Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās..
Idril
iesūtīt 10.06.2005 19:55
Raksts #1


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.07.04
Kur: Valmiera :D



OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! wink.gif


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.


Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.


Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.



Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.


Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..


Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..


Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..


Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..



Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
31 Lapas V   1 2 3 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 19)
Roviela
iesūtīt 10.06.2005 21:33
Raksts #2


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Eodars atvēra acis. Imladrisa tevi sauc... viņš pie sevis atkārtoja. Netveramā balss šķita pazīstama, tāda kā tuva, kaut kur dzirdēta.
Viņš piecēlās un piegāja pie loga. Mordora! Šis laikam ir vienīgais logs pilī, izņemot sardzes torņus, kas vērsts uz to pusi. Bet Eodars nenožēloja savu izvēli. Ienaidnieks ir blakus, tad labāk tam skatīties acīs, nekā slēpties aiz mūriem. Imladrisa... tāls ceļš! Bet sirdī viņš jau zināja, ka paklausīs un jau šorīt dosies turp.

Itilienas kņazs izgāja no istabas.
"Reinold! Liec apseglot manu zirgu un sagatavot visu tālam ceļam. Es dodos uz Rivendeilu. Viens. Norīko kādu uz Minas-Tiritu, lai nodod ziņu manam tēvam," vinš uzrunāja savu uzticamo sardzes priekšnieku.
Nodevis rīkojumu, Eodars atgriezās istabā lai saģērbtos. Jau drīz kņazs bija ēdamistabā, kur, izdarīgā Reinolda pamudināti, kalpotāji jau bija uzklājuši galdu. Brokastis nevilkās ilgi.
Vēl atlika ietērpties bruņās, un pavisam drīz Eodars, sēdēdams Naktstauriņa mugurā - visā Itilienā nebija labāka zirga! Pat Rohānā atrastos vēl tikai kāds viens vai divi līdzīgi, - nodeva beidzamos rīkojumus:
"Kamēr esmu prom, lai Reinolds ir jums galvenais! Uzmaniet robežu, mani drosmīgie vīri! Es jūtu, ka briest kaut kas draudīgs. Nepadodieties tam, lai notiktu, kas notikdams."
"Palieciet sveiki!" viņš vēl tiem uzsauca, izjādams pa vārtiem.

(OOC - Eodaram ir gandrīz vistālākais ceļš veicams, uzskatiet, ka viņš tagad ilgi jāj un nekas dižs pa ceļam viņam neatgadās. Turpināt spēli varēšu tikai pirmdien)
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Seila
iesūtīt 11.06.2005 15:04
Raksts #3


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: HPētnieki
Pievienojās: 19.10.04
Kur: Braukā kopā ar Vinčesteriem un medī dēmonus
Tulks 2009



Allora lēni atvēra acis, viņa vēl ar vien bija sapņa varā un centās kaut cik sakopot domas. Elfa atradās uz zemes ietinusies savā apmetnī...Kas gan notika pagājušo nakt? Atmiņas lēnām atgriezās, kaut gan gribējās, la tās neatgriestos. Viņai nevajadzēja aiziet no tēva mājām- vajadzēja tomēr palikt tu Dižjūras krastā kur bija tik mierīgi un labi, bet tagad...Tagad šis sapnis...Ja es vēl zinātu kur vispār tā Imladrisa atrodas. Viņa skumji nodomāja pieceldamās no zemes un atsiedama zirgu, kurš bija viegli piesiets pie koka. Nu ko tā kā ceļu uz mājām nezinu un ceļu uz Imladrisu arī nē tad nāksies vien jāt kurp rāda acis.
Un strauji uzlekusi zirgā elfa devās ceļā pati nezinādama uz kurieni. Viņa vienkārši palaida zirgu, lai tas jāj pats uz priekšu jātnieces nevadīts.
Viņa jāja un jāja, bet mežs kurš sākumā bija bijis klajš arvien vairāk sagriezās ap efu kļūdams tik biezs, ka viņa ar grūtībām spēja atrast taciņu.
Un atkal Allora ar nožēlu atcerējās tēva mājas kurās ne no kā nebija jābaidās un tēvs vienmēr sniedza padomu, ja meita nezināja ko darīt. Vai es viņu vēl kādreiz redzēšu?

