Cik tad personāžus nogalināja?, ko gaidijām, ko negaidījām Opcijas

[Daniels_Redclifs]

taatad arii esmu esmu, te un jau esmu paspeejis dalju no graamatas jau pamatiigi aizmirst, esmu pilniigi paarliecinaats es vinju veel paarlasiishu un paarskatiishu, lai labaaku atcereetos to visu..
nu jaa, pirmaa naavee, Hedviga, es nekad nebuutu iedomaajies, kad JKR nogalinaatu sho puuci, lai gan peec buutiibas, zaudeejums nav liels bet Harija pirmaa daavana uz pirmais 'maajdziivnieks' - miris? :-/ naakamais bija Tramdaans, nekad nebuutu domaajis, ka labaako auroru JKR jau nogalinaas pashaa garaamatas saakumaa, shim cilveeekam vajadzeeja aizsargaat Hariju visvairaak un vislabaak un vinsh kriit pirmais. un tad seko Severus, Tonksa, Lupīns(laikam taa latviski nebija) un Freds, iespeejams kaadu izlaizhu, neatceros vairaak nevienu, bet visvairaak zheel, Lupīna un Freda, Lupīns arii ljoti tuvs Harijam un vinsh arii nomirst un Freds, labs Harija draugs..
gan es kaadu aizmirsu, izsakam savas domas, tos kurus nepieminieeju utt!

aa, bet , protams, Dobijs, kaa es vareeju aizmirst Dobiju, domaajams, ka Harijam shii dziivniecinja naave ir vissaapiigaaka, ko arii pieraada vinja attieksme, kaa vinsh apglabaaja Dobiju un , protams, neaizmirsiisim, ka dobijs izglaaba Harija dziiviibu, atmaksaajot vinjam par briiviibu, ar vinja izglaabshanu no naaves..

[Shadowstalker]

Te aprakstītas visas nāves.

[arturchix]

Es labāk teikšu tā - es biju ļoti pārsteigts, ka vairāki varoņi izdzīvoja. Hagridu es uzskatīju par 100% nāvinieku, jo viņš bija palicis praktiski vienīgais tuvais pieaugušais, kam Harijs bija pieķēries. Siriusu un Dumiņu novāca, Hagridu nez kāpēc atstāja dzīvu. Nu labi.

Tāpat es negaidīju, ka no galvenajiem varoņiem mirs tikai Freds Vīzlijs. Tad kāpēc tieši Freds? Tipa viens no dvīņiem tomēr paliek, zaudējums uzreiz liekas mazāks? Es jau biju gatavs norakstīt abus Vīzliju vecākus, Persiju un Bilu vai Čārliju.

To, ka Maksūra izdzīvos, es nešaubījos, jo domāju, ka viņa pēc 7.grāmatas paliks par Cūkkārpas direktoru. Izdzīvoja, taču aizgāja pensijā.

Vēl es sagaidīju, ka tiks novākts praktiski viss Fēniksa ordenis, taču, ja stingri ņem, tā arī notika - neviens no auroriem, laikam izņemot Kingsliju, neizdzīvoja.

Negaidīju, ka tiks novākta Hedviga, taču tad uzreiz biju par 100% pārliecināts, ka tūlīt no krūmiem izlidos Fokss, lai kompensētu zaudējumu un izskaidrotu savu ierašanās iemeslu. Nekā. Par Dobiju biju piemirsis, tad jau drīzāk biju norakstījis Mokšķi, kura attieksme pret Hariju apbrīnojami ātri mainījās pāris lapaspušu laikā skalā no draņķasiņa līdz dārgajam saimniekam.

[Medus Mošķis]

Dobijs nomira traģiskā varoņa nāvē. Drausmīgi raudāju. Domāju, ka nomiršu.
Taisaulē aizgāja arī Severuss S. Arī izrādījās traģisks varonis. Raudāju vēl drausmīgāk. Būtu labāk pie Dobija nomirusi...

