Kristietiiba, Kaads tai sakars ar kosmosu? Opcijas

[The Master]

Kristietiibas likteni izleema trieciens no kosmosa?
Meteoriits, kursh uzspraaga Centraalaas Itaalijas teritorijaa 312. gadaa p.m.ē., izmainiija visas Eiropas gaitas veesturi. Zinaatnieki- gjeologi paarliecinaati, ka vinjiem izdevies atrast krāteri no gigantiskaa meteoriita, kura nokrishana un spraadziens sakriit peec laika ar briinumaino debess paraadiibu, kura, saskanjaa ar legjendu, pieveersa toposho Romas imperatoru kristietiibai.

Shis notikums bija tieshi pirms izshkjiroshaas kaujas, kuras gaitaa vajadzeeja palikt tikai vienam no diviem Romas impeerijas vadiitaajiem. Uzvaras rezultaats vienam no pretendentiem uz kroni paartrauca zemnieku apspieshanu, bet to jaunajai religjijai tika pieshkjirts valsts statuss.
Ceturtajaa gadsimtaa ''sadrupinaataa'' Romas impeerija, kuras pastaaveeshana tuvojaas norietam, jo vairaak nokljuva pilsonju kara staavoklii. Gaaja cietsirdiiga ciinja par valdiishanu starp toposho Konstantiinu I Dizjo, kuru veelaak Pareizticiiga bazniica atzina par sveeto, un vinja konkurentu Maksenciju. Konstantiins bija impeerijas rietumu daljas imperators Konstancija Hlora deels. Kad 306. gadaa Konstancijs nomira, vinjam uzticiigie kaujinieki pasludinaaja par imperatoru vinja deelu Konstantiinu. Romaa apmetaas Maksencijs- Konstantiina Hlora priekshgaajeeja Maksimiliaana deels.
308. gadaa bija meegjinaajums paartraukt tuvojoshos asinjaino ciinju starp konkurentiem. Sapulceejaas padome ar abu pretinieku liidzdaliibu. Bet rezultaats izraadiijaas preteejs iecereetajam. Padomes pienjemtais leemums nemaz neapmierinaaja godkaariigo Konstantiinu: jo vinjsh izraadiijaas Ceezars- jaunaakais imperators, tajaa laikaa, kad Maksencijs bija, atbilstoshi, pasludinaats par vecaako. Taadeelj nav paarsteidzoshi, ka izveidojies staavoklis bija diezgan nestabils, un uz 312. gadu abi imperatori atradaas karadarbiibas staavoklii. Driizumaa pienaaca izshkjiroshais briidis shajaa ciinjaa. Jaunaa imperatora kaujinieki atradaas dazjus kilometrus no Romas, kur valdiija Maksencijs. Sheit pie Milvianskas tilta caur Tibras upi, arii vajadzeeja notikt kaujai, kuras rezultaats izlemtu visas Eiropas veestures likteni. Kaut gan rezultaats, liktos, jau buutu paredzams, pie tam nejau par labu Konstantiinam. Maksencija armija vairaakas reizes paarsniedza pretinieka armiju, un Konstantiina liidzdaliiba shaadaa situaacijaa izskatiijaas kaa nepraatiiga avantuura. 25 tukstoshi cilveeku Konstantiina armijas pret 117 tuukstoshiem kaajinieku un 18 tuukstoshiem jaatnieku Maksencija armijas- tas ir nepraats? Ar ko reekjinaajaas Konstantiins? Pat pashiem uzticiigajiem vinja viiriem vajadzeeja padoties, ja ne.
Ja ne briinums! Bazniicas hronikas saglabaaja pieminju par to. Luuk, kaa, saskanjaa ar legjendu, aprakstiija briinumu pats Konstantiins: ''Vienreiz, kad saule jau saaka norieteet, es ar savaam aciim redzeeju izveidotaas no gaismas un esoshaas augstaak par sauli krusta ziimes ar uzrakstu: ''Uzvari.'' Redzeetais skats satrieca ne tikai imperatoru, bet arii visu vinja armiju, kura peec briinumainaa veerojuma bija gatava sekot Konstantiinam ''pashi nezinot kur''. Shii debess paraadiiba tika noveerteeta kaa ziime, kura paredzeeja Konstantiinam uzvaru ar kristietiibas Dieva paliidziibu.
312. gada novembra saakumaa notika kauja uz Milvianskas tilta. Neticami, tomeer Maksencijs, kura armija bija daudz lielaaka nekaa pretiniekam, tika pilniibaa sakauts. Uzticoties oraakulu paregjojumiem, Maksencijs pielaida vienu taktisko kljuudu peec otras. To izmantoja Konstantiins, juutot vareno atbalstu no sava jaunaa debess paveelnieka.
Kas bija taalaak- visiem zinaams. Konstantiins naaca pie varas, zemnieki paarstaaja pakljauties apspieshanai, kristietiiba ieguva valsts statusu, bet mazliet veelaak par impeerijas galveno pilseetu kljuva Konstantinopole. Taa tikai izlemts Eiropas veestures liktenis.
Zviedru gjeologs Jens Orma, kopaa ar saviem kolegjiem straadaajot Itaalijaa, paarliecinaats, ka Konstantiins redzeeja debesiis neko citu, kaa milziiga meteoriita krishanu. Shaadu secinaajumu zinaatnieki izteica, atrodot kraatera paliekas no shii kosmiskaa ''cieminja''. Lieta ir par taa saucamo Kraateri del Sirente Centraalajaa Itaalijaa. Orma paarliecinaats, ka shis gjeologjiskais veidojums liidziigs milziigajam kosmiskajam objektam. Vispirms taapeec, ka kraaterim piemiit ljoti ieapalja gjeometriska forma. Otra svariigaa ieziime- apmale apkaart ''galvenajam'' kraaterim lielaa daudzumaa ''otrreizeejo'' nelielo kraateru, izveidojoties no meteoriita gabalu krishanas. Radio ogleklja analiize ljaava ieguut preciizas zinjas par meteoriita krishanas datumu- tas notika tajaa briidii, kad Konstantiinam paraadiijais briinumainais redzeejums. Jens Orma uzskata, ka shii meteoriita trieciena speeku var saliidzinaat ar nelielas kodolbumbas spraadzienu, un arii izskatiijaas shii ''saskarsme'' kaa kodolspraadziens- ar tumshu maakoni un jaudiigu triecienvilni. Peec gjeologu domaam, tieshi sho paraadiibu Konstantiins ar savu armiju uztveera kaa Dieva ziimi. Gruuti iedomaaties, kaa mainiitos muusu veestures gaita, ja ne ''cieminjsh'' no kosmosa. Bet varbuut taa patieshaam bija Dieva ziime, jo citaadaak nevar izskaidrot Konstantiina uzvaru!?