Šo rakstu rediģēja seila: 11.06.2005 15:06
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 11.06.2005 15:31
Raksts #4


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



Elfa gulēja diezgan ciešā miegā. Šonakt sapņus viņa neredzēja, bet tad... Viss mainījās. Atskanēja kāda balss, kas vēstīja dziesmu. Elfa miegā sagrozījās.
Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.

Elfa sagrozījās sparīgāk. Tik vilinoša, aicinoša bijā šī balss. Turklāt tā vēstīja... patiesību. Balss uz brīdi apklusa, bet tad ar jaunu sparu turpinājās.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.

Imladrisa, ak, Imladrisa. Jā, šī skaistā elfu pilsēta! Kā gan šī balss spēja savaldzināt viņu, elfu! Viņa sagrozījās. Elfa juta, ka drīz pamodīsies.
Seko šai balsij diželfu atvase.
Nirvana atvēra acis un piecēlās sēdus. Viņa bija pārsteigta. Diželfu atvase? Nirvana piecēlās un paskatījās apkārt. Tas pats nelielais klajumiņš. Bet kur diez ir palicis Draigo?
- Draigo! Mēs dodamies ceļā uz Imladrisu!
Nirvana iesaucās. No meža iznāca viņas uzticīgais melnis. Elfa viegli uzsmaidīja viņam. Viņa pacēla savu tumšo apmetni, kas viņai noderēja kā sega vēsākās naktīs un uzvilka to. Tad viņa uztrausās mugurā Draigo un iesākā jāt lēnā riksītī, kuru ātrums lēnām pieauga. Ar katru brīdi viņa attālinājās no Sirmostu robežām aizvien vairāk. Arī tajās viņai nebija izdevies uzzināt kaut ko vairāk par sevi un savu dzimtu. Bet lielas pārdomas viņā atstāja šī viena rindiņa: Seko šai balsij diželfu atvase... . Nirvana to ik pa brīdim atkārtoja. Vai arī tā ir patiesība? Viņa un diželfu atvase? Nirvana vadīja zirgu caur mežu pa to pašu taciņu, pa kuru ieradās Sirmostās. Pēc neilgas jāšanas zirgs izskrēja uz ceļa. Te Nirvana viņu apturēja.
Hobitu zemes. Apjāšu apkārt Dalienai un tad jāšu pa lielceļu līdz pašai Imladrisai.
Viņa nosprieda un ļāva zirgam skriet cik ātri viņš vēlējās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Laupītājmeitēns ...
iesūtīt 11.06.2005 16:18
Raksts #5


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 21.06.04



Sapnis... Dziesma... Balss...
Arandils sagrozījās, un pēc brīža atvēra acis. Miegā kāda balss bija skandējusi kaut ko par Imladrisu. Ko? Viņš mēģināja atcerēties. Jā, tur bija kaut kas par Imladrisu, bet tieši kas? viņš brīdi domāja, mēģinādams atcerēties dzirdētos vārdus.
Viņš piecēlās sēdus un pavērās uz Beltu, kurš ganījās turpat netālu ar sapītām kājām. Doma bija tāda, ka man jādodas uz Imladrisu... ka tās vārds man nav svešs... ka jādodas ceļā tūlīt, jo senpilsēta aicina un... tāpēc man jādodas tūlīt.
Arandils jutās pārliecināts, ka viņam noteikti ir turp jādodas, dziesma bija to paveikusi, ka viņam ir jādodas uz Imladrisu, zināmu arī kā Rivendellu. Tāpēc viņš atpina zirgu, un noglaudīja Beltu.
Izskatās, ka tagad mēs dosimies uz Rivendellu...
Kaut kur prāta nostūros dziesma atkal uzplaiksnīja Nekavējies, ceļā posies... un Jo senpilsēta sauc, Nekavējies un ceļā trauc.. Arandils pasmaidīja, pamudinājums bija skaidrs. Bet, kādas bija pirmās rindiņas? Pēc brīsniņa galvā atausa arī trūkstošās rindas Imladrisa, šis vārds tev nav svešs, Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs...
Un pie sevis vēlreiz noskaitīja visu pantiņu, lai neaizmirstu, un uzlēca Beltam mugurā.
Viņš pagriezās uz Rivendellas pusi, un paskubinājis zirgu sāka virzīties uz sapaņa norādīto mērķi...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
gwinerva
iesūtīt 11.06.2005 16:56
Raksts #6


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.09.04
Kur: Kaut kur manā fantāziju pasaulē.



