Nolaižam asinis Opcijas

[Demiurgs]

Nedēļu pirms pilnmēnes sākuma, bija ceturtdiens agrs rīts pulkstens pieci no rīta, vēl bija samērā tumšs diena tuvojās lai gan nupat jav vairs nebija nemaz tik liela no tā cik gaišs bija pa dienu. Pie bāra piebrauca kariete un no tās izkāpa pieci smalki ģerbti ļaudis četri kungi un viena dāma, 'bāra durvis nekavējoties atvērās, tās atvēra kārs samērā noplucis vendigo, pa durvīm izsteidzās bāra īpašnieks, vampīrs vārdā Xenius, viņš paklanījās un māja lai vampīru augstmaņi iet iekša, viens no augstmaņiem ejot iekšā īpašniekam iespieda saujā maisiņu ar žavdzošām monētām. Augstmaņi iekārtojās galvenajā bār telpā pie centrālā galda un gaidot ierodoties pārējos uzsāka klusas sarunas. tikmēr bār īpašnieks ar savu vendigo palika ārā gaidot ierodamies pārējos

[washulis]

bija agrs rīts. bet tik un tā bija tumš. kā jau vienmēr... deora gulēja vecā mājā, kur bija tikai tukša telpa ar aizsisitem logiem. kārtējais garlaicīgasi rīts. piecēlusies no grīda,s kur bija iekārtojusies, viņa izsoļoja no pusnodegušās, pelēkās mājas un izgāja vēl samērā tukšajām ielām.

pa laiciņam garām pagāja kāds, kas ar šķību skationu nopētīja deoru un ne jau bez pamata: veca, pelēka un šur tur saplīsusi kleita. āda, jau no baltas sāka vērsties pelēka. šaušalīgi izkāmējusi... vienīgi brīnie, garie mati izskatījās kaut cik pieņemami. lēni soļojot pa bruģēto ielu ar tik pat kā basām kājām (tas, kas bija kājās, jau nu noteikti nevarētu nosaukt par kārtīgām kurpēm) viņa nodomāja: vajadzētu ko uzēst... kaut ko kārtīgu, nevis sētas kaķus... bet mierīgās pārdomas iztraucēja kāds stāvs, kas atradās tur pat netālu. vendigo? no kurienes tāds izlīdis pilsētas centrā? nu par pilsētas centru to nevarētu īstī nosaukt. drīzāk jau graustu centrs, bet tik un tā... vendigo bez liekas kavēšanās pasniedza deorai vēstuli. kas pie ...? viņa paņēma vēstuli un to ātri atplēsa vaļā. krogā, sešos no rīta... kas tās par muļķībām??? uzaicinājums, interesanti. parasti deora vienmēr vēlējās palikt malā, nemanīta. droši vien tāpēc tik ilgi izdzīvojusi, bet nu viņa taisījās pārkāpt šo savu noteikumu. es esmu ieinteresēta. labi, iešu palūkoties, kas viņiem piedāvājams, bet ja nepatiks, tad es no turienes ātri pazudīšu... viņa sevi mierināja un pagriezās otrādi, lai dotos minētā kroga virzienā.

[Elony]

Rionu no tramīga miega iztaucēja kāda tuvošanās. Tas, ka vendigo nelikās bīstams, viņu arī izglāba, citādi tas jau būtu beigts, pirms paspētu ieraudzīt kādā krāsā ir Riona acis. Vēstule mulsināja, bet arī interesēja. Novērst likumu - lieliski! Tiesa, būtu jauki arī satikt tos, kas zināja, kā viņu atrast.

Rions izlīda no kādas tumšas šķērsielas un devās uz bāra pusi, par kuru zināja kā vampīru dzertuvi. Pa ceļam viņā pamanīja vēl kādu aizdomīgu stāvu, bet pie durvīm nonāca pirmais. Viņš piegāja pie vendigo (vel viens!) ar rokām mēteļa kabatās un to uzrunāja: "Mani šurp aicināja. Darba lietās."

