Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 03.03.2004 15:43

Tauta! Man te ienāca prātā uzjautāt jūsu domas par to, ka redz ir izteikts tāds vieduoklis, ka latvieši savā mitoloģijā jau visu aizguvuši esot no kaimiņiem - pusi no kaimiņiem somugriem, pusi no slāviem, vēl tam pa virsu pamatīgs krietietības slānis uzgāzts...un ka vispār tādu latviešu nemaz neesot...

MAn gan liekas ka kādam tā apgalvot (ar pirkstu nebakstīšu kam) ir izdevīgi kādu sev savtīgu mērķu labad....

Iesūtīja: Martins ; laiks: 03.03.2004 15:55

Man gan gribeetos jautaat tev, ser Kedrik, un jums, klaatesossie - ko juus vispaar zinaat par latviessu mitologgiju un igaunnu un krievu u.c. kaiminnu tautu mitologgijaam? Man domaat, Kedrik te nav iistaa vieta super virspuseeji apspriest jautaajumu kas ko no kaa ir aizguvis vienkaarssi taapeec, ka sseit neviens nav pietiekami informeets par apspriezzamajaam lietaam. Dodies vien atpakall uz veestures un filozofijas fakultaati un uzdod sso jautaajumu tur Un pirms tu iebilsti - tas nav uzbrauciens, bet konstruktiivs ieteikums. Manupraat sseit tiessaam nav iistaa vieta.

Iesūtīja: Sigfa ; laiks: 03.03.2004 15:59

smagi sasaapeejies jautajums? Nu, njemot veeraa, ka veesturee esmu knapi sekmiigs un, ka kedriks ir veestures skolotaajs, tad atljaushos tikai izteikt savu viedokli... bet latvieshu mitologjija jau bija izveidojusies taada kaadu paziistam veel pirms kristietiibas ienaakshanas... Noteikti ir jaabuut kaadai liidziibai ar kaiminjvalstiim, vai, pareizaak, tautaam, jo cilveeki noteikti neseedeeja uz vietas, vinji celjoja, migreeja no vienas teritorijas uz otru un taadejaadi tautu dazhaadas mitologjijas samaisaas, vismaz kautkaadaa noteiktaa regjionaa mitilogjijas buus ljoti liidziigas. Piemeeram pashlaik mitologjijas ir jau tik ljoti samaisiijushaas, ka palikushas tikai paaris ieveerojamas religjijas (Kristietiiba un Budismas, vai kaavinjtursauc). Noteikti arii latvieshiem ir bijusi sava, savaadaaka un atshkjiriiga religjija.

Martin: bet, apspriest tachu var, ne? manupraat vinjam vnk intereseeja shejienieshu viedoklis.

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 03.03.2004 16:16

Martin, nu kaa tu taa Neviens jau neprasa mums zinaatnisko darbu rakstiit, ja jau shis te ir ielikts, tad laikam jau tomeer cilveeku interesee arii muusu viedoklis, kas nav profinji
Es nedomaaju, ka taadas latvieshu kultuuras nav vispaar, es domaaju, ka vienkaarshi Baltijas valstu kultuuraam ir kopiiga izcelsme, saakot jau ar teiksim Narvas kultuuru, kurai LV bija divi apakshtipi Osas un Saarnaates (neesmu iisti paarliecinaata par nosaukumu atbilstiibu). Pie tam, latvieshi senaak nepastaaveeja kaa taadi, vinji paarnjeema citu kultuuras un taas nedaudz papildinaaja, piemeeram, kjemmes bedriishu kultuuru, taas elementi sapluuda kopaa ar LV kultuuru.
Pirmais taads kultuuras raksturojums, kuru es atceros no graamataam, bija tas, ka kaut kaads tur (sorry, man ir slikta atminja uz vaardiem) sengriekju veesturnieks bija aprakstiijis baltu kultuuru saistiibaa ar dzintaru, tam bija interesants apziimeejums- "izsviedreetais metaals" Tur bija baltu cilshu nosaukumi, bet tie veel, protams, nebija latvieshi. Cik es zinu, tad tieshi atseviskji kultuuras elementi ciltiim, kas dziivoja tieshi LV teritorijaa, paraadiijaas dzelzs laikmetaa. Nu tas taa par kultuuru, bet par mitologiju-es uzskatu, ka atkal ne visai izdevies apgalvojums, bija jau kopiigi elementi, bet ne aizguvumi, seviskji jau atskjiriigaas ieziimes bija no 13.-17 gs., varbuut cilveekiem taads priekshstats radaas, jo dalja latvieshu iepluuda citaas tautaas un otraadi, un konsolidaacija LV notika tikai kaut kaadaa 17. gs. Un es sapratu, ka tieshi otraadi, Latvija par spiiti kariem un citu tautu ietekmei ljoti ilgi saglabaajusi savu kultuuru un reizee arii mitologiju, kaut vai ja palasa taas pashas hronikas, tur ir aprakstiits par ticiibu utt.

Iesūtīja: Martins ; laiks: 03.03.2004 16:17

Sigfa. Manupraat ir nenopietni prasiit viedokli jautaajumaa, kuraa ir skaidrs, ka aptaujaajamie ir pilniig vai dalleeji nekompetenti. Protams, buus viedoklli. Un buus apspriessana. Taccu saliidzinot ar ssos jautaajumus tiessaam paarzinossu cilveeku viedoklliem un apspriessanu, teiktais buus grassa veertiibaa. Tik pat labi es (buudams unix sisteemu administrators) vareetu pajautaat juusu viedokli par buutiskaakajaam atsskkiriibaam starp Debian un Mandrake Linux distribuucijaam un gaidiit, ka man ko dizzi sakariigu pateiks. Ja es gribeetu sannemt sakariigu atbildi, tad es jautaatu speciaalistiem!

Var jau buut, ka Kedriks sakariigas un reaalaas zinaassanaas pamatotas atbildes sannemt neveelaas, bet kaapeec tad jautaat? Noskaidrot "tautas" viedokli jautaajumaa, kuraa "tauta" visai maz sajeedz? Jeb vai es par zemnu noveerteeju ssejieniessu vispusiigaas zinaassanas mitologgijaa, kultuuras veesturee, etnologgijaa un veel citaas nozarees, kuras buutu vismaz pusliidz jaapaarzina, lai saturiigi atbildeetu uz jautaajumu "cik lielaa meeraa latviessu mitologgija ir ietekmeejusies no kaiminntautu mitologgiskajaam sisteemaam?"

Iesūtīja: Hareki ; laiks: 03.03.2004 16:47

Nez vai būtu korekti runāt par kaut kādu Baltijas valstu kultūru, ja to attiecina uz mitoloģiju. (Galu galā, kad gan radās Baltijas valstis - kāda tur mitoloģija 20. g.s) Par baltu ciltīm jau nu savādāk.
Pašā mitoloģijā gan es nejūtos pietiekami stipra, lai varētu par to kompetenti spriest. Tomēr ja nemaldos tad latviešu mitoloģija jau diezgan stipri atšķiras no senprūšu mitoloģijas, kurai vajadzētu būt diezgan tuvai latviešu mitoloģijai, nemaz nerunājot par latviešiem tālākām tautām, lai gan jau, ja nemaldos, Auseklis (bet stipri iespējams kļūdos), bija pamanījies sastādīt latviešu mitoloģiju pēc senprūšu parauga - tad nu tur latviešiem visādi Potrimpi nez no kurienes uzradās

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 03.03.2004 16:53

Mhm, Geta, sorry, es nepareizi izteicos.. Vajadzeeja buut toreizeejaa Baltijas teritorijaa, nevis valstiis.
Un par tiem ausekliishiem.. Mums kultuuras veestures skolotaaja kaadreiz paraadiija senlatvieshu simbolus saliidzinot ar senindieshu simboliem..Godiigi sakot, man zhoklis atkaaraas, tik ljoti vinji bija liidziigi. :blink:

Iesūtīja: Sigfa ; laiks: 03.03.2004 16:54

Martin: man atliek tikai piekrist. Tas taa tieshaam ir, bet neko nosodaamu kedrika riiciibaa tik un taa nesaskatu =]

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 03.03.2004 17:05

Nu re! Velns tomēr nav tik melns kā viņu mālē! Tautai IR ko teikt šajā sakarā! Reiki - Tu mani patīkami pārsteidz! Hmmm...Martin, a kāpēc man neizmantot iespēju uzdot jautājumu par to, kas man interesē? VFF baidos ka tāpatās pusei tas neinteresēs jo ir redz "aktuālākas" jauno laiku problēmas jāaplūko...

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 03.03.2004 17:58

Nu man tas tiešām no sirds priecē, ka vismaz manu nelaimīgo personu kas uzdrošinājusies aizskart tik NOPIETNU tēmu šajā NENOPIETNAjĀ forumā, kāds tomēr aizstāv... ko tad nu es.... es iešu uz mežu nosalt....jā jā...Cibiņu pasveicināšu!

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 03.03.2004 18:20

Ai, ko niekus. Protams, ka sava mitologjija ir. It sevishkji, ja runa ir par agriino dabas mitologjiju, kura man savaa zinjaa fascinee visvairaak - respektiivi dabas objektu pieluugshana. Piemeram, pieluudzam strautu, vai ozolu, vai lielu akmeni. Un ne jau taapeec, ka kaadaa no vinjiem dziivotu kaada dieviiba, vai arii tas buutu taas pienjemts teels, bet vienkaarshi, pasha objekta deelj.

Dazhi izvirza teorijas, ka saakotneeji Latvijas teritorijaa domineeja matrocentriska mitologjija (ar ljoti daudzaam "maateem": zemes maate, mezha maate etc.) Un arii Laimu un klasiskajiem iemiiljotajiem simbliem - krupjiem, zalkshiem un citiem jaukiem radiijumiem. Bet peec tam ienaakot baltiem shajaas teritorijaas - izteiktaaka kljuva patrocentriskaa (mhmz, vai es shos terminus te pashlaik pareizi rakstu vai ne?) ar Peerkonteevu, kaa galveno dieviibu. Un citiem kadriem.

Iesūtīja: Yume ; laiks: 03.03.2004 18:36

Nu par mitologiju es nerunaashu, jo uzskatu ka neesmu paaraak kompitenta shajaa jautaajumss, liidz es buusha paarliecinaata par to ka zinu to pietiekoshi daudz, es noteikti te izteikshu savu viedokli, pashlaik vairaak par pamatiem nezinu..
Bet varu izteikties par to ka latvieshiem neesot savas kulturas.
Tiktieshaam, ir cilveeki, kas uzskata ka mums nav un nebija savas kulturas un mitologijas, piemeeram mans teetis pilnaa nopietniibaa uaskata ka kamer neatnaaca krievi- latvieshi dziivoja kokols... bet nu protams tad atnaac dizh iekarotaaji un noneema muus dumjos no kokiem, iedeva mums arklus un pamaaciija kaa straadaat.. savaadaak sakot, paradiijaas verdziiba.
Lai cik tas nebuutu skumji, mans teetis nav vieniigais kas taa uzskata, lielaakaa dalja krievu un pat latvieshu neko nezin par latvieshu veesturi vai mitologiju, t.i. nezin vispaar neko, jo padomju laikos tas netika maaciits. Un padomju priekshstats jau nekur nepazuda arii muudsienaas, tiktieshaam ljoti daudzi jaunieshi arii muudsienaas neko nezin par valsti kuraa dziivo, vinjus tas neinteresee. Bet skolaa veestures stundas bija vienkaarshi noguleetas.. peec principa "man to naakotnee nevajadzees"

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 03.03.2004 19:40

Khm-hmm..Interesantas vesijas..Protams, tikpat labi jau var teikt, ka taa pati akmens pieluugshana ir aizguuta no skandinaaviem.. Tais pashaas zviedru pasakaas vai miitos tika aprakstiits, ka stiprs cilveeks ir kaa akmens, vinjiem tika pieskjirti vaardi Topaals, Graniits utt. (ceru, ka latviski iztulkoju pareizi) Bet nu to, ka vinji to no skandinaaviem aizguva tomeer stipri shaubos. Cik es zinu, tad vispaar visvairaak skandinaavi muusu priekshtechus itekmeeja vikingu ekspansijas laikaa.

Sorry, ja kljuudos, varat vainot manu slinkumu mekleet papildmaterialus

Un Yume- jaa, njemsim par piemeeru to vaacieti, vinjsh uzskatiija, ka LV nav pat dzeramaa uudens, visi ir bomzhi. Un arii aarzemju chatos, ja kaut kur ieeju, paarsvaraa vai nu nezin, kas ir LV, vai arii zin kaa Padomju Savieniibas sastaavdalju. Un valda uzskats, ka pirms iekljaushanaas taas sastaavaa latvieshiem nebija nekaadas kultuuras un valsts bija taadaa pat liimenii kaa Aafrikas ciems pirms kolonizaacijas. Varbuut es ne ar tiem cilveekiem runaaju, jo viena meitene no shtatiem pat vareeja diezgan preciizu Baltijas valstu veesturi pastaastit..Bet vinja bija entuziaste gjeograafijaa..

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 03.03.2004 20:17

Nee, nee, Tevi ir pilniiga taisniiba, Reiki, aarzemees biezhi vien par Latviju nezina neko, iznjemot briinumlietas. Kad biju kaadreiz Vaacijaa un dziivoju aarzemju gjimenee, dazhu citu manu draugu vaacieshu gjimenes, uznjemot tos maajaas, pastaastiija, kas ir televizors un ko tas dara.

Bet te jau ir runa par Latvijas teelu un asociaacijaam pasaulee (par to starp citu vakar arii Streipa raidiijumaa praatuljoja zhurnaalisti). Mitologjija ir tomeer kas cits.

Nu, jaa un taa akmens vai koka pieluugshana, es domaaju ir taads viens no vispaar mitologjiskaas domaashanas izpausmes veidiem. Respektiivi no pashiem saakotneejiem.

Iesūtīja: Yume ; laiks: 03.03.2004 20:26

Uzdroshinaashos pateikt to, ka visaam kultuuraam sakotneeji bija dabas un taas paradiibu pieluugshanu, var nemt par piemeeru jebkubu kultuuru un taas dieviibas, vinjas noteikti buus saistiitas ar dabu... tad jau sanaak ka ne vieni vien latvieshi bija bez savas mitologijas, bet arii visi paarejie, sanaak ka visi chiepa no kaadas vienas loti attistiitas kultuuras, kura to visu izdomaaja... tasa tachu ir absurdi, tas noziimee tikai to ka kutluuras var attiistiities vienaadi, nesaskaroties viena ar otru. Tas ka actekiem ir miits par lieliem pluudiem, nebuut nenoziimee ka vinji ir aizneemushies to no kristietiibas..

