Spēles "Dzīres Telsas pilī" atsauksmes, No tiem, kas spēlē bija un viesības apmeklēja Opcijas

[Andza]

Tātad esmu atgriezies no spēles un labprāt palasītu gan citu atsauksmes par to, gan padalītos ar savējām. Šis droši vien būs kārtējais pagarais iztirzājums no manas puses.

Tātad, pirmkārt, paldies GMiem par sarīkoto spēli un spēlētājiem par vairāk vai mazāk aktīvu darbošanos tajā. Kā arī ēkas saimniekiem par gardo maltīti un tiešām komfortablajām telpām (viesnīcas istabiņas mūs augstākā mērā sajūsmināja).

Kopumā spēle mani ir atstājusi ar duālām izjūtām. No vienas puses tā bija labākā no divām šāda veida "nopietnajām" kabineta spēlēm, kurās esmu piedalījies (otrs, konkurents bija 3-kāršais kronis, kurā diezgan pamatīgi nogarlaikojos, iespējams daļēji savas nenozīmīgi pasīvās lomas dēļ). No otras puses, mēģinot vērtēt absolūtās nevis salīdzinošās vērtībās, man gribētos teikt, ka spēle nepatika.

Lieta ir tāda, ka, lai piedalītos šāda veida spēlē, ir jāizvēlas viens no diviem variantiem:
1) jātiek krutā personāža statusā, to izprasot/nopelnot no meistariem, un jāizdiņģē pļuškas
2) jāatmet ambīcijas un jāizbauda pasākums vienkārši kā notikums bez īpašiem nolūkiem kaut ko panākt

Diemžēl es neesmu spējīgs performēt nevienu no šīm lietām, tāpēc vienreiz par visām reizēm ir jāapstiprina jau iepriekš izteiktās aizdomas, ka šāda veida spēles man nav piemērotas.

Ar to es negribētu teikt, ka spēle bija slikta, jo, es pieņemu, vairumam tā patika, un tas ir labākais kritērijs, kā to vērtēt. Drīzāk, ka tā nepatika tieši man. Tāpēc, lai arī uzskaitīšu negatīvās lietas, nav teikts, ka tās ir jāņem vērā. Drīzāk tās tā arī var uztvert - kā lietas - kuras Andžam nepatika.

1) Nevienlīdzība spēlētāju starpā.
Tā ir klasiska problēma, kas iespējams nav nemaz problēma, ka spēlēs ne vienmēr visi varbūt vienādā statusā, jo spēle taču reprezentē dažādu statusu cilvēkus (piem., hercogs un pils sargs). Tā rezultātā mums ir dažādas ietekmes un rīcības iespēju tēli. Tas ir loģiski. Taču no spēlētāju viedokļa visam vajadzētu būt kaut cik demokrātiskam (proti, darbu un dalības maksu spēlē iegulda pārsvarā diezgan vienādu) un attiecīgi spēlei vajadzētu būt kaut cik ekvivalentai izklaides potenciāla ziņā.

Diemžēl daudzās spēlēs, ieskaitot šo, tā nav. Tajās valda noteikta fokusēšanās uz nelielu cilvēku grupu, ap kuru grozās centrālie notikumi un kuriem nereti ir īpaši izteiktas iespējas (ja ir magi, tad tie ir ļoti vareni, ja ir centrāli svarīgi tēli, tad tie ir nokrāvušies ar maģiskajiem artifaktiem), kamēr pārējie, ja arī var tos novērot un mēģināt ņemt dalību, relatīvi reti un maz var kaut ko ietekmēt.

Šajā spēlē bija tāpat kā n-tajās iepriekšējās spēlēs pietrūka izklaidējošā aspekta "nesvarīgajiem" personāžiem (tirgošanās ir diezgan absurdi nejēdzīga un garlaicīga, un n-tās sarunas "no turienes, no kurienes es nāku..." ātri sevi izsmeļ, it sevišķi, ņemot vērā faktu, ka nekas par sasodīti daudzajām provincēm nebija zināms un šis tas atklājās pēdējā naktī pirms spēles). Man ieteikums būtu turpmāk atrast kādu NPC, kuram ir pienākums izklaidēt viesus viesībās (tos, kuri nebūs aizņemti ar pasaules varas sagrābšanu).