[washulis]

kāds vīrietis piesteidzās priekšā. cilvēks. tādus jau pa gabalu var saost. ko viņš te meklē?

pēkšņi vēlme iet iekšā nelikās tik jauka un vilinoša, zinot, ka tur būs arī cilvēks, vai pat vairāki. nedaudz nodrebinājusies, deora palūkojās uz vendigo pie durvīm un ne ko nesakot, iegāja nolaistajā un drūmajā bārā, kur jau viņus gaidīja...

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.02.2008 17:18

[Demiurgs]

Vendigo neko neteica tikai pamāja uz durvīm norādot ka lai Rionu iet iekšā.
Iekšā gaidošie vampīri ienākot pirmajiem viesiem pārtrauca savas klusinātās sarunas, viņi tikai nopētīja ienākošos, bet takā vampīri sēdēja dziļāk ēnās viņus pilnībā saskatīt nevarēja, taču varēja pateikt ka viņi ir smalki ģerbti, un viena ir sieviete.
Bārmenis savukārt piesteidzās klāt un norādījis uz krēsliem pretī vampīriem
VAi varu ko piedāvāt kamēr gaidām pārējos Bārmenis paklanījās noaižot acis, bija skaidri jūtams ka bārmenis bija nobijies

[washulis]

nedaudz iztaisnojusi muguru, deora iesoļoja bāra. tur viņus sagaidīja kādi vampīru augstmaņi. daži no viņiem bija pat biežāk manīti. sekojusi uzaicinājumam apsēsties, jaunā vampīru meinene nosēdās uz viena no krēsliem un klusējot lūkojās uz pārējiem un to, kas otik apkārt. baigais pasākums te laikam notiks. vēl daži krēsli, tātad vēl kāds ieradīsie...

kad viņai pienāca klāt un kaut ko piedāvāja, deora pieticīgi atteicās, no šīs iespējas. apetīte vairs nebija svarīga.

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.02.2008 17:46

[Elony]

Rions lēnām iegāja bārā.
Viņs devās pakaļ sievietei un apsēdās brīvā vietā, pretī vampīriem. Lai arī šie skaitījās smalkie kungi, Rions zināja, ka viņi drīzāk tagad ir pagrīdē, vampīru bandītu kriminālās autoritātes.
Intersanti, vai viņi aicinaja?
Rions viņus pētija, bet no bārmeņa piedāvājuma atteicās, jo nelikās, ka šo pavārmāksla būtu auksta līmenī, ja jāapkalpo cilvēki.

[Džezā tikai Meit...]

Soula gulēja ciešā miegā, kad pie durvīm kāds skaļi klauvēja. Sieviete nolamājās un negribīgi piecēlās. Viņa bija nopelnījusi pietiekami daudz naudas dzīvokļa izīrēšanai par kādu senu kaklarotu, kuru viņa bija nozagusi vienai cilvēku dāmītei. Par to, lai neviens viņu nevarētu atpazīt, sieviete bija parūpējusies, uzvelkot mēteli ar kapuci, nošņurkušas botas un piesējusi pie vēdera spilvenu, lai izskatītos pēc vīrieša. Viņa paskatījās laukā pa logu un atklāja, ka ir vēl ļoti tumšs. Noskaitusies, viņa atrāva vaļā durvis un pārsteigta sastapās ar vendigo, kurš rokās turēja aploksni. Neko nejautājot, sieviete izrāva no tā rokām vēstuli un atplēsa to, ieejot atpakaļ istabā un aizcērtot aiz sevis durvis.
Hmmm.. interesanti.. Viņa pārdomāja vēstules saturu un nekavējoties sāka taisīties. Sieviete ātri uzvilka pieguļošas, pusīsas džinsu bikses, melnu žaketīti, mēteli, baltu šalli un baltas botiņas. Kaut gan viņa nebija ļoti bagāta, sieviete vienmēr staigāja pieklājīgā apģērbā. Pēc pusstundas, viņa jau bija nonākusi pie vēstulē norādītā krodziņa un nopētīja to. Viņa droši iegāja tajā un norāva kapuci, kura aizsedza pusi viņas sejas..