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 03.03.2004 20:38

Yume..Man liekas, ka acteku religjija, cik manas necilaas veestures zinaashanas ljauj man atcereeties, pastaaveeja jau pirms kristietiibas, taa kaa pieraadiit jau neko nemaz nevajag. Patiesiibaa kristietiiba vienkaarshi naaca kaa savdabiigs organizaacijas veids, cilveekiem vajadzeeja kaut ko, kam ticeet, nevis kaut ko haotisku, bet stabilu, un daudzi taapeec pienjeema kristietiibu un taas novirzienus. Es, protams, nerunaaju par krusta karu ideju, slepkavoshanu itkaa ticiibas vaardaa, lai gan patiesiibaa vairaak deelj iedziivoshanaas kaares un piedziivojumiem. Es runaaju par to, ka arii muusdienaas kristietiiba rada kaut ko stabilu, jo, ja taa padomaa, kam var uzticeeties muusdienaas? Draugiem? Valdiibai? Darba deveejiem? Nav garantijas, ka vinji sapratiis un uzklausiis. Toties vismaz religijaa rodas paarliciiba, ka Dievs vienmeer sadzirdees tavas luugshanas...
Pie tam- tieshi ar kristietiibas ievieshanu sekoja strauja kultuuras un sabiedriibas organizacijas attiistiiba.

*Sorry par offtopic`u, bet interesanta diskusija izveersaas. Varbuut vajadzeetu jaunu pavedienu uztaisiit *

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 03.03.2004 23:11

Njā, lai gan neesmu specs etnogrāfijā, vēsturē un ķemmītes- bedrīšu tehnikā, tomēr atļaušos izteikt savu necilo viedokli. Kurš ir radies, studējot latviešu folkloru. Protams, neuzdrošinos apgalvot, ka pārzinu pat 10 daļu no latviešu folkloras un mitoloģijas, tomēr zināms priekšstats ir radies. Ļoti labs priekšstats, es jums teikšu.
Man tīkas tā doma par daudzajām seniskajām mātēm, dabas gariem, un Māru un Laimu kā vieliskā - garīgā pretnoststījumu vai, pareizāk sakot, simboliem. Pērkons gan, manuprāt, ir tik par sens, kā Mātes, un Dievs arīdzan - jā, un kur nu vēl kopīgā šī vārda sakne teju vai visām IDE tautām... Man tīkas filozofija, kas lasāma latviešu tautasdziesmās, pasakās un teikās. Es uzskatu, ka mūsu senči paši bijuši tik gudri, lai līdz tam aizdomātos, un protams, ka kaut kādas idejas viņi aizņēmās no kaimiņiem, pārveidojot savā gaumē. Un man ļoti tīkas, ka latviešu kultūrā blakus Svētajai Divvienībai - dziedāšanai un strādāšanai, kas tiek apzelētas vai visur, kur vispār kultūra tiek pieminēta, ir liekama trešā - humora izjūta.

Mēs labi ļautiņi,
Jūs arī labi,
Nu mēs viens otru
Gānīsim.

Iesūtīja: Arwen ; laiks: 04.03.2004 09:24

Mums latviešu valodas skolotāja vienreiz lasīja kā mūsu valodas vārdi sakrīt ar indiešu vārdiem. Piemēram Māra indiešiem ir kaut kāds tur dēmons .

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 04.03.2004 10:24

Nu, te es varu ieteikt http://www.probert-encyclopaedia.co.uk Tur ir arī mitoloģijas enciklopēdija. Nav liela, tas gan, un visādas muļķības arī tur ir vairumā, bet īsam ieskatam noderēs.
(iesaku sameklēt Laimu un tad uzklikšķināt uz Baltic es biju gar zemi aiz smiekliem! un tas labi ilustrē Andzas Arrdh domu par vidēja ārzemnieka izcilajām zināšanām par Latviju. Starp citu, man šķiet, ka viņi arī savējās kultūras vēsturi nezin ).

Iesūtīja: Aziren ; laiks: 04.03.2004 10:46

Neesmu izlasiijis visus iepriekšējos komentus, bet teikšu tā........
Latvieši piedr pie Baltu ciltīm, Balti piedr pie Indoeiropiešiem un tā tālāk............
Visai eiropai ir vienādas taustas pasakas un mitoloģija arī ir vienāda.....neviens nav neko tā aizguvis.......tas, ka lietuviešiem ir saglabājuša itkā vairāk mitoloģiskās ziņas ir tikai vieksme.....uz lietuviešiem netika praktizēta zāles pļāvēja un mauriņa metodika......
un ja nopietni nevar sopriest par mitoloģiju tāpat kā par Latvijas vēsturi pirms 13. gs.....cik man nebūtu žel atdzīt, bet vairākumā tās viss ir pupu mizas
katrai tautai ir sava individualitātes un savi aizguvumi, ir savas līdzības un unikalitātes........tā pat ir ar latviešu kultūru un mitoloģiju...........mums ir pārāk maz ziņu par šo tematu un tāpēc nevaram teikt un spriest par to vai latviešu mitoloģija ir plaģiāts[sviestīga doma, jo tā tas nav] vai arī kaut kas unikāls un neatkārtojams....ir pārak maz ziņu un avotu.....pētījumu ir arī maz.....
........personīgi es uzskatu, ka no tā, ko es zinu par latviešu mitoloģiju, es varu teikt, ka tā ir pieteikami iespaidīga, lai būtu par pamatu kādas augsti attiistiitas kultuuras vai civilizācija izveidei..........

.........kāpēc es apšaubu daudzas izteiktās hipotēzes un lietas, ko daži vēsturnieki, cenzēti izsakoties, atļaujas saukt par faktiem un pierādijumiem ..........tam visam nav pamatojuma.......tas viss turās uz iedomām....."kā būtu ja būtu....".........
..........tik pat labi es varu apšaubīt latviešu un lībiešu tautastērpu rekonstrukcījas un to patiesumu.....kas var teikt, kā tā tas izskatījās.......kas var pagalvot, ka Latvijas iedzīvotāji nēsaja bikses.........pupu mizas.....

labi pieteik bārstīt tukšus vārdus un liekus izteikumus..........
...........nevaru es spriet par latviešu kultūru ar skaidru prātu....

tomēr es uzskatu, ka tā ir unikāla un neatkārtojama, tā nav nekāda citu tautu mitoloģijas kopija................

[es atvainojos, ja esmu aizskāris kāda patriotiskās vai nacionālistiskās jūtas, tas nav man mērķis......

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 04.03.2004 15:44

He, daži iepriekšējie te rakstīja kaut ko par to ka neredzot jēgu un tā tālāk... nu man te iešāvās prātā tāda interesanta lieta...goda vārds, es to nekur nebiju izlasījis, tās ir manas domas - pieņemsim, ka jēdzienu "mirušo kults" ir dzirdējis vairums. Latviešiem tie ir veļi, kurus jābaro Līdzīgi ir vai domājams bija manuprāt vairumam indoeiropiešu. Tālāk - nāk kristietība - visu "pagānisko" aizslaukot vai pārņemot un "uzsūcot". Tālāk - 20 gs. nāk komunisms, ateisms un citi - ismi, kas noliek pie vietas reliģiju... it kā cilvēkiem jau vajadzētu būt gana racionāliem palikušiem...BET!

...bet! Ja paskatās valsts svētkus - kam par godu tie mēdz būt un KUR bieži vien notiek visādi valstiskas nozīmes svinīgi pasākumi? Kapos! KAPOS!!! Kur tiek nestas puķes, dedzinātas sveces, pareizticīgie arī paiku aiznes (ja nemaldos I vai II Dembeļu filmā tas bija apspēlēts droši vien arī vēl kādi it kā pareizas ticības piederīgie)....un kas tad tas mums ir? Ziedošana, dvēseļu pielabināšana utt. sauciet to kā gribiet!

...tā vien skaties, ka senču garu pielūgšana JOPROJĀM ir dzīva tikai forma mainījusies! Bet kad ieraugu dzēkus nopietnām sejā TV ekrānā pie mūžīgās uguns Maskavā un visādus cienījamus onkuļus tik pat nopietniem ģīmjiem noliekam savas "veltes" man drusku gribas ķīķināt ka iedomājos ka viņi veic "mirušo garu pielabināšanas rituālu"

Nezinu ko jūs par to domājat, bet man šķiet, ka tālu mēs "civilizētie" ļautiņi neesam tikuši!

Iesūtīja: Aziren ; laiks: 04.03.2004 16:08

Kedrik Tas notiek gandrīz visās kultūras.......mirušo kūlts visur ir piekopts un tas ir normāli.........pagānisms ir normāla parādība..........tradicionālās kristīgās konfesijas ir pilnas ar pagānisma elementiem un idejām.........


kāpēc tad daudziem latviešiem migla ir vēlarvien svēta padarīšana.....es neesmu vienīgais..........

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 04.03.2004 16:22

Nu vienkāŗši mana sajūsma ir par to ka beidzot ir viens normāls kārtīgs piemērs, jo tas ko Tu saki...nu jā...it kā ir labi zināms ... tikai kad jānosauc kāds piemērs, parasti drusku aptrūkstās teksts

Iesūtīja: Aziren ; laiks: 04.03.2004 16:30

Mūsdienu cilvēks dzīvo pasaulē kura ir pilna ar mītiemj un mitoloģiju.....cilvēks sev cenšās ieskaidrot, ka netic mītiem, bet viņš sevi māna.........mūdienu pasaules mīti īpaši neatšķiras no tiem, kas bija dažus gadu simtus atpakaļ..........
...........cilvēks vienkārši nespēj dzīvot bez mīta, jo nevar pamatot savu eksistenci citādak un visu to, kas reāli pastāv...........zinātne jau arī ir sava veida mīts......

.......zinātne ir kā atas lukturītis, kuru poavērš pret zemi un tu spēj kaut ko paredzēt, pavērsīsis taisni, redzēsi vēl sliktāk, pavērsīs gaisā vai uzaugšu pret debesī........ņefiga Tu neredzēsi..........

.......spilgts piemērs mirušo kūltam ir kristietībā....aizlūgšana par tiem.......D-amerikā ir pat mirušo svētki........

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 04.03.2004 17:14

...nu un es esmu sajūsmā kā varenie ateisti un tamlīdzīgie ļautiņi to visai aktīvi uz nebēdu katros valsts svētkos piekopj!

Iesūtīja: Andza Arrdh ; laiks: 04.03.2004 17:40

Ja gribat forshu piemeeru, atstaastiishu, ko man vienaa lekcijaa folkloras pasniedzeeja paveestiija. Ka reiz uz Lauku Aviizi bija atsuutiita suudziibu veestule, ka ir radusiies lauku seetai nopietna probleema. Pie vinjiem agraak naaca nedaudz zalkshi un shie arii labpraat pabaroja vinjus. Bet tagad shie zalkshi ir savairojushies tik daudz, ka nav vairs skaidrs kaa tikt valjaa no vinjiem.

Aviizes rekakcija arii atbildeeja apmulsusi, ka nu taa ir taada gruuta lieta, un vieniigais, kas vinjiem naak praataa ir gaidiit varbuut tie zalkshi aizies.

Taatad skataamies, kaada lieliska veeljoprojaam pastaavosha bijiiba pret vienu senu simbolu - zalkti. Ne viena ne otra puse, ne mirkli neapsveera domu par sho dziivnieku izslakteeshanu. Nu vai nav skaisti?

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 04.03.2004 18:02

Ui, es savulaik pat veselu referātu biju uzrakstījusi par tēmu "mūsdienu folklora". Sākot ar bērēm, kur mitoloģisku izdarību ir ka vai nevajag, un beidzot ar eksāmeniem un skolnieku zīlēšanas kladēm. Un, ja pēdējās mainās līdzi gadiem, tad pirmajās (bērēs, tobiš), ir palicis daudz kā no pirmskristiānisma. Apgāztais šķīvis, logs, pa kuru dvēselei iziet, egļu zariņi, sveces, sega, ar ko zārku apklāj un tā tālāk. Un kur nu vēl svecīšu vakars...

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 04.03.2004 19:13

Njā...izskatās, ka viss kas saistīts ar miršanu ir tāds trakoti noturīgs cilvēku zpziņā... nez ar ko lai to izskaidro? Bet vēl taču jābūt kādām sfērām kur visas vecās māņticības ir saglabājušās

Iesūtīja: Yume ; laiks: 04.03.2004 19:22

Kedrik, vieniigais kas man naak praataa kur vareetu buut saglabajushaas maanticiibas ir tautasdziesmaas... ja labi palasiit tieshaam var atras ljoti interesantas lietas, tikai "pareizi" jaalasa. man uz zilaidumu uzdaavinaaja graamatinju ar Latvieshu t-dziesmaam... saakumaa nogruudu malaa, bet nesen traapijaas pa rokai... palasiiju.. gudri gan muusu senchi bijushi.. kautgan, taa vareetu buut arii mana fantaazinja, pilniigi iespeejams ka es redzu kaa tur nav un nebija... bet ticeet gribeetos.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 04.03.2004 20:11

Nūūū, tā uzreiz grūti nosaukt, bet ikdienas sadzīvē tādi čum un mudž. Melnais kaķis. Sēdēšana pie galda stūra. Rokas nesniegšana pāri slieksnim. Neiet stabam apkārt katram pa savu pusi. Nepiesaukt, lai nepiepildās ("kā vilku piemin..."). dažādi ticējumi par pirmo reizi gadā. Kā gadu sagaidīsi, tā pavadīsi, u.t.t. Uz svētku galda sālim un laizei jābūt, un Jāņos un Ziemassvētkos - 9 ēdieniem. Un tā tālāk...

Iesūtīja: Nimue ; laiks: 04.03.2004 21:18

Veelaak uzrakstiishu vairaak un nopietnaak un par saakotneejo jautaajumu....

