Tumsas kalpi [C] [Pabeigta], Nost ar labo! Dodiet ceļu tumsoņiem! Opcijas

[novemberunge]

Man atkal ir garlaicīgi un tas protams nozīmē ka ir tapusi jauna LS!!!
Tātad te būs mazliet par to kas un kā notiksies:

Pieteikšanās
Pieteikšanās notiks ATD sadaļā. Jūs iesūtīsiet tur savu tēlu aprakstus un gaidīsiet, kad es tur iepostošu atbildi vai jūs varēsiet piedalīties.

Mazliet par salu, kur viss notiksies.
Salu sauc Lavēlija. Tā ir plaša, skaista zeme ar burvīgu un pārsteidzošu dabu. Ziemas Lavēlijā ir īsas, bet bargas. Tās ilgst vienu mēnesi un atnes daudz sniega, sala un ledus. Vasaras ir garas un diezgan siltas. Tās parasti ir saulainas, bet itin bieži līst lietus. Lavēlijā ir daudz pļavu, mežu, kalnu un ezeru, un upju. Pļavas visu vasaru ir pilnas ziedu, tikai retās ir tukšas un tajās aug pelēka zāle. Meži ir kā jau meži- pilni vecu,skaistu koku. Gandrīz visi kalni ir ļoti lieli un ar sniegotām virsotnēm, kurās sniegs nekad nenokūst. Upes un ezeri ir pilni ūdensļaužu un nāru.
Lavēlijā ir maz pilsētu, bet tās ir ļoti lielas. Lūk te tās būs:

Dafa- cilvēku pilsēta. Tā ir arī galvenā tirzniecības vieta un svešādas būtnes ir pavisam ierasta lieta.
Liondra- elfu pilsēta. Pilna laimes, prieka un dailes. Reti kad kāds ieklīst.
Ūraja- visu pilsētu pilsēta. Ūraja ir tā vieta kur satek kopā visas rases, kur jautrība iet vaļā dienu un nakti.
Oriadne- ļaunuma un tumsības pilsēta. Mūsu mājas.

Par mūsu pilsētu- Oriadni

Oriadne kā jau minēju ir ļaunuma un tumsības pilsēta. Šeit vienmēr valda tumsa un vienīgās gaismas nāk no ķēniņa pils. Pilsēta ir iekārtota visai dīvaini. Pa vidu tai atrodas ķēniņa pils, kurā mitinās tumsas karalis ar saviem padotajiem. Apkārt pilij ir smēdes, staļļi un visas pārējās saimniecības ēkas. Tad seko vietējo iedzīvotāju mājās, kuras visas ir tumšas un ievieš šausmas. Visbeidzot pilsētu apskauj melna akmen sēta. Pilsētā ir tikai viena ieeja- vārt, kas atrodas sētas ziemeļu pusē.

Kas tad tie "mēs" esam?

Mēs esam tumsas radības, kas kalpo ķēniņam. Mums katram ir savs rangs un mēs katrs esam indivīds ķēniņa acīs. Viņš nepalaiž garām neko.

Visbeidzot pieteikšanās anketa

1)Vārds
2)Rase
3)Rangs
Iespējamie rangi:

Karaļa pareģis(1)
Karaļa pareģis visu laiku tup pilī un mūsu ceļojumos nepiedalīsies. Viņš sniegs mums atbalstu, kad būsim mājās. Pareģis vienlaikus pilda arī karaļa padomdevēja pienākumus. Viņš ir karaļa labā roka.
Ieroči: neviens
Maģiskās spējas: 3, neieskaitot pareģošanu

Bruņinieks(2)
Bruņinieks ir otrais aiz pareģa. Viņš piedalās karos un palīdz karalim ar kauju stratēģijām.Viņi ir spēcīgi un liesliski pārvalda zobencīņu.Ja karalis saslimst kāds bruņinieks noteikti ir tas kas ieņem viņa vietu uz slimības laiku. Bruņinieki ceļojumos piedalīsies.
Ieroči: noteikti zobens un vēl 2 ieroči
Maģiskās spējas: nav