[washulis]

pa durvīm ienāca vēl kāds. sieviete, vilkacis... deoru vienmēr bija fascinējuši vilkači. tas kā viņi mācēja lietot maģiju, kas ne cilvēkiem, starp kuriem bija uzaugusine arī vampīriem ar ko ir pavadīts laiks, neviens nav īpāsi interesējies par maģiju. jauno vampīru meiteni gan tas aizrāva.

pašai gan nebija nācies ar tādiem īpaši bieži sastapties (visa dzīve vēl priekšā) unn nu viņai bija tāda iespēja. slepeni arī pati vēlējās iemācīties lietot vilkaču spējas, bet viņa par tām tik pat kā neko neziņāja...

vēl reizi uzmetusi skatienu bāra letei un tad arī vampīru augstmaņiem, kas gaidīja visus ierodamies, deora pievērsās saviem svārkiem, virpinot pirkstos kādu diegu, kas bija atiris nost...

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.02.2008 19:57

[Eņģeļu gūstekne]

Vilijam, tu norausies pa kaklu, ja nebeigsi vāvuļot, nē, es nenesīšu tev alu.
No bibliotēkas pakliedza Karmena, kā parasti meitene bija ģērbusies eleganti, šobrīd melnā zīda rīta kleitā ar sarkanām mežģīnēm. Vilijams, viņas godājamais vīrs, kārtējo reizi pārskatījies kādu negausu skolas puišeļu futbola spēli, stāvā sajūsmā pieprasīja alu.
Tu saproti, ka tā spēle bija deviņas stundas atpakaļ? Deviņas, tas nav stundu vai divas atpakaļ!!!
Viņa uzstāja un uz vecā gramofona uzlika plati, vecu tango gabalu, bet patiesi skaistu, viņas uztverē. No viesistabas atskanēja šāviens pa griestiem, kas liecināja, ka vīram nav palikusi nepamanīta skaļā dziesma. Gabriela noskurinājās, ātri sasprauda izlaistos matus stāvā uzkrītošā copē ar kādu senu, dārgakmeņiem rotātu matu sprādzi un skaļi nokāpa lejā pa vītņu kāpnēm.
Vilijam Jonatan di Morjē, tu tūlīt norausies!
Es nevaru atļauties atkal saukt tos muļķa santehniķus, vai ko nu tur ir jāsauc, ja ir nobrucināts griestu apmetums. Saslauki grīdu un aizveries! Pagrabā aizvien ir pusdzerta alus muca, ja spēsi piesliet savu tuklo pakaļu no mana dīvāna varēsi iedzert savu žļurgu.
Gan jau, ka Karmena būtu turpinājusi burkšķēt, bet suņi sāka riet un tas acīm redzami liecināja par kāda nelūgta viesa ienākšanu sētā.
Ko vajag?
Viņa jau pirms durvju atvēršanas noņurdēja, bet kad atverot milzīgās ozolkoka durvis acu priekša stāvēja vendigo.
Sveicināti, ser, ko jūs vēlējāties?
Cik vien nepiespiesti spēja Gabriela vaicāja, kad TAS pasniedza viņai vēstuli. Neklausoties vīra murmināšanā sieviete atplēsa vaļā zīmogu, zīmoggredzens ar ko tas bija spiests, šķita pazīstams, bet viņa nespēja atminēties. Izlasījusi vēstuli Karmena uzkliedza Jonatanam.
ātrāk taisies, jāiejūdz zirgi un jādodās uz "Stingro dziru", atceries, tavus iebildumus es neuzklausīšu un jā, uzvelc kaut ko mugurā.
Gabrielas balss nokomandēja Vilijamu un nākamajā mirklī bālās rokas aizcirta vendigo priekšā durvis.
Paldies un uz redzi!
Viņa tikai vēl nomurmināja, pati jau skrienot augšā uz istabu, lai apģērbtos kā nākas.
Kad melnā brokāta kleita jau bija uzstīvēta uz nenoliedzami kalsnā ķermeņa Karmena atkal iekliedzās.
VILIJAM, atnāc un aizsien man korseti! Netieku klāt. Un OKS, iejūdz zirgus, mēs braucam prom, vēlams skaistāko no mūsu karietēm!
Viņa deva komandu arī vendigo, kurš uzturējās viņu mājās, kā vienīgais pakalpiņš.

