Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> "Izraidītie", [PZP] [R] Fantasy
Sindra
iesūtīt 17.11.2012 02:24
Raksts #1


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012




Lomu spēle fantasy pasaulē


Cietumu Astindelā pavisam noteikti nebija daudz. Tā vienkārši. Pēc tiem nebija nepieciešamības.
Tā vieta, kur atradās aizturētie pārgalvji, bija ne pārāk liela izmēra saliņa, kura atradās gaisā netālu no valdnieka pils. Šeit pārgalvjus bija nogādājuši Vārtu sargi. Īpaši neiedziļinoties situācijā un necenšoties noskaidrot, kurš bijis vairāk un kurš mazāk vainīgs. Jaunajiem serafiem palūdza sekot un kad viņus nogādāja uz salas, sargi pieskārās katra jaunekļa pierei ar labās rokas pirkstu galiem. Viņu acis uz mirkli iemirdzējās baltā gaismā. Sargi bija uzbūruši maģiju, kas neļāva jauniešiem pamest salu.

Te nu viņi bija spiesti pavadīt nakti.
Nu ja. Sala bija neliela, to pavisam mierīgi varēja pārredzēt no vienas malas līdz otrai.
Zemi klāja mīksta un patīkama zāle. Salas vidū atradās tāda kā lapene. Šeit atradās viena gulta. Ērts matracītis, pārsegts ar mīkstu un pieskārienam tīkamu sedziņu.
Kad serafi gāja gulēt viņi lika saviem spārniem pazust. Tā vienkārši, iedomājās, kā viņi sakļauj savus spārnus un liek tiem saplūst ar savu augumu. Tad tie pazuda. Kad serafs vēlējās spārnus izplest, viņam tikai vajadzēja iedomāties, kā viņš izpleš spārnus un tie atkal parādījās.
Tomēr spārni nelīdzēja tikt prom no salas. Ja pietuvojās salas malai un mēģināja tai pārkāpt pāri, ieslodzītais atdūrās, kā pret neredzamu un neapejamu sienu.
Viņi te bija ieslodzīti. Un acīmredzami uz visu nakti.
Blakus gultai atradās galdiņš uz kura bija novietota sudraba ūdens karafe un blakus tai, sudraba ūdens kauss.
Tepat uz paplātes arī atradās augļi. Svaigi, smaržīgi un kārdinoši.

Laiks ritēja un ausa gaisma.
Acīmredzami tuvojās jauna diena.
Tā droši vien solījās nest pārmaiņas jauno serafu dzīvē.
Katrā ziņā, diez vai viņus te atstās uz šīs mazās salas vēl uz kādu dienu. Sargi taču bija teikuši, ka dosies ziņot valdniekam un lai jaunie pārgalvji gaida valdnieka lēmumu.

Tikai gaidīt allaž bija sasodīti grūti.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
160 Lapas V   1 2 3 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 19)
josephine
iesūtīt 17.11.2012 11:16
Raksts #2


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 12.07.06
Kur: Thoughts have taken me hostage, I have no clue where they're taking me
Susļiks



Ne ēdiens, ne gulta Havu neinteresēja, viņa gluži vienkārši šobrīd nejutās pelnījusi nekādus labumus un ērtības. Arī no visiem pārējiem viņa pamanījās atrasties nostati, jo negribēja nevienu apgrūtināt ar savu domīgo nopietnumu, kurā viņa bija ieslīgusi, stāvot pie pašas saliņas malas un lūkojoties pār debešķīgo Astindēlu. Parasti tās skaistums jaunās serafes sirdi ielīksmina un iedvesmo. Bet ne šoreiz. Hava nejutās cienīgi izjust pat prieku par tik brīnišķīgo Astindēlas dabas skaistumu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 17.11.2012 20:37
Raksts #3


