Pesonības dubultošanās. Opcijas

[Elony]

Liekas, ka tāda pavediena nebija.
tad nu skatoties filmas un lasot grāmatas, parasti par jukušiem slepkavām maniakiem, reizēm sastopos ar šo parādību. Vienā cilvēkā var mist vairākas personības.
Un tā nav tikai fiilmās. Tāda lieta ir nopietna, pastāv.
Kāda psihaloģijas gŗamatā bija raks'tits par kādu tipiņu, kurā bija vairāk kā piecas personības. Cēlonis tam visam bija tāds, ka viņu bērnībā izvaroja tēvs.

Tad nu gribētos parunāt par to.
Kā tas iespējams? Galvā ir vienas smadzens, bet tājās atrodas vairāks apziņas. Vēl varētu izskaidrot, ja pēc smagas traumas, kā minēju iepriekš, cilvēks noslēdz daļu sava prāta, lai aizmirstu drausmīgo notikumu. Proti, eksistē normālais cilvēks, gadus 35 vecs un 10 gadīgs bērns, kurš dzīvo pasaulē, pirms pieredzēja traumu.
Bet ir arī citi gadījumi, kad vienā prātā ir vairākas personības, kas apgalvo, ka ir viena vecuma.
Lai kā būtu, kādam ir ko teikt? Vai kāds ir sastapies ar cilvēku, kurma ir vairāks personības?

[NaeosPsy]

esmu sastapis tādu gadījumu, ka bērns savā apziņā izdomā iedomu draugu, kas ir viņā iekšā.

[Lianjuks]

Reāli šādai parādībai ticu un mani šī parādība jau kopš bērnības ļoti ieinteresējusi.
Mani fascinē fakts kā tāds, ka cilvēks domā pa divām taisnēm un varbūt pat to nesajēdz..
Tas liekas jocīgi, bet savā ziņā dīvaini un baisi.. Iespējams, ka ne tikai emocionāla trauma spēj novest pie personības dubultošanās..

Šis mani ieintriģēja..
Citēju yellow.. ( no cita foruma )

Nespēju atrast nevienu matreālu par personības dubultošanos, bet es pieņemšu ka personības dubultošanās ir personības izveidošanās vienā cilvēkā nebalstoties uz pieredzi vai to tūlkojot savādāk vai pēc iepriekšējās personības vēlmēm un iecerēm.
Tad tādā gadījumā cilvēks spēj būt jebkas sava fiziskā ķermeņa iespējās. Tādā veidā ir iespējams izveidot nevainojamu cilvēku(personību) iespēju robežās.
Tādā veidā ir iespējams panākt progresu ne tikai sabiedrības līmenī(uzvedoties labāk nekā iepriekšējā "versija"), bet zinātnes līmenī, jo šādi cilvēki sākotnēji ir neatkarīgi no sabiedrībā valdošā priekštata un ir spējīgi uzņemt informāciju pārkāpjot izmantojot visu grbasspēka potenciālu un neraugoties ārpus tā faktoriem(nevēlēšanās, neieinteresētība utt).

Divi prāti vienā man tādā lietā, kā filmā patīk, bet dzīvē tas vairs nav tik patīkami, dzīvē tas lielākoties ir skumji..

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 19.09.2007 17:59

[Nikolass]

šādas parādības ir ļoti retas un bieži arī grūti nosakāmas vai atpazīstamas. Pieļauju, ka par tām netiek runāts labi saprotamu iemeslu dēļ. Bet nu tā jocīgi iztēloties, ka tev galvā divi cilvēki.

[Adē]

Personiibas dubultoshanaas- tas nav nekas iipashs un paardabisks, paradiiba kurai var "reaali ticeet" (citeejot ieprieksheejo postotaaju) -bet shizofreenija parastaa, visbanaalaaka psihiskaa slimiiba. Un no griekju valodas vaards shizofreenija tulkojas kaa "psihes sashkjelshanaas". Un mediciiniski to konstateet ir tikpat viegli kaa iesnas. Pamatpaziimes ir taadas, ka viens cilveeks sevi ietver vairaakas personiibas, katra no kuraam var atrasties dazhadaja laikaa un vieta. Vai arii redzeet sev apkaart neeksisteejoshos cilveekus, runaat ar vinjiem, buut paarliecinaatam, ka shie cilveeki pastaav liidz kaads miilji pazinjos, ka tu paraak biezhi runaa ar sevi.

