Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Josephine... ; laiks: 13.07.2006 09:37

Esat kādreiz darījuši šito joku... uzdevuši grāmatām kaut kādus, jums interesējošus jautājumus. Tas ir makten interesants un aizraujošs process. Es uztaisīju tabulu ar trim ailēm... vienā raksta jautājumus, otrā grāmatas atbildi konkrētā tekstā un trešajā interpretējumu vai komentārus. Sanāk pat tīri jēdzīgas atbildes...
Dalaties pieredzē, ja tādas nav... izmēģinat šito joku, kad nav ko darīt... Lielisks laika kavēklis

Iesūtīja: dawg- ; laiks: 17.07.2006 09:51

vareetu jau patiesi meeginaat bet patreiz man ir ko dariit :s

Iesūtīja: cepti āboli ar vaniļu ; laiks: 17.07.2006 16:19

Bija pat izdota bieza grāmata ar atbildēm "Orākuls" saucās, veikalos pēdējā laikā diemžāl nav manīta. Vienreiz nesen mana mamma tā izrīkojās ar grāmatu "48 varas likumi", lai noskaidrotu ar ko beigsies nepatikšanas darbā Šaubos vai tas ir prātīgi pat no apšaubīšanas neapšaubīšanas viedokļa - grāmata tev uzmet tekstu, kuru tu vari interpretēt kā patīk tāpēc atbilde drīzāk nesagādās vilšanos, turklāt ja tu nespēsi interpretēt tekstu kā atbildi tu aizvērsi grāmatu un mēģināsi vēlreiz, vai ne ?

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 17.07.2006 17:08

Nu jā - manam brālim uz jautājumu: "Vai rīt iet uz klases vakaru?" atbilde sanāca: "Un viņš sadega elles liesmās līdz ar savu saimnieku..." Uz klases vakaru šis tā ar' neaizgāja...

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 17.07.2006 18:16

Tā ir vecumveca padarīšana. Viens no zīlēšanas paveidiem, ja to uztver nopietni. Atceros, ka Verna "Noslēpumu salā" uz salas nokļuvušie ceļotāji tā darīja - viņi gribēja zināt, vai laimīgi tiks prom, un, atraduši Bībeli, to atvēra uz labu laimi, lasot, kas tur pagadīsies. Ja pareizi atceros, tad viņiem sanāca kaut kas apmēram tāds: "kas meklē, tas atradīs, kas lūdz, tam taps dots".
Ja ne nopietni, tad tā ir aizraujoša spēle. Vēl interesantāk var sanākt, ja paņem divas pilnīgi dažādas grāmatas un uz dullo sāk lasīt dialogus. Vienu teikumu no vienas grāmatas, atbildi no otras. Tādi brīnumi reizēm sanāk, ka pēc pāris teikumiem aiz smiekliem vairs nevar grāmatu noturēt rokā.

Iesūtīja: pink cat ; laiks: 18.07.2006 15:11

esmu taa dariijusi...peedeejaa laikaa nee bet senaak gan.
nu ja...tagad preciizi neatceros kaadu piemeeru tikaii atceros ka sanaaca baigi smiekliigi
Godiiigi sakot biju jau aizmirsusi par tadu lietu...nu ko kad buus garlaiciigi buus jaapakjeemojas(jo nopietni es to patieshaam parasti neuztveru )

Iesūtīja: Seila ; laiks: 18.07.2006 16:53

Ir darīts un diezgan bieži. patiesībā tā ir patiešām jautra izklaide. Tomēr kaut kā zīlēts tādā veidā ir diezgan reti. Toties vēl tagad labi atceros kā manās un draudzenes rokās nonāca neliela dzīves atziņu grāmatiņa un tad tika minēti cilvēku vārdi, un vērtas vaļā lapas Un tad jā lielākā daļa sakrita ar labi zināmo cilvēka raksturu. Un atziņas bija ļoti jautras tādā veidā piespēlējot tās klāt pazīstamu cilvēku raksturam.

Iesūtīja: arbaleta ; laiks: 17.08.2006 20:39

Klau, tā gadījumā nav tāda sarkana, diezgan maza formāta, bieza grāmata ar kaut kādu meklnīksnēju apli vāka vidū? No sāniem skatoties, lapu malas tādas grumbuļainas. Ja tā- tad šo grāmatu zinu. Varētu jau sēdēt vispār pie tās grāmatas stundām, tā uzdodot jautājumus. Bet dažkārt tās atbildes ir tik bezsakarīgas, ka negribas ticēt tam "Orākula" pasākuma patiesīgumam. Nezinu. Tā jau būtībā ir tikai izdota grāmata laika kavēšanai.