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Tur bija sargi! Kāpēc?
Varbūt vienkārši tāpēc, lai neapdomīgi vai pārlieku ziņkārīgi serafi nebāztu degunus tur, no kurienes neatgriežas. Joels, tāpat kā visi citi serafi juta jebkuru citu eņģeli, zināja, kā ir tad, kad Astindelā ir sēras, kad bija miris kāds no serafiem. Viņu bija tik maz, un katrs bija dārgs visiem pārējiem.
Bet ko viņi? Viņš pats? Gribēja riskēt ar sevi. Darīt to, ko bez iemesla darīt nedrīkstēja neviens no eņģeļiem. Ziņkāre nav iemesls! Šoreiz noteikti nav, un jaunais serafs mocījās sirdsapziņas pārmetumos, ka tik vieglprātīgi bija piekritis Viktorijas priekšlikumam 'tikai paskatīties'.

Viņš sēdēja netālu no salas malas, vērodams skaisto ainavu, ceļgalus apskāvis ar rokām un gaidīja valdnieka lēmumu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Andromeda
iesūtīt 17.11.2012 20:42
Raksts #4


Miglājs
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 12.07.06
Kur: M31
Vadzvaigzne tumsā



Eoins stāvēja miera stājā, ar skatu pret valdnieka pili. Viņš apzinājās, ka viņa rīcība ir bijusi nepiedodama. Īsts kauna traips viņa gaišajai būtībai. Viņa izklaidība un neapdomība bija viņu novedusi šajos neceļos un viņš to nožēloja, pat neuzdrošinādamies pacelt acis, lai sveiktu jauno dienu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 17.11.2012 22:12
Raksts #5


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Rīts... tas pienāca tik ātri un reizē arī lēni, visa nakts bija pavadīta lūkojoties projām uz Astindelas mierīgo zemi, kamēr pirksti ik pa laikam pārbrauca pār salas malu, meklējot kādu iespēju kā sev pierādīt, ka tur nav tā siena, ka Meja var likt saviem melnajiem spārniem pacelt viņu gaisā un pārlidot uz kādu citu saliņu, ko gan viņa bija izdarījusi? Violetajā skatienā atspoguļojās vilšanās, protams, viņa bija vīlusies sevī, un ko gan viņas vecāki tagad domās. Kauns un negods.
Pirmajā brīdī tā šķita tik laba doma, palūkoties, kas atrodas aiz Vārtiem, bet, kad sargi viņus atstāja šeit Meja jutās pārbijusies, lai neteiktu vairāk. Nakts pavadīta ne aci neaizverot, klausoties apkārnes nomierinošajās skaņās, kas diemžēl šajā brīdī nespēja mierināt viņas sirdsapziņu.

Joels turpat netālu no Mejas atradās, viņa viegli tik pat kā uz pirkstu galiem pieslīdēja pie serafa un apsēdās viņam blakus.
"Kā tu domā... kāds būs mūsu sods?" Čuksts šķita tik nedrošs, it kā taisītos turpat gaisā arī izkūpēt, gluži kā vilnis triecoties pret klinšainu krastu beidz savu dzīvi. "Valdnieks būs vīlies un mani uztrauc tas, ka mums tik ilgi ir jāgaida viņa lēmums." Gaidīšana bija sasodīti mokoša. Un nervi šķita nospriegoti tāpat kā vijoles stīgas uz kuras spēlēt sēru pilnu melodiju.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
josephine
iesūtīt 17.11.2012 22:22
Raksts #6


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 12.07.06
Kur: Thoughts have taken me hostage, I have no clue where they're taking me
Susļiks