Spiegs(1)
Spiegs ir karaļa acis un ausis. Viņš ir apveltīts ar lieliskām dzirdes un redzes spējām, kā arī pieprot labi maskēties. Spiegu uzdevums ir izspiegot citus un piegādāt ziņas karalim. Spiegs varēs doties mums līdzi ceļojumos.
Ieroči: 2
Maģiskās spējas: viena, ne īpaši liela

Mags(2)
Mags ir karaspēka maģiskais atbalsts. Viņam parasti ir lieliskas maģiskas spējas un viņš ir ļoti gudrs. Mags nereti izpalīdz pareģim ar padomu sniegšanu karalim. magi varēs doties ceļojumos.
Ieroči: tikai zizlis
Maģiskās spējas: 4

Civiliedzīvotājs(3):
Viņam nav lielas nozīmes karaļa dzīvē vai valdīšanā. Viņš ir parasts iedzīvotājs kuram neinteresē kas notiek karaļa pilī. Civiliedzīvotājs varēs doties mums līdzi.
Ieroči: 1
Maģiskās spējas: 1

4) dzimums
5)Izskats(vēlama bilde)
6) vēsture(OBLIGĀTI)

Mūsu uzdevums:
Nu rodas jautājums- ko tad mēs darīsim, va ne? Mēs pildīsim valdnieka uzdotos uzdevumus un dosimies grūtos ceļos. Dažreiz nāksies arī pasēdēt mājās.

Nu, tad tā izlasiet šito garo penteri un lūdzu piesakieties ATD sadaļā. Ja ir kādi jautājumi sūtiet man PZ.

[novemberunge]

OOC: Kā jau redzat spēle ir sākusies!

Bija pēcpusdiena, bet gandrīz nekas par to neliecināja. Vienīgi saule, kura Oriadnē nekad nespīdēja iesārtoja debesis asins sarkanas. Karaļa pils viesu zālē valdīja kapa klusums. Vienīgo troksni sacēla kāds jauns bruņinieks, kas soļoja šurpu turpu pa melnā marmora grīdu. Viņa zābaki baismīgi klaudzēja. Zālē atradās tikai akmens galds un krēsli ap to. telpā bija tikai viens logs, pa kuru varēja redzēt kā atveras un aizveras varenie Oriadnes vārti. Uz viesu zāli veda milzīgas koka durvis. Tās atvērās un pa tām ielidoja mazs, sarkans velnēns- vēstnesis. Magi un spiegs tūlīt ieradīsies, ser. tas klusi nočiepstēja, trīcēdams bailēs. Perfekti! Vari pateikt valdniekam, lai tas gatavojas uzrunai. Sivers joprojām soļodams teica. Protams, ser! velnēns nočiepstēja un aizšāvās prom ar lielu steigu. Sivers pārstāja soļot un pameta acis uz logu. Tālumā mirdzēja asins sarkanā saules gaisma. Kur viņi kavējas? Sivers nosūkstījās un apsēdās pa labi no valdnieka troņa. Tas bija viņa krēsls un bruņinieks ļoti lepojās ar to. Tikkai valdnieka pareģim vēl bija iespēja sēdēt tik tuvu pašam karalim. Sivers noslēpumaini un lielīgi pasmaidīja.

[Idril]

Artemīda piejāja pie pils. Viņas sarkanbrūnie mati plīvoja vējā. Viņa ne pirkstu nepakustinādama plaši un ar troksni atvēra smagās pils durvis. Viņas stāvs uz pustumšā fona izskatījās valdzinoši draudīgs. Viņa iesoļoja pilī un augstpapēžu ādas kurpju papēdīši klaudzēja pret grīdu. Kad viņa bija lepni un cirtām plīvojot iesoļojusi iekšā uzvirmoja vējš un durvis atkal aizcirtās. Viņa ar tumšo acu skatienu nopētīja bruņinieku.

