Voldemorts, Kāds viņs likās? Opcijas

[Elony]

Lai arī par Voldemortu 7. grāmata nebija tik daudz jaunas informācijas kā sestajā, tomēr arī šeit bija interesanta informācija, kas vairāk apskaidroja viņa raksturu.
Pirmajā nodaļā man patika, kā Voldemorts regulē humoru. Nosaka kad smieties un kad ne.
Lai gan nekas būtiski jauns neparādijās - tas pats vecais despots un vientiešu nīdējs.

Interesanta bija epizode, kurā Harijs dziļi ienira Voldemorta atmiņās, kad tas devās iznīcināt Hariju.
Voldemorts nenogalināja nevainīgu vientiešu zēnu, jo tas nebija nekam vajadzīgs. Malacis!
Jauki aprakstīts kā Voldemorts ikdienišķi nogalina, nejūtot satraukumu, it kā tas nebūtu nekas īpašs un pabrīnās, ka vecaki pat neaptver zižļus paķert.

Tomēr liekas, ka septītajā grāmatā visnozīmīgākais bija Voldemorta stulbums.
Viņš, par spīti visām zināšanām nespēja aptvert, ka mājas elfi spēj teleportēties vietās, kur to nevar burvji. Pilnīgs idiotisms! Laikam tīrasiņi nāvēži nerādija savu kalpu mājas elfu prasmi teleportēties Voldemorta priekšā. A būt derējis.

Viņš iedomājās, ka neviens nezina par Vajadzības istabu. Bet kas tur sanesa visas tās mantas, ko?! Te nu bija ģenijs, talants!
Kad sāka atklāties, ka kāds uzodis lietu par horkrustiem, viņs krita panikā. Un atkal nespēja noticēt, ka kāds ko zina.

Vārdu sakot, 7. grāmatā lieliski dominēja Voldemorta trulums. Žēl, ka Rovlinga padarīja Voldemortu tik uzpūtīgu, ka viņs kļuva stulbs. Tas mani tā kā drusku sakaitināja.

Vismaz prieks, ka spēja atrast Elder zizli un sagrābt varu burvju pasaulē. Tātad nebiaj pilnīgi zemē metams.

[washulis]

Viņš iedomājās, ka neviens nezina par Vajadzības istabu. Bet kas tur sanesa visas tās mantas, ko?! Te nu bija ģenijs, talants!

šito fišku es arī nevarēju izprast... vai tad viņš nekad pa septiņiem gadiem nebūtu varējis redzēt, kā kāds tu ieiet, vai kļūst mantas vairāk???

tiem, kas uzskata, ka voldemorts ir bijis galīgs muļķs, tad noderētu izlasīt kāda cilvēka vēstuli, kuru ķipa rakstīja voldemortam... kaut kur tāda bija konkurs un tā vēstule (dear lord voldemort, tā saucās konkurs. neatceros vairs kur tas bija) bija izlasāma visiem. kaut kādā fanfiku saitā, un tur bija uzskaitīts viss muļķīgais ko voldemorts bija izdarījis. tiesa tā būtu bijusi krietni kritiskāka, ja tad būtu arī 7. daļa uzrakstīta...

tik daudz elementāru vietu, kur poteru būtu varējis elementāri novākt, bet nē! vajag pateikt visus savus ļaunos plānus un tad muļķīgā kārtā palaist poteru vaļā...

pat žēl paliek voldemorta varoņa, ka viņš ir tāds ļauns ģēnijs, kas neko nejēdz no vienkāršas novākšanas... ko varēja secināt pa 7 grāmatām? to, ka viņš ir kapitāls egoists un uzskata, ka viss, ko ir ieplānojis, notiks tā... vai tad ar pa pusiei nomiršanu, pēc potera vesāku nāves, nebūtu viņam neko iemācījusi...

[Fijusska]

Patiesībā par elfiem Roulinga ir bieži atbildējusi. Voldemortam viņi ir tādas niecības, ka viņš pat nepieļauj iespēju, ka kaut kas tāds varētu iznīcināt viņa plānus. Viņš ir tā pārņemts ar to ka tīrasiņi ir visgudrākie un vislabākie, un ka pārējie ir zemākas kārtas, ka nespēj saprast, ka Harijam var palīdzēt kaut kas tāds kā elfi vai arī vispār ņemt viņus vērā. Šo te lietu jau autore Dumidora vārdiem vairākas reizes man liekas grāmatās teica.