Kels piecēlās tiklīdz beidzās sapnis.Viņš atapās savā gultā.Izberzējis acis viņš uzslējās kājās un lūkojās apkārt.Galvā bija tikai viena doma, un tā bija par beidzamo sapni, ko viņš bija redzējis.Kels juta, ka viņam vajag paklausīt un doties ceļā.Viņš visu rūpīgi apdomāja...
Jau pēc dažām minūtēm viņš bija pilnībā saģērbies un svaigi nomazgājies.
Viņš bija pilnīgi paņemts sapņa vārdu iespaidā un bija gatavs doties ceļā.
Kelam piederēja neliela mājiņa, kur viņš apmetās, kad nebija raktuvēs vai neklejoja apkārt...
Kelvins sarūpēja sev paprāvu ceļa maizi ceļam.Viņš gribēja ātrāk doties ceļā.
Paņēmis ādas somu, un savu lielo bomi viņš devās uz staļļiem, lai apseglotu savu poniju Keju.Kela ponijs bija melns ar gaišām krēpēm.Šis ponijs viņam bija pats pirmais, un cits viņam nebija bijis, tādēļ Kels ar poniju ļoti labi sapratās.Bomis tika piestiprināts pie segliem, lai to viegli varētu paķert, ja gadītos tāda vajadzība.Ādas soma tik piestiprināta otrā seglu pusē.Kels bez grūtībām iesēdās seglos un devās ceļā...Viņš bija pārliecināts, ka neviens par viņa prombūtni neuztrauksies, jo parasti viņš gāja kad gribēja, un nāca arī kad gribēja.
------------------------
OOC: vairāk nepaspēju uzrakstīt. sad.gif Māsa dzen nost... unsure_a.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Snorkes Jaunkund...
iesūtīt 11.06.2005 20:48
Raksts #7


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.07.04
Kur: Zilganzaļā, saules caurspīdētā, jūras vilnī



Doro pamodās un mēģināja kaut cik atcerēties melodiju,balsi un mūziku. Doro paēda sātīgas brokastis un uzpīpēja. Pēc tam izmetis mazu līkumiņu apkārt, Doro tiešām dungoja meldiju un apsvēra domu doties uz Imladrisu. Beidzot Doro pakļāvās kādai iekšējai balsij un, lēnām aizčāpojis pie kaimiņa, paņēma savu poniju Nimrodu. Tad Doro vēl iegāja savā aliņā, paņēma dažas manteles un izgājā ārā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Idril
iesūtīt 11.06.2005 21:00
Raksts #8


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.07.04
Kur: Valmiera :D



Norstāra jāja dienu un nakti bez apstājas. Saule norietēja, sārti stari pārskrēja pār zemi, uzleca mirdzošas tāltālas zvaigznes ceļu rādīdamas Zvaigznei, pienāca rīts un zeltmate saule lēja siltumu pār laukiem. Pa Austrumu Lielceļu Šīrā ietraucās Norstāra. Varenais zirgs no auļiem pārgāja uz vieglu riksi. Gar ceļu ritēja mazas vienstāvu mājiņas un alu durtiņas. Šī bija īsta miera osta. Maza, mierīga un noslēgta sabiedrība. Pa ceļam burvis iegriezās hobitu Krāmuļu mājā. Izbiedētais sargs pavēries uz burvi, bez ierunām atdeva prasīto jostu, bet burvis tikai pasmaidīja un patencināja. Burvis ielika jostu maisā uzlēca Norstārai mugurā, lai dotos uz Hobitonu. Hobitonā viņš meklēja vienas noteiktas alas durtiņas, vienu noteiktu hobitu - jostas mantinieku. Izjājis pa dažām lauku ceļa ieliņām un izpelnījies īedzīvotāju aizdomu pilnos skatienus, viņš piestāja pie pazemām hobitu alas durtiņām un sastapa netālu stāvošo hobitu Doro. Norstāras varenie sāni cilājās un zirgs bija nosvīdis, lai arī ne piekusis, Norstārai nebija nedz iemauktu, nedz seglu, nedz apvadu - viņa tādas necieta. Viņa devās gabaliņu tālāk nobaudīt Hobitonas zāli, bet Dranvins devās pie Doro.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 11.06.2005 21:01
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Tinuviel
iesūtīt 12.06.2005 11:04
Raksts #9


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 20.12.03
Kur: rīga.