[aFēra]

Flēra sakļāva spārnus un pikēja. Tad, atkal tos lepni papletusi, ar elegantu pietupienu nosēdās, tieši pretī Oriadnes vārtiem. Vārtus vaļā karaliskajam spiegam! Flēra nokliedzās uz velnu. Tiks izpildīts! Velni paklanījās un ielaida viņu iekšā. Lepni pārsoļojusi pāri tumšajam laukumam, viņa iegāja gaismojošajā pilī un plaši atvērusi lielās zāles durvis, kuras drūmi iečīkstējās, viņa tās arī aizcirta aiz sevis. Lepnā gaitā viņa tuvojās tronim. Pa labi no tā sēdēja bruņinieks, Sivers, kas kaut ko sparīgi domāja un pie sevis smaidīja. Flēra ieskatījās Sivera prātā un ieraudzīja pietiekoši, lai nosmīnētu. Tad, piegājusi pie bruņinieka troņa pieliecās nelielā reveransā. To prasīja pils etiķete. Kur ir karalis? Flēra strupi pajautāja, nepievērsdama uzmanību Artemīdai.

Šo rakstu rediģēja Kurpiite: 09.10.2004 20:21

[novemberunge]

Beidzot kāds ir ieradies! Sveicinātas! Sivers piecēlās kājās un zemu paklanījās. Tāds nu bija bruņinieku kodekss- uzvesties galanti jebkurā situācijā.Sivers norādīja uz Artemīdas un Flēras vietu un teicaSēdieties! Es jau aizsūtiju vēstnesi pēc karaļa.Viņam vajadzētu būt klāt kuru katru mirkli. Tāpat arī pārējiem. Sivers teica un apsēdās. Viņš nopētīja Artemīdu un tad Flēru. Sirdī atkal uzvandījās vecā piedzīvojumu kāre.

OOC: Kurpīt, mans tēls ir bruņinieks. Tekstā, kur es stāstīju, ka Siveram ir liels gods sēdēt pie karaļa bija domāts ka tur var sēdēt tikai viņš un pareģis.Ceru, ka saprati!

Šo rakstu rediģēja Mia Mirra: 09.10.2004 20:17

[Idril]

Artemīda nopētija bruņinieku. Sveicināts! Artemīda nevērīgi noteica, nedz viņa rasījās kādam klanīties, pat karalis labā garastāvoklī mēdza respektēt šo viņas vēlmi, bet sliktā garastāvoklī Artemīda parasti negadīojās viņam ceļā, nedz uzklausīt pavēles Es sēdīšos, kad gribēšu! Neiesaku uzsākt jaunu vaļasprieku pavēlēšanu man! Artemīda ledaini noteica. Artemīda palūkojās apkārt aizsoļojusi līdz durvīm ar pamatīgu vēju tās atvēra un ieielpoja svaigu gaisu.

[Nemesida]

Arii Stey sanjeemusi zinju, steidzaas uz karalja... emmm pili..? Oriadnes nakts valdzinaaja Stey. Vinja dievinaaja pastaigaaties pa pilseetu taas tumshaakajaas stundaas, bet shoreiz vinja nevareeja ilgi kaveeties. Driiz arii vinja atveera zaales durvis un ledaini noskatiija katru no klaatesoshajiem. Vinjas sejaa nevareeja maniit ne kripatinju emociju. Vienmeer nopietna...vienmeer vienaldziiga...
-Esiet sveicinaati,-vinja nochuksteeja un gaidiija, kameer vinjai kaads ieraadiis vietu, kur apseesties.

[novemberunge]

Sivers pasmaidīja. Kā es mīlu sievietes ar ledainu raksturu... viņš nodomāja un atkal pieleca kājās, jo zālē bija ienācis vēl kāds. Sveiki, sveiki! Drīkstu jums ierādīt vietu? Nu, tad lūdzu. viņš teica Stey un norādīja uz krēslu. Sivers atkal apsēdās. Viņš sāka pētīt Artemīdu atbalstīdams zodu rokā. Tas nozīmēja, ka viņam šī ledainā sieviete interesē. Jau atkal uznāk piedzīvojumu kāre,Siver? viņš pats sev notdomāja un nopūtās.

