Pavediena drukājamā versija

Klikšķini šeit, lai skatītu šo pavedienu sākotnējā formātā.

Kurbijkurne forums _ Tēlu parāde - konkurss _ Septembra LS konkursa tēlu anketas

Iesūtīja: Kalevale ; laiks: 28.09.2010 17:28

Kā jau ierasts, tēlu anketas tiek publicētas anonīmi.
Tāda aizkavēšanās, jo mazliet cerēju, ka uzradīsies tomēr vēl kāda anketa, bet laikam velti, tādēļ, lūk, trīs anketas, lasām un vērtējam. Pēc pāris dienām tiks atvērta aptauja, kurā jūs, forumieši, varēsiet noteikt uzvarētāju.


Visas tēlu anketas iesūtu es - Kalevale, lai saglabātu dalībnieku anonimitāti.

1. anketa.

1) Vārds: Marks
2) Izcelsme, ģimene: māte ļoti agri mirusi kādā negadījumā. Attiecības ar tēvu vienmēr bijušas ļoti sliktas, bet kopš kāda strīda pusaudža gados, to praktiski nav vispār.
3) Izskata apraksts: Aptuveni 25 gadus vecs vīrietis, slaids, vidējas miesas būves, blondi mati, gaišas acis. Visuzkrītošākais viņa ārienē ir neparastā sakoptība. Tā nav pārspīlēta – nekādas matu želejas, izcila manikīra vai modīgu drēbju, nē, apģērbs ir visai tradicionāls, matu griezumā nav nekā neparasta, bet viss vienmēr ir pilnīgā kārtībā – mati saķemmēti, drēbes tīras un spodras.
Nenēsā gandrīz nekādas rotaslietas, kāda ķēdīte varbūt, bet ne vairāk.
Visumā izskats atstāj patīkama, inteliģenta jauna cilvēka iespaidu.

4) Pasaule: Lielpilsēta un tās pasaule. Rosīga dzīve dienasgaismā, ne mazāk darbīga pēc krēslas stundas. Trokšņi, steiga, nevērība pret apkārtējiem. Katram ir sava noteikta vieta pilsētas nerimtīgi pulsējošajā dzīvē, un katrs zina tikai to, ko viņam pienākas zināt, pārējais un pārējie, kas paliek aiz robežas, indivīdam tikpat kā neeksistē.
5) Raksturs: Pārspīlētais pedantisms visā novedis pie nesabiedriskas, bet ne nedraudzīgas personības – ārpusē viņš spēj pielāgoties pasaules haotiskajai dabai, bet mājās, savā pilī, viņš šo nekārtību nevēlas ielaist, tādēļ ciemiņus neaicina un pats viesos neiet. Mīl stabilitāti un neatkarību, zinātniskais prāts un kārtības mīlestība izslēdz tādas nestabilitātes kā likumu pārkāpšana, alkohols, sporta fani un māņticība.

6) Biogrāfija: Agrā bērnībā zaudējis māti, kuru tikpat kā neatceras. Tuvu radu viņai nebija, tēvam nepatika par to runāt. Vēlāk, pusaudža gados tas kļuvis par nesaskaņu iemeslu starp viņu un tēvu – kurš kuru mīlēja vai nemīlēja. Pusaudža gados, kāda strīda laikā tēva birojā, Marks pa augstceltnes logu izmetis dārgāko piemiņu no mātes – vērtīgu zelta gredzenu. Nesaskaņas neglābjami pastiprinājās – tēvs vainoja Marku dārgā gredzena pazaudēšanā, ko puisis iztulkoja kā tēva bezsirdības izpausmi. Incidents arī lielā mērā pielika punktu abu galēji saasinātajām attiecībām, un drīz pēc tā Marks pameta tēva mājas. Ar draugu atbalstu viņš pabeidza skolu. Iestājies koledžā un spīdoši nokārtojis gala eksāmenus, viņš tomēr nepameta pilsētu izdevīga darba piedāvājuma dēļ, tomēr apmetās iespējami tālu no tēva un visām iespējamām saistībām ar viņu. Vīrietis iegādājās nelielu dzīvoklīti, sāka strādāt, beidzot veidodams savu dzīvi pēc sava prāta, nebūdams atkarīgs ne no viena. Tomēr nekādas trakulības nesākās – gluži otrādi – Marka mājas ir kārtības paraugs.