Iesūtīja: cepti āboli ar vaniļu ; laiks: 17.08.2006 21:26

Jā, man gan liekas, ka tā grāmata vairāk domāta kā dizaina priekšmets.

Iesūtīja: Citronmētru Ledene ; laiks: 18.08.2006 13:18

Kaut kad bērnībā jau laikam ir gadījies, bet ziemas beigās, pārdzīvojot ziemas depresijas krīzīti, paņēmu haiku grāmatu. Atbilde pilnībā atspoguļoja manu iekšējo mērķi, kuram vēl nevarēju saņemties, un iedrošināja.
Intepretācija, kā vienmēr, katra paša gaumē..

Iesūtīja: lilZii ; laiks: 18.08.2006 13:33

Man nav gadījies tā darīt - ja nu vienīgi manā Dženijas Kosarinas "Pareģošanas Grāmatā", kad es izdomāju paniekoties ar Idzin - Ķīniešu Orākulu. Par cik man pagājušo gadu bija mazas problēmas ar mācībām, mamma Jaungada rītā man piesolīja atlīdzību par to, ja visas atzīmes gadā man būs virs seši [septiņi, un uz augšu]. Iepriekšējā pusgadā manas atzīmes vidēji knapi sasniedza septiņi [bija 6,2 laikam].
Un tad nu es nodomāju: taču nekas slikts jau nenotiks, ja pamēģināšu paniekoties ar monētām!
Un es uzprasīju grāmatai jautājumu: Vai gada beigās es sasniegšu savu mērķi - atzīmes augstākas par seši. Metu monētas [šoreiz tie bija trīs viensantīmnieki], un skatījos heksagrammu skaidrojumu. Tas vēstīja, ka būs grūti un man būs ļoti jācenšas lai ko tādu sasniegtu. Bet redz kā - es sasniedzu! Grūti un ilgi mācījos. Pat algebrā mana atzīme no pieci uzlabojās līdz astoņi!!
Nu jāā, bet tas bija apzināti, to izzīlēt. Uz dullo es tā grāmatas virinājusi neesmu.

Iesūtīja: negative ; laiks: 30.12.2006 15:32

ir mēģināts. diezgan interesanti, bet biedējoši reiz iznāca, kad izzīlējām, ka mirs manas draudzenes vecmamma. bijām diezgan šokētas, bet ar laiku aizmirsām.
un nomira.

Iesūtīja: stindzis ; laiks: 30.12.2006 16:42

kkad jau esmu lasijis grāmatu bet prasijis gramatai jautājumus nēsmu ,esmu tiaki kādam gudrākam cilvēkam prasijis ,savas nepieciešamās atbildes
tam tā vajadzētu būt ka viņa nomira ,jo tak viņa bija VECmāmiņa

Iesūtīja: melnā dālija ; laiks: 30.12.2006 16:46

varētu būt interesanti...pati kādreiz pamēģināšu...

Iesūtīja: sesila ; laiks: 02.01.2007 19:59

nu varētu jau pamēģināt... šķiet es kaut ko tādu redzēju kādā filmā... tur bija tāds kā meiteņu vakars...

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 13.01.2007 23:58

Hmm...tās grāmatas,manuprāt,ir domātas tikai tam,lai kārtīgi izsmietos.Paldies par ieteikumu!

Iesūtīja: Immortal ; laiks: 13.02.2007 14:54

Es tā daru šad tad, kad nevaru izlemt...man ir tā grāmata "Orākuls". Un sanāk man tīri sakarīgas atbildes. Protams, ka ir bijuši gadījumi, kad atbilde ir nesakarīga, bet vispār tīri interesanti tā darīt. Bet es tā nedaru bieži...gribas saglabāt tādu kā noslēpumainību... Drošivien, ka tā padarīšana tikai tāda ākstīšanās vien ir, bet kad sanāk sakarīgas atbildes un ja tas palīdz atrisināt situāciju, tad kkā gribot negribot noticas arī.

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 13.02.2007 20:10

Ir tā orākulu grāmata, kura itin kā atbildot uz jautājumiem, tomēr varot to mēģināt ar Bībeli, jo tā arī atbildod. Vnk ir jāiedomājas sev vēlamo jautājumu, jāatver kāda lpp un jānorāda uz kādu vārdu vai jānoslasa teikumu. Varētu likties, ka tas varbūt pat neko nenozīmē, taču tas var nozīmēt daudz vairāk, kā iedomājaties, ja vien mākat to pareizi izksaidrot!

Iesūtīja: nanKoro ; laiks: 14.02.2007 13:20

Šitāda veidā dabūto atbildi es varu izskaidrot jebkādā veidā.
BLĒŅAS!