Bet runaajot tieshi konkreeti par mirusho kultu.. OK, tas ir jebkurai tautai - tachu pacelt to kulta liimenii... par to veel ir jaapadomaa. Njemsism veeraa, ka liidz 20. gs saakumam, pret naavi sabiedriibaa (runaajot par rietumu kultuuru vispaariigi, nedalot siikaak) bija nedaudz cita attieksme....

Latvieshu folkloraa, manupraat, veertiibu skalas pashu serdi nesaraujami veido darbs un gods. (piedodiet, neiesliigshu siikaak vaarda "gods" analiizee, bet taa nu tas reiz ir). Liidz muusdienaam tautas apzinjaa kaa veertiiba vairs nav saglabaajies ne viens, ne otrs... un taa nu te dziivo - pagaatnee. Miilot savus miitus par 700 verdziibas gadiem, par asinjojosho vadoni uz baltaas aitaadas un savas neskaitaamaas mirusho pieminjas dienas un kritusho pieminjas dienas...

Piedodiet, bet taads mirushaas pagaatnes kults manupraat tieshaam nav nevienai tautai.... Taa kaa - ir jau ir tas viss unikaali...

Tas taa - par folkloru muusdienaas..

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 04.03.2004 22:33

Paga, paga. Viena lieta ir oficiozā attieksme, un pavisma cita - tas, ko domā un dara tauta. Tu, teiksim, atzīmē visas tās bezgalīgās piemiņas dienas? Es nē. Bet Svecīšu vakarā uz kapiņiem noteikti aizeju. Un vispār, savu mīļo kopiņas apkopjot (hm! ievērojiet, vārdi līdzīgi!), sarunājos ar viņiem, un man ir aizdomas, ka viņi to dzird...
Bet par folkloru mūsdienās - folklora mainās tāpat, kā tauta. Un mūsdienu folklora ir anekdotes par jaunajiem krieviem, blondīnēm un datoriķiem. Un tā ir tāda pat, un tik pat vērtīga folklora, kā tautumeita, kas to zariņu birzē ne pa kam nelauza.
Padomājiet, cik daudz teicienus jūs ikdienas dzīvē lietojat. Kas sunim asti cels, ja ne pats. Kā vilku piemin, vilks klāt. Kurš putniņš agri ceļas... to pirmo apēd kaķis. kas citam bedri rok... Un tā tālāk. Tā arī ir folklora.
Lielai daļai cilvēku ir priekšstats, ka folklora ir bāleliņi pastalās un tautumeitas villainēs. Ne vella! Folklora - tas ir tas, ko runā, ko piesauc, ko dara tauta.
Kas, protams, nenozīmē, ka es ar dziļu un pilnīgu latviskuma izjūtu nedziedu senās, nenozelētās tautasdziesmas, un, ka, uzvelkot tautastērpu, es nejūtos savādāk un patiesāk, kā džinsās (reizēm). Visam ir savs laiks un vieta, bet folklora tomēr ir ap mums un mums līdzās, un būs tik ilgi, kamēr mēs teiksim "Uz veselībām" un "Dievs, palīdz", un pieklaudzināsim pie koka, un uz kapiem nesīsim pārskaitli puķu.

Iesūtīja: Hareki ; laiks: 05.03.2004 16:37

Nu zviedru valodā šis vārds ar kaut kādu sliktu sievieti vai raganu apzīmē (pa ausu galam dzirdēts), bet neuzskatīsim, ka tas tapēc būtu vēsturiski aizgūts.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 06.03.2004 12:18

Labi rūkts, lauva! Es savā provokatīvajā jautājumā biju kā reizi domājis tieši šīs - vēl tagad dzīvās mānticības! Vismaz es ja tā paseko līdz, izskatās ka esmu to ietekmē līdz ausīm...jo roku pār sliexni nedodu, mēlsus pār slieksni neslauku, stabam eju pa vienu pusi, atslāgas uz galda nelieku....hmmm...varbūtās vēl kaut ko atcerēšos....

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 06.03.2004 19:35

Komentaars ne attieciibaa uz peedeejiem komentaariem, bet..Man likaas interesanti, te kaads Garliiba Merkjelja "Vanems Imanta" lasiija? Taa aprakstiita teema..Pilniigi prieks

Veel interesaants citaats, kaa viena persona raksturoja latvieshus liidz 13. gadsmitam, kad tika ieviesta dzimtbuushana :" Liidz 13. gs. vinji bija laimiiga un prieciiga tauta, kas dziedaaja, dejoja un svineeja savus sveetkus, pieluudza savus dievus birziis un kalnu galos."

Un veel jau var taa pasha G.Merkjelja "Latvieshus" palasiit, bet man nepatiik veids, kaadaa taa graamata uzrakstiita

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 08.03.2004 15:46

Jāāāā, jāāā', tad jau pa taisno prom uz Balto Tehvu mītnesvietu pie pokainologijas speciālietiem! Nu tas koMerķelis saraxtīja no vēstures viedokļa ne obligāti bija precīzs, toties cik iedvesmoti viņš to visu pasniedza!!!

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 08.03.2004 16:00

Jaa, Kedrik, ljoti iedvesmojoshi, piemeeram, shis izteikums par kaadu muzihnieku:
(..) Vinjsh sleepjas aiz labdara maskas un prot izsuukt savu ljauzhu asinis tikpat nezheeliigi vai veel nezheeliigaak- ar filantropiskiem un gudriem iestaadiijumiem."

Muizhnieki noteikti lasot iedvesmojaas uz sadismu

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 08.03.2004 16:06

...un viss tas urrā patriotiskaios nacionālā romantisma apdvestais "senlatviešu" dievu "panteons" ar visādiem Pīkoliem Potrimpiem, Bārdaišiem, Puškaišiem un tamlīdzīgiem dabas brīnumiem! Brastiņu Ernests ( un ne viņš viens) savā laikā no sirds šamos Vidvudus un ko visus atmaskoja ...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 08.03.2004 16:12

Man patiik shis..Vai juus zinat, kas seniem latvieshiem bija shis :
Dieveris=svainis
Ietalja=svaine
Ljaudava=liigava
Kjevulainis=sievas maasas viirs
Paade=krustaamais beerns
Ose=sievasmaate
Svaats=saprecinaataajs
Maasenis=maasas deels

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 08.03.2004 16:21

Tas ka tie ir radi , nevis dievu panteons, pirmajā acu uzmetienā sapratu, bet kas tieši ir katrs no viņiem...precīzi nemaz nevaru pateikt... Jāskatās vārdnīcā. Bet davai par mitoloģiju tomērt, ja?

Nu pāde ir bērns pirms krustabām, kad nav uzņemts dzimtā.
Ļaudava - saderētā meita, bet vēl neapprecēta. Manuprāt. Pārējie ir paslīdējuši garām maniematmiņas apcirkņiem.

Iesūtīja: ..:Kerija:.. ; laiks: 08.03.2004 20:50

Katrs domā savādāk, es neko īpašu par šo tēmu piebilst nevaru, ja var, es piekrītu visiem un visam...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 09.03.2004 16:23

Nevis laikam, bet noziimee
Un angljiem eksisteeja taads briinums, kuru sauca par iodine.. Nejaukt luudzu ar jodu, ko smeeree uz bruuceem

Aa, un man radaas jautaajums, te neviens "Magjiju latvieshu tautas tradiicijaas" nelasiija? Interesanta graamata..

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 09.03.2004 16:34

He, iodine man uzreiz izraisīja asociāciju ķēdīti. Jociņš par krievu mitoloģiju.

Reiz mežam, kurā dzīvo Čudo-Judo (latviski esot iztulkots kā Brīnumērms ), brauc garām esesieši uz moča. Šis izdomā šos pabiedēt, sataisa briesmīgu ģīmi, sapinkā mateļus un izskrien tie pretī uz ceļa ar brēcienu "Jā Čuda-Juda! Jā Čuda-Juda! Jā Čuda-Juda!!!

uz ko friči reaģē apbrīnojami mierīgi:

"Was? Juden? Max, feuer!!"

Jau iepriekš atvainojos, ja kādu aizskāru ; Tas nebija ļauni domāts

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 09.03.2004 16:43

Mhmm.. Labs..

Es vienreiz prikola peec skatiijos, cik daudz no LV tumshajiem speekiem ir arii citaa tautaam- sanaaca, ka jods ir, lietuveens ir, vilkacis ir, bija pat taadas lietas kaa vadaataajs, kaavi..
Taaadas lietas kaa uusinji, jumiishi (..) gan nebija visai populaari.. Bet man te radaas aizdomas..Liidziiga ziime kaa Uusinjam ir indieshu rakstos..1reiz kultuuras veestures skolotaaja vinju piespeeleeja.. Bet tas ir reaali, ka kaut kas tml. ir bijis arii vinjiem?

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 09.03.2004 16:54

Bāāāāc, Ūsiņs ir viens un Jumis ir viens! Un tās zīmes visur ir līdzīgas! Ja ornaments kādai tautai ir ģeometrisks, tad 100 % kādas pāris zīmes NOTEIKTI sakritīs un visā plašajā pasaulē ko līdzīgu atrast nebūs grūti. Esmu dzirdējis līdzīgas versijas par latviešiem un Peru indiāņiem arī

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 09.03.2004 17:01

Ah sorry, juutu, ka aizskaaru saapiigu teemu
Vienkaarshi, ja ziimes sakriit 98 %, tad logjiski, ka man tas skjiet diivaini. Man diivaina likaas arii latvieshu saistiiba ar indieshiem, kameer par to siikaak neizpeetiiju. Taa kaa sorry par stulbo jautaajumu un paldies par atbildi

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 09.03.2004 17:07

No kurienes tādi precīzi procenti, ja drīkst pavaicāt? Nu manuprāt tas ož pēc tā, ka dažs vēlas te pierādīt ne visai pierādāmo ideju, ka latvieši lūk no Indijas esot nākuši! Izklausās jau varen vilinoši un exotiski! Bet...patiesība laikam būs nevis kur ārā, bet kaut kur pa vidu... Kā jau tas parasti notiek...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 09.03.2004 17:14

Kuraa vietaa tad es rakstiiju, ka latvieshi naakushi no Indijas? :blink: Es vienkaarshi runaaju par sakritiibaam, taa kaa paareejais ir tava fantaazija
Piemeeram, Maara indieshiem ir ljaunais gars... Taa kaa bish` nesakriit, ne? Bet vaards tomeer lidziigs, taapat kaa Rita (pasaules kaartiiba), Indra (peerkona dievs) un taa taalaak un taa joprojaam..
Bet par to patiesiibu shoreiz tev piekriitu.. Vienkarshi shinii jautaajumaa man veel vajag paaraak daudz uzzinaat, lai vareetu paarliecinoshi striideeties

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 09.03.2004 17:17

Man nekas nav jāizdomā Es visu tāpatās zinu Da nē, nu te sākas stāsts par indoeiropiešiem. Un tā patiesība kas ir kaut kur pa vidu, man liekas un ceru ka ne man vienam par laimi pēdējā laikā, IMHO, ka ne jau latvieši ir no turienes, vai indieši no šejienes, bet ka mūsu tautām ir KOPĪGA izcelsme, kopīgi senči, kas mitinājušies kaut kur starp LV uin Indiju un tad izceļojuši kur nu kurais...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 09.03.2004 17:38

Un kaapeec latvieshiem liekas pievilciiga versija par Indiju? Ljoti iedvesmojoshi-stingra kaartu sisteema, milziiga nabadziiba, bads, nodoshanaas askeetismam.. Man personiigi taa versija nemaz nepatiik, vienkaarshi ir interesanti, cik nu tur ir taas taisniibas.

Labi, es juutu, ka mums te topiks ne tajaas auzaas iebrauca.

Lai citi turpina par mitologjiju

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 09.03.2004 17:45

Nu man domāt ka nemaz tik tālu no aplūkojamās tēmas mēs neesam aizbriduši! Ja mēs te Grinču aprunātu, tad gan būtu ziepe Bet tas nu tā. Hm...re ka Jodveidīgie šur tur ir. Ne tikai latviešiem. Kas priecē.

Starp citu, es te biju pārsteigts, ka senslāviem (vismaz daļai) esot pat saglabājusies viena tradīcija vairāk no indoeiropiešu laikiem nekā latviešiem - tobiš viņi tā saucamo "veļu laiku" svinot jeb atzīmējot divas reizes gadā, ne tikai rudenī kā latvieši, bet arī kaut kad pavasarī! Tā ļodzās vēl viens stabils mīts par mūsu briesmīgo unikalitāti pasaules mērogā....

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 09.03.2004 18:27

Nu velji..Sorry, bet tas jau pavisam banaali, principaa to jau var nosaukt par senchu kultu- ne? Un tad jau buutu gruuti atrast kaadu tautu, kurai taads nebuutu, nevis buutu..
Un taadas tradiicijas velju laikaa kaa miiklu mineeshana utt. esot apliecinaajusi mantoto senchu speeku.. So..Ja runaajam par senchu kultu, tad kaut vai japaanjus var piemineet..

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 10.03.2004 15:17

Nu piemēram vainagu nolikšana pie mūžīgās uguns un nezināmā kareivja kapa arī IR senču kults!!! Grozies kā gribi!