Tieši gaidīšana bija tas, kas padarīja visu tikai smagāku. Katra minūte šķita velkamies mūžību. Hava jutās nožēlojami. Tikai vēl nesen bija bijis viņas dzīves līdz šim augstākais punkts – Pirmais Solis, kurā viņa bija taču solījusies kalpot visam svētajam, labajam, gaišajam, bet tagad.. tagad viņa necieta sevi tā, kā nekad savā dzīvē neko un nevienu nebija necietusi. Viņa jutās kā nodevēja un bija gatava jebkādam spriedumam, jebkādam sodam, kaut tūlītējai otrajai nāvei. Hava pārspīlēja, viņa zināja, ka pārspīlē, turklāt vēlme pēc tūlītējas otrās nāves tāpat norādīja ne uz ko vairāk, kā tikai to, ka viņa ir gļēva. Šī apziņa Havas pašsajūtu neuzlaboja. Bet ja vien būtu kaut mazākā cerība uz piedošanu, uz otro iespēju sevi pierādīt, Hava darīs visu, kas nepieciešams, lai izpirktu savu vainu, bet galvenokārt, lai nopelnītu pati savu piedošanu. Tur un tobrīd Havai radās apņēmība, ja vien tiks dota tāda iespēja, vienalga ko tas prasītu, vienalga cik ilgu laiku tas prasītu – vairāk kā jebkad agrāk – bez mazākās novirzes sekot pašas saviem uzstādītajiem standartiem sev. Pierādīt sev, ka spēj būt pati labākā viņa, kāda ir iespējama; ka spēj būt pati – tāda, kādu viņa sevi redz. Vienīgā pati - kādu spēj pieņemt par pietiekami labu esam. Viņa pierādīs, ka spēj būt pati!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Whitefox
iesūtīt 17.11.2012 23:17
Raksts #7


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.07.07
Kur: Ūdens dzīlēs



Atšķīrībā no pārējiem serafiem, Ramiels sēdēja uz gultas, salas vidū. Viņa melnie spārni ar paša domu palīdzību bija izgaisuši. Sarunas apkārt neviesās un kāds tur brīnums. Arī pats Ramiels nejuta vēlmi runāt. Vēl sliktāk par viņu pieķeršanu, Ramiels jutās sadrūmis, ka kaut ko tādu ir iedrošinājies darīt. Lai arī no vienas puses tas bija viņa dabā būt ziņkārīgam. Teorētiski viņš nebija sekojis pārējiem, bet pats devies savas ziņkāres dzīts.
Vienīgā gulta, kas atradās uz saliņas, nebija nekāds mierinājums. Augļiem viņš neskārās klāt un arī neizkustējās ne no vietas.

Skatiens pacēlās tikai tad, kad pirmā ausma parādījās. Ramiels, pārdomu pilns, vērās pretī gaismai. Jauna diena... Kāpēc viņi lika tā viņiem gaidīt? Vai tas bija viens no sodiem, ko viņi visi saņems par pārkāpumu? Vēl nesen, viņš pats bija sasniedzis Pirmo soli, kas viņam bija tikpat svarīgs kā jebkuram citam serafam.
Jaunais serafs piecēlās kājās un viņa melnie spārni parādījās un izpletās, izstiepjoties un atgūstot ierasto formu. Bēgt viņš nemaz necentās. Tas būtu bezjēdzīgi un ļoti muļķīgi no viņa puses. Ramiels skatiens pievērsās valdnieka pilij. Vai par ziņkārību viņus uztvers kā nodevējus? Ramiels cerēja, ka nē. Viņam bija vēl daudz plānu, ko šā brīža notikumi ierobežoja un apstādināja uz nenoteiktu laiku.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 17.11.2012 23:18
Raksts #8


Šņācmēles tulks
******

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



Sardiels klusējot skatījās taisni uz priekšu,c auri neredzamajai sienai.