[Semijs]

Spēle bija jau labu laiku atpakaļ beigusies, bet tā bija tik aizraujoša, ka Vilijams vēl joprojām bija stāvā sajūsmā, tādēļ Vilkacis bija atkal iebļāvies ''sieviete, atnes alu!'' un to nevajadzēja viņam teikt. Karmena kārtējo reizi atkal bez maz vai uzsprāga, pa visu māju bļaujot, lielākoties par to cik futbols ir stulbs un brutāls.Tu sieviete neko nesaproti no futbola, tādēļ būtu turējusi muti ciet! Deviņas vai divdesmit stundas, - katra spēle ir svarīgāka par jebkuru dienu un jebkuriem svētkiem un izslēdz laukā to s.ūdu ko tu tur atskaņo!!To pateicis, Jonatans pavērsa savu revolveri pret griestiem un izšāva, bet tas netraucēja mūzikai skanēt. Nikns kā pūķis, vilkacis pieslējās uz kājām un devās uz kāpnēm, kur saskrējās ar Karmenu.Labāk pati būtu paklusējusi par savām problēmām. Būtu tu man atnesusi alu, tad viss būtu kārtībā! Ak tad es esmu vainīgs pie griestiem?? Nebūtu tu ar savu šausminošo mūziku, nekas nebūtu noticis! Vispār ja tu nebūtu, mana dzīve būtu vieglāka!Pacēlis degunu, Vilijams pagrūda Karmenu malā no pakāpieniem un uzgāja augšā. Iegājis bibliotēkā viņš sagrāba gramofonu un atvēris logu izmeta to laukā. Skaņa nebija no skaļākajām, jo tas atsitās pret vendigo galvu un turpat arī izšķīda, mūzika tūlītēji apklusa. Gandarīti nosmīnējis, Jonatans atkal izdzirdēja Karmenas vārnas balsi pa visu māju, ka jāgatavojās. Nopūties, Vilijams aizgāja uz abu guļamistabu un nometa savas drēbes, kuras šodien bija uzvilktas mugurā uz gultas. Atvēris skapi, viņš sāka pētīt tā saturu un izvilka laukā sarkanu pogājamo kreklu, melnu samta vesti, tā paša materiāla(krāsas arī) fraku un bikses. Saģērbies un sakārtojis drēbes, Jonatans devās lejā pa kāpnēm jau mazliet atdzisis, bet tad atkal Gabriela iebļāvās pa visu māju. Saniknojies, vilkacis ar dūri iedragāja sienu un devās pie Karmenas, kura mocījās ar savu korseti, tākā zivs kura tik tikko tika izskalota krastā. Piegājis pie viņas klāt, Vilijams satvēra abus striķus korsetei un pielicis celi pie Karmenas muguras no visa spēka parāva striķus.Vai šādi derēs?Ļāvis Gabrielai pamocīties ar 40 cm šauru vidukli, Vilijams pataisīja korseti nedaudz vaļīgāku un sasēja striķus.Nu, tu esi gatava? Jā? Tad ejam!Kopā ar Gabrielu nogājis lejā, Jonatans neskatoties uz to, ka bija gatavs vampīrei apgriezt sprandu, ievēroja visas ētikas normas un atvēra viņai durvis, kā arī palīdzēja iekāpt karietē. Pēc tam iesēdies pats karietē, Vilijams aizvēra durvis ciet un uzsauca kučierim, lai tas brauc uz ''Stingro dziru''. Nepagāja ilgs laiciņš, kad kariete apstājās un Vilijams pavēra durvis vaļā, un izkāpa kur arī sagaidīja Karmenu, lai palīdzētu viņai izkāpt ārā. Kopā ar Gabrielu iegājis iekšā, Jonatans kopā ar savu sievu piesēda pie galda, kur jau bija sasēdušies vairāki vampīru augstmaņi.