7)Dotā notikuma apraksts: Kādu dienu Marka labi sakārtotajā pasaulītē ielaužas kaut kas neparasts. Sākums - pagalam nevainīgs – dzīvoklī pārvietoti trauki un lietas, gaisma atstāta ieslēgta; netipiski viņam, bet, iespējams, no pārstrādāšanās, Marks nospriež. Bet drīz savādības iegūst jaunus apmērus. Pārnākot no darba, viņš atklāj, ka durvis nav aizslēgtas, uz grīdas saplēstas glāzes, izmētātas lietas; saplosītas grāmatas… Bet neviens neko nav ne redzējis, ne dzirdējis. Dienas iet, vainīgo notvert neizdodas, un Marks nolemj doties uz policiju.
Bet uzrodas balss. Kādu vakaru tā pēkšņi parādās - kliedz, spiedz, gaudo vai bezbēdīgi dungo… Pilnīgi ignorēdama vīrieti, tā ārdās un tad piepeši pazūd. Jau atkal neviens neko nav dzirdējis. Izņemot viņu pašu.
Tā tas turpinās, te balss parādās, te pazūd, dažkārt nesakarīgi bērdama skaņas, citreiz rēcoši dziedādama vai skaļi apcerēdama visbezjēdzīgākās lietas. Vēlāk tā sāk izkliegt pavēles nogalināt – skaļo kaimiņu, dzīvokļa īpašnieci vai pusaudžus ārā uz ielas. Marks un viņa izmisīgie protesti tiek pilnīgi ignorēti.
Spīdzinātāja balss uzrodas neparedzami, dienās neļaujot strādāt, naktīs, uzraujot no miega, biedēdama, dzīdama savu upuri panikā, arvien tuvāk ārprātam. Marks ieslēdzas dzīvoklī, neiziet pat uz ielas, baidīdamies, ka tiks noturēts par jukušu.
Reiz balss pēkšņi piedāvā atbrīvot Marku. Par savu cenu – vīrietim jāatrod pazaudētais mātes gredzens. Marks protestē, gredzens taču pazudis tik sen! Bet kā parasti, viņš tiek pilnīgi ignorēts, balss tikai atkārto piedāvājumu atkal un atkal, līdz Marks, izmisuma pārņemts, nakts vidū dodas uz tēva darbavietu. Balss viņu pavada, musinādama un ņirgādamās, bet pie ieejas celtnē piepeši pazūd. Bet Marks dodas tālāk, piekukuļo sargus un iekļūst tēva birojā. Vairs neaptverdams savas rīcības absurdu, viņš meklē, izsvaida mantas, salauž mēbeles un saplēš stiklus. Prātā riņķo tikai apziņa, ka jāatrod gredzens, citādi tas nebeigsies, balss neatstāsies, tā neliks viņam mieru! Šī doma dzen viņu uz priekšu un pilnīgi pārņem savā varā. Alkas atkal normāli dzīvot pēc šīm dienām ellē ir spēcīgākas par veselo saprātu.
-------------------------------------------------------------------------------------------




Visas tēlu anketas iesūtu es - Kalevale, lai saglabātu dalībnieku anonimitāti.

2. anketa.

1) Vārds: būvjavas krikums
2) Izcelsme, ģimene: smiltis, cements, ūdens, 3 jēlas olas
3) Izskata apraksts (max 150 vārdi): pelēks, blāvs un neievērojams
4) Pasaule (max 100 vārdi): kaktiņš zem grīdas flīzes
5) Raksturs (max 100 vārdi): bezrūpīgs
6) Biogrāfija (max 300 vārdi): krikums piedzima pirms nedēļas. Tas laimīgi bija snaudis kopā ar lielo būvjavas kleksi, kas apzinīgi turēja grīdas flīzi krikumam nezināmā vietā. Tad kādu dienu neapzinīgi strādnieki uz fīzes nometa kopējamo aparātu, un flīzes nokraukšķējusi salūza. Tā piedzima krikums, kas joprojām mita zem flīzes.
7) Dotā notikuma apraksts (max 300 vārdi): Notikuma dienas rītā Direktors, kura sekretāre strādāja šajā debesskrāpja kabinetā, pamanīja sasisto flīzi un deva rīkojumu grīdu izlabot. Direktoriem ir jāklausa, un sekretāre izsauca meistaru, kam bija jāierodas pēc darba dienas beigām. Sagaidījusi blondo un, viņasprāt, uz kājām ne pārāk stāvošo personu, kuras kombinezonu rotāja uzraksts "Planking", sekretāre tam lietišķi uzmaidīja, pamāja uz kopētāju pie loga un devās savās gaitās. Būtu strādnieks bijis uzmanīgāks! Viņš nebija, un krikums, pats to negribēdams, zem raupjā papēža spiediena nospēlēja sev Likteņa doto lomu - paslīdēja sānis, paripodams zem vēl atlikušā flīzes gabala. Kaut kur skanēja saplēsti stikli, bet krikums jau bija mierīgi iekārtojies jaunajā mājvietā.
-------------------------------------------------------------------------------------------




Visas tēlu anketas iesūtu es - Kalevale, lai saglabātu dalībnieku anonimitāti.

3. anketa.

Vārds: Sjūzena

Izcelsme, ģimene: Vecāki bija alkoholiķi un dzīvoja Ņujorkas nabadzīgākajā daļā, kaut kur pa pasauli klaiņo brālis, par kuru Sjūzena neliekas ne zinis, jo arī radagabalam par viņu nav nekādas daļas. Bērnu nav.