It kā jau ir ideja, ka vajag prasīt no GMiem lietas (aka pļuškas), bet man allaž šī pļušku ideja ir likusies totāli nepareiza. Proti, sanāk, ka atalgota tiek uzbāšanās un lietu prasīšana, kas, manuprāt, kaut kādā mērā ir wrong, jo dažiem cilvēkiem idejiski nepatīk pieeja kaut ko izprasīt un viņi pieņem, ka GMiem ir vienota sistēma, kā tiek piešķirtas lietas.

2) Deja Vu sajūta
Kaut kā viss spēlē likās jau sastapts un pārāk atpazīstams - scenārijs par 3 dievībām (vai cik tur) un pasaules varas radīšanu, dzemdināšanu. Šakālis - ārsts - varenais ļaunais spēks, Dveshy - varenā un drūmā burve; Areņikus - pasaules valdnieks vai kaut kas ceļā uz turieni, utt. Ar to es gribēju teikt, ka es noteikti piekrītu domai, ka cilvēki diezgan maz spēj spēlēt citas lomas, un viņiem patīk spēlēt to, ko viņi parasti spēlē. No otras puses no malas rodas sajūta, ka tiek spēlēta viena un tā pati spēle atkal un atkal. Piemēram, ikvienam taču jau sākumā bija skaidrs, ka Šakis, kurš ir ārsts, ir drūmais Selēna pārstāvis. Ja šīs ekspektācijas nepiepildītos, tad būtu lieliski, taču viss notika tieši tā, kā varēja sākumā paredzēt, un tas kaut kā lika vilties.
To pašu varētu teikt par valstiņām. Mums ir kaudze ar valstiņām un provincēm, bet jēga no tā ir maz, kā tikai aizbildinājums ierasties spēlē dažādos tērpos. Tad jau interesantāk būtu, ja figurētu pavisam neliels valdošo teritoriju skaits ar skaidri ieskicētām kulturālajām atšķirībām, ar kurām tēli varētu operēt. Nevis mēģināt izzīst no pirksta, ko viņiem teikt savā "no turienes, no kurienes es nāku..." sarunā.

3) Stūrēšana
Par šo neesmu tik drošs, jo nevaru pārāk spekulēt ar minējumiem "kā būtu, ja būtu", taču no cilvēku vidus pavīdēja sūdzības, ka spēle noritētu vienā veidā jebkurā gadījumā un ka rituālu nebija iespējams apturēt, jo viņš bija ieplānots. Ceru, ka tā nav patiesība.

Bet vispār spēle kā pasākums bija tīri neslikti izklaidējoša, un man patika ļoti dzīru daļa. Taču vienlaikus man ir skaidrs, ka šis nav man piemērots spēļu žanrs.

Šo rakstu rediģēja Andza: 01.03.2009 21:22

[Sindra]

Jā, paldies GM par darbu.

Vieta bija ļoti jauka. (Gribētos tur nokļūt vasarā. Piemēram savu dzimeni tur nosvinēt.)
Ēšana bija ļoti garšīga un gultiņa tik ērta!! Ka es nolēmu obligāti apmeklēt veikalus, lai beidzot sev arī mājās ieviestu foršu gultu.

[Kormaka brigade]

Paldies Guntai un Aigaram par darbu! Paldies ipashniekiem par telpam un maltiti.

Bija laba atputa!

Spelei bija gan minusi, gan plusi.
Ljoti patika speletaju terpi
Nepatika ka izrikojas ar inkviziciju, viniem bija parak daudz pretinieku, nebija sabiedrotu un ljoti negativa reputacija. Manuprat par traku.

p.s. nakoshreiz teloshu kadu karotaju. Burvi apnika.