Nirvana bija teju pie Hobitonas. Rondo auļoja, un Nirvanai likās, ka varbūt viņas uzticamais zirgs vēlas ātrāk nokļūt Imladrisā. Tāpēc Nirvana tikai pielūkoja, lai tas jātu pa ceļu. Pēc dažu stundu jāšanas zirgs bija garām Šīrai un tagad Nirvana viņu vadīja tieši uz Brandaviņas tiltu. Melnis visu laiku uzturēja tempu vienādu, gaita bija tik līdzena, ka grūti bija to nosaukt par jāšanu. Tāds nu bija viņas Viduszemes skaistulis, kas sekojis viņai pat uz Valinoru! Tālumā Nirvana samanīja tiltu. Sejā viņai atplauka smaids.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
gwinerva
iesūtīt 12.06.2005 15:33
Raksts #10


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.09.04
Kur: Kaut kur manā fantāziju pasaulē.



Kels jau bija jājis vairākas stundas bez apstājas.Kels jāja gar kalniem, jo viņaprāt tā bija drošāk.Šos kalnus viņš bija izklejojis krustu šķērsu, un tos labi pārzināja.Jājot gar kalniem varēja redzēt pa retam kokam, un dažādus augus un puķes.Kels tam nepievērsa uzmanību.Viņam īpaši augi neinteresēja.Viņš prātoja par to kā tiks garām Krāčupei.Viņš jau ilgi nebija bijis pie šīs upes un nezināja vai tur vēl ir kādi droši tilti.Kelau māca drūmas domas par to, ka vajadzēs meklēt vietu, kur varētu tikt pāri upei, un tas savukārt nozīmēja, ka viņš varētu aizkavēties.Tas Kelu diezko neiepriecināja, bet viņš cerēja uz veiksmi.Veikts jau bija krietns ceļa gabals, un apmēram tieši tik vēl bija jānojāj.Kels nedomāja atpūtināt poniju pirms nebūs nonācis līdz Krāčupei.Viņš zināja, ka Kejs spēj to izturēt...
Ainavas, kad Kels jāja diez ko nemainījās.Tās palika tādas pašas.Tikai reti koki, krūmi,puķes un augi.Tuvojoties krāčupei apkārtne sāka palikt auglīgāka, un parādījās vairāk augi.Tuvojoties upei viss pamazām palika zaļāks...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Seila
iesūtīt 13.06.2005 07:31
Raksts #11


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: HPētnieki
Pievienojās: 19.10.04
Kur: Braukā kopā ar Vinčesteriem un medī dēmonus
Tulks 2009



Allora bija pilnībā atlaidusi zirgam grožus un tagad ļāva, lai tas dodas uz priekšu pats. Elfa dziļi iegrimusi savās domās pilnīgi nevēroja ceļu un neinteresējās par to, kas notiek viņai apkārt. Pēc brīža viņas skatiens tomēr pārslīdēja pār apkārtni un vēl pēc krietna laika brīža acīs iemirdzējās dīvainas dzirksteles. Viņa daudz bija dzirdējusi par Hobitoniju. Tomēr tagad viņa redzēja šo ar teiksmām apvīto, mazo cilvēciņu zemi pirmo reizi. Viņa piebremzēja zirgu, lai nejaušīsbas pēc kaut kas nenotiktu ar mazajiem cilvēciņiem un tad izskāpusi no segliem pavisam paņēma Marillu kā sauca rigu aiz grožiem un pavisam lēnā solī nesteigdamās un izbaudīdama pilsētiņu, kurai gāja cauri - pastaigājās pa ieliņām.
Izgājusi ārpus pilsētas viņa kā diezgan pieredzējusi jātniece ielēca seglos un devās tālāk
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Nimue
iesūtīt 13.06.2005 07:36
Raksts #12


Istari māceklis
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 29.12.03
GP eksperts 2006



Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..