Muļķības bija sadarītas, tagad bija pienācis laiks maksāt. Maksāt viņš bija gatavs, tikai kāpēc šāda vilcināšanās... UN iesākās viss jau tik nevainīgi... Aiziet, paskatīties.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 17.11.2012 23:18
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 17.11.2012 23:28
Raksts #9


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



- Nē, viss ir pareizi, - Joels atbildēja Mejai, skatu nenovēršot no zemes tur, lejā un visapkārt. Viņš mīlēja šo vietu, savu dzimeni, savas mājas.
- Kad esi vainīgs, un jūties tāds, tad mirkļi velkas nebeidzami gausi. Es nezinu, kāds būs sods.
Jā, viņš bija orākuls, tomēr ne jau par šādiem dzīves līkločiem Joelu mēdza brīdināt vīzijas.
- Vai tu baidies? - skatiens pirmo reizi šodien pievērsās melno spārnu īpašniecei.
Noskaņojums uz šīs saliņas noteikti nebija tas jautrākais, kā jau visi eņģeļi, tā arī Joels to sajuta ar katru ķermeņa šūniņu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
washulis
iesūtīt 17.11.2012 23:41
Raksts #10


Cogito ergo sum
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.02.07
Kur: Divas mājas tālāk
Jaukais snīpis



Lielāko daļu nakts Sariša bija labi gulējusi, izklājusies zālē ar vēderu uz leju, elpojot cauri zāles klājumam, kas kutināja degunu, uzmotas ar jaunās dienas spožākajiem stariem, kad par savu nomodu pavēstīja ar lēnu un slinku aizslāšanu līdz kādam auglim, tad atkal nolikšanos zālē, lai lūkotos augšup. Kādas bija viņas iekšējās pārdomās? Sākot ar sasodīts, tas nav godīgi. Mēs jau neko TĀDU neizdarījām, turklāt, kurš gan nav gribējis palūrēt aiz vārtiem? un beidzot ar ko gan par šo teiks mani vecāki? Ko teiks pārējie?

Vārdu sakot Sariša galvenokārt nožēloja, ka viņi tika pieķerti, nevis, ka viņa ļāvusies ziņkārībai, jo vai tas nebija dabiski? Un nav tā, ka viņu centieni palūrēt būtu kādam sāpējuši, vai ne? Vai ne?! Viņa nofokusēja skaidrāku skatienu uz saviem biedriem tik tad, kad sadzirdēja kādas sarunas. Sarišai bija savs klusēšanas limits un guļot tas bija pārsniegts. Tas nekas, ka jautājums nebija adresēts viņai. Tas sods nevarētu būt pārāk šausmīgs, jo, nu... mēs taču neko sliktu neizdarījām. Mēs jau neaizdedzinājām Vārtus un nesalaidām iekšā nekādus tumsas spēkus, ne tā? Naiva cerība? Centieni sevi pārliecināt drīzāk, jo necik lielo pārliecību Sarišas balsī saklausīt nevarēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 17.11.2012 23:52
Raksts #11


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Protams, ka pareizi, Meja pat nedomāja apšaubīt Joela vārdus, bet pat ja tas bija tik pareizi cik nepieciešams, nemiers tirdīja kā tā nerātnā balstiņa, kas bija likusi ielūkoties aiz Vārtiem. Un kur gan bija viņas serafa intuīcija, kurai vajadzēja apturēt viņu un pārējos no šī neprātīgā lēmuma? Kur bija viņas veselais saprāts, pēkšņi likās, ka smilšu pils, kas uzbūvēta jūras krastā ir sabrukusi atstājot viņu raudam rūgtas asaras, kas iesūcas smiltīs pie kājām.

"Es apzinos savas kļūdas... bet ja nu mums bija lemts nonākt šeit, ja nu tas bija mūsu liktenis? Iespējams, ka tā tam bija jābūt un viss kas notiek, notiek uz labu, vai ne?" Meja cerīgi palūkojās uz Joelu un tad novērsās no viņa, lai lūkotos kaut kur Astindelas skaistuma valgos.