[Lia'angia]

Nesen ievilkāmies mājās.
Paldies visiem spēlētājiem, jūs bijāt lieliski.
Man ir žēl, ka dažiem tika mazāk mūsu uzmanības un izdomas. Es vēl aizvien domāju, ko varēja izdarīt vairāk, savādāk vai labāk.
Patlaban ir viens liels, milzīgs nogurums un apātija.
Vienu es gribu pateikt - nebija nekā, ko nevarētu pārtraukt, ja zina, kā to izdarīt. Piemēram, rituālu varēja pārtraukt, fiziski izgaiņājot tā dalībniekus. Topošo dievu māti varēja novākt, tiesa, pirms tam novācot sargus. Un tā tālāk.
Starp citu, vietas īpašnieki piedāvāja, ka Mežasalas arī vasarā var būt mūsu rīcībā. Ja nu kādam ir iekšā tur rīkot vēl kādu spēli - droši!
Es gan nedomāju, ka es būšu šis kāds kādu laiku.

[Romija]

Tā kā es uz spēli braucu pieēsties, izgulēties un fotogrāfēt, tad jūtos pilnībā apmierināta, jo visus šos mērķus sasniedzu. Ēdamais bija garšīgs, vieta laba, matracis mīksts un bildējamie daiļi. Spēlēt un bildēt reizē nav forši. Un tā kā man kabineta spēle neinteresē no aktīva spēlētāja viedokļa, tad esmu pilnīgi apmierināta ar šādu statusu un darāmo darbu. Un no spēlēs man tika vairāk kā pienāktos - tiku pat par hercogienes sirdsapziņu! Paldies GM, viesu nama īpašniekiem, spēlētājiem un sirdsapziņas īpašniecei!

Bildes
Nebija iedvesmas kārtot un dzēst, tāpēc ņemiet par labu. Daudz, bet lai katram ir, ko izvēlēties.
Gaidu arii citu bildes.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 02.03.2009 03:43

[Roviela]

Paldies, Etasi!

Bildes ir skaistas.

[Artemidaa]

Jāa, jāsaka, ka galma gleznotājs tik labi pildījis savu uzdevumu, ka atliek dubultā kost pirkstos...

[Farliner]