Torongils uztrūkās gultā sēdus. Vēl bija agrs, saule vēl nebija mākoņus virs Belfalas iekrāsojusi, vēl debesīs spīdēja pēdējās aizkavējušās zvaizgnes.
Reizēm sapņi ir tikai sapņi. Reizēm sapņiem ir kāda dziļāka nozīme.
Brīdi Torongils domāja, cenzdamies atcerēties, kur dzirdēts vārds „Ilmadrisa”.
Pēdējais mājīgais nams. Tā to sauca? Ziemeļu pēddziņi mēdza tur pasērst, un tie mums bij rada... Sen par viņiem nekas nav dzirdēts. Tāpat šeit nav ko darīt, tik pat labi varu doties arī uz ziemeļiem. Sapnis vai ne sapnis, bet tā kā laiks būtu ņemt likteni savās rokās
Paziņojis par vajadzību sagatavot viņa zirgu tālam ceļam, viņš vēl uzkavējās, lai ieturētu brokastis kopā ar ģimeni. Savās pārdomās Torongils nedalījās, vien paziņoja, ka došoties uz ziemeļiem, pavērot, kā ziemeļu reindžeriem sokas.
Vēl pirms pusdienas viņš jau sēdēja zirga mugurā. Pāri Gondorai, gar Balto pilsētu un tad, gar Miglas kalnu austrumu pusi uz ziemeļiem vien, uz ziemeļiem vien.

Šo rakstu rediģēja Nimue: 13.06.2005 07:37
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
gwinerva
iesūtīt 13.06.2005 07:57
Raksts #13


Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 07.09.04
Kur: Kaut kur manā fantāziju pasaulē.



Kels jau iztālēm redzēja upi.Apkārt augu bija saradies padaudz.Un viss lepni zaļoja.Pajājis vēl atlikušos metrus līdz upei Kels nokāpa no ponija un ļāva tam atdzerties.Tikmēr pats viņš uzmanīgi nopētīja apkārtni.Pārliecinājies, ka neviens viņam neuzglūn Kels noliecās pie upes, lai padzertos.Kāriem malkiem viņš dzēra auksto ūdeni.
Remdējis savas slāpes Kels lūkoja vietu, kur varētu tikt pāri.Netālu no viņa, viņš atcerējās, ka kalnos atrodas viena pārēja, bet viņš gribēja atrast kādu vēl tuvāku ceļu.Izskatījās, ka tas viņam neizdosies.Kels iesēdies atpakaļ seglos iesita papēžus ponijam sānos un jāja uz kalnu pārēju, jo neko citu tuvāku viņš tomēr nesaskatīja.Tas viņu nemaz nesatrauca, jo ceļš līdz pārējai nebija tāls.
Kels drīz nonāca līdz alai, kam otra izeja veda uz otru upes krastu.Jaatzīst ieeja bija pamatīgi aizaugusi, un ja nezināja, ka tur tāda ala pastāv, to ļoti viegli varēja palaist garām.Nokā```` no ponija Kels nesteidzīgi gāja uz alas ieeju.Pašķīris lapas, kas auga priekšā alai viņš droši soļoja iekšā.Viņu pārņēma patīkams vēsums...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 13.06.2005 10:29
Raksts #14


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Eodars jāja nesteidzoties, bet arī lieki nekavēdamies. Tas, kurš viņu sauca, noteikti būs pielūkojis, lai Itilienas kņazs ierastos laikā tur, kur viņam jāierodas.
Dienas nomainīja zvaigžņotas naktis, kurām atkal sekoja dienas. Ceļš nav tuvs, bet galā gaida Rivendella. Lai cik daudz bija nācies ceļot, lai kādās zemēs un pilsētās pabūt, par Rivendellu, Rivendellas elfiem, Elrondu, tā meitu un dēliem, Eodars bija lasījis tikai senajās hronikās. Tur nevar nokļūt tie, kam elfi neatvēl ceļu turp. Elfi ir atstājuši Viduszemi, bet kas aicināts - tas atradīs šo ieleju bez pūlēm un kavēkļiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Hikari
iesūtīt 13.06.2005 10:31
Raksts #15


Skatās acīs baziliskam
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.07.04
Kur: Latvija <-> Japāna
Sakuras ziediņš