"Jā." Meja to nenoliedza, viņa baidījās tā kā vēl nekad nebija baidījusies. Visi nedarbi, ko viņa bija sastrādājusi, nedaudz jaunākai esot, salīdzinājumā ar šo šķita izbalējam, kā veca filma pamestā kino teatrī. "Ļoti, un tu?" Pēkšņi sagribējās paslēpties aiz saviem melnajiem spārniem, sakļaut tos ap augumu un paslēpties no apkārtējo skatieniem, šeit pagaidām nebija neviens, kurš varētu viņus uzlūkot ar nosodošiem skatieniem, bet Meja tik labi spēja iztēloties savus vecākus, un visu serafu sejas izteiksmes uzzinot, ko viņi bija izdarījuši.

"Es darīšu visu, lai atgūtu valdnieka uzticību. Un pierādītu to, ka es vairs nekad neko tādu nemēģināšu darīt." Tas bija vairāk solījums sev, solījums, kuru viņa bija gatava uzrakstīt ar savām asinīm visiem redzamā vietā.

Violetais skatiens pievērsās Sarišai. "Manuprāt, noziegums, kuru mēs paveicām bija... smags, tāpēc mēs esam šeit, nevis aizsūtīti mājās pie ģimenēm, kā nepaklausīgi bērneļi." Negribējās noticēt tam, ka viņi te tiktu turēti tādā gadījumā, ja pārkāpums nebūtu liels.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Whitefox
iesūtīt 18.11.2012 00:02
Raksts #12


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.07.07
Kur: Ūdens dzīlēs



Ramiels sadzirdēja sarunas, kas sāka veidoties starp serafiem. Viņš klausījās, tomēr neiejaucās sarunā. Varbūt tā bija paša neieinteresētība vai arī vienkārši bija ieklīdis savās domās tik dziļi, ka nebija vēlme iejaukties.
Novērsis skatienu no varenās pils, serafs pievērsa savu skatienu runātājiem. Viņu sarunas šķita pat mazliet absurdas. Šajā brīdī notikušajam vairs nav svara. Kas izdarīts, tas izdarīts. Mums jāgaida valdnieka spriedums par mūsu rīcību. Pienākdams tuvāk runātājiem, Ramiels klusā balsī noteica. Viņa skatiens nepētīja runātājus, bet vairāk vēroja apkārtni ar tādu kā vienaldzīgu mieru. Tā it kā šī situācija viņu neuztrauktu, lai gan iekšēji bija tikpat nomākts un satraukts kā pārējie. Tomēr viņam bija savi plāni un viņš netaisījās ieslīgt depresijā. Vainas sajūta bija, bet to viņš apspieda. Viņam ir jādod mums iespēja. Vai jūs tā nedomājat? Klusā balsī Ramiels vaicāja pārējiem. Ko gan viņi gaidīja? Ka pēc viņu pārlieku lielās intereses viņiem dāvinās dāvanas un apsveiks?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Andromeda
iesūtīt 18.11.2012 00:11
Raksts #13


Miglājs
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 12.07.06
Kur: M31
Vadzvaigzne tumsā



Arī Eoins sajuta pārējo eņģeļu skumjas, nedrošību un bēdas. Serafs lieliski apzinājās, ka pat doma par iešanu uz vārtiem pēc Pirmā soļa ir lielākais noziegums kādu vien var iedomāties. Tāpēc nebija pat jēga strīdēties vai sods ir pelnīts vai nē, jo zināja un pieņēma to, ka ja reiz ir šīs salas gūstā, tātad ir pelnīti.

Lai kāds sods nāktu pār mūsu galvām, mēs to esam paši nopelnījuši un ar to ir jāsamierinās. Cēli izslējās gatavs izpirkt savu grēku, lai kādu uzdevumu valdnieks viņam neuzticētu.

Eoins pagriezās pret pārējiem serafiem.