Jāsaka milzīgs paldies meistariem par spēles gatavošanu un pārējiem spēlētājiem par dalību - manuprāt, spēle bija izdevusies un iezīmē jaunu pavērsienu Latvijas lomu spēļu attīstības gaitā. Tā ir pirmā spēle kur bija iespēja justies kā aristokrātam, nesatraucoties par to, kas gatavos ēst, un vai neuznāks lietus kas pārtrauks paredzēto balli jo pils zāli aizstāj pļava, un vai visiem pietiks vietas teltīs. Pateicoties tam ka bija šādas iespējas, arī spēlētāju tērpi, kā to var redzēt no attēliem arī tie kas paši nepiedalījās, bija sasnieguši līdz šim nepieredzētu līmeni un kopsummā bija apvienoti tieši tie elementi, kas daudzās spēlēs iztrūka. Bija arī negatīvie momenti - tos jau uzskaitīja Andza (Deja Vu sajūta ar ierastiem spēlētājeim ierastās lomās, kaut kur manītu sižeta līniju un to ka mazliet pietrīka tā, ko darīt tiem kas nebija iesaistīti centrālajos notikumos) taču kopsumā ispaidi ir vislabākie. Noteikti nepiekrītu apgalvojumam ka problēmas radīja "spēlētāji nevienlīdzība sākumā" - kā pieredze rāda, var iedot spēlētājam visas ideomājamās un neidomājamās "pļuškas" un tas neko nedos, un citam var neiedot neko un viņš spēles beigās tāpat būs pusceļā uz karaļa troni. Manuprāt, "absolūti vienlīdzīga" spēle vispār nav iesopējama, pat ja taisa action-LARP kur visiem ir pa 1 hp un visi ieroči ņem nost 1 hp - kādam būs veikla mēle un viņš sarunās sev līdzgājējus, gūstot pārsvaru un cits būs prasmīgs cīnītājs kas gūs pārsvaru pār citiem tikai tādēļ, ka labāk prot apieties ar zobenu... problēma, manuprāt, ir drīzāk tajā, ka lielākā daļa meistaru komandu rūpīgi izstrādā "galveno sižeta līniju" kā rezultātā citiem atliek mazāk uzmanības. Tomēr, tas nenozīmē ka tie kam nebija tik daudz bonusu nevarēja sasniegt savu personāžu spēles mērķus - arī bez bonusiem daudzi to pamanījās izdarīt. Manuprāt, šī spēle lieliski parādīja to ka pamazām fantāzijas LARPu kustība sadalīsies vairākos virzienos - ne tikai jau pierastajā "action-booflarp" un "kocinieku" dalījumā, bet arī tajā, ka būs spēles uz kurām tiks rūpīgi gatavoti sarežģīti un nebūt ne lēti tērpi, aprīkojums un personāžu leģendas, un tie norisināsies līdzīgos apstākļos kā "Dzīres Telsas pilī" - ar pili, dzīrēm, aristokrātiskām izpriecām - medībām, dejām uttkur lielāka loma ir nevis tiešam "action" bet tēlu atspēlei, attiecībām un intrigām. Būs jau minēti "action-booflarp" kur prasības pret ekipējumu un citām lietām ir mazākas un "action" - vairāk, būs īslaicīgas kabineta spēles kur vairāk izspēlē konkrētu sižetu, un vienas vai divu dienu "avantūrisma spēles" ar tekstolīta/koka ieročiem un augstākām prasībām pret tērpiem/aprīkojumu, bet milzīgo spēļu kur "lūk šīs 10 teltis ir Minastirita, bet tur aiz kalna - Mordora" laiks, šķiet, paliks pagātnē. Protams, laiks rādīs vai šis "pareģojums" piepildīsies, bet es domāju ka par to mēs pārliecināsimies gana drīz.

Lai nu kā, vēlreiz paldies Meistariem un Spēlētājiem no Ulfas Hercogistes pārstāvjiem.

[zibgaismiņa]

vai kāds man kā nezinātājai no malas lūdzu varētu paskaidrot kādēļ bija tik liela brīnēšanās ap dzelteno lakatu? uzsita ziņkāri

Bildes ir interesantas,un ,ne tikai man vien, rosināja velmi kādreiz ņemt dalību kādā LARPā :]

Šo rakstu rediģēja Scelenty: 02.03.2009 17:15

[Lia'angia]

Zem dzeltenā un vēl diviem lakatiem bija paslēpta pudele ar afrodīziju, bet tos varēja noņmet tika irituāla laikā. Līdz tam visas dāmas mocīja ziņkāre - kas gan ir zem tā.

[echo3]

Telsas galma kapelmeistars izsaka dziļu pateicību par iespēju redzēt tik krāšņu pasākumu un dziļu apbrīnu par galma mākslinieka īpašo un vienreizējo talantu tvert skaistākos mirkļus.
Tā kā tēls bija gandrīz-NPC, tad varu teikt, ka spēles apstākļi bija lieliski. Sen nebiju pavadījusi laiku tik laiski un neko nedzirdot par politiku un krīzi.

P.S. Ceru, ka orķestra sniegums saimniekus un viesus apmierināja.

[eziic_miglaa]

Man patika.
Un es priecājos, ka to hercogu tomēr nenogriezām tad, kad vienubrīd tāds plāniņš bija.
(Un Gunta vainoja Šakāli pie tās idejas. Es tiesa gan nezinu, vai viņa ideja bija manas turpinājums vai no manējās neatkarīga.)

