Vai pūķu klani savā starpā var/mēdz pāroties, vai ir iespējami krustojumi jeb tikai tīras krāsas?

Jā, mēdz arī jaukt klanus savā starpā. Taču, bērns parasti ir vienā no vecāku krāsām. Hibrīdi nerodas. Tikai tīrs klana pārstāvis.
Nu, un, protams, arī tas, ka sakrustojoties dažādu klanu pārstāvjiem, nākas mainīt dzīvesvietu.
Dragārā ir arī atsevišķas vietas, kur dzīvo šīs jauktās ģimenes. Parasti šajā vietā klana vadonis ir pūķis, kurš pirmais šeit apmeties ar savu jaunizveidoto ģimeni. Ja kādam būs nepieciešamība pēc šī, es uzrakstīšu par šiem klaniem arī.
Pa visu Dragāru ir aptuveni trīs šādas vietas, kur dzīvo jauktās ģimenes.
Protams, vairāk gan ir izplatīts, ka pūķi pārojas ar sava klana pārstāvi. Un paliek dzīvot savā klanā.

Kādi ir pūķu izmēri attiecībā pret cilvēka izmēriem? Vai viņi visi ir lieli vai ir dažādi? Aptuveni kādas ir iespējamās improvizācijas robežas?

Cilvēku formā tāpat, kā cilvēki. Un attiecīgi arī klase ietekmē. Teiksim pūķis vīrietis burvis nebūs tik uztrenētu augumu, kā piemēram karotājs.
Kad pūķu formā, tad izmēru ietekmē vecums. Jauni pūķēni ir aptuveni tāda ražena zirga lielulām. Pieauguši pūķi jau lielāki. Senie pūķi jau pavisam lieli. Savā ziņā pēc tā var noteikt cita pūķa vecumu.
Pūķmeitenem būs smalkāki purniņi, mazāki augumi. Nu, kaut kā tā...

Kādā formā viņi pārsvarā dzīvojas savā pasaulē? Piemēram, kāda izmēra ir mājas? Vai viņi bieži savā pasaulē maina formas no pūķiem uz cilvēkiem? Piemēram, nevar kaut kur tikt, pārvēršas par cilvēku un izlien. Cik parasti tas ir viņu pasaulē būt cilvēka formā?

Mājās un savās citadelēs, klanos pūķi izmanto cilvēku formu. Viņiem pavisam noteikti nav problēmu izmantot cilvēku formu un nekādu aizspriedumu pret to.
Nu, patiesībā, mēs to tikai saucam par cilvēka formu, bet vispār pūķis savā pilsētā dzīvo, kā cilvēks un ārpus tās, kā lielais, maģiskais zvērs.
Kad pūķi ir kā pūķi, viņiem jau nevajag gultas un citas ērtības. Viņi guļ uz klintīm. Nokož savas "pusdienas" un tāpat arī norij. Bez gatavošanas un tā.
Protams, mēdz formas mainīt, kad vien tas ir nepieciešami un skatoties kura forma ērtāka. Pūķiem nav ierobežojumu uz formu mainīšanu.

Kādas ir savstarpējās klanu attiecības? Vai viņi dzīvo vairāk savējo noslēgtās kopienās vai brīvi kontaktējas ar visiem pārējiem?

Attiecības ir.
Vispār pūķi brīvi kontaktējas viens ar otru, neskatoties uz klaniem. Tomēr, raksturiņi šo to nosaka.