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 10.03.2004 19:03

Protams Tikai tagad jau to taa nedeevee..Ja es kaadam kapos saaktu par senchu kultu staastiit, droshi vien mani suutiitu pa taisno uz Tvaika ielu.
Vispaar jau tas senchu kults dazhaadi izpaudaas, latvieshiem jau veel ir ljoti miiljsh variants, kad es palasiiju, kaadi acteki bija jauki pret saviem senchiem, vinji it kaa ticeeja, ka mirushais (seviskji, ja tas ir kareivis) ieiet debesu sfeeraa un kljuust par pusdieviskju buutni, taa kaa nevienam nebija probleemas shiis mirstiigaas atliekas apeest un pasham ieguut dalju dieviskjiibas.. :blink:
Piemeeram, jauks fakts- kaut kaads tur vinju valdnieks Montesums savas kroneeshanas dienaa izdomaaja 12 000 cilveeku upureet..Nerunaajot par to, ka vinjsh vareetu izdariit iznjeemumu uz sievieteem un beerniem..Nej..
Un latvieshiem brauca virsuu par pagaanismu

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 11.03.2004 12:57

Jāāā, vienā dienvidparkā šis joks bija apspēlēts - Kartmens apēda Kenija pelnus un viņa gars šamējā iemiesojās )) Nu labi... a kas tāds pagānisms par zvēru? izklausās teju pāc lamuvārda! Bet faktiski ar `to sākotnēji Romas impērijā tika apzīmēti laucinieki, līdz kuriem galvaspilsētā notiekošās izmaiņas reliģiskajās lietās nonāca visai lēnām...Man šitais vārdiņš diezin ko nepatīk...Tā kā derētu izdo,āt vai sameklēt kādu kas nebūtu ar tādu mazliet nicinājuma piegaršu...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 11.03.2004 15:31

*Reiki maaciijaas, ka ar pagaanismu apziimeeja visas nekristiigaas religjijas saakot no 4. gs. *
Es te vienu taadu materiaalu atradu, tagad seezhu un priecaajos
Paciteeshu:
" Vairaaki folkloras peetnieki pienjem, ka latvieshu religijjas elementi, saules un meeness motiivi, kulta, ziedu un Jaanju priekshstati ir senaki par Homeera un Rigveedas laika uzskatiem, taadeelj nav izsleegts, ka senlatvieshu religjisko parazhu un ideju vairums radies pirkms 5000-6000 gadiem. (..) Senchu religjiju, respektiivi- mitologjiju nemaz nav nepiecieshams transcendeet, jo taa ir dalja no psihiskaas stversmes arii muusdienaas.. "
Nu, vari priecaaties..R.Muuks domaa taapat kaa tu..

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 11.03.2004 15:35

JēēēziŅ! Nu viņš ir drusku pāršāvis pār strīpu!!! Latvieši kā tauta galīgi noformējās tikai 16. gs. līdz ar raxtu valodas ieviešanos... BEt 6000 - 5000 gadu... nu tas IR MAZLIET PAR TRAKU!!! Nu maximums pirms 4000 gadiem LV teritorijā varēja parādīties indoeiropieši, tobiš toreiz tikai baltu tautu SENČI....un kur raxtīts, ka viņiem tie reliģiskie priekšstati NEMAINĪGĀ vaidā ir saglabājušie līdz mūsu dienām??? Ārprāts!!

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 11.03.2004 15:43

Atljaushos pasmaidiit par taadu reakciju.
Varbuut tavam priekam veel kaut ko paciteet?
Nav gruuti ..Luudzu..Te buus par indieshiem.. Pusi izmetu, bet domu gan jau sapratiisi

"Budisma apgaismi sasniegusham cilveekam visas lietas shai saulee atspoguljo to arhetipiskos teelus-katra lieta ir teels, ja vien uz to skataas ar izteeles aciim. Liidziigaa kaartaa senlatvieshi iemiesoja dabas paraadiibu ceelonjus dazhaadaas maatees-Uuudens, Mezha, Juuras, Lauku utt. Pastaaveeja uzskats- katru darbu veicina kaads gars vai dieviiba, taapeec pirms darba veikshanas piesauca attieciigaas dieviibas, iipashi taas, kas veicina radoshu darbiibu. "

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 11.03.2004 15:47

Nu jā... cilvēks izskatās par vari vēlas saskatīt nezin kādas tur paralēles budismā un mūsu dārgo senču dzīvesziņā.... vismaz šis citāts gan vismaz IMHO izskatās kā baltiem diegiem šūts.... Nelaime ir tā, ka pārāk daudziem ļautiņiem gribas uzdot vēlamo par esošo...un ta nu ar putām uz lūpām nezinko te skraidelē un cenšas pierādīt ...

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 11.03.2004 15:54

it īpaši, ja ievērtē, kad parādās Budisms kā rliģija, un kad ir notikusi tā Indoeiropieešu tautu atzara, pie kura piederam arī mēs, aizmigrēšana no tā reģiona, kur tiem ir varējusi būt saskarsme ar budiestiem... tad tā ideja`lliekas šūta ar vēl baltāiem diegiem

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 11.03.2004 16:00

Kursh budisms? Budisms kaa taads vai kaads vinja novirziens..Nu budisms kaa taads 5.gs. liidz ar Sidhaartu, bet Theravaadas budisms kaut kur ap 1.gs. p.m.ee., chanjbudisms 6.gs, un dzebbudisms Japaanaa ienaaca 12. gs. ..Laikam
So..Labi, es saprotu juusu pretenzijas, bet man taa arii neviens nepaskaidroja- kaapeec visi latvieshus tik ljoti veelas saistiit ar Indiju? Vinji nezin situaaciju, kaada tur valda?

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 11.03.2004 16:06

Kas visi? PAr laimi tas trakums nav tik izplatīts... nu ir tā...IMHo protams Ka kaut kad pirms gadiem 5000 - 6000 kaut kur plašajā Eirāzijā atradās vieta, kur mitinājās normāli ļaudis, ar kopīgu valodu, tradīcijām utt. Bet tad kaut kas atgadījās, un viņi sāka masveidīgi no turienes migrēt visos virzienos... viena daļa aizgāja līdz Indijai (tos ko tur vietējie sauc par āriešiem (no vārda - "ārja", ienācējs, svešinieks, labākais, baātnieks utt. nozīmju daudz) un citi atkal vairāk uz Eiropu... pie tiem piederam arī mēs - balti...

Bet 19. gs kad pirmie valodnieki atrada līdzīgos skanējumus sanskritam ar leišu mēli, tad arī tas trakums sākās! Kādas tik versijas netika izvirzītas...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 11.03.2004 16:12

Hmm..Nu ne tikai skaneejumus jau atrada.. Palasiet "Celjaa un Rietumu nirvaanu caur Latviju".. Es te lasu un uzjautrinu pati sevi. peedejais bija siika tautasdziesmu analiize, kas saistiita ar sansaarisko un nirvaanisko ..

Man no taa visa patika viena rindkopa:
"Kaapeec latvieshiem nav gjeeniju? Atbilde vareetu buut gauzhaam vienkaarsha : Mums nav gjeeniju taapeec, ka latvieshu tauta kaa taada ir gjeniaala."

Iesūtīja: Farliner ; laiks: 11.03.2004 16:13

Mana doma bija tāda, ka budisms visos tā variantos ir veidojies ne vienu vien tūkstošgadi pēc tam, kad tās tautiņas pašķīrās

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 11.03.2004 16:14

Nu nē, paldies! Reiz es mēģināju Mūka darbus palasīt...valoda drausmīga! Bez svešvārduvārdnīcas pat ES (!!!) neko daudz saprast nevarēju!

Bet pēdējā frāze man gan patīk!

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 11.03.2004 16:21

Hmm.. :blink: Kaapeec man taa nelikaas? Graamata pavisam normaali lasiijaas, cita lieta, ka es vinjam vareetu pie katras treshaas nodaljas iebilst, bet nu tas taa..Vismaz cilveeks reaali meegjinaaja savu viedokli pamatot..Cik tur klasikjus nepiemineeja, lai iespaidu uzlabotu..Tas pats Freids ir peedeejaa nodaljaa piemineets..
Vieniigais, ka vinja foto uz graamatas vaaka mani noteikti nevedinaatu uz vinjas pirkshanu..Taada sejas izteiksme, it kaa vinjsh buutu manu kritiku palasiijis.. So..Droshi vien, ja mans teetis nebuutu taads veestures fanaatikjis , es droshi vien nebuutu to graamatu nemaz lasiijusi, jo to es no vinja pievaacu.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 11.03.2004 18:45

Daudz no šī vīra nebiju lašījis,. bet tas niknais koments bija par grāamatu "kas ir medi`tacija" Uh, ka nu viņš tur deva vaļā

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 12.03.2004 14:28

Nu jaa..Nav briinums..Vinjsh jau latvieshus arii uz nirvaanu mudinot..Noteikti tas jautri izskatiitos, ja te peeksnji visu Budu saaktu citeet..
Kas man vinja graamataa izbesiija bija tas, ka vinjsh panjem vienu izteicienu (jo banaalaak un dzirdeetaak, jo labaak), piem. , cogito ergo sum un tad 10 lapas vinju komentee, pie tam ne jau ar savu viedokli, bet ar visiem peec kaartas, vai tas buutu Geete, Jungs, Kolridzhs, Kants vai kaads cits. Kad tas viss ir sabaazts kopaa, tad vinjsh neaizmirst visu to saistiit ar Austrumiem
Vietaam tas tieshaam izskataas diezgan baisi..

Iesūtīja: Rosie Cotton ; laiks: 14.03.2004 01:23

Reiki, kas tā par "Maģiju lv tautas tradīcijās"? Kad iznākusi? Kas autors?

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 14.03.2004 11:46

Autors ir J.A.Jansons, kad iznaakusi- to gan preciizi nepateikshu, man vinja maajaas nestaav, bet biblioteekaa droshi vari mekleet, man pat uz maajaam iedeva

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 16.03.2004 15:05

Ja mani atmiņa neviļ, šī grāmatele izdota pašā 90-to gadu sākumā, tā ir drīzāk kā brōšura, par grāmatu to visai grūti nosaukt

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 16.03.2004 15:13

Joda faniem varu ieteikt Mackovas "Atraktaa debess" palasiit

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 16.03.2004 15:22

Nu Jolanta šito visu pirms tam kas "Atraktajā Debesī" bija redzams, turpinājumos publicēja vienā kaut kādā sieviešu žurnālā

Kāpēc lai Jodam būtu baigie fani??? :blink:

Un ar tiem Jodiem uzmanīgi! "Senlatviešos" man ar bij tas gods šo personāžu patēlot Starp citu uzmanīgi, jo viens pazīstams cilvēks parakstās kā "Juods"...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 16.03.2004 15:30

Njaa..Pateelot Jodu? :blink: Kaut ko taadu es gribeetu redzeet.. Nevaru reaali iedomaaties kaa tas izpaudaas. Seedeeji juuraa uz kaada seeklja?

Interesanti..Tas Juods kaads treshais kompaanijaa liidz ar Dievu?

Un varbuut es kljuudos, bet man skjiet, ka sievieshu zhurnaalu auditorijai to diez vai bija interesanti lasiit. :blink: Es jau pabriiniijos, ka vienreiz frizeetavaa kaut kaadaa vecaa "Ievaa" ieraudziiju rakstu par LFFB. Tur laikam kaads Kedrika teerpu veel bija pievaacis?

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 16.03.2004 15:35

Neee, tam Juodam nekāda sakara ar pseido "dievu" nava! Vīņs ir sastopams matainu metālistu aprindās Bet toreiz šis tēls spēlē ieviesa mērenu paniku vikingu nometnē...ko tik šie neizmēģinājās, lai dabūtu laukā no nometnes un lai nesadusmotu TAs bija labais... ak jā, pirms tam viņš (tobiš es ) vēl biju nospēris kuršu kalējiem veseri ....

pateicīgs radījums ko kā NPC var palaist kādā pasākumā...

Njā, nez kāpēc mitoloģija nav tā ejošākā tēma populāros izdevumos....nez kāds tam varētu būt iemesls...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 16.03.2004 15:47

Oook..Tas laikam saucaas, ka uz mazaak "Skyforger" koncertiem jaaiet

Jaa, nez kaads tam vareetu buut iemesls.. Meegjini iedomaaties kaut kaadu "Cosmopolitian", tur noteikti varees atrast kaut ko par veesturi un saiknes ar mitologjiju, diemzheel taa buus manikiira veesture un saikne ar mitologjiju izpaudiisies kaa tevis un tava sirdsaakjiisha saderiibas sastaadiishana peec senajiem panjeemieniem.. Bet, ja taa labi padomaa.. Tad es domaaju, ka arii nevajag tur taas teemas baazt. Protams, man ir interesanti palasiit par mitologjiju, bet tas jau nenoziimee, ka visiem buus interesanti. Ir jau attieciigi izdevumi (latviski gan to paarpilniibu neesmu maniijusi), kur par taam teemaam var palasiit.. Un ir graamatas (par kuraam latvieshu val. var teikt to pashu). Piemeeram, es vakar skandinaavu miitus nopirku, kaa vinji tur nabaga Loki brauc virsuu. Ah jaa, es aizraavos *visiem sorry par off*topic*

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 16.03.2004 15:57

Hi, hi, izdevās izprovocēt!

"Dēēēēbēēēsu smēēēēēdēēēeee...."

Eh, nu tik labi man nesanāk kā Fordžeriem

Starp citu ar saviem pēdējiem 2 albūmiem viņi ir lieliski uzjundījuši interesi un lepnumu par mūsu saknēm, senajiem dieviem un tā tālāk Baigie malač!

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 16.03.2004 16:13

Jaa, jaa, es lasiiju par "Skyforger" kaut kur veel nesen ar vinjiem intervija bija
Es godiigi briinos par tiem aarzemniekiem, kas vinjus klausaas (pozitiivaa noziimee), jo es laikam neparakstiitos iet klausiities kaut ko valodaa, kuraa nekaa nesaprotu..Bet kas zin.
Labs bija viens jautaajums tajaa intervijaa, skaneeja apmeeram shaadi- "Juus tachu pieluudzat seno latvieshu dievus?"

Es te atradu atsauksmes:
Music seems truly pure and filled with emotional playing. Great stuff!!! Folk elements are beautiful, look's like latvians have beautiful folk traditions. They sing in latvian (there is translations inside the cd cover) and I can that this language is very pretty. They sing about historical events during WW I and story I discovered (about Latvian Riflemen) surprised me. Latvian riflemen were great soldiers, they were legendary warriors, freedom fighters and Skyforger's songs tell about these amazing but sad stories. Music is aggresive, but very positive. One of the best things I ever heard! Really and strongly recomended!!!

those guys are genius! you just have to listen them! i have been in 5 their concerts. what a power! what an energy! and songs about history and folk are great! music and content which lifts you up for a long while! and most of all- make you think and feel!
i adore that band! and there is a reason...

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 16.03.2004 17:45

Oi jā, viņu basists ne bez lepnuma stāstīja, ka Vācijas tūrē šie esot uzstādījuši kluba rekordu (tur šamējie pa klubiem spēlēja) - sanākuši 500 klausītāju. Un tas ir par 200 vairāk, kā grupai Cannibas Corpse , kas tomēr esot jau nu dikti slaveni
Jā kādā angļu val. metāla lapā es lasīju recenziku ,jur bija aptuveni tā: "Jā, viņi spēlē "kokli" (diez, kas tas ir), un tad vēl kaut ko, ko sauc "ģīga" (man nav ne jausmas, kas tas par zvēru), un vispār daudz folka, un tasir lieliski!"

