CIPA, iedzimta slimība,kuras dēļ cilvēks nejūt sāpes. Opcijas

[Hēbe]

Izlasīju par šo slimību žurnālā "Ilustrētā zinātne"(ja pareizi atceros,par šo slimību tika rādīta arī dokumentālā filma) un mani tā ieinteresēja un pārsteidza.

Vairāki simti cilvēki visā pasaulē ciešs no iedzimtas slimības,kas padara viņus nejūtīgus pret sāpēm.Cilvēks,kam ir šāda gēnu mutācija,nesajūt,vai kaut kas izraisa sāpes,ir karsts vai auksts. Pirmajā mirklī varētu likties,ka nejūtība pret sāpēm ir vilinoša,taču patiesībā tā ir bīstama neārstējama slimība. Puse CIPA slimnieku mirst jau pirms 3 gadu vecuma sasniegšanas. Sāpes ir organisma brīdinājuma signāls,kas mums ziņo,ka kaut kas nav kārtībā. CIPa slimnieki,par to nemaz nenojaušotvar salauzt kaulus vai ciest no dažādām slimībām.

(raksts no žurnāla ir saīsināts) Cerēju,ka varbūt kāds dalīsies domās un informācijā par to. Esmu devusi jums iespēju sevi papildināt. Es labrāt uzzinātu ko vairāk.

[Dinaer]

Man psiholoģijā reiz deva paraugu tieši ar šādu gadījumu, liekot analizēt, cilvēka pašpietiekamību. Stāst bija par vienu zēnu, liekas, tieši ar šādu slimību, un viņam likās, ka viņš spēj dzīvot viens pats, neviena nepieskatīts, diemžēl sekas, bija gandrīz letālas. Žurka viņam pa nakti nograuza pirkstu. (diemžēl visu stāstu neatceros)

Un ne par velti saka, ka just vienmēr ir labāk nekā nejust, jo jušana norāda uz dzīvības pazīmēm.

man gan drīzāk rodas jautājums, kā ar to var reāli sadzīvot, un vai tiešām ir iespējams nomirt nejūtot sāpes.

[Shadowstalker]

Arī jutīgi cilvēki var nomirt, nejūtot sāpes.

[Hikari]

Jā, par šo slimību ir dzirdēts, šādiem cilvēkiem dzīvot ir ļoti grūti. Tu vari salauzt vai visus kaulus, ribas un staigāt ar mugurā iedurtu nazi to nejūtot. Pašai par to domājot liekas patraki un tiešām jūtu līdzi šiem cilvēkiem. Es gan neiznu, vai šo slimību kaut kādā veidā var ārstēt vai nē?

Tā kā mūsdienās, pieļauju, visi angļu valodu saprot, tad lūk ir par šo slimību kas vairāk: šeit te

[Roviela]

Ne tikai, ka kaut ko var salauzt vai apdedzināt, vai vēl kā ārēji. Viņi nejūt arī to, kas brīdina par kādu iekšēju saslimšanu. Nejūt, un var nomirt neko nepamanot, un tikai sekcija parādīs, ka tas bija, teiksim, apendicīts.
Sāpju sajūta signalizē par divām lietām - par traucējumu funkcijās un par traumu. Ja otro vēl kaut kā var redzēt un novērst, tad pirmais ir paša organisma ziņā, un nav manāms no ārpuses, vismaz kamēr jau nav par vēlu.
Nav brīnums, ka cilvēki ar šādu iedzimtu kaiti nedzīvo ilgi.

[Grims]

Jāpielabo vēl bišku imūnsistēma un reģenerācija un būs ultimate kareivis.

[Hēbe]

Jā, par šo slimību ir dzirdēts, šādiem cilvēkiem dzīvot ir ļoti grūti. Tu vari salauzt vai visus kaulus, ribas un staigāt ar mugurā iedurtu nazi to nejūtot. Pašai par to domājot liekas patraki un tiešām jūtu līdzi šiem cilvēkiem. Es gan neiznu, vai šo slimību kaut kādā veidā var ārstēt vai nē?