Tas tāds īss pirmais iespaids par galvenajām mani satraukušajām ķelles atlikšanām HP7.
Bet vispār ļoti žēl nabaga Tediju Vilksonu, kurš vispirms zaudēja vectēvu un pēc tam gan tēvu, gan māti. Muļķīgi kaut kā
Hedviga - vispār no comments. Pašā sākumā pļukt un viss.
Un nabaga vecā Batilda. Daudz tika pieminēta, bet pie dzīvības tā arī viņu neieraudzījām (ar čūsku iekšā neskaitās).
Un kas bija pirmajā nodaļā garāmejot pieminētā Charity Burbage (viņa arī Nagīni pusdienas... ) - tikai dēļ tā raksta Daily Prophet? Vai arī vienkārši kaut ko palaidu garām un viņa bija svarīgāks tēls?

[šķirmice]

Pārsteigums bija par Hedvigas nāvi, bet kaut kā baigi nepārdzīvoju. Hagrida izdzīvošana pa divi lāgi likās neticama, bet nu ok, lai arī biju jau norakstījusi. Par Seviju man viss jau bija skaidrs - būs traģiskais labais varonis un upuris, lai gan es cerēju, ka viņš mirs, palecot priekšā Harijam domātam Avada Kedavra. Voldijs arī bija norakstīts un biju 99% pārliecināta, ka Harijs dzīvos, tā ka te nekādu pārsteigumu nebija. Par Tonksu šoks. Par Vilksonu biju uz 70% pārliecināta, bet Tonksa... es cerēju, ka viņa mācīs pārvērtības, kamēr Maksūra ies par direktori, izcils metamorfomags tomēr. Patiesībā gaidīju vairāk nāvju - Asnīti, Zibiņu, vecākos brāļus Vīzlijus (par dvīņiem man bija nelaba nojauta), Vīzliju vecākiem (tjipa, būtu tikai godīgi, jo arī Harijs zaudēja savējos). Par Skrimžūru arī šoks, vispār šermulīga vieta grāmatā, kur paziņoja viņa nāvi un ministrijas krišanu. Par Drako izdzīvošanu biju 100% droša, par Lūciju un Narcisu brīnījos, biju jau norakstījusi, vismaz Narcisu. Bellai bija jākrīt, šaubu nav, lai gan domāju, ka no Nevila rokas. Krīvija nāve nedaudz šokēja, simpātisks puika likās, un vēl tik mazs, žēl... kas tagad fočēs?

Šo rakstu rediģēja šķirmice: 31.07.2007 21:32

[Putnubiedēklis]

Vislielākais šoks bija par Fredu, Tonksu un Vilksonu. It īpaši stulbi un protams reizē arī iespaidīgi, ka Freds nomira uzreiz pēc salabšanas ar Persiju, pēc tam, kad Persijs sevi bija apliecinājis kā vēl nekad.

Un T&V nāve vispār netika parādīta, tikai garāmejot pieminēta. Droši vien būtu par vēl vienu sirdi plosošu epizodi vairāk, ja tiktu attēlots, kā abi cīnās plecu pie pleca, bet tomēr reizē tiek nogalināti, paraujot sev līdzi arī dažus nāvēžus.

Hagridu arī protams norakstīju, ieraugot nosaukumu "Kritušais kareivis" uzreiz pēc viņa avārijas. Trakaci kaut kā īpaši nebija žēl, arī Strupu uzreiz momentā nē (tikai vēlāk, uzzinot viņa pagātni).

[Fijusska]

Hedvigai taču bija jāmirst. Roulinga bieži vien novāc kādu, kas Harijam varētu kaut kā palīdzēt vai traucēt (pieminot Dumidoru un Siriusu). Tad nu padomājiet, kā gan tāda pūce varētu palīdzēt ceļojumā, kad viņi meklēja horkrustus. Godīgi sakot, man gan bija mazliet neomulīgi, ka tik ātri jau kāds krīt... lai gan jāatzīst, ja pirmo reizi pārvedot Hariju, viņiem tas izdevās, tad otro jau nu nē...