Bez lielā paldies meistariem es gribēju pateikt milzīgu paldies Dvēselītei. No inkvizitores es personīgi raustījos līdz pat spēles beigām, pat ar abiem dieviem zem sirds. Un turpinātu raustīties arī pēc spēles beigu momenta, tikai stāvot aiz vīra un ārsta drošajām mugurām dikti izliktos, ka esmu droša par sevi un tā. Nu jā, Tu biji brīnišķīga.

Spēles momenti atmiņā gana daudz, bet drīzāk personīgi nekā visiem interesanti. Toties divi ārpusspēles momenti varētu mazliet likt pasmaidīt arī citiem.

Tikko Juris mūs bija atvedis līdz spēles vietai, zvana meistariem, tur viņam kaut kādus pasūtījumus kā šoferim nodeva, cik sapratām. Tad viņš zvanīja, kā varēja saprast, Guntai un viens no pirmajiem tekstiem bija apmēram tāds:
"Nē, pagaidi, Avenals man te striķi un ziepes pasūtīja... "

Un viens moments no otrās dienas rīta, kad spēle vēl nebija īsti atsākusies. Saruna ar GM.
- Eu, paklau, a cik bērni man būs?
- Nu, var jau uzrollēt...
- Ar d20, piemēram...

[zenofeX]

Paldies par spēli. Neko daudz neteikšu, vien ka bija ļoti jauka vieta (un tā droši vien vasarā ir vispār vienreizēja), bet bija auksts un es, lai arī vēlējos arī ārā iziet pa spēlei, tomēr neizgāju.

Vēl man, protams, nedaudz kremta tas, ka es kā vispār visnotaļ Solu cienošs astrologs nevarēju tā īsti pāriet Selēna pusē, lai gan vairākas reizes spēlē man bija stipras aizdomas vai Sols ir labs, un vai ir ok, ka viņš ir vienīgais atzīstamais dievs... Tomēr ikreiz kad es sāku sarunu par šo tematu ar abatu, saruna beidzās ar viņa vārdiem, "Jā, bet, ja kaut kas arī notiks, Sols mums noteikti palīdzēs." Bet vispār ar abatu bija forša saspēle. Galu galā, neskatoties uz aizdomām un visu ko tādu, galma astrologs turpināja cienīt Solu un skatīties zvaigznēs.

Interesanti bija ar ziņas, kuru atšifrēt man uzdeva pats hercogs (tīstoklis no drupām) - būtībā šifrs bija vienkārši burti aizvietoti ar simboliem - bet atšifrēt ziņojumu bija grūti cita iemesla dēļ - kā man pastāstīja tobrīd GM telpā divi esošie NPC, viņi šo ziņojumu esot sastādījuši naktī, ātri, un palīdzot alkoholam... Rezultātā tas bija riktīgs čalendžs - dažbrīd burti izlaisti, dažbrīd liekas pieturzīmes un lieki burti...

Pārējo jau manuprāt pateica, un trāpīgi, citi.

[Lia'angia]

Es no Avenala sapratu, ka kļūdas ielaistas apzināti.
Par to, ka galma ārsts taisās nogriezt hercogu, viņš pats (ārsts) man pastāstīja, turklāt uzsvēra to vairākkārt. Es biju drusku nobijusies, kas būs, ja hercogu nogriezīs, pirms tiek atrasti papīri, bet viss izdevās labāk, kā biju cerējusi.
Un jā, Sols nav sliktais. Tāpat, kā Selēns. Viņiem ir vienkārši drusku atšķirīgi uzskati par cilvēka dabu.
Bet fanātiski sekotāji tūkstoš gadu laikā spēja no Sola būtībā labās mācības savārīt visu ko...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 02.03.2009 21:14

[Kormaka brigade]

Bija aizdomas, ka papiri ir pie hercoga (divaina uzvediba, daudz muldeja par shnjoritem), negribeju, lai papiri nonaktu pie baznicas
divas reizes hercogu glaba Fajona personazs, kursh vienmer bija klat neistajaa bridii ...
Tad atklajas, ka hercogam ir Selena asinis un vinjsh der ...