Tā kā mūsdienās, pieļauju, visi angļu valodu saprot, tad lūk ir par šo slimību kas vairāk: šeit te

Nē,tā ir neārstējama. Paldies par info. Nja,man arī kaut kas tāds ienāca prātā Grim. Var mēģināt so slimību kaut kādā veidā mutēt un tad iešļircēt karavīriem-pieļauju,ka nākotnes laboratorijas ko tādu varētu izgudrot.



Šo rakstu rediģēja Hēbe: 27.03.2007 09:18

[ievuks]

Tiešām ir grūti neko nejust. Tur varētu būt kāds sakars ar CNS, kas nosaka ko mēs jūtam, vai ko nejūtam. Protams ir arī cilvēks/ i, kas galvas traumas dēļ nespēj ne mīlēt, ne arī just citas cilvēcīgas jūtas! Cilvēki ir dažādi un arī slimības ir dažādas. Mums visiem ir ar to jāsadzīvo!

[Shadowstalker]

Jāpielabo vēl bišku imūnsistēma un reģenerācija un būs ultimate kareivis.

Tik ātru reģenerāciju, lai no tās būtu labums kaujas laukā, diez vai var tā panākt. Superkareivim galvenā īpašība būtu spēja neizrubīties pie kaut kāda saņemtā damage un vēl pāris minūtes turpināt slaktēt.

[Sol Invictus]

Aplūkojiet vikipēdiju - tur rakstīts, ka komplektā nāk drudzis karstā laikā un iespējama garīga atpalicība - daļēji izrubīt CNS, Grim, būtu pateicīgāks pasākums

[Hēbe]

Tik ātru reģenerāciju, lai no tās būtu labums kaujas laukā, diez vai var tā panākt. Superkareivim galvenā īpašība būtu spēja neizrubīties pie kaut kāda saņemtā damage un vēl pāris minūtes turpināt slaktēt.

Bet piekrīti,ka nākotnē šis solis varētu šķist izdevīgs piemēram kādam nesaudzīgai,asinskārai valstij (kari būs vienmēr). Šada dzira būtu labs masu iznīcināšanas līdzeklis.

[Adē]

Bet piekrīti,ka nākotnē šis solis varētu šķist izdevīgs piemēram kādam nesaudzīgai,asinskārai valstij (kari būs vienmēr).

Bija tāda filma (nosaukumu diemžēl neatceros)- ūbergudrs amīšu zinātnieks rekombinēja divus gēnus vēl nepiedzimušajam bērnam, viņš piedzima, nejūtot sāpes, un viņa gēnus pēc tam gribēja izmatot ideālās armijas izveidošanai. Pilnīgs marazms, bet zinātniski pareizi.
Kā mums stāstīja bioloģijas skolotāja- var "izrūbīt" vienu gēnu, kas iekodē olbaltumvielas, kas piedalās nātrija jonu transportā caur neironu membrānām un izraisa sāpju sajūtu- un cilvēks būs nejūtīgs pret sāpēm. Ja to pašu gēnu "izrubīt", piemēram,pelei- pele nomirs uzreiz. Un šo īpašību tagad it kā izmanto analģētiķu ražošanā.

[Mis_Stress]

Aplūkojiet vikipēdiju - tur rakstīts, ka komplektā nāk drudzis karstā laikā un(..)

Hēbe no tā raksta izlaida :

CIPA-congential insensivity to pain with anhidrosis, kas tulkojams kā iedzimta nejūtība pret sāpēm un nepietiekama sviedru sekrēcija. Šajā nosaukumā minēta vēl viena slimības pazīme-organisma nespēja izdalīt sviedrus, līdz ar to arī nespēja sevi atdzesēt.(..)

/Ilustrētā Zinātne marts2007(16)/

lai arī traģiski-šie cilvēki vismaz nemirst sāpēs...