Šajā vietā pieminēsim Tramdāna nāvi, kura dēļ es asariņu nobirdināju tikai pienākuma pēc. Patiesībā viņam bija jāaiziet, kā jau visiem, kas varētu būt lielāki varoņi, tā teikt, par Hariju pašu. Vēl tikai šīs nāves sakarā jāpiebilst, ka nevarēju saprast īsti līdz zināmai vietai, vai viņš tiešām miris, vai blato. Un manas angļu valodas zināšanas nedaudz iedragāja pašcieņu Drūmkaktē, kur lāga sākumā neiebraucu, ka tas toč nav atdzīvojies aurors, bet gan viņa balss.

Batilda. Pretīga nāve. Tikai pēc brīža pieleca, kāpēc viņa tā smirdēja Staigājošs līķis. (kurā čūskiņa iekšā žēl tik ka neesmu kkads sātanists vai nekrologs, kam tas liktos interesanti )

Dobijs. Satraucoši, jā! Raudāju. Un vēl ainas, kā viņu apglabāja...vismaz harijam palika Mošķis. (par kuru godīgi sakot man beigās bija prieks!)

Freds. Man jau labu laiciņu bija nojauta, ka viens no dvīņiem varētu tikt "atlaists". Es vienmēr biju domājusi, ka tas ir traģiski, ja tu pazaudē savu dvīni. Man vienīgi nedaudz žēl, ka Roulinga neparādija Džordža ciešanas. Tieši tas ko es gribēju redzēt. Tas baigi pa jūtām uzsistu, ja būtu tā labi uzrakstīts.

Vilksons un Tonksa. Vieta, kur, ja pareizi atminos, raudāju visvairāk. Galvenokārt Tedija dēļ, bet nu arī Vilksona, jo viņš tā kā pēdējais laupītājs beidzot aizgāja. Un tieši viņš varēja būt laimīgs no visiem 4 kā palikušais. Var jau būt, ka tā gan bija labāk, ņemot vērā, ka gluži parasta dzīve viņam nebūtu bijusi (trusīša problēma!) Par Tonksu nu tā, jo viņa nebija gluži mana mīļākā varone, un nebiju viņai pieķērusies, bet kā Vilksona mīļotā un Tedija māmiņa viņa man patika. Žēl, ka izjuka jaunā ģimene...Roulingai izdevās tas, ko viņa vēlējās ar to panākt!

Nedrīkst piemirst par Tārpasti. Tas bija tā...interesanti. Manuprāt Pītera pašnāvība bija pirmā tāda Harija Potera grāmatās. Satraucoši. Ne vismaz kārtējais avada kedavra.

Strups. Tas bija gandrīz tikpat liels pārsteigums kā tas, ka esmu izlasījusi grāmatas pēdējo teikumu (domāju, daudzi saprot, ko ar to domāju!) Es domāju, ka viņš mirs kādu aizstāvot, bet tas notika kā kārtējā Voldemorta rotaļlietiņa. Nu nebija vinš pelnījis. Bet te es gāju tālāk, šoks bija, bet par to kā, nevis ka.

Kuras nāves vēl gaidīju? Ja godīgi, tad Vīzliju klana pašķaidīšanu. Mollijas vai Artura. Drīzāk gan Artura (acīmredzot pirms gadiem būtu paredzējusi Roulingas gājienu, tagad gan nē.) Čārlija varbūt, jo Bils apprecējās un tas jau būtu ļauni (kā ar Vilksonu). Persija nāve arī varēja būt iespējama, pirms viņš salīgtu.
Ja tie būtu Rons vai Hermione, tas būtu traģiski, viena no traģiskākajām, ja ne pati, lietām, kas varētu notikt, bet...tad kāda jēga būtu visu 7 grāmatu laikā veidot viņu attiecības? Jau kopš AG bija redzams, ka tur kkas ir.
Par Harija nāvi patiesībā prātoju līdz pēdējam brīdim. Nevarēju saprast. Arī tad ne, kad viņš nomira. Likās, ja nu tomēr...kā arī izrādījās Un tā arī bija labi, kā bija! Laimīgām beigām tomēr jābūt!