Melnie pūķi... runājas ar visiem, var slēgt darījumus ar visiem, bet viņiem ir kara stāvoklis ar sarkanajiem. Viņiem neptīk zilie pūķi. Jo tie mēdz zagt viņu dārglietas.
Baltie pūķi... mīl visus. Ne ar vienu nav kara stāvoklī.
Zaļie pūķi... vislabāk draudzējas ar zilajiem pūķiem. Baltie viņiem arī liekas ok, taču ne līdz galam. Liekas drusku par daudz ķerti ar savu vēju. Zaļajiem pūķiem nepatīk sarkanie pūķi. Jo viņu ugunis mēdz iznīcināt mežus. Taču tas nav gluži kara stāvoklis. Tikai nepatika.
Zilie pūķi... viņiem patīk zaļie pūķi. Un viņiem patīk melno pūķu spīdīgās lietiņas, taču nepatīk paši melnie pūķi. Jo viņi ir nelaipni. Viņiem patīk arī baltie pūķi, jo tie nesavtīgi sadziedē ievainojumus un neuzdod liekus jautājumus, kā tie iegūti.
Sarkanie pūķi... viņiem ir kara stāvoklis ar melnajiem pūķiem. Viņiem ir visai izteikta nepatika pret zilajiem pūķiem. Viņi nesaprot zaļos pūķus. Par baltajiem pūķiem viņi nopūšas, jo nesaprot, kā tāds naivums spēj pasaulē izdzīvot. Bet viņi zin, ka baltie pūķi ir labsirdīgi. Tādēļ sarkanie bieži vien izvēlas būt par balto aizstāvjiem.

Kara stāvoklis nozīmē, ka pastāv iespēja, ka nonākot melnajam un sarkanajam pārāk tuvā attālumā, sāksies kautiņš. Bet, protams, tas nav tā... nesaprātīgi un principa pēc. Ja ļoti vajag, melnais un sarkanais spēs arī sēdēt blakus un nesist viens otram. Taču dziļa nepatika būs šā kā tā...

Kara stāvokļi starp pūķu klaniem laika gaitā mēdz mainīties.
Un jaukto pūķu klanos šīs tīrkrāsas klanu attiecības vairs nav būtiskas. Viņi neiesaistās ķīviņos. Jo ir izvēlējušies pamest savus klanus.

Vai visādu veidu pūķi var dzīvot visādās pasaules vietās vai tomēr katrs klans koncentrējas savās (kā valstis)? Vai tik pat labi katrā kalnā var dzīvot kādi melnie, sarkanie un galā baltie, bet blakus mežiņā un jūrā pa zilajam un zaļajam pūķim?

Klani nedzīvo pārāk tuvu viens otram. Viņi ir diezgan izkaistīti pa pasauli.
Un vienam klana pārstāvim ne visai patiks cita klana majvieta. Tāpēc, ja gadās, ka sapārojas dažādu klanu pārstāvji, viņi pamet savus klanus un dodas uz jaukto ģimeņu klaniem. Šie klani mēģin iekārtoties dzīvot tādās pasaules vietās, kur komfortabli būtu abiem pārstāvjiem. Tās būs tās vietas, kā mežs pie jūras, augsts kalns, kuram ir arī pazemes lavas alas.

Ja pareizi saprotu, pūķa formā ir elpa, maģiskās spējas, spēks un spārni, bet cilvēka formā ir ieroči. Pārvēršoties tas viss saglabājas un nenokrīt, ja? T.i., par to nav jāuztraucas?

Pārvēršoties tur un atpakaļ, ieroči, drēbes saglabājas. Nekas nenokrīt.
Bet jā... elpa ir tikai pūķa formā. Tāpat, kā iespēja lidot.
Taču cilvēka formā ir cīņas mākslas un maģijas.

Vai pastāv tikai šie, jau minētie, klani vai ir arī vēl kādi citi, kurus varm radīt paši, saskaņojot ar GM?

Pastāv arī citi pūķu klani. Par tiem es aprakstīšu nedaudz vēlāk. Nu, lai būtu zināšanas.
Taču spēlēšanai var dabūt tiki minētos klanus.

[Sindra]

Vai pūķi visi ir lidojoši?

Jā... visi ir lidojoši. Un izskatās, kā klasiski fantasy pūķi.
Visi pūķi ir arī peldoši. Taču zilie ir tie, kas dzīvo zem ūdens.
Taču, iespējams, ka par zilajiem man vajadzēja vēl uzrakstīt, ka viņu mājvietas ir tā kā dalītas. Ir vietas, kur viņi uzturas pūķu formā. Un ir mājokļa dzīles, kur viņi uzturas cilvēku formās. Šajās dzīlēs ūdeņa nav. Un viņi dzīvo normāli, tāpat, kā citi pūķi savās citadelēs.