[Roviela]

Ja nu gadījumā hercogu pāri, hercogienes māsu un pie reizes arī marķīzi (tas ir - mani) dzīru laikā kāds būtu sadomājis noindēt, tad zināšanai - porcijas pēc marķīzes rīkojuma tika samainītas ar Šotas un Kaltas sūtņiem domātajām. Protams, visiem jau bija amuleti, bet tik un tā - ja nu kas.

Hercogienei no marķīzes draudēja briesmas līdz brīdim, kamēr viņa bija tikai Selēna māte. Tikko kā kļuva arī par Sola māti, tā viņa vairs par to varēja neuztraukties, turklāt marķīze tikko bija ziedojusi pamatīgu naudu Inkvizīcijai, un bija pamats cerēt, ka šis un tas taps pieļauts ne pēc procedūras un priekšrakstiem. Vismaz to varēja mēģināt nokārtot. Tāpat abatija bija saņēmusi ne mazo naudu, un teorētiski, tātad, tā arī bija vieta, kur paslēpties.

Žēl, ka jaukās pavāres steigā bija aizmirsušas sagatavot un īpaši pasniegt īpašās vakariņas Šotas sūtnei, kas tā raudāja par nabaga fazāniem. Tas bija sarunāts, bet, acīmredzot, piemirsās.

[eziic_miglaa]

Ak jā...
Īpašās vakariņas.
Salāti ar sīpoliem ātri vien tika attīstīti līdz sīpoliem ar salātiem.
Ļoti veģetāri un BEZ fazāniem...

[Farliner]

Ja nu gadījumā hercogu pāri, hercogienes māsu un pie reizes arī marķīzi (tas ir - mani) dzīru laikā kāds būtu sadomājis noindēt, tad zināšanai - porcijas pēc marķīzes rīkojuma tika samainītas ar Šotas un Kaltas sūtņiem domātajām. Protams, visiem jau bija amuleti, bet tik un tā - ja nu kas.

Hercogienei no marķīzes draudēja briesmas līdz brīdim, kamēr viņa bija tikai Selēna māte. Tikko kā kļuva arī par Sola māti, tā viņa vairs par to varēja neuztraukties, turklāt marķīze tikko bija ziedojusi pamatīgu naudu Inkvizīcijai, un bija pamats cerēt, ka šis un tas taps pieļauts ne pēc procedūras un priekšrakstiem. Vismaz to varēja mēģināt nokārtot. Tāpat abatija bija saņēmusi ne mazo naudu, un teorētiski, tātad, tā arī bija vieta, kur paslēpties.

Žēl, ka jaukās pavāres steigā bija aizmirsušas sagatavot un īpaši pasniegt īpašās vakariņas Šotas sūtnei, kas tā raudāja par nabaga fazāniem. Tas bija sarunāts, bet, acīmredzot, piemirsās.

Nu jā, gatavojoties dzīrēm Kaltas sūtņi bija apgādājušies ar amuletiem kas līdzēja pret jebkurām pasaulē eksistējošām indēm Bez tam, porciju pasniegšanas laikā, ja nemaldos, tad zupa tika padota tālāk un rezultātā porciju nonākšanu pie konkrētām personām izkontrolēt vispār nebija iespējams...

[Roviela]

Nē, nu tas bija "vispār" un "teorētiski". Mēs jau iepriekš nezinājām kā un kas tiks pasniegts.
Kaltas sūtņi un Šotas bija tikai tāpēc, ka marķīzes leģendā bija ierakstīta nepatika tieši pret viņiem. Ne tā, ka jāindē nost! Tikai nepatika.
Jā, es zinu, ka visiem bija visvisādi amuleti, bet neviens jau, cik zinu, nemaz negrasījās nevienu indēt.

Manu lādīti ar pudelītēm, kur būtu bijušas indes, GM atdeva atpakaļ pilnīgi neizmantotu.

[Sindra]

Jo nevienu jau nevarēja noindēt.

Lai paceļ roku tas, kuram nebija amulets pret indēm.