[aFēra]

[OOC: Raksts tika rediģēts, paldies ]

Flēra apsēdās viņai vēlētajā krēslā un pie sevis nodomāja Izlēcēja. Kur ir karalis? viņa vēlreiz noprasīja un apskatīja pils zāli. Uz griestiem sēdēja pāris siksspārņu, daži lidinājās. Zirnekļu tīkli, pa kuriem lodoja zirnekļi, iepītas mušas... īsāk sakot viss kā vienmēr. Flēra pie sevis nosmīnēja un piekārtoja savus spārnus. Pavērusies pret Siveru, viņa nopētīja viņu. Labi iekārtojies, es tā skatos. Viņa konstatēja. Kopš pēdējā laika, kad tevi redzēju. vēl piemetinājusi viņa pagriezās pret atvērtajām durvīm. Svaigs gaiss, nebija iespējams šajā tumsas pilsētā. Apkārt uzmutuļoja miroņu dvaka. Un ienāca Stey. Vai ir jēga izsmiet arī viņu? Nē. viņa nosmīnēja un atkal pavērsās pret Siveru.

Šo rakstu rediģēja Kurpiite: 09.10.2004 20:31

[novemberunge]

Hm... Es arī sāku uztraukties, kur karalis ir palicis. Vai tik tas vēstnesis nav atkal nomaldījies. Es viņu uz lēnas uguns izcepināšu, ja viņš atnāks bez karaļa! Sivers sažņaudza dūres. Iekārtojies esmu labi. Pat ļoti labi! viņš piebilda un atglauda no sejas sudrabainos matus.

[aFēra]

Gribētu gan, es redzēt to cepināšanu, viņa iesmējās un nopētīja Siveru vēlreiz. Kaut bruņas liedza redzēt ķermeni, viņa manīja glīto seju. Flēra uzlūkoja Artēmīdu. Stalta, asa - īsta kreiču dāma. Kreicene. Toties Stey bija visa ļaunuma - pīķa dāma. Pīķene. Saderīgi, un tomēr atšķirīgi. Un, kas esmu es pati? viņa iedomājās un nosmīnēja. Es esmu īpašā, tāda, kādas nav bijis un nebūs. Es esmu neredzamā dāma. Spiegs. Flēra pārmeta kāju pār kāju un gaidīja karali, ik palaikam vērodama zirnekli, kas palēnām tuvojās Siveram.

[aglos]

Karivs nejutās gluži ērti ejot iekšā karaļa pilī. Tā nebija viņam īstā vieta. Ienākdams melnajā viesu zālē viņš paklanījās šīs zemes varenajie. Sveicināti viņš teica, un redzēdams sev pievērstos vēsos skatienus turpināja Mani sūtīja jums pvēstīt par svētvietu, ko netīšām uzgāju mežā. Tā bija veltīta enģelim Hiro. Tur sapulcējušies ļaudis svineja svētkus - pušķoja svētnīcu, mielojās ēdieniem un atstāja tos arī svētnīcā. Karivs nobeidz savu stāstījumu un vērās ap galdu sēdošajos ļaudīs.

[novemberunge]

Oho! Svētnīca tu saki? Sivers ieinteresējies pabīdījās nedaudz tuvāk. Nāc, sēdies. Sagaidīsim karali un tu varēsi visu izklāstīt sīki un pa detaļām. Sivers teica un nepiecēlies norādīja uz brīvu krēslu. Karivs apsēdās. Pa lielajām durvīm ielaidās divi mazi velnēni ar taurītēm un nogaudoja spalgu dziesmu. Tad pa durvīm ienāca karalis. Viņš bija tērpies melnās drānās, aprakstītās ar senām un ļaunuma pilnām rūnām. Zem kapuces rēgojās asi un caurcaurēm ļauni sejas vaibsti. Tumšajā sejā it īpaši izcēlās sarkanās, uguns pilnās acis. Sivers pieleca kājās un paklanījās. Vari man neklanīties Siver. Esmu tev to jau iepriekš teicis. Karalis stāvēdams durvīs salti teica. Viņa balss bija ledaina un auksta. Tā ieviesa visā dzīvajā šausmas un bailes. Vienīgi viņa padotie bija pieraduši pie šī ledusaukstā toņa. Citi parasti dzirdot viņa teiktus vārdus nodrebēja. Sivers apsēdās. Karalis lēni aizsoļoja līdz savai vietai un apsēdās. Mazie velnēni viņam sekoja un nostājās katrs savā krēsla pusē. Karalis iekārtojās ērtāk.Stāst, lūdzu visu ko redzēji. viņš teica Karivam un viņa acis iegailējās. Mazie velnēni sāka drebēt.