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 17.03.2004 10:02

Es intereses peec vakar draugiem paprasiiju, vai vinji zin, kas ir "Skyforger", man 50 % pilniigaa paarlieciibaa atbildeeja, ka taa esot kaut kaada aarzemju grupa Es jau saprotu, ka vinji vairaak pa aarzemeem, nekaa LV speelee, bet nu aarzemju grupa, kas dzied latvieshu valodaa
Starp citu, vienaa zhurnaalaa shai grupai tika riktiigi braukts virsuu, apmeeram taa "Nee, nu kas mees atgriezhamies pagaatnee un tagad piekopsim visus pagaanu rituaalus.. (````-````-blaa)"
Pie tam..Tas bija latvieshu izdevums

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 17.03.2004 10:30

Nu nē, tik slikti ar viņiem nav. Kaut gan viņiem ir arī folkloras projekts, bet no Pērkoņam šie netic. Apgalvoju ar pilnu pārliecību.

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 17.03.2004 10:37

Nu man to vari neapgalvot, es taapat tam ticu Vieniigais man bija jautri palasiit, cik taalu var aiziet dazhu cilveeku fantaazija, noleemu to uzrakstiit arii citiem, lai jau cilveeki uzjautrinaas

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 19.03.2004 11:30

Nu tie kas tā saka, izskatās, ka vēlās apliecināt, ka "kaunīgo latviešu" gars mūžam dzīvs... nu un izglītības trūkums arī laikam dara savy

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 19.03.2004 17:11

Nu nezinu, cik daudz tas liecina par izgliitiibas truukumu, taa driizaak gan ir nostaaja, nevis maldiigs priekshstats deelj nezinaashanas.
Ja meegjina saprast sho cilveeku logjiku, tad tas tiek pasniegts kaa solis atpakalj atiistiibaa. Manupraat, vaina ir uztveree. Ja cilveeki domaa, ka klausoties kaut kaadus "Reiganus" es saakshu uzvesties kaa Homo Habilis, nu tad taa vairs nav nezinaashana.. Kas zin, varbuut pashu beediigaa pieredze

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 23.03.2004 15:37

Izskatās, ka tā varētu būt. Daudziem vienkārši nekad nesanāk par to domāt. Jo lai par to vispār varētu runāt un domāt, šis tas ir drusku arī jāzina no faktiem utt. A tādam vidusmēra cilvēkam, kas pārtiek no ziņām un dienišķās avīzes vienkārši ir ne līdz tam. Kāds varbūt bērnībā ir palasījis sengrieķu mītus un tad viņam viss šis priekšstats ar olimpu utt. arī aprobežojas.

Bēdīgi protams, jo neapzināti mēs šā kā tā esam tam visam pakļauti un esam savas dzimtās vides un "kultūras" produkti....viens lielākā, otrs mazākā mērā..

Iesūtīja: Minerva ; laiks: 23.03.2004 21:39

hmmmmm??? patt nezinuu.... varetuu taa but... es jau domaaju ka vismaz kaut kas ir musejais

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 24.03.2004 14:07

Huh? Kas īsti ir mūsējais? Drusku nesapratu Tavu domu....

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 24.03.2004 20:54

Nu, Kedrik a kas tad te bija neskaidrs? Cilveeks domaa, ka vismaz kaut kas mitologjijaa ir pashu latvieshu..Vai arii man ir izcili savaada saprashana

Iesūtīja: ..::Kael::.. ; laiks: 25.03.2004 07:38

tas tāpēc, kā tā arī ir... nu jā jūs neesat pavērojuši mitaloģijas redz... tiesa, ka esam aizguvuši, bet latviešu mitaloģija eksistē un tā ir mūsu senču radīta neatkarīgi no tā, ka daži notikumi sakrīt vai daži dievi sakrīt ar citām tautām, jo par Romas-Vulkāns ir tas pats kas Grieķu-Hēfaists tātad mums ir savu dievi un savas paražas... nesaprotu, kāpēc tas būtu jāapgāž

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 25.03.2004 10:55

Nu viss ir vienkāŗši - man liekas ka tas ir saistīts ar maniem mīļajiem indoeiropiešiem...Kādreiz, kad viņi bija vēl kā puslīdz vienots veselums, viņiem droši vien bija arī kopīga reliģija. Nu tas ta būtu norm;ali. Nu un tad šie laika gaitā sadalījās (nieka pāris gadu tūkstošu laikā) izklīda kur nu kurais (daļa pat uz Indiju aizgāja, daļa tepat palika, cita vēl kaut kur... un tād pamazām arī atsevišški dzīvojot tie uzskati par dieviem pamainījās. Dažkārt līdz nepazīšanai.

Tā ka runāt par aizguvumiem ir diezgan nekorekti. IMHO protams. Nu iespējami jau visādi brīnumi, kā otreizēja tuvināšanās un tā tālāk. Tas starp citu, ir viens no skaidrojumiem par kopīgajām lietām latviešu un krievu valodās. Bet nu labi, tā ir atkal mazliet cita tēma. Paliksim pie mitoloģijas tomēr

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 07.04.2004 15:04

Ja kaadam ir interesanti palasiit interviju ar arheologu un uzzinaat kaut ko par vinja veikumiem un to, kas labs izpeetiits par senlatvieshiem, palasiet 27. marta "Neatkariigaa""pielikumu "Mees", tur ar vinju ir intervija.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 07.04.2004 15:10

AR KURU VARONĪGO ŠIS NOZARES DARBONI IR TĀ INTERVIJA???

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 07.04.2004 15:13

Kedrik, a kaapeec ir jaakliedz? Ar Juri Urtaanu

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 07.04.2004 15:17

Nu man tas nejauši sanāca... ak jā, bārdam, ups, Jurim te skatos grāmata ar iznākusi....kur šis baismīgi sevi uzliela...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 07.04.2004 15:21

Domaats "Skudra pie kalna" ?
Vispaar man palika interesanti par vinju lasot- vinja moto nav "es zinu, ka es neko nezinu"?

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 07.04.2004 15:22

Nu kaut ko jau viņš rubī gan! Vismaz attiecībā uz senlatviešu kulta vietām, manuprāt, viņš mums LAtvijā ir lielākā autoritāte...

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 07.04.2004 15:26

Domaats nav, ka vinjsh neko nerubii, bet gan tie vinja izteikumi "mees ljoti maz zinaam...", " ljoti gruuti pateikt..", " mees par pagaatni zinam tikpat daudz, cik skudra par Gaizinju.." utt.
Nee, nu es jau vareetu piekrist, cilveeki striidaas arii par to, kas pirms nedeeljas ir noticis..

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 07.04.2004 15:32

Ak tu tētīt, vēl viens kautrīgais! MAn liekas, ka viņš gan zina visu kas vien iespējams! Šitais IR viens gudrs vecis! Cik nu man ar viņu ir nācies kontaktēties (pāris reizes) un cik no zinātāju nostāstiem varu spriest...esot staigājoša enciklopēdija nu un viedoklis ir par visu...da par jebko. Un viņš jums to nopamatos arī tā no sirds

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 07.04.2004 15:37

Jaa, vecis gudrs, tikai tie sokratiskie izteicieni apnika. Es, piemeeram, no vinja uzzinaaju pie Kokneses esot pusotra kilometru gara nocietinaajuma liinija ar graavjiem, bastioniem un veel nezin ko.. Pirms tam man par to nebija ne jausmas

P.S. Kaarteejais dialogs saakaas, nevienam citam nav nekas sakaams?

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 07.04.2004 15:44

Izstās, ka mēs esam te divi gudrīši vien palikuši! Ko nu lai dara? Mazliet škrobe, ka tā, jo pavediens bija iecerēts, lai drusku daritu skaidrāku tā tēmu...tautai... Labs raksts starp citu ir izlasāms šeit! -----> http://www.lmuza.lv/mukti/Baltu%20mitologija.htm

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 07.04.2004 15:55

Ok, nu varbuut visi sho ciitiigi lasa, bet ir paaraak kautriigi, lai izteiktos..
Es atradu linku, kur viss ir nedaudz konspektiivaak
http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/Citati/1.htm

Iesūtīja: fire ; laiks: 07.04.2004 17:48

manas domas, skaidrs ka viss ir liidziigs, mes tachu esam kaiminju tautas, ari domaashana lidziga, bet katram ir kada individualitaate! piemeram, eposa lachplesis piemineeti ari igaunji un tas milzis, bet tas jau nenozime, ka mes "shpikojam", ir jau daudz tadu lietinju, kas ir kopigas... bet piem., lai ka lietuvieshi meginatu iegalvot ka dainas kaa tadas ir ari vinjiem, manuprat, tadas ir tikai latvieshiem.
a un vel - ar igauniju daudz kas kopigs, jo igaunija+latvija-agraak livonija. un tad vel karu u.c. deelj cilveeki jau samaisiijaas, ari kultuuras

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 07.04.2004 21:43

Ļoti interesants raksts. Uzreiz sakārojās atkal Kursīti palasīt...
Piekrītu domai, ka mūsos tas pagānisms vēl sēž iekšā, vienos mazāk, citos vairāk, bet kopsummā vairāk, kā visusmēra eiropietī. Jāņi būtu komerciālākais pasākums (bet, ja noņem nost šašliku un riepas, pāri tomēr paliek ugunskurs un dziedāšana līdz rītam), bet Lieldienu olu krāsošana un šūpošanās, Svecīšu vakars, ķekatas, gan jau vēl varētu sameklēt daudz ko, ko zina ikviens vidusmēra Latvijas tīnis (labi, varbūt nepiekopj, bet vismaz kaut reizi ir piedalījies un saprot, kam šīs izdarības ir domātas), bet ko droši vien nezina vidusmēra šveicietis vai spānis...

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 08.04.2004 10:09

manii tas viss kops vendenes 2003 ir pamodies taaaadaa meeraa?

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 08.04.2004 14:07

Tu vēlies teikt ka agrāk nebija pamodies? Tikai pēc Vendenes kļuvi par to kas esi tagad??? :blink: :blink:

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 08.04.2004 15:03

Vispaar jau nosaukums Livonija izveidojaas no liibieshiem,(liivu zeme) jo vinji bija pirmie, ko satika rietumu tirgotaaji un misionaari

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 08.04.2004 15:29

Un valstu nosaukumus parasti raksta ar lielo burtu!

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 08.04.2004 15:46

Man gan skjiet, ka dainas mums ir taas pashas folksongs, un, man protams, prieks par tavu patriotismu, bet nu vinjas noteikti nav tikai latvieshiem..
http://www.latinst.lv/dainas.htm

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 08.04.2004 16:35

Baigi labā vieta (krātuve) ir te -----> http://www.dainuskapis.lv

Šie sabliezuši baiso datu bāzi iekšā. Tagad tik spied un meklē kādu motīvu vien vajag! Labais.

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 10.04.2004 10:29

he, taa vis nafff...
daudz jau ko tur tiesaam var atrast, bet kad es savas meeljaas villaines mekleeju, tur maz kas bija, naacaas rakt aaraa lielos dainu seejumus un mekleet tradicionalajaa mabnieree - paskir, paskir, pieraxti

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 20.04.2004 10:49

Nekaaa! Ir gan! vismaz to kas man bij vaidziigs, es atradu ka vai nu!

Un kaads sakars dainuskapim ar villainju motiiviem? :blink:

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 20.04.2004 14:55

a zini kaada es esmu - pirms kaut ko saaku, salasos visaadus info.

un kas gan veel jaukaaks par dainaam vareetu buut???
taapeec arii mekleeju..

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 22.04.2004 08:41

Tā arī nesapratu...kāds sakars dainu datubāzei ar villaiņu motīvu meklēšanu..... :blink:

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 22.04.2004 10:41

nu baac!!!!
(tam vajadzeeja lieliem burtiem raxtiitam buut...)
motiivs - tas nav tikai ornaments. arii literatuuraa sis vaards tiek lietots!!!

Iesūtīja: Northwatch ; laiks: 22.04.2004 22:48

Bet kaada sakariiba ir villaineem ar latviessu mitologgiju? :blink:

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 23.04.2004 07:33

runa ir par loti senajaam villaineem, ne jau taam baltajaam, klasiskajaam no 19. gs.
taas jau izskataas vien tik mistiskas, ka gan ornamentu gan kompoziiciju gan kraasas gan sajuutas naakas saistiit ar mitologiju,
turklaat tika daleeji ar to, ko saraxtiijusi gudrie viiri, vairaak ar kaut kaadaam tiiri individulaalaam sajuutaam.
tacu lai taas saliktu pa plauktiem, jaalasa gudru viiru runas un citi avoti, kas paliidz vismaz apjaust to sajuutu noziimi un ceeloni

eh, sviesc, bet taas ir taadas lietas, ko logiskaak pateikt nemaaku

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 30.04.2004 15:29

AH PAR TIEM motīviem!!! Aha!!!

Skaic!! Nu labsi, un kādas tad paralēles ir izdevies atrast? MAn pašam visa tā ornamenta spēltā nozīme baigi interesē, tāpēc labprāt uzklzusīšu vēl citu cilvēku domas šais jautājumos. Ja nu uzvedina uz kādu labu versiju...

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 06.05.2004 11:41

tu tac atkal nesaproti
nu nav man nekaa bezmaz zinaatniska, ko tev tagad kaa atklaajumu celt prieksaa.
taas ir loti individuaalaas, vaardos nepasakaamaas izjuutas.
vinas vienkaarsi ir, un galu galaa ietekmee taalaako darbiibu sajaa virzienaa.
tu tacu zini - taa ir un viss, taac kliskis un viss mainaas

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 11.05.2004 11:50

Nu par mitologiju runaajot, ornaments ir viena jautra teema...tajaa var saskatiit baigi daudz ko...iipashi, ja drusku iestiprinaas ar kaadu ugunsuudens devu

Iesūtīja: eziic_miglaa ; laiks: 14.05.2004 15:53

nu kaut tie pasi mani gredzeni... atceries, kedrik, toreiz staastiiju.
nu darbijas, miiliit, tiesaam darbojas....
un peedeejaa laikaa vinjiem ir dazaadas spozuma pakaapes.
ne no sa ne no taa vienu dienu ir tikko kaa no skatloga buutu iznemti.
un tad atkal naakamaa dienaa - liekas divas dienas buutu jaaspodrina, lai peec kaut kaa izskatiitos.
un parasti taas ir jaukaas dienas, ka spiid...