[terapsina]

Nedrīkst piemirst par Tārpasti. Tas bija tā...interesanti. Manuprāt Pītera pašnāvība bija pirmā tāda Harija Potera grāmatās.

Nu vispēr jau tā nebija pašnāvība, to sudraba roku ko Tārpastis dabūja Voldemorts bija apbūris gadījumā, ja Tārpastis rīkotos žēlsirdīgi roka viņu nožņaugtu.
Tad jau sanāk, ka arī Tārpasta nāve bija Voldemorta rotaļa.

[Shadowstalker]

Es labāk teikšu tā - es biju ļoti pārsteigts, ka vairāki varoņi izdzīvoja. Hagridu es uzskatīju par 100% nāvinieku, jo viņš bija palicis praktiski vienīgais tuvais pieaugušais, kam Harijs bija pieķēries. Siriusu un Dumiņu novāca, Hagridu nez kāpēc atstāja dzīvu. Nu labi.
[..]
Vēl es sagaidīju, ka tiks novākts praktiski viss Fēniksa ordenis, taču, ja stingri ņem, tā arī notika - neviens no auroriem, laikam izņemot Kingsliju, neizdzīvoja.

Es gan īsti neizprotu, kāpēc visiem 100% būtu jānoliek ķelle. Ne tuvajiem, ne Ordenim. Kas tie Ordenī galu galā bija - mīksto klubiņš, vai? Šaubos, ka viņi tā vienkārši padotos uz aicinājumu padoties.

žēl tik ka neesmu kkads nekrologs

O, jauna zinātnes nozare - nekroloģija?

[nenuil]

Hedviga - jā, arī mani šokēja, ka pirmā nāve ir tik ātri, bet īpašas emocijas manī šī nāve neizraisīja.

Tramdāns - arī diezgan bez emocijām. protams, neliels šoks, ka tik ātri jau grāmatas sākumā nomirst arī kāds cilvēks.

Batilda - no sākuma savu angļu valodas zināšanu dēļ es pat kārtīgi nesapratu, kas tur notika, kad čūska izlīda no batildas, tāpēc arī vēl neaptvēru viņas nāvi. bet katrā ziņā dīvaina bija tā vieta. tā kā par batildu uzzinājām tikai šai grāmatā (neskaitot viņas vārdu uz mācību grāmatām iepriekšējās grāmatās), tad arī šeit man viņas nāve nelikās īpaši nozīmīga, bet es biju domājusi, ka būs kāda forša saruna, kad batilda un harijs satiksies.

Dobijs - raudamā vieta, bet tikai nedaudz paraudāju, lai mani visi liktu mierā. bija žēl dobija, vispār pirms grāmatas lasīšanas nebiju iedomājusies par tādām kā elfu un dzīvnieku nāvēm. lielākoties jau domāju par cilvēkiem. un dobija pēdējie vārdi vispār bija aww. man patika arī uzraksts uz dobija kapa. tā baigi feini.

Freds - šausmas, paraudāju tikai ļoti nedaudz, bet, ja būtu viena tobrīd, tad būtu kaukusi tāpat kā par dumidoru pēc sestās grāmatas izlasīšanas. tik briesmīgi, mani šokēja jau tas, ka džordžs palika bez auss, un tādējādi viņi tapa viegli atšķirami, bet šī nāve jau bija par daudz. laikam nāve, par kuru šajā grāmatā pārdzīvoju visvairāk. un persija emocijas. zaudēt brāli pēc tam, kad tikko ir salabis ar savu ģimeni. ai. ;/

Vilksons un Tonksa - vai, nu par viņiem bija ļoti žēl. un tedam tagad tāds kā harija liktenis - palikt bez vecākiem. it kā jau zināju un domāju, ka kādam no galvenajiem varoņiem ir jāmirst tai cīņā, lai neizskatītos pārāk jauki, un par jebkuru būtu ļoti žēl, bet tomēr. tikko precējušies, tikko piedzimis dēls. skumīgi.