Izskata apraksts : Sieviete uz gadiem četrdesmit vai vairāk, lai gan patiesībā ir 33 gadi, neizteiksmīgi gaiši, īsi mati, pelēkzilas acis, seja no alkohola lietošanas uzblīdusi, zem kreisās acs nejauks dzeltenviolets zilums. Mugurā novalkāti džinsi, rūtains vīriešu krekls, virs kura tumši zila, nonēsāta rudens jaka, kājās netīri baltas botas uz izjukšanas robežas, galvā netīri zaļa, adīta cepure. Plecos veca, vairākkārt lāpīta koši rozā mugursoma ar zaļu dinozauru virsū, kurā salikt kaut ko noderīgu un alkohola pudeles (gan pilnas, gan tukšas).

Pasaule: Pavisam tuva nākotne — 2010. gada 23. oktobris. Frederika Duglasa bulvāris Ņujorkā, ASV. Mūsdienu pasaule, mūsdienu cilvēki.

Raksturs: Kopš sava pēdējā pastāvīgā darba zaudēšanas, Sjūzena ir pesimiste. Uzticētos darbus dara kārtīgi līdz brīdim, kamēr netiek pie grādīgās dziras. Kad ir iedzērusi, patīk kašķēties, tāpēc nereti arī sakaujas ar pudelesmāsām un brāļiem. Kamēr ir skaidrā, cenšās turēties no visiem pa gabalu.

Biogrāfija: Sjūzenai nepaveicās piedzimt alkoholiķu ģimenē. Vecāki mīlēja iedzert, sakauties un ieklapēt arī abus savus bērnus. Sjūzenas vecākais brālis Rass 15 gadu vecumā aizlaidās no mājām. Savukārt meitene pamanījās ar viduvējām sekmēm pabeigt vidusskolu. Pēc tam strādāja dažādus darbus, sākot no pārdevējas, kamēr 27 gadu vecumā uzsāka darbu kādā māju un dzīvokļu tīrīšanas firmā. Pirms pāris gadiem, sākoties krīzei, tika atlaista. Lai gan Sjūzena bija kārtīga darbiniece, viņa mēdza šad un tad aizrauties ar alkoholu.

Pēc darba zaudēšanas, sieviete pavisam padevās zaļajam pūķim. Ja arī izdevās atrast kādu darbu, tad pateicoties alkoholismam, ilgi viņa tur neuzturējās. Tā sieviete pazaudēja dzīvokli, kuru bija mantojusi no vecākiem, un nonāca uz ielas. Tagad viņa reizēm piestrādā kādus gadījuma darbus, nopelnot kādus dolārus, ko parasti notērē alkoholam. Pārtiku (un reizēm pat labāku kā vidusmēra pilsonis) var atrast pie kādiem restorāniem un veikaliem, kuri mēdz izmest delikateses, ko klientiem vairs nevar tirgot. Tāpat apģērbu arī var atrast pie miskastēm, vai dabūt no kādas labdarības organizācijas. Sjūzena visai ātri pierada pie bezpajumtnieces dzīves un tagad būtu grūti kaut ko mainīt.

Dotā notikuma apraksts: Tas bija ļoti agrs rīts, kādi četri no rīta, strādnieki un skolnieki vēl gulēja, uzdzīvotāji pārsvarā jau gulēja. Sjūzena slāja pa bulvāri garām vienai no daudzstāvu mājām, kas bija būvēta no sarkanbrūniem ķieģeļiem. Tā bija tā reize, kad īpaši mocīja slāpes pēc spirtota dzēriena, kas neļāva naktī gulēt, taču nauda bija beigusies, atkal nācās meklēt kādu darbu. Varbūt, ja paveiksies, izdosies atrast kādu māju, kur vajadzēs nogrābt nobirušās lapas pagalmā.

Vēl viens solis un cilvēks būtu uzkritis Sjūzenai tieši uz galvas. Plīstošo stikla šķindu viņa nedzirdēja, galvā dunēja slāpes un šalca pašas asinis. Toties sieviete dzirdēja būkšķi ar kādu nokrita blondais vīrietis. Sarkanā lāma, kas izpletās zem viņa galvas apšķebināja dūšu. Bezpajumtniece tīri automātiski paskatījās uz augšu un ieraudzīja augstu virs sevis no kāda devītā stāva loga pazūdam tumšu galvu.

Sieviete atkal palūkojās uz līķi. Izskatījās tā kā pazīstams, taču viņa vairs nepalika ilgāk pētīt un nu jau naskā solī devās prom. Viņa negribēja nonākt nekādā saistībā ar šito, vai tas bija nelaimes gadījums vai kas cits, pat ne kā lieciniece policijā. Nē, paldies, par kūkām. Gan jau kāds apzinīgs pilsonis ar to tiks galā.

Tikām slepkava steidzās lejā uz ielu. Viņam bija teikts, ka jāiztiek bez aculieciniekiem. Ja tādi ir, kaut vai pat kāds bezpajumtnieks, ar to jātiek galā. Un viņš tiks. Rozā soma bija labs ceļrādis…

Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)