Kā ir ar citādu pārvietošanos - maģisko? Vai tāda ir, un, ja ir, tad vai visiem?

Pārvietošanās ir lidošana. Pa savu pasauli pūķi, protams, lido.
Ja viņiem ir jāpārvietojas cilvēku formā. Tad iet ar kājām, vai arī katram klanam ir kaut kāds savs specifisks jājamlopiņš.
Bet, šos jājamlopus tāpat nevarēs paņemt līdzi uz citu pasauli.
Un ja pārvietošanās citās pasaulēs, tad nu tādas, kā citas pasaules piedāvā. Vai arī burvjiem iespējams būs teleports. Visām klasēm tas nebūs. Tādēļ katrai klasei ir savi plusi.
Klašu aprakstus gan es uzrakstīšu laikam tikai nākamajās brīvdienās.

Vai maģiskās spējas atkarīgas no klases un cilts, vai arī ir kaut kas, ko var visi?

Būs kaut kādas spējas, kas piemīt visiem pūķiem, jo viņi ir maģiskas radības.
Būs kaut kadas spējas, kas piemīt specifiski klaniem.
Un, protams, klašu atšķirības. Visi nemācēs visu. Tādēļ ir klases.

Priesteriem, kā jau fantasy spēlēs tas ir pieņemts, svarīgs ir dievības maģiskais simbols.
Ja priesterim to atņem, viņš burties nespēj.

Neskaitot pašus pūķus un zvērus, pieļauju, ka citu cilvēkveidīgu būtņu nav?

Tieši Dragārā nav citu cilvēkveidīgu būtņu.
Ja kāds ieklīst, jo mums pastāv ceļošana starp pasaulēm, tad pūķi parūpējas, lai šī būtne visai ātri pazustu no viņu pasaules.

Kādas ir Dragāras iedzīvotāju zināšanas par citām pasaulēm, jebšu visi ir svētā pārliecībā, ka Dragāra ir viss, kas var būt?

Tas ir atkarīgs no klases.
Teiksim, burvjiem būs vairāk zināšanu par šādām lietām. Kamēr karotājam svarīgāk ir sadabūt pēc iespējas labāku ieroci.
Bardi vairāk zinās par citām pasaulēm, jo viņi stāsta stāstus un savas dziesmas uz kaut ko taču jābāzē.
(Starp citu, par bardiem runājot, es zinu, ka D&D bardi dziedē. Bet šeit mums bardiem hīlingspējas nebūs. Hīleri ir priesteri un druīdi.)

Tomēr, visi pūķi zin, ka pastāv citas pasaules.
Un Pilārā ir atrodama arī milzu bibliotēka.

Kad jūs rakstat leģendu, lūdzu anketā pie klana norādiet arī klasi.
Man aizmirsies pierakstīt.

Iespējamās klases katram klanam ir norādītas pie tiem klanu aprakstiem.
Un būtu jauki, ja kads mods to klasi ielabotu iekš anketas arī.

[Romija]

Attiecības ir.

Ohoho, ar tādu attiecību kokteili būs jautri atspēlēt dažādas krāsiņas vienā grupā.

Visus ienīsti un izmanto - melnais
Visus mīli - baltais
Racionāls un disciplinēts - sarkanais
Po.figists - zaļais
Jautrītis - zilais

[Roviela]

Es pašlaik svārstos starp zilo un balto pūķi. Meklēju bildes abiem. Zilajam ir! Pat ar spīdīgu pērli ķepā.

[Rouzijs]

Par cik anketā pirms brīža nebija prasīts...
Esmu zilo pūķu dziednieks.

[Sindra]

Ohoho, ar tādu attiecību kokteili būs jautri atspēlēt dažādas krāsiņas vienā grupā.

nu jā. es jau labprāt gribētu saspēli starp spēlētājiem.
bet arī apzinos, ka mana vēlme savā ziņā ir utopija.