Tārpastisi - interesanta nāve. es jau iepriekšējās grāmatās gaidīju, kad piepildīsies dumidora teiktais par tārpasti, ka viņš ir harija parādnieks un tā, bet šajā grāmatā par to pat neiedomājos.

Strups - tā pēkšņi un nejauki. nepatika, ka viņš nomira tik vienkārši kā daudzi citi, kas voldijam nebija vajadzīgi. un beigās vēl izrādās, ka voldijs strupu bez jēgas nogalinājis.

vispār es lasot un arī pirms lasīšanas īpaši nemēģināju prognozēt, kurš mirs, kurš izdzīvos. skaidrs bija tikai tas, ka nomirs voldijs, un cerēju, ka arī harijs atstieps kātus.

Šo rakstu rediģēja Nenuil: 05.08.2007 19:16

[terapsina]

Ceru piedosiet nelielu piebildi:

Freds - šausmas, paraudāju tikai ļoti nedaudz, bet, ja būtu viena tobrīd, tad būtu kaukusi tāpat kā par dumidoru pēc sestās grāmatas izlasīšanas. tik briesmīgi, mani šokēja jau tas, ka džordžs palika bez auss, un tādējādi viņi tapa viegli atšķirami, bet šī nāve jau bija par daudz. laikam nāve, par kuru šajā grāmatā pārdzīvoju visvairāk. un persija emocijas. zaudēt brāli pēc tam, kad tikko ir salabis ar savu ģimeni. ai. ;/

Nu jā Persijs drošivien jutās briesmīgi, bet tieši tikpat slikti kā pārējā ģimene. Tomēr padomājiet kā jutās Džordžs, visus viņu jokus veidoja abi kā dvīņi. Tad kad Džordžs zaudēja ausi viņš jokoja jau minūti pēc tam, bet tikai tāpēc, ka blakus bija Freds. Jūs kādreiz viņus ievērojāt vienus pašus? Viņi pat ceturtajā gadā uz balli devās blakus, katrs ar savu meiteni pie rokas.

Vilksons un Tonksa - vai, nu par viņiem bija ļoti žēl. un tedam tagad tāds kā harija liktenis - palikt bez vecākiem.

Nu es domāju, ka Teds ir kaut kas starp Hariju, Nevilu un Siriusu. Jo lai arī abi viņa vecāki ir miruši (Harijs) viņš tomēr dzīvo kopā ar savu vecmāmiņu (Nevils) Andromēdu Tonksu. Bet šķiet, ka Teds gandrīz katru dienu pavada pie Harija un ir kā daļa viņa ģimenes (Siriuss).

Šo rakstu rediģēja terapsina: 06.08.2007 11:28

[Kaķurēgs]

Strups - bija žēl, kad izlasīju par Strupa atmiņām; un arī tad, kad Harijs viņu nosauc par drosmīgāko cilvēku, ko viņš jebkad ir pazinis. Dzīve viņam nebija rožu dārzs.

Tonksa, Vilksons, Teds Tonkss - man ne tik daudz viņu žēl, kā Andromedas - viņa zaudēja gandrīz visus savus mīļos - vīru, meitu, svaini... Un nabaga Tedijs.

Tārpastis - žēl nebija, bet prieks, ka beigās nožēloja izdarīto. Turklāt Voldemorts bija ļoti gudri izdomājis apiet Tārpasta saistības ar Poteru. Tik vienkārši un ģeniāli.

Voldemorts - sen bija laiks - turklāt, ja izdzīvotu, tad zustu grāmatu jēga. Lai gan man šķiet, ka viņš būs tas varonis, kura man pietrūks visvairāk!

Bellatrise - vienīgā, par kuras nāvi es nesēroju - apsēstība robežojās ar neprātu. Turklāt sapratu citātu, kas tika teikts trešajā grāmatā - "Brīvībā viņu nav ne mazums - daudzi no viņiem ir tikpat briesmīgi kā Voldemorts.