Šo rakstu rediģēja Semijs: 24.02.2008 21:33

[Eņģeļu gūstekne]

Par to kas bija noticis mājās runāt vairs nebija jēgas, protams ja neskaitīja Karmenas drausmās lamas, dēļ šausmīgi cieši sasietās korsetes, jo teorētiski viņa smaka nost, praktiski gan ne. Atguvusi sažņaugto vidukli nedaudz jēdzīgākā stāvoklī, tas ir 45 centimetros, viņa sarkastiski pateicās un uzzinājusi, ka pa logu ir izlidojis viņas gramofons sacēla traci.Vīrieti, kā tu to uzdrošinājies? Tu man pirksi jaunu un pa savu naudu nevis manu, vai skaidrs? Tu, tu, necilvēcīgais, pretīgais radījums!!Viņa ķērca aizkaitināta līdz beidzamajam. Arī kāpjot karietē sieviete turpināja brēkt un pat pēc nepilnas stundas, kad tā piestāja pie izvēlētā korga viņa nebija pārstājusi dusmoties. Augstu pacēlusi degunu, atliekusi kalsnos plecus uz aizmuguri un vēl nicinoši paskatījusies uz vīru viņa apsēdās. Tika uzburts smaids, viens no tiem smaidiem ar kuriem Gabriela "grāva sienas", sieviete sasveicinājās ar augstmaņiem, ar kuriem viņa bija pazīstama, īpaši uzrunājot vienu no vīriešu kārtas vampīriem.Vai Jūs sasaucāt šo diezgan dīvaino sapulci? Viņa vaicāja uzkrītoši nopētot tos, kas jau sēdēja pie galda. Ja kāds no malas būtu redzējis viņas skatienu ar kuru Gabriela nopētīja noskretušos viesus.

[Demiurgs]

Kad visi beidzot bija sapūlcējušies, vīrietis vīrietis kuru uzrunāja Gabriela, piecēlās, viņš sēdēja kreisajā malā, un uzrunāja ieradušos
Jā dārgo Gabriel, mēs sasaucām šo pieticīgo sanākšanu, tie kas mūs nepazīst atļaušos iepazīstināt. Es esmu Grāfs Vitālijs de Pormenius, pa kreisi no manis Hercogs un hercogiene Veterbiji, Džonatans un Viktorija. un tālāk secībā, pāris senlaiku ģenerāļu, sers Vinstons Kentingtons, un sers Lobēlijs Demeno Hercogiene un hercogs neizrādīja nekādas pazīmes, taču bruņinieki kad tika nosaukti pielieca galvu. Grāfs turpināja
Kā jav jums noteikti zināms, cilvēki gatavojas pieņemt likumus, kas mums visnotaļ apgrūtinās piekļuvi cilvēku asinīm. Tapēc runāšu īsi, ar jūsu palīdzību mēs gribam apturēt šo likumu pieņemšanu, lai ko tas arī prasītu. Grāfs enerģiski noliecās uz priekšu atbalstoties ar plaukstā pret galdu, tagad viņa seja bija skaidrāk saredzama, viņs bija samērā glīts, tumsi brūniem atpakaļ sasukātiem matiem, šur tur manīja ari kādu sirmu matu, un sejā arī varēja manīt vaecuma pazīmes. Grāfs bija viens no vecākajiem dzīvajaiem vampīriem.