[aglos]

Jūsu majestāt, Karivs vēlreiz atstāstīja savu stāstu, sakopodams domas, kas bija pajukušas kur nu kurā līdz ar karaļa ienākšanu, tā bija koka celtne, grebumiem rotāta, un tur sanākušie ļaudis pušķoja to ar zaļumiem. Viņi dziedāja, līksmojās, ēda un atstāja ēdienu arī svētnīcā. Es varu parādīt ceļu uz to vietu, ja tas vajadzīgs.

Šo rakstu rediģēja aglos: 09.10.2004 21:28

[novemberunge]

Lieliski! Lieliski! karalis noteica ar nelielu gandarījumu balsī. Mani dārgie kalpi, es jums dodu uzdevumu atrast šo svētnīcu un iznīcināt to. Tā valdniece ir nolēmusi mūs iznīcināt un es to nekādi nevaru pieļaut!Tu, Kariv, rādīsi viņiem ceļu. Tas arī viss. Man ir citi darbi darāmi. viņš piecēlās no krēsla un aplūkoja visus. Siver, ceru ka tu uzvedīsies labi un ceru arī uz perfektu uzdevuma izpildi. Skaidrs? karalis salti vaicāja. Sivers dedzīgi pamāja ar galvu. Karalis pašapmierināti pasmīnēja un izsoļoja no zāles. Mazie velnēni noķērca to pašu dziesmu,ko iepriekš kad valdnieks bija ieradies un pazuda. Sivers domīgi aplūkoja katru pēc kārtas.

[aFēra]

Flēra pavadīja karali ar skatienu. Tiklīdz aiz velnēniem un karaļa aizcirtās durvis, viņa pavērsās pret Siveru. Dosimies tūlīt vai vēlāk? viņa viņam pajautāja. Tad, piecēlusies Flēra piegāja pie Sivera un notrieca zirnekli lejā. Melnā atraitne... jums būtu nedaudz jāpadomā par savu drošību. Tāds mazs, bet spēj notriekt pat vērsi... viņa iesmējās un atkal apsēdās sev domātajā krēslā.

[OOC: cenšties lūdzu, tā palēnāk.Esmu slima un laikam vēlreiz iepostot varēšu tikai rīt... ]

[novemberunge]

Ko? Āaa... Tas. Mani nevar tik viegli notriekt, bet paldies par brīdinājumu. Es domāju, ka dosimies ceļā vakarā. Pa dienu ceļot ir grūti,jo ārpus pilsētas dienā spīd saule. Sivers teica rūpīgi nopētot katru. Viņš pēkšņi atcerējās, ka trūka karaļa pareģa. Pats vainīgs... viņš nodomāja un salika rokas pirkstus kopā veidojot ar tiem tiltiņu.

[Nemesida]

OOC; man neradaas veelme lasiit visus rakstus taapeec izlasiiju tikai dazhos pirmos peec mana posta...

IC:
Stey neapdaavinaaja klaatesoshos ne pat ar sveicienu, bet tikai apseedaas noraadiitajaa vietaa. Magu skola bija paarveertusi vinjas dziivi. Kaadreiz vinja bija cilveeks, bet tagad sho faktu vareeja apshaubiit...

[novemberunge]

OOC: Vajadzētu izlasīt, Bezcerība. Šo telpu tikko atstāja karalis un viņš deva mums pavēli.

IC: Sivers nopētīja Stey un uzlika zodu uz izveidotā pirkstu tiltiņa. Viņš izskatījās garlaicības mākts un nedzudz sapņains. Sivers nopūtās un sāka pētīt griestus, itkā tur norisinātos kautkas īpašs un aizraujošs.

[Idril]

Artemīda nebija pakustējusies ne soli no durvju ailes. Ledaini nopētījusi apkārtni viņa nodomāja Bailuļi. No saules var noslēpties jebkurā ēnē un zem jebkura mākoņa! Artemīda pašapmierināti nodomāja karalis bija aizgājis un acīmredzot saule bija norietējusi un Artemīda noteica Saule ir norietējusi varam doties ceļā! Viņa izgāja pa durvīm un veikli uzkāpa mugurā saam zirgam. Zirgs bija nesavaldīgs, bet pietika ar Artemīdas skatienu, lai tas kļūtu rāms.