Šo rakstu rediģēja Mis_Stress: 28.03.2007 13:44

[Hēbe]

Šo faktu atļāvos neiekļaut citātā . Nevar jau zināt,kā tas ir nomirt-varbūt dvēselei pamatot ķermeni iesāpas,tad iespējams viņi sajūt vienīgās fiziskās sāpes savā mūžā. Bet to jau mēs dzīvie nevaram zināt.

Šo rakstu rediģēja Hēbe: 28.03.2007 19:51

[Grēkmeistars]

Hmm.
Es šajā slimībā saskatu vairāk labuma, nekā ļaunuma.
Biežas ārsta vizītes un sasodīti nesāpīgā dzīve būs ilga. Iet garām sunim un nejust kā viņš iekož kājā. 80% visu iespējamo baiļu - vienkārši prom.

Bet īstā situācija noteikti vērstos savādāka.

[Sol Invictus]

*Turpina klusi čukstēt "garīga atpalicība"* turklāt cilvēkiem ar vājiem nerviem iesakam neskatīties google fočenes ar šīs slimības klīniskajām pazīmēm

[shanty]

No vienas puses- jā, ļoti jau vilinoši, nejust sāpes, bet no otras.. Ļoti bīstami.. Bet cilvēkiem vismaz ir vieglāk, jo nesāp taču- nomirstot no kādas saindēšanās vai kā cita viņiem nav jācieš sāpes..
Traki vispār. Nav tur tik daudz labuma kā izskatās- tāpēc jau daudzi slimnieki mirst vēl nesasniedzot trīs gadu vecumu.

Šo rakstu rediģēja shanty: 30.03.2007 08:39

[Susuris]

Nolādēts, kāda sūda dzīve tiem slimajiem cilvēkiem! Trakākais jau ir tas, ka ap viņiem tā ņemās, bet viņi nesaprot, kāpēc! Viņi nepazīst sāpes, tāpēc nesaprot, kādēļ viņiem ir tik daudz ierobežojumu. Redzēju vienu dok. filmu par kādu meitenīti Norvēģijā. Viņai bija daudzi ierobežojumi, bet tāpat viņa auga par kropli.

Slimnieki bērni noteikti skatās uz citiem, kas spēlējas, un nesaprot, kāpēc viņi nevar darīt tā pat. Kādēļ viņiem nemitīgi piekodinā, lai uzmanās. Laikam jau labi, ka viņi mēdz būt atpalikuši, un nejūt tā pat kā normāli cilvēki, nevar tik viegli iedzīvoties depresijās.

[-LiL-zakis-]

Domāju, ka vairums izlasot šo rakstu nodomāja:''Jā, ja man tā būtu."
Taču viņi noteikti neiedziļinājās un nemaz necentās vai arī varbūt negribēja padomāt par to kāda dzīve ir šiem nabaga bērniem, cilvēkiem. Arī es esmu lasījusi, skatījusies dok. filmas un pētījusi i-netā šīs slimības vēsturi, tāpēc droši varu teikt - ka nekāda paradīze tā nav.

Šo rakstu rediģēja -LiL-zakis-: 24.04.2007 18:54

[Hēbe]

Es pagaidām neredzu nevienu,kas būtu neiedziļinājies šajā tematā, visi galu galā saprot, cik tas tomēr ir bīstami un bēdīgi. Ne jau visi pavedieni ir pārsātināti ar bērnišķīgiem rakstiem . Kādu dokumentālo filmu tu esi redzējusi? Vai to interesanto,kuru rādija pa TV? Atsaucoties uz Susura rakstu-tiktiešām, cilvēki baidās no ārstiem, ekstrēmiem sporta veidiem (kuri bieži vien rada nepatīkamus momentus) u.c. jo viņi zina,kas ir sāpes un jau iepriekš instinktīvi no tām baidās, bet kā lai baidās no tā ko nekad mūžā neesi piedzīvojis un nepiedzīvosi?