[Romija]

Divi no vienas krāsiņas noteikti sapratīsies vislabāk, vienalga, kura krāsa tā ir.

Es labprāt pievienotos, bet vēl neesmu izlēmusi par labu konkrētai krāsai un klasei, bet domāju, ka kaut kāda balansa saglabāšanai ir labi pateikt jau izvēlētās krāsas un klases. Varbūt arī dzimumu? Kaut gan tas tik tā.

[echo3]

Es varētu būt zaļš. Vai zaļa, vēl nezinu. Domāju par druīdu.
Aha, es arī priecātos par saspēli.

Šo rakstu rediģēja echo3: 20.01.2014 19:41

[Rouzijs]

Es atbalstu Romijas ieteikumu, par krāsu un klašu pateikšanu.
Ja nu kas, esmu jauna pūķu meitene. ^^

[Sindra]

Njā nu. Es nezinu.
no vienas puses man gribas, lai pleijeri spēlē to, ko viņi grib, nevis vajag, jo balansam kaut kas trūkst.

Īsāk sakot, nezinu.
ja paši gribat, tad sakat.
līdz leģendu iesūtīšanai atd paies laiciņš.

[Romija]

Man bija ideja pārmaiņas pēc paspēlēt kaut kādu zarazu - sarkano vai melno. Tie man tieši sākumā iepatikās visvairāk. Bet tā kā es neesmu ilgstoši spēlējusi neko ar nejauku raksturu, tad es nezinu, vai es spēšu pietiekami ticami visu laiku pieturēties pie tādas attieksmes. Nevar jau tā pēkšņi kļūt balts un pūkains. Arī vīriešu tēls nav spēlēts, bet arī par to es nezinu, vai sanāktu pietiekami ticami (bet sieviešu kompānijā tik atšķirīgi raksturi var likt spalvām iet pa gaisu). Ja šajā spēlē var nomirt vai kaut kā loģiski izstāties un pievienoties no jauna, tad jau gan tā galīgi nebūtu problēma.

[Roviela]

Priesteri ārstē, ja?

Es būšu balts pūķis, bards. Vidējos gados, tātad ar pieredzi. Naivums gan no tā nemazināsies.

Var atdot savu sameklēto zilā pūķa bildi ar visu spīdīgo pērli ķepā.

[washulis]

Arīdzan pretendēju uz balto bardu, sieviešu kārtas, teju-teju pieaugušais. Varēs smelties pieredzi no citiem, ko nav izpētījusi pati.

[Malduguns]

Cik liela aktivitāte tiks prasīta no spēlētājiem? Labprāt piedalītos, bet negribētu, lai visi uz mani gaida vai arī man ir jālasa n-tās lapas katru reizi, kad vēlos iepostot, jo mans grafiks ir samērā noslogots - mācības + diennakts maiņu darbs.

Es laikam gribētu būt sarkanais pūķis. Vismaz šobrīd ir ideja par tādu.

Šo rakstu rediģēja Malduguns: 20.01.2014 20:51

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Prātā jau sāk kristalizēties, kāds būs tēls un viņas uzskati. Tiem vislabāk atbilstu zaļā pūķa bekgrounds. Kaut tur var būt arī mazliet no sarkanā.
Kā skatos, echo vēlas izspēlēt zaļo druīdu, tādēļ es varu izvēlēties citu no klasēm. Kaut gan būtu interesanti skatīties, ja ir divi it kā vienas klases un bekgrounda pārstāvji, bet ar atšķirīgām personībām, tātad arī savādākām pieejam un izvēlēm, kad nu tās jāveic.

Citos vārdos - piesakos uz zaļo, bet varbūt ap to laiku, kad būšu izdomājusi tēlu līdz galam, zaļais būs kļuvis par sarkano. Līdz anketas iesākšanai gan būs jāpagaida klašu aprakstus.

Zināšanai: domāju tēla raksturu veidot, vismaz nedaudz iedvesmojoties no The Qun filosofijas iz "Dragon Age" pasaules.

Šo rakstu rediģēja Mākoņkaķis Aurēlija: 20.01.2014 21:28