Šo rakstu rediģēja Demiurgs: 25.02.2008 12:13

[Hworang666]

Gabriels klusēdams pārvietojās pa samērā šaurajām ieliņām. Garāmejošajiem varētu šķist, ka vīrietis nemazām neelpo. Seju aizsedza melnie mati, bet bālās rokas noslēpuši bija melni ādas cimdi. Bet, pat neskatoties uz to, no viņa vairījās it visi garāmgājēji. Kāda mazāka meitenīte pat sāka raudāt. Vempīram nekas no tā neinteresēja. Vienīgais iemesls, kādēļ viņš pārvietojās pa pilsētas ielām, nevis jumtiem, bija iespēja, ka drīz ko varētu mainīt. Un Gabrielam jau tagad gribējās izbaudīt iespējamo varu, kāda pavērtos, ja likumu nepieņemtu... Paskatījies uz kādu nabagu, viņš pasmaidīja. Drīz tu savu nožēlojamo dzīvi beigsi bailēs drebēdams no manis.. Bet vēl es ļauju tev dzīvot... Vēl mazliet... Vampīrs turpināja smaidīt. Nonācis pie kroga, viņš pagāja garām visiem, kas gribētu ar viņu uzsākt sarunu un ieņēma vietu netālu no citiem tādiem kā viņš. Uzmanības centrā bija kāds grāfs un Gabriels uzmanīgi klausījās.

[Elony]

"Ja mūs arī nesatraukt likums - mūsu te nebūtu, vai ne?" Rions teica. "Ko tad jūs piedāvājat?" viņu nemulsināja vampīru un vilkaču klātbūtne, višs ignorēja ienakuso, lepno vampīru pāri., kas noraudzijās uz viņu ar nicinājumu.

Šo rakstu rediģēja Elony: 25.02.2008 17:32

[Džezā tikai Meit...]

Soula ātri saprata situāciju bārā un pievienojās pie galdiņa, pie kura sēdēja tie, kuri likās sasauca šo sapulci. Viņas domas apstiprinājās un sieviete uzmanīgi noklausījās pievilcīgā vampīra stāstījumu. Viņa nopētīja katru pie galda sēdošo un pievienoja kāda vīrieša jautājumiem klusu.
- Ko tieši jūs no mums gribat? - Viņa bija gatava rīkoties. Kā jau vienmēr. Taču vispirms vajadzēja dzirdēt visu..

[washulis]

bija ieradies vēl kāds pāris un vēl viens vampīrs. cik tad vēl nāks? noklausījusies, ko teica augstmaņi (ja tā viņus maz varēja nosaukt), bet neko neteica. jau citi sāka uzdot jautājumus. viņa iekārtojās ērtāk krēslā un nopētīja paŗi, kas te bija ieradies ar lielu troksni. un man ar šiem visiem kopā bus kaut kas jāiesāk? kāda sū*a pēc es te vispār nācu? būtu dzīvojusi mierīgi tālāk un lai paši tiek galā...

nenoturējueis, viņa tomēr ierunājās, ļaujot smalkajai balsij izskanēt cauri bāra telpai: kāpēc tieši mūs, jūs izsaucāt?

[Demiurgs]