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 19.05.2004 13:43

Jā, manējam arī tādi niķi daķārt uznāk...vienu dienu nekas, bet otrajā dienā - hopā - skatos - šis tā kā tiko izkalts mirdzinās.....un bez viņa es tāds pusapģērbts mazliet jūtos..... Ir viņos kaut kas..Extrasenss jau neesu, bet ir IR tur kaut kas!

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 19.09.2004 11:27

Ui! Es te nesen dabūju Valda Celma ražojumu "Seno zīmju jaunā dzīve". Lielisks gabals, cilveekam tieshaam galva straadaa - speejis savienot liekas liidz šim nesavietojamas lietas - zinātnisko, māksliniecisko un pat izvairīties no tik populārā misticisma! Viņš apskata latviešu "ornamentālās" zīmes kā rakstu ar savām noteiktām likumsakarībām, principiem. Vispār ķer baigi dziļi. Visiem iesaku.

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 20.09.2004 14:31

Cienījamie, vai jūs esat dzirdējuši par tādu lietu kā PZ? Tiešām domājat, ka citiem ir interesanti lasīt jūsu personīgās sarunas? Saprotu, ka forumā ērtāk, bet tas ir tīrais spams. Lūdzu to pārtraukt.

Iesūtīja: Melleņmeitene ; laiks: 06.02.2005 19:29

Man latviešu mitoloģija reizēm neliekas piemērota man. Reizēm.

Iesūtīja: Džūna Forsaita ; laiks: 31.03.2005 19:43

Lai arī kā negribētos mēs patiesību neuzzināsim

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 31.03.2005 20:13

Jā, protams. Visiem un netikai baltiem ir bijušas raganas, velni, lietuvēni, visi pielūguši Sauli, Mēnesi un galveno Dievu.

Bet ir jau arī daudz atšķirību. Piem. vilkača dzimtene ir tieši Latvija. Tāpat citās mitaloģijās nav Vdātāja (pat nekas līdzīgs), un izteikti sadzīvisku dievību (Mēris, Drudzis u.c.)

Sorī, ka es tā par ļaunajiem tēliem, vnk pašlaik Literatūrā rakstu referātu ( ha ha ha ZPD) "Ļaunie tēli latviešu mitoloģijā".

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 05.04.2005 17:03

Nu te dažs labs tā kā šauj pār strīpu... :blink: Baltocentrisma idejas propogandējam? Gribētos jau vaiii kā gribētos būt izredzētajai tautai, bet šādi apgalvojumi gan nav īsti korekti (maigi sakot)

Iesūtīja: gride ; laiks: 06.04.2005 09:32

man isteniba ir liels kauns, jo es par latvju mitologiju zinu diezgan maz (vai ari lk\oti maz ) zinu to ka bija dievietes Laima un Mara, dazhus svetkus, bet taa iisti neko nezinu... laikam bija kaut kadi mezha garinji... nu jaa mauprat ka mees esma ietekmejushies mazliet no somugriem, bet taa. nemaku teikt

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 28.04.2005 15:14

Lol, jā. Baigi sviestaini izklausās, bet mani ar to tik ilgi mocīja, ka beigu beigās izdomāju, ka jātic vien ir.
Katrā ziņā visvecākie pieraksti par šitādu ērmu ir atrasti Latvijā (Latgalē), nu, kas arī ir tiesa, latviešiem vilkacis ir tāds.... hm. diezgan citādāks, nekā citiem.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 11.05.2005 08:58

Nesen izlasīju, ka pirms kristietības ieviešanas, latvieši vilkačus uztvēruši kā Dieva suņus (un man labāk patīk latviešu visumā miermīlīgais vilkatis).

Man liekas, ka daudzu valstu mitoloģijas pašos pamatos ir līdzīgas, pateicoties tikai kopējai izcelsmei. Bet arī ietekmi no citām tautām nevar noliegt, sevišķi, kad ienāk kristietība. Taču cik esmu ievērojusi - latviešu dievības un citi mitoloģiskie tēli ir miermīlīgāki nekā citām tautām.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 11.05.2005 09:12

Vilkacis kā tāds ir pazīstams visā Eiropā. Droši vien, ka ne tikai. Viņa pazīmes ir visai kopīgas - kā par vilkaci kļūt, ko darīt, esot vilkača ādā. Lielais vairums tautu uzsver milzīgo izsalkumu, kas pārņem vilkaci. Un daudziem, lai kļūtu par vilkaci (arī lībiešiem un igauņiem) ir kailam jāizlien caur koka sakni. Es arī sšo to par vilkačiem esmu pētījusi. Tiesa gan, latviešu vilkacis ir tāds mīlīgāks padevies - plēš tikai lopus, kamēr lībiešu un igauņu, kā arī krievu vilkači arī cilvēkus nesmādē.
Un personificēti mēris un drudzis arī nav tikai latviešu prerogatīva - tāds ir (un pat vēl vairāk) lībiešiem un igauņiem. B.D., ja neesi vēl nodevis savu darbu, palabo lūdzu, citādi var sanākt iebraukt auzās, gadījumā, ja vērtētājiem ir pieejamas grāmatas "Lībiešu mitoloģija" un "Igauņu tautas pasakas un teikas", kur gan par vilkačiem, gan par Drudzi un Mēri var lasīt.

Kur tu to lasīji? Cik man zināms, par Dieva suņiem tika saukti vilki...
Ak jā, un par miermīlīgajiem latviešu gariem - nūū, es, teiksim, ne miroņus, ne ūdensmeitas, ne laumes, ne jodus, ne sumpurņus par diez ko miermīlīgiem vis nesauktu

Iesūtīja: Gogijs ; laiks: 11.05.2005 09:13

es domaaju ka mees esam daudz ko aizguvushi no citaaam valstii!!! CITAS VALSTIS ARII IR KAUT KO AIZGUVUSHAS!!!!! bet taa jau nemaz nav ka meerees kaut ko pashi neesam izdomaajushi!!!! :B

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 11.05.2005 09:21

Laikam jau tev neliksies vērā ņemama internetā iegūtā info . Diemžēl, adresi tev uz sitienu nevarēšu parādīt...
Upss, es tā padomāju, laikam būšu mazliet pārlasījsies, un tur minēti vilki, kā Dieva suņi, bet tā kā tēma bija vilkači, tad mans prāts ir to visu sapludinājis kopā. Tāpēc noteikti atradīšu un izlasīšu vēlreiz...

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 11.05.2005 18:18

mmm mitoloģiskie tēli!
Mjā, man arī kaut kad vēl pamatskolā bija jāapkopo info par ļaunajiem tēliem latviešu mitoloģijā un galviņa tika sajaukta ... Tātad, runa iet par pūķiem...sakiet, lūdzum, ka mums takš tādi nebija! Es varu more or less iedomāties visus tos mošķus, bet pūķis, takš, manuprāt, ir kaut kas pilnīgi cits...paskaidrojiet lūdzu, jo pašlaik vienīgais, ko varu, mierināt sevi ar svešu kultūru ieplūšanu un sajaukšanos...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 11.05.2005 20:13

Nē! Tādu lielu ķirzakveidīgu radījumu, kas pūš uguni, nē tādu nava.
Par pūķi latviešu mitoloģijā sauc garu, kas nes mantu. Vēl viņu sauc par vilci vai velci. Nu, mantu velk mājā. Senākajos ticējumos tādu garu var iegādāties jebkurš, kas vien prot tādu "pagatavot" - vai nu izperēt, ir dažādas metodes, vai uztaisīt, kur tāpat ir dažādas metodes. Pūķi var arī mantot. Šāds pūķis nav ļauns, viņš pret godīgu ēst došanu nes saimniekam to mantu, kuru saimnieks ir prasījis, kad pūķi taisīja. Tāds kā līgums. Tas, ka pūķis tāpēc rakājas pa svešām klētīm, ir jau cits jautājums. Mūsu senči nav ticējuši, ka mantu var dabūt no zila gaisa.
Jaunākos laikos pūķim jau piedēvē ļaunā gara īpašības - esot dvēsele velnam jāpārdod, lai dabūtu pūķi. Tāpat tos var nopirkt Rīgā vai Jelgavā no vācu tirgotājiem - jau tas vien norāda, ka tie ir jauni ticējumi.

Pasakās ir sastopams arī klasiskais pūķis. Tie ir aizguvumi ar starptautiski ļoti populāriem sižetiem.

Iesūtīja: Adriana ; laiks: 11.05.2005 22:55

nuu jā, tagad es arī atradu, ka pienimēts arī vienkārši svētības patrons, gars, kur dēvē arī par pūku, viļķi un kauki. Mana vaina laikam tā, ka visur meklēju asociācijas un ja runa iet par pūķi, tad "noteikti" par krāsaino, daudzgalvaino. Stulbi.

Paldies

Iesūtīja: melany ; laiks: 06.06.2005 15:41

kaadas muljkjiibas-protams, ka ir latvieshu mitologjija un veel jo vairaak latvieshi! senaak jau tautas taa nevareeja "noshpikot" mitologjiju no citas tautas. vnk katrai tautai bija sava mitologjija un kas tur traks, ja kaut kas sakriit ari citu tautu mitologjiskajaam nianseem? kuram gan ienaaca praataa apgalvot, ka latvieshu nav? kas tad mees esam? tad jau visa pasaule ir aafrikaanji, jo visi cilveeki jau naaca no Aafrikas! mulkjiibas.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 06.06.2005 15:48

Palasi krievu delfos un tamlīdzīgās lapās komentārus un tad tev viss taps skaidrs, tajā skaitā arī par latviešu mitoloģiju ieskaitot! Diemžēl tāds uzskats ir tur zināmās aprindās diezgan populārs un tiek kopts joprojām...

Iesūtīja: B.D. ; laiks: 06.06.2005 16:17

Izlabot gan neko vairs nevaru.

Arī senajos laikos jau cilvēki kontaktējās viens ar otru, aizbrauca pie kamiņiem, ceļoja utt. Varbūt ne tik aktīvi kā mūsdienās, bet tomērt. Un šādu saskarsmju rezultātā apmainījās gan ar mitoloģijas niansēm, gan daudz kocitu.



No mana referāta:

Lai gan mūsdienās pūķa vārds asociējas ar pasaku pūķi- divgalvainu vai trīsgalvainu nezvēru, no gaisa skrējēja pūķa ļaudis nemaz nebaidījās, jo cilvēkus viņš neaiztiek. Tas ir mantas rausējs. Par cilvēku, kura mantība apkārtējiem šķita aizdomīgi nākusi – ne paša pelnīta, domāja, ka to sanesis pūķis. Izšķīra pat divas- labības un naudas pūķu sugas.

Pāri muižas rijas jumtu
Zila liesma lidināja.
Vai tas bija kunga pūķis,
Vai vagares dvēselīte?

Tādam, kas pats čakli strādā, pūķis nav vajadzīgs- čaklais dara pats ar dievpalīgu. Bet slinkajam vai mantrausim gan tāds mantas pienesējs varēja būt noderīgs. Un tad nu bija jāgudro, kā pie pūķa tikt. Te nu bija vairāki ceļi. Pirmais no tiem- gaili septiņus (dažkārt 3; 5; 9) gadus turēt, tad septītajā gadā gailis izdēšot olu. Šī ola vel trīs gadus jānēsājot padusē, lai no tās izšķiltos pūķis.
Varot arī pats par pūķi pārvērsties. Tikai jāapēd trejdeviņi zirņi, kas trīs dienas brieduši čūskas miesā.
Bet ja nu arī tas par grūtu, tad vislabāk pūķi nopirkt Rīgas tirgū. Tas Rīgas pūķis gan nebūs īsti latvisks, jo ar tādiem Velns (šajā gadījumā- smalkais vācu kundziņš) tirgojies arī citās pilsētās visā Eiropā, pretī prasot ne vairāk, ne mazāk kā pircēja dvēseli. Tad arī Velns laipni pamācot, kā ar pūķi jāapietas un kā tas pareizi ēdināms. Par pūķu barību stāsta daudz tautas pasaku.

„Vienam saimniekam bija divi pūķi. Viņi uzturējās ēkas augšienē. Un saimniekam bija puisis. Tas mana vienreiz, otrreiz: tiklīdz mājā ko labāku cepsi, vai vārīsi - saimnieks to labāko gabaliņu nes pūķiem ēkas augšienē. Nu viņam ietīkas arī redzēt, kādi tie pūķi ir, ko saimnieks tik sirsnīgi kop. Nogaidījis tādu pastarpu, kad saimnieka nav mājā, šis līdīs augšā skatīties, kas taču tur labs ir. Ierauga: pilns skutulis nolikts ar nule vārītu biezputru un pūķu pašu laiku nava mājā. Nu šis domā, domā, ko darīt. Beidzot ņems skutuli, izēdīs un piegānīs. Pēc tāda laika pārskrien pūķi, pieiet pie skutuļa, apošņā - viens saka: «Netīrumi!» otrs: «Biezputra!» Ilgi, ilgi tā abi tiepās. Beidzot viens paņēma pasmeķēt. Bet tiklīdz pasmeķēja, tūliņ iekliedzās: «Netīrumi!» Un abi tūliņ aizdedzināja mājas un aizlaidās.”

Kā pret pūķi aizsargāties? Latgalē labības laikā ļaudis iesprauduši slieksnī nazi, lai viņu labību pūķis neaizvelk kaimiņiem. Bet, kad labība jau klētī, tad, lai pūķis klāt netiktu, klēts lodziņā jāiekarina veca ratu rumba, kas no abiem galiem aizbāsta ar sērmūkšļa tapām.
Kad redz pūķi skrejam, tad jau pēc krāsas varot pateikt, vai tas skrienot no darba, vai uz darbu. Gaiši sārtajam ķeša esot tukša, bet zili melnajam- pilna. Pilno pūķi redzot, vajag mudīgi bikses vai brunčus noraut un saukt: „Pūķim bikses nokrita!”. Tad pūķim viss nesamais izšļūkot. Ja nu pūķis vēl nav apturams, jārauj nost arī krekls pār galvu un jāsauc: „Tprū, Stoi, garā ķēve!”. Bet vispār latvieši nav daudz ar tādām lietām pinušies, jo „Labāk ar Dievu nabags, nekā ar Velnu bagāts!”.