Nebaidies. Kopā mēs šeit iekūlāmies un no šejienes arī izkulsimies. Vismaz es darīšu visu iespējamo un neiespējamo, lai izpirktu šos grēkus. Viņš uzsmaidīja Mejai, kas šķiet bija izbijusies.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
josephine
iesūtīt 18.11.2012 00:15
Raksts #14


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 12.07.06
Kur: Thoughts have taken me hostage, I have no clue where they're taking me
Susļiks



Nevarot nepārklausīt uzsāktās diskusijas, Hava nemanot pieslīdēja pie runātājiem un mierīgā balsī izklāstīja savus centienus 'apskatīt situāciju no visām pusēm' - Visai loģiski, ka nezinām, kāds būs sods vai kāda būs Valdnieka reakcija, jo vēljoprojām nezinām, kas IR aiz vārtiem, No mūsu skatu punkta to varētu nosaukt par nevainīgu ziņkārību, bet no Valdnieka puses - viņam zinot, to ko viņš zina - tik lab` var arī nebūt lielākas nodevības pret viņu, kādu serafs vispār spēj paveikt. -
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Rouzijs
iesūtīt 18.11.2012 00:34
Raksts #15


Kārto teleportēšanās eksāmenu
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.09.09
Kur: In heaven
Nervu bende 2013



Meja nopūtās, kamēr skatiens bija noslīdējis līdz zālei, pirksti spēlējās ap kādu zāles stiebriņu, tik nevērīgi it kā viņa būtu atnākusi pasēdēt parkā un pabaudīt mielastā gardus augļus, tomēr it ne kādi nevarēja aizmirst to, ka šis bija viņas cietums.
Varbūt pat viņa varētu piekrist Ramielam, ka tas, kas ir izdarīts ir izdarīts, bet neliels noraidošs galvas mājiens norādīja uz to, ka viss notikušais ir lielā mērā no svara. Tikai negribējās strīdēties ne ar vienu, tāpēc Meja izlēma labāk paklusēt un lūkoties uz savām skaistajām mājām - Astindelu.

Tumšmate piecēlās un izvingrināja savus melnos spārnus, viņas lūpās bija parādījies neliels pateicības pilns smaids Eoinam. "Es arī darīšu visu, lai izpirktu šos grēkus, mēs taču esam karotāji, vai ne?" Viņa ielūkojās serafa acīs, līdz beidzot novērsās un palūkojās debesīs.
"Lai vai kāds būtu sods, mēs to izcietīsim kopā." Visi par vienu un viens par visiem? Vai ne? Viņa taču nekļūdījās un saliekot kopā visu šeit esošo serafu spējas viņi pārvarēs jebko... vismaz Meja tā cerēja.

Pat kaut kā pēkšņi viņa sajutās nedaudz labāk, apziņa, ka tumšmate šeit nebija viena, deva spēku piecelties un gaidīt valdnieka lēmumu ar staltu stāju un cēlu sejas izteiksmi. Galu galā viņa taču bija karotāja, pie pirmajām grūtībām nepadosies, nekad!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 18.11.2012 00:48
Raksts #16


Šņācmēles tulks
******

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



"Pelnījuši esam," Sardiels piekrita, pagriežoties pret pārējiem. "Par izciešanu kopā, es gan tik drošs nebūtu. Bet ja nu tā taps lemts, tad būsim kopā gan grēkā gan nozēlā"
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
washulis
iesūtīt 18.11.2012 00:48
Raksts #17


Cogito ergo sum
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 28.02.07
Kur: Divas mājas tālāk
Jaukais snīpis



Neticami! Vienkārši neticami! Viņi visi bija devušies pie Vārtiem un pēkšņi katrs bija ķēries pie gaudojošā meldiņa par "ak, es šo tik ļoti nožēloju"? Sariša pacēla augstāk galvu, nopētot savus sērīgos biedrus, pavērtu muti nopētot tos visus neticībā. Skatiens apstājās pie Havas. Bet, ja jau Valdnieks zina, kas ir aiz Vārtiem, tad kāpēc tas ir jātur tik lielā noslēpumā? Vai nebūtu ērtāk visus brīdināt, lai nebūtu... rokas mājiens uz visiem klātesošajiem, Šādi gadījumi? Un... es... Man nešķiet, ka atgūt respektu Valdnieka acīs būs tik ārkārtīgi grūti. Visi ir bijuši jauni un sprauni! Un pieļāvuši kļūdas. Sariša paliks pie sava, tagad jau pamazām sliecoties pie sava viedokļa aizstāvēšanas spīta un opozīcijas dēļ, kamēr kāds viņu nenoliks pie vietas.