Armēlijs pietrausās strauji sēdus un palūkojās apkārt. Ausa maigs un kluss rīts.
Ak...kas gan tas bija par dīvainu sapni? Es nemēdzu bieži tādus redzēt miegā... Armēlijs nodomāja un piecēlās. Ko gan viņš īsti redzēja...?
Jauneklis centās atcerēties visu sani pilnībā- tas bija tik īss.
Mani kāds aicināja doties ceļā? Bet uz kurieni? Kas tā bija par vietu? Es nespēju atcerēties to vārdu... jauneklis pāris reizies pastaigāja pa istabu pēc iespējas klusāk, lai neuzmodinātu savus vēl snaudošos vecākus.
Pareizi! Armēlijs klusi sasita plaukstas. Atcerējos! Kāds mani aicināja doties uz Imladrisu. Bet kas tas par draugu, kuru man itkā esot jāpaķer, vai kā tā...
Jauneklis saģērbās un devās paēst brokastis. Pēc dažām stundām pamodās arī vecāki un sākās ikdienas rosība.
Armēlijs juta, ka viņam jāseko sapnim, jādodas ceļā, jo jauneklism likās, ka viņu jau gaida.
Māt, Tēvs, esmu nolēmis doties tālā ceļā! Mājās negaidiet! Armēlijs ātri nobērau un izmetās no mājas, lai večakiem nebūtu jāsniedz ilgi paskaidrojumi un nebūtu puņķainu atvadu.
Uzlēcis uz sava ponija, Armēlijs aizjāja pilnā spratā uz vietu, kurru bija redzējis sapnī cerēdams, ka vēl nav visu nokavējis.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Snorkes Jaunkund...
iesūtīt 13.06.2005 12:29
Raksts #16


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.07.04
Kur: Zilganzaļā, saules caurspīdētā, jūras vilnī



Doro likdams mazus, sasietus sainīšus Nimroda mugurā, turēja mutē pīpi. Tad kad viss bija salikts un Nimrods izskatījs mazliet nīgrs, Doro vēl pagriezās un acis pārslīdēja tik mīļajai Šīrai. Nu ko,dodos ceļā! Atā Šīra! Doro jau uzklumburējās Nimroda mugurā, kad ieraudzīja tuvojamies sev garu stāvu. Nolecis no Nimroda viņam pavērās mute. D...Dranvin? Ak Vai! Ja nemaldos tak tak vecais Dranvins. Nu ko tad tas te dara? Doro vēl runāja pats ar sevi, bet arī pagājās tuvāk Dranvinam. Sveicināts Burvi Dranvin! Kādi vēji tevi ir atpūtuši uz Šīru? Doro pagājās vēl tuvāk burvim.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Idril
iesūtīt 13.06.2005 13:10
Raksts #17


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.07.04
Kur: Valmiera :D



Dranvina mūžvecās sejas rievās iezagās neviltots un sirsnīgs smaids.
Ak, Doro Bogo dēls.. Sveiks, sveiks..
Burvis sveicināja rokas turēdams aiz muguras, bet rokās auduma maisu, kurā bija josta..
Redzu, ka kaut kur taisies..Tālā ceļā, vai tiesa? Vai tad tas hobitiem parasts? Tu liksi daudziem izbrīnīties gluži kā tavs tēvocis..
Burvis joprojām runāja nedaudz aplinkus. Veco vīru kremta sirdsapziņa, ka šim jaunulim nāksies uzlikt tik smagu nastu, lai arī viņš Valinorā bija dzirdējis par apbrīnajamajiem hobitiem, viņš joprojām šaubījās.
Lai vai kā..
Burvis nolēma pamazām ķerties vērsim pie ragiem.
Vai mēs nevarētu ieiet iekšā? Man tev, kas sakāms un ceļmala nav tā labākā vieta.
Burvis iesāka. Viņš redzēja, vai precīzāk ar sestajām maņām saprata, ka Hobitonu un Šīru nesen, vai arī viena kādu labu laiciņu iepakaļ, ka Hobitonu ir šķērsojušas elfas..
Tātad ziņa ir nodota.. Citādāk jau nemaz nevarēja būt un tomēr šajos laikos. Nekas vairs nav drošs.. Arī pirms tūkstoš gadiem vairs nebija..Cerams, ka Septītnieks nebūs pametis Mordoru un Nurnas apgabalu.
Cerīgas domas pāršalca večuka prātu, taču viņš neļāvās novesties no sākotnēja mērķa.. Svarīgas lietas.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Laupītājmeitēns ...
iesūtīt 13.06.2005 15:12
Raksts #18


Studē augstākās pārvērtības
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 21.06.04