Kolins Krīvijs - jaunības dēļ - skumji - no viņa vēl būtu iznācis lielisks reportieris "Dienas pareģim".

Dobijs - brīvais elfs un neparasti drosmīgs!

Freds - tas gan nebja labi; dvīņi tomēr bija otrie vismīļākie tēli.

[nenuil]

Nu jā Persijs drošivien jutās briesmīgi, bet tieši tikpat slikti kā pārējā ģimene. Tomēr padomājiet kā jutās Džordžs, visus viņu jokus veidoja abi kā dvīņi. Tad kad Džordžs zaudēja ausi viņš jokoja jau minūti pēc tam, bet tikai tāpēc, ka blakus bija Freds. Jūs kādreiz viņus ievērojāt vienus pašus? Viņi pat ceturtajā gadā uz balli devās blakus, katrs ar savu meiteni pie rokas.

es, protams, saprotu, ka arī citi cieta, bet vnk grāmatā jau bija aprakstītas tikai persija emocijas pēc freda nāves, tāpēc tās arī pieminēju. un tiešām ir žēl, ka netika aprakstīta džordža izturēšanās, tas būtu bijis ilgias raudāšanas vērts, jo es pārdzīvoju jau tikai par ausi vien.

[SilverDove]

Jau pirms grāmatas lasīšanas šur tur biju dzirdējusi par dažu varoņu nāvēm, piemēram, Hedvigas vai Strupa. Strupa nāvi pārdzīvoju visvairāk. Man nepatika tas kā viņš nomira, biju gaidījusi, kādu lielu varoņdarbu beigās un pavisam noteikti kādu pēdējo sarunu ar Poteru, bet nekā. Biju vīlusies.
Lielākais šoks bija par Vilksona un Tonksas nāvi. Trīs reizes pārlasīju teikumu, par to, ka viņi tur gulēja miruši un tik un tā neticējās. īpaši skumji, jo viņiem bija bērniņš.
Hedvigas nāve man tā īpaši neķērās pie sirds, pat nezinu kāpēc, jo bija taču skumji.
Ar Tramdāna nāvi biju pārsteigta, jo tas notika tik ātri, un viņš taču bija pieredzējis aurors, kaut ko tādu negaidīju, bet no Roulingas jau laikam visu var sagaidīt.
Dobija nāve nebija tik skumjā, kā tās bēres. Grāmatas beigās man bija tāda sajūta, ka Harijs par Dobiju sēroja vairāk nekā par kādu citu varoni, teiksim, Vilksonu vai pats savu pūci.
Freda nāve bija skumja. Bet varēja vairāk būt parādīta Džordža reakcija, kā ne kā, viņi taču bija dvīņubrāļi.
Beigās biju pārsteigta, jo visas grāmatas gaitā biju pārliecināta, ka mirs arī kāds no trijotnes. Bet nekā, labi jau ka tā, bet tomēr nebiju to gaidījusi.

[***Dancing_Queen...]

Patiesībā piemirsām vēl vienu nāvi, tēls gan nav nekāds senais, bet tomēr - Skrimžūrs.
Man patiesībā par visiem pārējiem bija diezgan liels pārsteigums, pirms grāmatas lasīšanas centos nedomāt, kas mirs. Tāpēc, kā bija tā bija. Vienīgi ļoti žēl palika Strupa, Freda un Dobija. Laikam lasot jutos vissliktāk, kad viņi nomira. Īstenībā gadīju, ka nomirs gan Harijs, gan Voldis, bet Harijs tomēr izdzīvoja, bišķiņ pārsteigums tur gan bij'. Jau biju pilnīgi pārliecināta, ka abi nomirs. Bet nu tomēr.
Lai arī Tārpastis man nepatika, palika viņa žēl.
Pēc manām domām, labāk, ka Tedijam nomira abi vecāki, citādi gan viens, gan otrs būtu mocījušies par to, kāpēc viens vai otrs nomira. Bet Tedijam taču palika krusttēvs.