Un nav jau tā, ka viena nakts šeit ir ārkārtīgi briesmīga. Un nebūtu nekāda atšķirība, vai mēs pavadām nakti mājās vai šeit. Labi, tur atšķirība noteikti bija, bet tas nebija galvenais! Sariša tik un tā paliks pie tā, ka viņiem galvas nost necirtīs (Astindelā? Kādam nocirst galvu? Pfff...) un varbūt viņus labi skaļi nokauninās, bet pēc pāris dienām viss atkal būs savas vecajās vietās. Lūk tā. Vienmēr vērsīsim skatienu pret gaišāko sauli.

Šo rakstu rediģēja washulis: 18.11.2012 00:49
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Andromeda
iesūtīt 18.11.2012 01:04
Raksts #18


Miglājs
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 12.07.06
Kur: M31
Vadzvaigzne tumsā



Eoinu sāka nogurdināt visi šie spriedelējumi. Kas izdarīts, tas izdarīts un tur nekas nebija grozāms. Mums vajadzētu pietikt tikai ar brīdinājumu. Iespējams valdniekam ir savi iemesli, kāpēc viņš nedara zināmu, kas ir aiz šiem vārtiem. Varbūt tas ir kārtējais pārbaudījums. To mēs noskaidrosim agri vai vēlu. Tagad tikai atliek gaidīt. Nožēlot bija viņa dabā, tomēr viņš bija arī cīnītājs un tāpēc vien, ka kļūdījies, neies nolaist spārnus un padoties ilgstošām bēdām.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
josephine
iesūtīt 18.11.2012 05:41
Raksts #19


Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 12.07.06
Kur: Thoughts have taken me hostage, I have no clue where they're taking me
Susļiks



- Šādi gadījumi..? - Hava neticīgi atjautāja - Par cik 'šādiem gadījumiem' Astindēlas vēsturē ir dzirdēts? -
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 18.11.2012 11:08
Raksts #20


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Ereijass bija sekojis Vārtu sargiem bez kādiem iebildumiem, pat domās un sajūtās tādu nebija. Ja te bija sargi, ja tagad viņus nelaida uz mājām, tātad gājiens uz Vārtiem bija bijis kaut kas ļoti, ļoti nopietns.

Sala un maģija, kas liedza to pamest, arī tika pieņemtas bez iebildumiem. Un, līdzko sargi bija veikuši savu pienākumu, Ereijasa baltie spārni sakļāvās un nozuda. Viņš aizgāja līdz lapenei un apsēdās zālē, atspiežot muguru pret kolonnu. Tā arī nosēdēja visu nakti, acis neaizvēris. Apkārtējo sajūtas - nožēlu un bailes - Ereijass šādā mazā telpā juta asi, bet pats neļāva tādām vaļu. No jaunā serafu karotāja staroja miers. Mierinājums?

Gaidīt vienmēr ir grūti, it sevišķi, ja nezini, ko gaidīt. Biedru sarunas rītausmā to apliecināja. Ereijass klausījās un beidzot arī iesaistījās notikušā apspriešanā, - Varbūt esam netīši apdraudējuši visu Astindelu, varbūt viena eņģeļa gājiens cauri Vārtiem nogalina daudzas dzīvas būtnes citās pasaulēs, varbūt notiek kas cits, ko nespējam pat iedomāties. Valdnieks noteikti to zina, bet mēs esam vienkārši Pirmo Soli sasnieguši muļķi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

160 Lapas V   1 2 3 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 29.03.2024 08:11