Iesūtīja: saule ; laiks: 17.08.2005 21:52

Es te lasīju teikas, kas kā lasāmviela ir diezgan garlaicīgas - sižets lielā daļā teiku ir ļoti līdzīgs, tomēr garlaicība veicina domāšanu un tā nu man ienāca prātā lūk kas - ja jau velns latviešu teikās mīcīdams akmeņus atstājot tajos pēdu un plaukstu nospiedumus utml. parādās ievērojami vairāk nekā Dievs, Laima vai Māra un citas latviešu dievības tad varbūt viņa atstātajām pēdām latviešu mitoloģijā ir arī lielāka nozīme. Vecu vīriņu, kuri saviem labvēļiem atmaksā par labestību ar bagātību un tamlīdzīgu tēlu, kas personificē likteni, laimi, slimības utml. netrūkst arī citu tautu folklorā tamdēļ varbūt daļa no šīm dievībām ir parādījušās tikai ienākot kristietībai - agrākais kults tiek aizliegts, bet kristietības izpratne ir atkarīga no tā kā to izskaidro kristieši - viņu stāsti par trīsvienību un viņu pasakas var radīt nepareizu iespaidu par to kam viņi tic un tā nu pagāni mīļā miera labad pieņēma svešzemnieku ticību (vai vismaz izlikās, ka to dara), taču nepareizās izpratnes dēļ izveidojās politeisms.

Iesūtīja: scell_x ; laiks: 21.08.2005 10:28

Es dotajā momentā rakstu pētniecisko darbu par Latviešu motploģiju, tāpēc visiem paskaidrošu:
ĪSS IESKATS LATVIEŠU MITOLOĢIJĀ
Diemžēl šī tēma Latvijas vēsturē vēl nav līdz galam izpētīta (un diez vai arī tiks) un glabā ļoti daudzus noslēpumus. Pirmās brīvvalsts laikā latviešu mitoloģija tika interpretēta lielā romantisma un patriotisma iespaidā, kā arī balstoties uz visai trūcīgām zināšanām šai jomā. Daudzi dievi un mitoloģiski tēli tika pašizdomāti un ierakstīti seno latviešu dievu panteonā. Jāņem vērā arī ļoti lielā „balto latviešu” kulta ietekme šī jautājuma izpētē (arī mūsdienās šis kults vēl stipri turas un caur tā prizmu tiek pētīti daudzi vēstures notikumi). Tā, piemēram, „slavenai” Dievturu kustībai savā būtībā nav nekā kopīga ar seno latviešu pagānisko ticību, šo kustību izveidoja Ernests Brastiņš balstoties uz latviešu mitoloģiju un dainām, bet ieskatoties dziļāk var redzēt, ka šai Brastiņa „reliģijai” par pamatu ņemta vien tā pati vecā kristiešu Bībele.
Padomju režīma laikā no vēsturnieku un citu pētnieku puses tika kultivēta pilnīgi pretēja doma, ka latviešiem nav bijis nekāda izteikta pagāniska reliģija, kulta, priesteru vai svētvietu.
Mūsdienās sāk parādīties jau kaut kas konkrētāks šai jomā, bet līdz pilnīgam jautājuma atrisinājumam vēl ir tālu un diezin vai mēs vispār līdz tam jel kad nonāksim. Tas skaidrojams ar to, ka lielākā daļa vēstures materiālu un pieminekļu ir laika gaitā no kristiešu vai padomju aktīvistu puses iznīcināti, bet tas kas ir saglabājies sniedz mums ļoti skopas ziņas.
Pētot latviešu mitoloģiju, zinātnieki pamatā balstās uz latvju dainām un to sniegtajām ziņām, pēdējā laikā daudz atklājumu ir radies salīdzinot mūsu mitoloģiju ar citu indoeiropiešu tautu (it sevišķi mūsu tuvāko kaimiņu) mitoloģijām, jo latvieši tomēr nebija tauta, kas dzīvoja norobežoti no citām tautām, tāpēc daudz kas ir aizgūts no mūsu kaimiņiem (lietuviešiem, slāviem, skandināviem), tāpat kā viņi daudz ko aizguva no mums, tieši tāpat kā tas notiek mūsdienās. Tāds arī ir mans uzskats, tāpēc rakstot šeit par senajiem dieviem esmu ielicis arī savas domas, kā es to visu redzu.
Vēl jāpiebilst, ka daudzu latviešu dievību saknes iesniedzas ļoti dziļā senatnē, kad cilvēks personificēja dabas objektus un norises.
DIEVS, DIEVIŅŠ
Vārds, kas senāk it kā apzīmēja pašas debesis. Viņš ir dievs - radītājs, kas radījis visumu, zemi, cilvēkus un citas dzīvās radības, devis tiem likumus pēc kādiem dzīvot, pēc tam sirma tēva izskatā pārstaigā pasauli vērodams kā viņa radības dzīvo, palīdzēdams labiem un sodīdams ļaunos. Tiek attēlots kā sirms jātnieks, pelēku apmetni un zobenu pie sāniem.
SAULE
Tā, kas dod gaismu, siltumu, nosaka cilvēkiem laika ritējumu. Saule ir debesu saimniece. Attēlota kā sieviete – māte, viscaur krāšņi tērpusies zeltā, brauc pār debesīm divu dzeltenu kumeļu vilktos ratos.
MĒNESS
Nakts dievība, senākos laikos bijis arī kara dievs. Tāpat kā Saule nosaka cilvēkiem laika ritējumu, ir gaismas devējs nakts tumsā, Saules precinieks, kurš nekad tā arī netiek tuvāk pie savas izredzētās. Mēness attēlots kā mirdzošs karavīrs, baltā zirgā, zvaigžņotu apmetni un zobenu pie sāniem, tāds viņš jāj pār naksnīgajām debesīm.
PĒRKONS
Taisnības, auglības un kara dievs, liels Velna ienaidnieks. Kā bargs dārdinātājs un zibeņu metējs, viņš soda ļaunumu, dod lietu zemnieku laukiem un palīdz karavīriem kara laukā. Attēlots kā bargs bārdains vīrs, jājot uz melna zirga ar kara cirvi vai zobenu rokā.
Bieži Pērkons tiek personificēts arī kā DEBESU KALĒJS, kas kaļ Debesu smēdē, no kā pār pasauli lec zibeņi un dārd pērkons. Viņš ir tas, kas savulaik ir nokalis Sauli, vēlāk kaļ Dieva dēliem zobenu vai vainagu Saules meitām. Vēl Pērkons tiek minēts kā panāksnieks (tas, kurš dzenās pēc nolaupītās līgavas) debesu kāzu norisēs.
VELS, VELLS, VELNS, VELINS
Tumsas, pazemes un mirušo (veļu) dievība. Vēlākos laikos, kristīgās reliģijas ietekmē, pārtapis par ļaunuma dievu, t.i. kristiešu Sātanu. Ir zināms arī kā mājlopu aizgādnis, bet pateicoties kristiešu darbībai, ziņas par arhaisko pagānu Velnu ir ļoti niecīgas. Varētu būt attēlots kā melns jātnieks.
LAIMA
Likteņa dievība, bieži sastopama kopā ar divām citām likteņa dievietēm – KĀRTU un DĒKLU, tā kopā veidojot trīs likteņa dievības. Laima nosaka cilvēku likteni, piedalās pie dzemdībām un citām dzīves norisēm. Bieži tiek attēlota pārī ar Dievu, kā grezni tērpta sieviete, kas sēž pie vērpjamā ratiņa un vērpj cilvēku likteņus.
DIEVA DĒLI un SAULES MEITAS
Visbiežāk minēti dažādu debesu norišu saistībā, it sevišķi debesu kāzās, dažreiz iesaistās arī cilvēku dzīvē. Ir doma, ka tie ir zvaigznāju personificējumi. Parasti tiek minēti divi Dieva dēli. Tiek attēloti kā grezni tērpti jātnieki, Saules meitas kā zeltā un sudrabā tērptas jaunas meitenes.
JĀNIS
Ļoti sarežģīta dievība, it sevišķi vārda dēļ, kas liek domāt, ka šis vārds dievam pārmainīts kristietības ietekmē, bet tāpat arī iespējams, ka tas ir sens latviešu vārds. Jānis personificē vasaras saulgriežus, tas ir tas laiks, kad Jānis ierodas pie cilvēkiem. Iespējams, ka viņš ir Saules vīrišķā izpausme. Bieži saukts arī par Dieva dēlu. Attēlots kā jauns jātnieks, bruņots ar zobenu.
ŪSIŅŠ
Ūsiņa senākā nozīme ir gaismas dievs, tas kurš vēsta par pavasara iestāšanos un ved cilvēkiem sauli. Ūsiņš personificē pavasara saulgriežus. Vēlākos laikos viņš kļūst par zirgu aizgādni. Attēlots kā bārdains vīrs, protams jāšus uz zirga, zirgs arī ir Ūsiņa simbols.
MĀRA, MĪĻĀ MĀRA
Arī Māras vārds daudziem jauc galvas, liekot domāt, ka tas ir svētās Marijas latviskots nosaukums. Tomēr ieskatoties dainās mēs ļoti bieži sastopam Māru, kuras funkcijas nesaskan ar Mariju, tāpēc es domāju, ka Māra ir izteikta pagāniska dievība.
Māra ir zināma kā zemes māte, sieviešu aizgādne, bieži šai jomā viņas funkcijas mijas ar Laimu, piemēram piedalīšanās dzemdībās. Viņa rūpējas arī par mājlopiem. Daudzreiz attēlota kā melna čūska vai vienkārši ģērbta sieviete.
AUSEKLIS
Rīta zvaigznes personifikācija, piedalās dažādās debesu norisēs, attēlots kā jauns puisis.
AUSTRA
Austra personificē rīta blāzmu, Saules vēstnese, attēlota kā jauna sieviete.
JUMIS
Auglības dievība, kas pārsvarā saistīta ar labības laukiem. Jumis personificē dubultvārpu, tā viņu arī attēlo. Jumja atrašana nozīmē laimi, pārticību. Jumis ir galvenā persona labības novākšanas rituālā.
Tie tad arī ir galvenie, mums patreiz zināmie, pagāniskie latviešu dievi. Bez šiem latviešu mitoloģija ietver arī daudzus mazākus dieviņus, garus, dēmonus un svētku personificējumus.
Ļoti izplatītas ir dažādas mātes, kas pārstāv konkrētas dabas objektu vai parādību norises: Vēja māte, Meža māte, Jūras māte, Lauku māte, Ceļa māte, Piena māte un daudzas citas. Visdrīzāk šis mātes tika radītas pēc konkrētiem apstākļiem un vajadzības. Tas parāda, ka latviešiem bija ļoti spēcīgi saglabājies mātes un matriarhāta kults, kas nāk no aizvēsturiskiem laikiem.
Tāpat izteikts bija mājas garu kults ar Mājas kungu kā centrālo dievību. Katrai mājai bija savs aizgādnieks, kas rūpējās par saimes un mājas labklājību.
Daudz ziņu ir par Veļu (mirušo) kultu, par veļu barošanu veļu laikā ( no Oktobra līdz Novembrim – kā kurā vietā) un vispār, kā jau tas pagāniskā sabiedrībā bija pieņemts, senču kultu. Veļu dzīves vieta bija Aizsaule, no kurienes tie vienreiz gadā atgriezās Šajā saulē apciemot savus tuvākos.
Godāti un pielūgti kā svēti tika daudz dažādi objekti – akmeņi, koki (it sevišķi ozoli), upes, ezeri, avoti, meži, uguns, zalkši, krupji, putni un zvēri.
Cilvēku dzīvi ietekmēja arī ļaunie gari: Jodi, Laumas, Spoki, Vadātāji, Sumpurņi, Vilkači, Raganas, Lietuvēni, Pūķi un citi, kas visādi centās apgrūtināt tā jau grūto dzīvi.
Latvieši personificēja kā dievības arī dažādus svētkus, it sevišķi saulgriežus. Tā mums zināmi ir Metenis, Ziemassvētki, jau nosauktie Jānis, Ūsiņš, vēl Mārtiņš, Miķelis u.c., pēdējie jau gan ir kristietības ieviesti svētku latviskoti nosaukumi, ko latvieši savā pagāniskajā domāšanā ir pārvērtuši par dievībām.
Kā jau es iepriekš teicu, daudz kas vēl mums ir neizzināts un noslēpumainā miglā tīts, jo atšķirībā no citām tautām, mums ir saglabājies ļoti niecīgs daudzums rakstisku avotu, kas stāsta par latviešu mitoloģiju, varbūt nākotnē mēs atklāsim daudz ko jaunu, kas varētu krasi pārmainīt dažus mūsu uzskatus par senajām latviešu dievībām, katrā ziņā te vēl ir plašs darba lauks priekš pētniekiem.

Iesūtīja: iMiS™ ; laiks: 13.10.2005 10:21

Senlatviji bija baznīcas varā.Paliek žēl īstenībā...
Viņiem nebija nekādas iespējas izpausties...kā jau vienmeŗ aprobežotā baznīca uzspieda Senlatvijiem savu gribu un savu pasaules uztveri..

Kas attiecās uz mitoloģiskajiem tēliem, tīri iespaidīgs raxts

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 14.10.2005 20:22

Gribēju gan piebilst, ka ragana nav nekāds ļaunais gars, bet gluži reāls sievišķis, kas nodarbojas ar buršanu ( vīriešu dzimtē ar to nodarbojās burvis) . Kā labos, tā ļaunos nolūkos, bet galvenokārt ļaunos (vismaz jaunākajos folkloras slāņos). Ir viedoklis, ka vārds "ragana" ir radies no vārda 'redzēt', 'reģis', tātad - ragana ir tā, kura redz, viedā. Nemaz nebrīnītos, ja par raganām būtu dēvētas priesterienes, pareģes, bet, ienākot kristietībai, šis vārds kopā ar tās nēsātāju ieguva ļaunu nokrāsu.