Beautiful Mind- ljoti laba filma par sho teemu.

[Roviela]

Mazliet visu sarežģī fakts, ka vēl neviens nav skaidri definējis, kas ir šizofrēnija
Bet vispār, jā. Tā nemaz nav tik ļoti reti sastopama parādība, tiesa, gluži tādā līmenī, kad jau rādās neesošas lietas un abas (vai vairāk) personības ir tiešām šķirtas utt., ir retāk.
Daiļliteratūra par tēmu: romāns (un filma) Roberta Lūisa Stīvensona "Doktors Džekils un Misters Haids". Klasika!

[Dvēselīte]

Aparkstot to, kas bija vienā no medicīnas serialiem, ir iespējams, ka augļa attīstības procesā dvīņu olšūnas, kas ir divas, apvienojas vienā, kā rezultātā vienā bērnā it ka ir divi. Bet nu tas ir tīri medicīniski.

Bet par personībām runājot, ko jūs gribat, man ir veselas 8 Tas protams ir tā pa smieklam.

Bet nopietnāk šī problēma ir izklāstīta "Dinamiskajā psihiatrijā". Tur ir apraksts par šizofrēniju.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēkā pēkšņi var parādīties balstiņa, ir iekšējās nesaskaņas, problēmas un dilemma, ko persona nespēj vai negrib risināt, no tā izriet tas, ka psihologiskais "es" centienos risināt šo problēmu, kas nomāc indivīda psihi, sadalās divos oponentos, jo kā mēs zinām "strīda dzimst patiesība".

[Logan]

Vai arii redzeet sev apkaart neeksisteejoshos cilveekus, runaat ar vinjiem, buut paarliecinaatam, ka shie cilveeki pastaav liidz kaads miilji pazinjos, ka tu paraak biezhi runaa ar sevi.

Camon, man nav nekādas personības dalīšanās.
Es regulāri sarunājos ar Aleksandru Lielo, vai biežāk ar Napoleonu. It sevišķi Rimi, kad jāgaida ilgi pie grilla gaļas stenda. Un kad es gatavoju kaut ko ar majonēzi. Kādreiz es pļāpāju ar karavīriem, bet tagad man labāk patīk pastaigāties ar tiem varoņiem. It sevišķi smieklīgi ir klausīties Napoleona ietekumus par salātiem, lai gan viņš nav ēdis pat pusi no tiem. Reizēm tā ir labāk, nekā skumt vienai, nezinot, kurus salāus pirkt, vai mirst nost no garlaicības, gaidot tramvaju.

[Hikari]

Ārkārtīgi interesanta parādība ir šī personības dubultošanas. Esmu kaut kur lasījusi, ka gadās tā, ka cilvēkā mīt šīs divas personības, kad viņš pāriet vienā, viņš zin un dara un atcerās visu, ko zin šī pirmā, kad pāriet otrā, neatcerās neko, ko darījusi, zinājusi pirmā. Tā cilvēkā var būt reizē gan īstenākais paraugs pasaulei, gan traks slepkava. Šī ir visnotaļ baisa parādība, vismaz pēc manām domām. Un man ir pāris iemesli, kapēc to uzskatīt par baisu. Vispār, cilvēki ar šādām visādām dīvainām nosliecēm ir ārkārtīgi interesanti, no vienas puses. Taču tā ir tikai šī viena monētas daļa.

[svekris]

Diezgan šuasmīga hmmm... slimība cik zinu nav arstējama. Arzemēs cilvēki dzīvo puslīdz normālu dzivi/es ,strdā darbu. Drošvien mūsū latviajs "Humānajā" sabiedrībā kāds 10its tadu smok psih klinikas.