[gremlins]

Jau pirms grāmatas lasīšanas šur tur biju dzirdējusi par dažu varoņu nāvēm, piemēram, Hedvigas vai Strupa. Strupa nāvi pārdzīvoju visvairāk. Man nepatika tas kā viņš nomira, biju gaidījusi, kādu lielu varoņdarbu beigās un pavisam noteikti kādu pēdējo sarunu ar Poteru, bet nekā. Biju vīlusies

Hmm, domāju, ka Strupam bija jāmirst tieši tā, lai parādītu, cik zemu Voldemorts vērtē cilvēkus un to, ka viņam nekas nav svarīgs.


Njā, nebiju pirms grāmatas lasīšanas aizdomājusies par iespējamajām personāžu nāvēm, tāpēc katra nāve nāca kā milzīgs pārsteigums. Man personīgi emocionālākā likās Hedvigas un, protams, Freda nāve. Hedvigas nāve, jo tā pilnīgi izsita no līdzsvara- vienkārši nebiju sagatavojusies ka kāds mirs tik ātri. Savukārt Freda nāve tik skaudri parādīja kara īstenību.

[Hikari]

Man jāsaka, ka es arī pati biju ļoti pārsteigta par to, ka, nevis nomira tie, kas nomira, bet gan par to, ka daži labi no tiem, kurus jau ieskaitīju savā prātā mirušo sarakstā, tomēr palika dzīvajos. Pieņemsim, es ļoti ilgi biju cerējusi, ka grāmata beigsies ļoti traģiski un Harijs nomirs kopā ar Voldemortu. Ļoti žēl Freda un Vilksona.

[šausmiņa]

nu saprtams, ka nāves bija sagaidāmas, taču tika nobeigti tik daudzi tie kurus nevajadzētu nogalināt. visbezjēdzīgākā škiet Hedvigas nāve. nu kāda jēga viņu nogalināt? viņa nebija ne zvēromags ne "familiar" (aizmirsu, kā tas bija latviski).

no pārējiem, žēl protams Vilksona, tiko kā viņa dzīve nokārtojas, viņš ir pagalam...

Vienīgi ļoti žēl palika Strupa, Freda un Dobija. Laikam lasot jutos vissliktāk, kad viņi nomira.

pilnīgi piekrītu. varēja jau nu atstāt vēl kādu dzīvu. zinu, ka nav kara bez upuriem, bet tomēr.

un pievienojos tiem, kas saka, ka vajadzēja Strupa un Harija sarunu grāmatā...

[washulis]

vēl nomira kolins krīvijs... bet beigts freds, vilksons, dobijs, hedviga!!! kā roulinga varēja to pieļaut!!!
nabaga džor''džs... vairs nav dvīnis.
vilksons nebija pelnījis navi!!!
par trakaci man likās ka viņš atstieps kājas, jo jaut tā bija jauns.
nabaga dobijs, kas nomira kā varonis un ir izpestījis poterudaudz kur (piem, žaunaļģes)
bet tielākais šoks bija par hedvigu. par viņu man tiešām bija žēl... man hedviga bija vienmēr gājsi pie sirds, kaut loma maza
par strupa nāvi un kurā pusē viņš būs bija atkal viegli paredzēt, bet kāpēc??? manu mīļāko varoni!!!
bija... lusuma brīdi par viem, kas aizgāja pie dumidora...

[Džūna]

Patiesībā, nevienu nāvi tā īsti nepārdzīvoju. Tā kā spoileru ceļā biju uzzinājusi par Freda nāvi, kā liela dvīņu fane, sākumā nemaz negribēju grāmatu lasīt

Tomēr, visaizkustinošākā bija Dobija nāve. Gadījums ar Hedvigu bija vienkārši stulbs.
Nesapratu tikai vienu- kāpēc Roulinga ''saveda'' kopā Tonksu ar Remusu un beigās abus novāca?