*Sho rakstu atradu kaadaa vecaa aviizee..
**Juusu domas/piebildes/viedoklis!.

[iMiS™]

Dieva zīme nogalināt cilvēkus? vispār šo es dzirdu pirmo reizi nu nezinu tas mani riktīgi samulsināja! ko zin varbūt viņš neko neredzēja... tikai visu izdomāja

Un tu nezināji...vienmēr DIeva vārdā vajdazēja mirt tūkstošiem...!Paskatīsimies uz krusta kariem...tikai paverdiznāti un nogalināti vairāki desmiti tūkstoši, un nodedzinātas mājas.Un kā vārdā...?Dieva un kristietības.Kristietība ir ļaunuma sakne...

Interesants raxtiņš.

Ziniet...es vairaak ticu tam,ka reiz sensenos laikos dziivoja varde,kuru noskuupstiija kaada meitene un vinsh paarvertaas par princi, luuk tas butiski izmainiijis i Eiropas i` Aafrikas veestures gaitu.

Pasaka izmainīja Eiropas un Āfrikas gaitas...how lovely...

Lielākā mērā tā ir patiesība.Vismaz šo un vēl daudzas citas lietas baznīca mums liek ticēt...tāpat, kā vienmēr ir uzspiedusi savu gribu.

es domaaju, ka kristiigaa ticiiba vispaar ir radusies no citplaneetieshiem un vinju izmeeghinaajumiem. cik graamatu nav par shaadaam teemaam, ka atbrauca citplanetieshi, sadzima dieva deeli utt.

Nu tad cik tādu grāmatu ir?pirmo reizi par ko tādu dzirdu...