Arandils traucās Belta mugurā. Zirgs bija spēcīgs radīts tālu ceļu jāšanai. Trešā diena, kopš neparastā sapņa jau tuvojās beigām. Saule jau slīdēja uz rietu. Viņš papliķēja zirgu: “Ja mēs tā turpināsim, tad jau rīt pret vakaru būsim tikuši līdz Virpilij. Un tur tu varēsi atpūsties kā nākas...”
Pār zemi nolaidās tumsa, un iemirdzējās zvaigznes, taču Arandils vēl trieca savu zirgu, un tikai pret rīta pusi, kad sāka svīst gaisma viņš to apturēja un palaida zālē, pats nomezdamies pie kāda koka, pirms tam gan nodrošinājies, ka Belts nekur neaizklīdīs.
Pēc neliela nomiedža pamodies viņš tupināja ceļu uz Virpili, lai pēc tam varētu jāt tālāk pa ceļu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Snorkes Jaunkund...
iesūtīt 13.06.2005 16:16
Raksts #19


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.07.04
Kur: Zilganzaļā, saules caurspīdētā, jūras vilnī



Nu labi. Nāc tik iekšā! Doro piegāja pie savas aliņas un atvēris durtiņas pagāja malā, pirmajam ceļu dodams Dranvinam. Pēc Dranvina iegājis iekšā viņs tulīt aizsteidzās uz virtuvi un mēģināja kautko uz ātru roku sagrābt. Paņēmis paplāti uz kuras uzlicis kanniņu, cepumiņus, plātsmaizi un kruzītes, cukuru un visu pārējo piedāvāja Dranvinam apsēsties pie galda. Tad to salicis uz galda viņš uzlika kaniņu uz uguns un apsēdās pretī Dranvinam.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 13.06.2005 16:16
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Idril
iesūtīt 13.06.2005 17:30
Raksts #20


Lecina seskus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 09.07.04
Kur: Valmiera :D



Saliecies Dranvins ienāca jaukajā un omulīgajā hobita miteklītī. Nosēdies uz mazā krēsliņa, brīdi pieri domās saraucis viņš nolēma, vispirms panākt, ka hobits mierīgi klausās.
Doro, Doro nevajag neko te galdā likt. Man lieta runājama aši. Un tad arī tev šķiet ceļā būs jātaisās.
Viņš noteica cenšoties pievērst sev hobita uzmanību. Paļaujoties uz to, ka hobits, kā jau hobits drīz vien liksies mierā un apsēdīsies burvis sāka stāstīt, likās, ka vērojot Doro rosīšanos viņam ataust atmiņā līdzīgs gadījums.
Doro, Krāmuļu mājā jau sen gadu, gadiem atpakaļ kopš tavs vectēvs vēl bija tāds hobitu spraunulis. Nu, tolaik tur tika noglabāta kāda manta. Precīzāk josta.
Dranvins piemeklēja kādus vienkāršākus un hobitiem labāk izprotamus izteicienus, ne tik ārpasaulīgus un kliedzošus, turklāt centās visu šo nesarežģīt. Viņam ārkārtīgi negribējās to uzkraut Doro, taču pats to izdarīt viņš nevarēja.
Tā bija josta.. Šī josta.
Burvis noteica izvīstot no maišeļa jostu un to noguldot uz galda, taču nepieskaroties tai ne ar pirksta galu. Tā bija smagnēja zelta josta, rotāta ar košsarkaniem rubīniem, taču slēdzis bija kā kastīte. Doro vecvectēvs to bija noglabājis, jo viņš tai jostai nebija atradis pielietojumu, turklāt likās, ka tas slēdzis bija salauzts un šķita, ka Krāmuļu māja tai būs piemērota vieta.
Tagad, lūdzu Doro, attaisi slēdzi..
Burvis noteica, pats to neiedrīkstēdamies.. Viņam bija nojausma, kas tur par mantu ir.. jau nesot to maisā viņš bija jutis tā aicinājumu. Gaišā diena ārā šķita uz brīdi apmācamies itkā saulei priekšā aizstumtos tumšs mākonis, taču pēc brīža tā atkal spīdēja. Vairs ne tik spoži kā pirmīt, taču jauki un mīlīgi. Dranvins uzacis saraucis saspringti gaidīja, kas notiks..
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

31 Lapas V   1 2 3 > » 
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 10:56