[Mauvaise Mademoi...]

blink_a.gif Camon, man nav nekādas personības dalīšanās.
Es regulāri sarunājos ar Aleksandru Lielo, vai biežāk ar Napoleonu. It sevišķi Rimi, kad jāgaida ilgi pie grilla gaļas stenda. Un kad es gatavoju kaut ko ar majonēzi. happy.gif Kādreiz es pļāpāju ar karavīriem, bet tagad man labāk patīk pastaigāties ar tiem varoņiem. It sevišķi smieklīgi ir klausīties Napoleona ietekumus par salātiem, lai gan viņš nav ēdis pat pusi no tiem. grin.gif Reizēm tā ir labāk, nekā skumt vienai, nezinot, kurus salāus pirkt, vai mirst nost no garlaicības, gaidot tramvaju.

Kad esmu viena Rīgā, vai - tiešām! - kādā lielā veikalā, kur man paiet daudz laika izvēloties, ko ēst vakariņās, es iedomājos, ka man kāds ir blakus. Reizēm, tas ir kāds pazīstamais, kuru vēlētos satikt. Bieži vien, es iedomājos, ka ir pagājuši desmit gadi, kas esmu, ko daru. Un, vai man ir vīrs, vai ģimene, kuri mani gaida mājās, un tādēļ neapzināti sniedzos pēc saldumiem mazajiem bērniem. Es uzskatu, ka man ir kāda veida sīka nosliece uz šizofrēniju, bet, kamēr man tas netraucē dzīvot un sazināties ar cilvēkiem, neuztraucos. Es par to pat neaizdomājos.
Un, jā, blakus iedomātā tēla komentāri, stāsti, tas viss uzlabo garastāvokli. Visādi joki, sarunas..
Mani vampīri vairs nav klāt, tos ir nomainījis viņš. Precīzāk, tad, kad negribas mazgāt matus un izskatīties šaušalīgi, iedomājos, ka viņš ir kaut kur , tepat, un mani tādu redzētu. Akmansdievs, tas lieliski palīdz. Tas vispār palīdz. Viņš.

[shanty]

Stipri sen dzirdēju par gadījumu, kad sieviete pamodās no komas (pēc traumas vai sazinkā) un brīvi runāja citā valodā, neko neatcerējās par savu dzīvi. Turklāt personība krasi atšķīrās no ''iepriekšējās'', īpašības u.tt. Pēc laika atkal koma. Pamodās un bija tā pati, kas iepriekš tikai neko neatceroties par to jauno. Tā nu esot dzīvojusi tā paralēli- divi vienā.

Tas arī ir pieksiatāms pie personības dubultošanās, ne?

Ak, un runāšana ar sevi un visiem pārējiem ir jauka.

Šo rakstu rediģēja shanty: 27.09.2007 18:57

[washulis]

paldies dievam ar nevienu tādu neesmu satikusies, bet iedomājoties par to, man uzreiz liekas, ka katrs cilvēks ar personības dalīšanos ir maniaks. varbūt tas tikai principu pēc? nu ko? neko citu es nezinu ko piebilst...

[Elony]

Manikas jeb psihopāts ir cilvēks, kurš neatšķir labu no ļaunā. Kurš var darīt jebko - slepkavot, melot, zagt - un viņam viss šķitīs pareizi. Uz tādiem neiedorbojas melu detektors, jo viņu smadzenes nereaģē, ka viņi melo. Viņiem tie nav meli.
Savukārt tiem ar personības dubultošanos, liekas, ka viens paveids saucās šizofrēmija ar netīšam narcistiskām tieksmēm, var būt viss kārtībā ar labā un ļaunā uztveri. Tādā gadījumā viņi neskaitās maniaki jeb psihopāti. Bet varbūt, ka viena personība ir tāda, bet otra ir tāda. Tad viņi ir pusmaniaki.
Jebkurā gadījumā viņi ir psihiski slimi.

[šausmiņa]

Personības dubultošanās ir apspriesta tik daudz grāmatās un filmās, ka katram ir radies savs uzskats par to.

Personība var sašķelties gan 2 gan ļoti daudz daļās. tas parasti notiek kādas traumas dēļ. un visinteresantākais ir tas ka trauma varēja rasties pirms 20 gadiem, bet kāds pavisam mazs atgādinājums liek to atcerēties..

Sašķelta personība nav ļaunums - tā ir tikai slimība, kā jau to elesarels tik jauki aprakstīja.

Agrāk, tos kam bija sašķelta personība vai nu medīja vai pielūdza, jo cilvēkiem likās, ka šajos cilvēkos ir iemājoijs kāds gars vai nelabais...