Iesūtīja: gints ; laiks: 21.03.2007 14:06

Es labprāt tādu gribētu bet nezinu kur dabuut

Iesūtīja: Northona ; laiks: 18.05.2008 19:19

es tam īpaši neticu. mani tāpat māktu šaubas. atkarībā kura grāmata. es vienreiz tā atšķīru Bībeli un tiešām šķita, ka tā ir īstā atbilde...

Iesūtīja: Nakts karaliene ; laiks: 28.06.2008 02:34

Es šādam nolūkam izmantoju divas grāmatiņas, kuras esmu arī iesvētījusi - bībeli, kas ir rakstīta vēl vecajā drukā, un latviešu-vācu vārdnīcu. Atbildes parasti liliski sakrīt ar realitāti. Vislabāk atbildēja viena ļoti veca bībele, ar kuru es ar draugu zīlējām grāmatu antikvariāta. Diemžēl 50Ls par vecu bībeli negribējās maksāt.
Tikai bieži vien ir tā, ka zīlēšana notiek caur kādu astrāli, kas tādā veidā iegūst sev enerģiju.

Iesūtīja: Mauvaise Mademoiselle Blanc ; laiks: 02.07.2008 11:34

Mhm, īpaši, ja to dara ar pavārgrāmatu.
Es tam neticu, domāju, ka cilvēks var rast savas atbildes pats - galu galā, jābūt kādai sajēgai, lai pareizi arī saprastu, ko nozīmē grāmatas sniegtā atbilde. Viss ir atkarīgs, kā iztulko to, ko ierauga, arī.

Iesūtīja: Nakts karaliene ; laiks: 02.07.2008 17:51

Ja cilvēks nevar nevar pieslēgties savai zemapziņai tāpat, tad grāmata ir labs palīglīdzeklis šī mērķa sasniegšanai. Galu gala mēs visu zinām, bet vajag tikai mācēt atcerēties

Iesūtīja: Bizii van Dope ; laiks: 21.07.2008 07:55

Es šad un tad mēdzu uzdot savu jautājumu Bībelei un teikšu, ka nekad nav mani pievīlusi. Vienreiz arī iemēģināju Orākulu grāmatu. Arī atbildēja. Vismaz pirmajā reizē. Otrajā iznāca bezsakarīgas atbildes. Iespējams rūpīgi jākoncentrējas, lai spētu piespiest to grāmatu atbildēt, man koncentrēšanās nebija.
Tomēr domāju, ka caur Bībeli mēs patiešām varam sazināties ar augstākiem spēkiem un ar tiem sarunāties. Man vienmēr iznāk tik loģiskas atbildes, ka man neliekas, ka tā ir tikai sakritība.

Iesūtīja: Anomalia ; laiks: 21.07.2008 11:24

Ir gadijies šitā nosist laiku, un taisnību sakot, ik pa laikam pat diegan interesantas atbildes iznāk.
Tikai šaubos, vai tādam 'pareģojumam ' var ticēt.
Ps- Atcerējos...Bija tāda grāmata, Orākuls, laikam.Darbojās uz šī te principa.

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 21.07.2008 21:47

Bērnībā tā bija jautra izklaide laika nosišanai vai kā mudinājums izdarīt to, ko jau biju izdomājusi izdarīt.
Bet tagad saprotu to, ka grāmata vienmēr man atvērs to, ko vajag. Vai arī es vienmēr tur ieraudzīto sapratīšu kā man vajag. Tātad visnotaļ nejēdzīga nodarbe, ja to uztver nopietni, bet ja nē, tad jautra nodarbe, lai pasmietos pašam par sevi un citiem.
Es zinu, ko gribu, zinu kā to panākt un man ar to pietiek. Grāmatas, lai paliek tikai grāmatas.

Iesūtīja: inta159 ; laiks: 22.07.2008 20:17

o jā šo spēlīte es labprāt spēlēju ar draudzeni.
reiz kad bijaam sastriideejussas ar vienām ....raganām atveeraam biezo enciklopeediju par valstiim un teicaaam: "Sindija piedzima ....."
un tā tālāk. Pats pēdējais arī izraadiijaas patiesība. Viņa patiessam aizbrauca uz iirriju! sakritiba

biezzzi ja manis kas nomac es atveru graamatu un atveru... atbildi! interesanti!

Iesūtīja: Nakts karaliene ; laiks: 23.07.2008 19:25

Ričarda Baha grāmatā "Ilūzijas" bija tāda mesijas rokasgrāmata, kas tieši šādi arī bija jālasa. Tam var noderēt vienkārši kāds pabiezāks aforismu krājums