Iesūtīja: iMiS™ ; laiks: 14.10.2005 20:26

Āāāā....tagad atceros vienu Vēstures stundu, kad učene stāstīja, ka Letiņiem esot bijusši baigās cilvēku apglabāšanas paražas un tradīcijas...
Un tad viņa vēl mēģināja iestāstīt, ka agrāk mēs bija viena no dažajām balstīm ,kur šādas lietas ir...un, ka pie mums kapi ir ļoti sakopti, un viss tiek augstu vērtēts
Amerikā vēl skaistāk...tur prosta ir k-kāds 60 ha liels laukums...un ar ļoti lielām atstarpēm ir šie kapi..
Un kas pie mums notiek...?k-kādi apdzērušies nožēlojami vandālisti posta kapus

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 14.10.2005 20:35

Senatnē, pagānisma laikos, savdabīgas, bet tomēr pamatos līdzīgas apglabāšanas tradīcijas bija visām tautām. Pamatā bija doma, ka cilvēks pēc nāves pāriet uz dzīvi viņsaulē, kur dzīvo labāk vai sliktāk, atkarīgi no tā, kā dzīvojis šai saulē. Viņam kapā tiek doti līdzi instrumenti un sadzīves priekšmeti, lai tos varētu lietot tai saulē. tā darīja visas tautas (sākot ar Ēģipti un beidzot ar Ameriku, un, protams, Eiropā arī).
Ieviešoties kristietībai, kapu inventārs "noīsinājās" līdz Bībelei, un ļoti būtiski bija apglabāt cilvēku svētītā zemē, uzskatīja, ka savādāk pār viņa dvēseli nāks liela nelaime, aiz kapsētas žoga glabāja pašnāvniekus un noziedzniekus. Lai gan tam nav nekādu pamatojumu Bībelē (nu vismaz es par to neko nezinu). Šeit arī ir vērojama pagānisma ietekme - arī tur bija svarīgi cilvēku pareizi apglabāt, lai viņš dusētu mierā un nenāktu pie palicējiem prasīt, lai šo apglabā, kā nākas.
latviešu pagānisma tradīcijas neko daudz neatšķirās no citu Eiropas tautu tradīcijām - kapā dod līdzi tai saulei nepieciešamo, glabā goda drānās, jo nomiršana ir pāriešana viņā saulē, Veļu mātes gādībā.
Šai saulē, šai zemē
ciemiem vien padzīvoju;
viņa saule, viņa zeme -
tā visam mūžiņam.
Manuprāt, ļoti īss un koncentrēts viņsaules uztveres apraksts.

Iesūtīja: iMiS™ ; laiks: 14.10.2005 20:41

Vovo...lasīju, ka viņiem visādus štruntus tur deva..
Nu gan...senie Letiņi gan bija māņticīgi un ticēja visām šitajām parašām...

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 02.11.2005 19:18

Nu nu - štruntus! Vismaz līdz krustnešu atnākšanai mūsu senču kapi vietām ir burtiski piebāzti ar rotām, ieročiem un grezniem tērpiem, biezākajiem ir sudrablietas, importa visādi tai laikā nenormāli dārgi pribambasi utt. Aizej kādreiz uz vēstures muzeju kādreiz un apskaties pats! Kaut gan - kas nu kuram ir štrunts.

Iesūtīja: Nero ; laiks: 02.11.2005 19:21

piekrītu kedrikam, nu ja jums sudrabs ir štrunts, nu tad atvainojiet, kas jums skaitās dārgs, kas jums nav štrunts.
Starpcitu latvju senči un igauņu senči ir bijuši visai bagāti ar sudrabu

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 02.11.2005 19:28

Ta kad 19. gs. stulbie zemnieki Zemgalē un Sēlijā piefiksēja ka tais dīvainajos uzkalniņos var izrakņājot atrast ne tikai galīgi zaļus bronzas "štruntus" bet arī tādas jaukas lietas kā piemēram, sudraba kaklariņķus - kāds kapu laupīšanas bums sākās! pārdot veduši uz Jelgavu, kur strauji kritās sudraba cena, jo visi mežonīgi rakās. Diemžēl lielu daļu no tā visa brutāli pārkausēja.

Iesūtīja: Nero ; laiks: 02.11.2005 19:31

šo man ir bēdīgi klausīties, jo iznīcanāt pašu tautas vēstures liecības , manuprāt, ir brutāli stulbi, pirms ktustnešu laika vēsturei vajadzētu celt mūsu pašapziņu, nevis materiālo stāvokli

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 02.11.2005 19:36

Zini - 19. gadsimtā vēl līdz tādai milzu nacionālajai pašapziņai vidusmēra zemniekam bija visai tālu. Galu galā - dzīvot jau arī gribējās par kaut ko. Stulbākais ir tas, ka vel mūsdienās šito mantu rakšana vietām notiekās diezgan aktīvi - tikai tagad galvenie pircēji ir ārzemnieki, kas var atļauties izpirkt te pie mums viskaut ko. Pēdējais skandalozākais gadījums bija kad Latgalē kaukādi alkāni ar buldozeru "pārbaudīja" vai pilskalnā nav aprakta lielā ziviedru laiku naudas lāde... Bet cik netiek piefiksēts... Nabaga mūsu senči - būtu zināujuši, ka pēcteči tādi šakāļi izrādīsies, drošvien būtu tās mantas kautkur savādāk izlietojuši

Iesūtīja: Nero ; laiks: 02.11.2005 22:11

Vai arī dziļākus kapus uztaisījuši. Senči nu noteikti neko tādu nespētu iedomāties, jo tā izdarīties ar miruša cilvēka mantu. Ištenībā pat pašapziņa diez vai glābtu, tāpat kā senās Ēģiptes bagātību un mākslas priekšmetu ziņā.

Iesūtīja: ils ; laiks: 04.11.2005 13:56

Man gan liekas, ka mums mitoloģijas kā tādas nemaz nav. Veidojās tikai tādi kā iedīgļi, piemēram garu garā pasaka par Kurbadu. Lāčplēsi skaitīt nevar - to izdomāja Pumpurs. Tautas dziesmās ir aprakstītas atsevišķu dievu attiecības, taču nekas konkrēts. Nevar taču saukt par mitoloģiju pasaku par to, kā zirneklis Dieva uzdevumā no elles uguni zaga, bet muša to piekrāpa. Vai arī pasaka par velnu, kas stiepa akmeņu maisu, bet iedziedājās gailis...
Ja nav neviena mīta, kāda tur mitoloģija.
Atvainojiet, ja kas...

Iesūtīja: Nero ; laiks: 04.11.2005 21:03

tam es nevaru piekrist, varbūt mūsu senčiem mitoloģiju var uzskatīt par neaatītītu salīdzinot ar grieķu, bet Mitoloģija mums ir, kas tad ir dievības, kam ticēja mūsu senči, protams mīti mums nav tādi kā tiem pašiem grieķiem, bet vai teikas nevar salīdzināt ar mītiem, domāju ka var.

Iesūtīja: Lia'angia ; laiks: 05.11.2005 11:19

Nu, Il, šoreiz negribu tev piekrist. Mitoloģija ir ne tikai saglabājušies mīti, bet arī mitoloģiskie tēli, kuru mums ir pārpārēm. Latviešiem, starp citu, arī mītu ir daudz - i par pasaules radīšanu, i par Dieva un Velna attiecībām, i par mirušo pasauli - tas, ka tie nav rakstīti heksametrā, nemazina to vērtību. Tiesa, daudz kas no mītiem ir nozaudēts - palikušas tikai drumslas, atskaņas, kuras folkloristi ķeksē ārā no tautasdziesmām, teikām, pasakām un buramvārdiem. Un kādēļ, tavuprāt, Kurbads nebūtu mīta vērts personāžs? Un ar ko zirneklis, kas čiepj uguni, ir sliktāks par Prometeju - izņemot to, ka zirneklim aknas neviens neknābāja? No mitoloģijas viedokļa abas šīs teikas ir vienlīdz vērtīgas, bet, tā kā latvieši bija zemei piesaistītāka tuata, tad arī viņi savās teikās izmantoja sev tuvākus tēlus. Būtu mums kalni, būtu arī musm savs Olimps.
Mitoloģija kā tāda pastāvēja visām senajām tautām, viņi visi tak dzīvoja tur iekšā, dzīvoja līdzās saviem dieviem un gariem, un mijiedarbojās ar tiem. Tas, ka mūsu gari un dievi nav tik krāšņi un efektīvi, kā, teiksim, grieķu vai ēģiptiešu dievi (un arī te varētu pastrīdēties, vispaz poētisma ziņā mūsējie ir tik pat krāšņi), nenozīmē, ka tie ir bijuši neattīstīti.

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 11.11.2005 16:20

Nu ja... ko tad nu mēs, mēs jau maza tautiņa, ko tad mēs varam.. mums jau nekā nav... a vot viņiem...VIŅIEM gan viss ir ... gan piena upes ķīseļa krastos, gan ceptas vistas pašas mutē lien un tā tālāk, visādā ziņā. Taisni vai jāiet uz mežu nosalt ...


Galīgi nepiekrītu Ilam. Un ko tad īsti lielajā vairumā folklora atspoguļo - tautas pasakas, piemēram, īpaši brīnumpasakas? Pie kādas tad kategorijas būs pieskaitāmas dainas par pasaules radīšanu, par dažādām dievībām, cilvēciskotajiem debesu spīdekļiem un tā tālāk?

Iesūtīja: Kaķurēgs ; laiks: 14.08.2006 15:44

Vienmēr mēs varam atrast līdzību ar citām mitoloģijām. Kaut vai saule - gaismas un dievišķā simbols - visās mitoloģijās. Pat tādās, kas atrodas tūkstošiem kilometru tālāk nekā paši latvieši. Un kaut vai tās pašas teikas par zemes radīšanu - visās mitoloģijās sākumā ir viens spēks, kas to ir radījis. Pēc tam nāk pārējie.
Turklāt varbūt ir pat otrādi, ka somugri un slāvi visu aizguvuši no mums?
Patiesību sakot, visās mitoloģijās tu atradīsi zināmas līdzības, jo cilvēki allaž centušies izskaidrot vienas un tās pašas parādības.
Manuprāt, tas, kurš ir teicis, ka latviešiem pašiem nav savas mitoloģijas, pats nav bijis pietiekami izglītots šajā jautājumā.

Iesūtīja: shanty ; laiks: 28.12.2006 16:12

Jāņem vērā, ka nav tā, ka cilvēki katrs uz savas planētas dzīvojuši, tad sabraukuši katrs ar savu mitoloģiju u.tt. Tautas daļēji cita no citas ietekmējas, viss ir veidojies ļoti ilgā laika periodā..

Iesūtīja: maichestera ; laiks: 28.12.2006 19:50

Tā tas ir.Auseklīšus un Ugunskrustus var atrast arī Latīņamarikas un Dienvidamerikas rakstos.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 10.05.2007 14:05

vai kāds vēl skatās šo pavedienu?
tad paskaidrošu kas ir kas

tā kā šī nav zinātniska diskusija, protams tiek lietoti visādi termini, ko katrs izprot pa savam.
ils piem acīmredzot par mitoloģiju uzskata sazarotu dievību sistēmu, kam obligātī nāk klāt stāsti un izsmeļoši apraksti.
manā skatījumā grieķu un it īpaši indiešu dievības uzvedas kā garā seriālā. viņu mitoloģija ir kā krāšņa un smalki pasniegta ziepene- lieliskā kvalitātē.

latviešu mitoloģija ir jēdzienu un parādību kopums- svarīgāko jēdzienu- gan dievišķā gan zemes līmenī. Kopums, kuru pamatos visi uztver līdzīgi, bet katram ir iespējas saprast to visu caur savu skatījumu- līdz ar to ir daudzās variācijas, neviennozīmības dievību funkcijās un paražās jeb izdarībās.

latviešu mitoloģija ir iekodēta tautas dziesmās- un nekas vairāk tai nav vajadzīgs- tā ir visideālāka forma, kā saglabāt to visu iespējami tuvu sākotnējam variantam- un atcerēties, lai nodotu tālāk.

palasot kaut vai tādu niecīgu aprakstu, kas šeit bija sniegts (un tas bija vienīgais kurš papūlējās runāt par tēmu, paldies) ir pilnīgi skaidrs ka tu nemūžam nesajauksi latviešu mitoloģiju ar kādu citu. tātad tā ir savējā un krietni vien atšķirīga.
protams, ka tā ir cēlusies no baltu kopīgā pamata, bet acīmredzami atšķiras no lietuviešu, kuriem tā ir krietni izvērstāka un sāk jau līdzināties kārtīgam "panteonam".

Bet kāda vispār jēga runāt par to, ka katrai tautai ir savs vārds kā apzīmēt dabas parādības? tas ir kā pateikt- saule lec austrumos. ne jau par to ir runa.
galvenā atšķirība mūsu t.dz. paustajā Pasaules uzskatā- dievības: Laima Māra Pērkons Jumis uc- nav pirmām kārtām skaistas sievietes un spēcīgi vīrieši- tas ir tikai palīglīdzeklis iztēlei- patiesībā ir skaidri jūtams, ka tie visi ir dabas parādību un procesu principi, dzīves likumības, cēloņi un sekas,- kā vēl?
to arī es uzkatu par mūsu galveno vērtību. mūsu senči nenoņēmās ar personiskām attiecībām, viņi uztvēra galveno būtību- nemainīgo, mūžīgo. tāpēc arī mums nav baismīgo celtņu, jo viņi saprata, ka materiālais ir pārejošs un nesvarīgs. tāpt kā dievu kašķi un intrigas.
Turklāt- Dieviņš, radītājs mums ir tikai viens. pārējie ir principi: liktenis, mūža cikls, bagātība, nabadzība, šī saule, viņa saule, pārejas starp pasaulēm, dvēsele un tās pavadītāji (Kapu māte, piem)iznīkšana un atdzimšana, elementi un dabas objekti, tas ir gari. daudzām tautām ir dabas gari visvisādīgie, to nolūks ir sargāt atiecīgo stihiju vai objektu- bet kas gan var būt vēl stiprāks un saudzējošāks sargātājs par māti? turklāt tas norāda reizē uz to, ka piem Meža māte arī ir radījusi mežu kā tādu jo viņa to iemieso. tu viņu sastopi katru reizi kad tur ieej un mijiedarbojies, pašam to apzinoties vai nē.
un laikam jau nevienam tās mātes točna nav tik izteiktas kā mums

(par lietuviešu mitoloģiju labs ieskats ir Marijas Gimbutienes grāmatā par baltu izcelšanos, biblotēkā noteikti sapratīs)

nu tas ir tas kas man pirmajā momentā sakāms.