grāfs atkal apsēdās, bet piecēlās hercogiene un hercogs, viņa bija pat ļoti izskatīga, kamēr hercogš, bija pat ļoti neglīts, viņa seju klāja gaudzas rētas kas bija izkropļojušas kādreiz skaisto seju. Tie kas viņu pazina labāk bija dzirdējuši, ka hercogu bija sagūstījuši cilvēki un spīdzinājuši vesalu mēnesi līdz viņa sieva beidzot atrada viņu un ar vendigo palīdzību atbrīvojs viņu, brūces bija tik dziļas un nejaukas ka pat vampīrs tās pilnībā nespēja sadziedēt. Ierunājās hercogiene
Kā varbūt jau varējāt noprast jums mēs vēlētos uzticēt, tā saukatos, netīros darbiņus turpināja hercogs, viņs bals bija čerkstoša, spīdzināšanas laikā bija bojātas arī bals saites
mūsu labā strādā arī cilvēki no vadošajām politiskajām aprindām, viņiem ir apsolīta visdažādākā atlīdzība, kadēl viņi strādā mūsu labā. Tam bija jābūt noslēpumam, taču cilvēki par to uzzināja, bet oficiāli bez pierādījumiem viņi pret savējiem neko iesākt nevar, neoficiāli "mūsu" cilvēkus apsargā, vampīri un vilkači, tapēc arī neoficiāli cilvēki šeit neko iesākt nevar. Bet amatpersonas spēja visu tikai aizkavēt, vadošās personas ir apņemušās šos likumus pieņemt. Šeit būs jāiesaistās jums Hercogs dziļi nopūtās un apsēdās turpināja viņa sieva Mēs protams esam gatavi jums samaksāt jūsu nosauktu sumu, par jūsu pakalpojumiem. Lai arī neēsmu pārliecināta ka visiem nauda šeit ir svarīgākais Hercogien uzsmaidīja Gabrielai, bet nedaudz nicīgi uzmeta skatienu viņas vīram. tagad apsēdās arī herocogien, savukārt runāt uzsāka viens no ģenerāļiem, nepieceļoties
Iesākumam, mums ir padomā daži "traucējoši" personāži, ar kuriem jūs varētu tikt galā, ja saprotat ko ar to domāju
Bārmenis stāvot aiz letes bija acīmredzami pabīdījies tuvāk lai noklausītos sarunas, tas protams nepalika nepamanīts un pēc mirkļa bārmeni pacēla gaisā neredzams spēks, viņš gārdza un pieķērās kaklam. Grāfs bija pacēli savu roku itkā žņaudzot, taču vinš nebija izkustējies no savas vietas
Tu nolādētā žurka, šķiet gribi mirt Grāfa balsī gan nevarēja manīt nemazāko niknuma piedevu, taču tumsā varēja manīt ka viņa acīs atspīdēja sarkana atblāzma Ej stāvi arā kopā ar savu kalpu Grāfs nolaida roku un bārmenis gārgdams nokrita zemē un tūlīņ kārpīdamies pa zemi izstreipuļoja laukā. ļoti atvainojos par šo incidentu, bet dažas padibenes nespēj savaldīt savu zinkārību No grāfa acīm bija pazudušas vēl nesen manāmās maģijas pazīmes.

[washulis]

jā. šie visi ir dzirdēti un redzēti ar iepriekš. deora savā galvā pārcilāja visus nostāstus, ko tik nav dzirdējusi par grāfu un hercogiem. pritams arī par ģenerāļiem. kopā ar slavenībām, par varētu teikt

nauda? tas man noderētu. noteikti noderētu... ar drūmu skatu, palūjusies uz savu kleitu, viņa nošķobījās. kā jau grāfs tica, tas protams nav vienīgasi iemesls, kāpēc sen jau nav aizgājusi. politiskās lietas nebija viņas iemīļotā nodarbe, bet vienmēr jau ir izņēmumi... vienkārši ļaušu, lai citi bīda tekstus.
skatīties, ko hercogs dara ar bārmeni, ko pieķēra noklausotis bija visnotaļ uzjautrinoši. deora nespēja noturēt smaidu, bet pēc tam atkal centās kļūt nopietna.

Šo rakstu rediģēja washulis: 25.02.2008 17:29

[Džezā tikai Meit...]

Soula klausījās atbildēs un pie sevis pasmīnēja. Viņa nedaudz juta līdzi hercogam, par kuru viņa bija dzirdējusi. Tas tikai vēl vairāk apstiprināja viņas vēlmi rīkoties. Un nauda man noderēs.. Viņa nodomāja.
- Protams es saprotu, ko jūs domājat. Mums jānovāc šīs vadošās personas kuras pieņem likumus. To vietā jūs vēlaties stādīt kādus citus, kuri būs pret mums labvēlīgāki.. Vai tā? - Viņa klusi, taču skaidri sacīja un palūkojās uz noplukušo bārmeni ar nicinošu skatienu. Viņas acis atkal pievērsās grāfam un pārējiem pretim sēdošajiem. Viņa beidzot atpazina visus pēc nostāstiem un jutās visai pagodināta, ka ir ielūgta.

Šo rakstu rediģēja melomania: 25.02.2008 17:30