Un jāatzīst, tās dumības, kas bija no Voldemorta puses... tās vienkārši nevarēja nebūt, savādāk labie spēku neuzvarētu, kāds arī bija grāmatas mērķis. Uzvar mīlestība utt. Un tur vienkārši ir jāsamierinās, ka tā tam būs būt šī mērķa labad

[washulis]

njā... diemžēl tas tā viss ir paredzēts un izplānots un izdarīts, bet manuprāt grāmata būtu varējusi būt vēl labāka (tādā gadījumā arī droši vien garāka...), ja poteram būtu bijusi lielāka konkurence, sakarā ar voldemortu un ja poters visās cīņās nebūtu izsprucis bez tikai plikas veikmses, kā jau pats poters to bieži pieminējis un ne jau aiz pieticības pēc, jo tā tiešām bija...

un ja tā padomā, tad visiuem varoņiem būtu jāzin krietni vairāk burvestību, ja tik pat kā katru dienu, skolēniem māca kaut ko jaunu un tad sanāktu kritni airāk nekā ir teikts grāmatā... nu labi, tā jau ir nobīdīšanās no tēmas..

kopumā jāsecina, ka voldemorts ir vairāk izdarījis neko nekā kaut ko. kopumā skatoties jāsecina, ka viņš nav tik ļaunīgi ļauns, kā bija cerēts...

[Marvolo Kedavra]

jau sestajā grāmatā iezīmējās, ka voldemorts ir ļoti garlaicīgs varonis, kas 7. grāmatā vēl pastiprinājās. rolinga vai nu negrib vai nemāk radīt interesantu un daudzslāņainu ļaundari, un tas runā par viņu kā rakstnieci.

nu, nevarēja būt tā, ka V. vnk paņēma un aizmirsa, ka mājas elfi neprot teleportēties. ok, džeks var būt iedomīgs, bet tas taču ir vienkārši absurds. un tas pats ar to vajadzību istabu.

un kāpēc V. pirmajā nodaļā teica "tagad es daudz vairāk saprotu - man harijs jānogalina pašam!". nu, ko tad tas nozīmē? nebija ieskicēts ne voldemorta domu gājiens, ne ārējie apstākļi, kāpēc viņš pie šādas atziņas būtu varējis nonākt. tam vnk nebija iemesla.

[šausmiņa]

Patiesībā par elfiem Roulinga ir bieži atbildējusi. Voldemortam viņi ir tādas niecības, ka viņš pat nepieļauj iespēju, ka kaut kas tāds varētu iznīcināt viņa plānus. Viņš ir tā pārņemts ar to ka tīrasiņi ir visgudrākie un vislabākie, un ka pārējie ir zemākas kārtas, ka nespēj saprast, ka Harijam var palīdzēt kaut kas tāds kā elfi vai arī vispār ņemt viņus vērā.

Tā bija gan. Bet ja Voldemorts bija tik paranoisks, tad viņš to zinātu :

nu, nevarēja būt tā, ka V. vnk paņēma un aizmirsa, ka mājas elfi neprot teleportēties. ok, džeks var būt iedomīgs, bet tas taču ir vienkārši absurds. un tas pats ar to vajadzību istabu.

Kaut arī viņš uzskatīja elfus par niecībās, taču savos Tumšo zinšu pētījumos viņš noteikt atklāja cita veida maģijas esamību. nevar taču ignorēt kaut ko kas teik cauri barjerām kuras iz uzliktas, lai apturētu.

un ja tā padomā, tad visiuem varoņiem būtu jāzin krietni vairāk burvestību, ja tik pat kā katru dienu, skolēniem māca kaut ko jaunu un tad sanāktu kritni airāk nekā ir teikts grāmatā...

bija tā. šķiet ka 7 gadu laikā viņi ir iemācījušies, lveitēšanu, pieburšanu, atbruņošanu un apdullināšanu. tā vnk nevar būt. ja viņi katrā stundā kaut ko jaunu ņēma, tad vajdzēja būt kaut cik apķērīgākiem tālāk.

[Elony]

Prieks, ka tik daudzi uzskata, ka Voldemorts tika mākslīgi pataisīts stulbs.


Galu galā, ja viņš meklēja un pētija varenas maģijas, tad noskaidrotu, ka ir būtnes – mājas elfi – kas spēj teleportēties, kur to nespēj burvji.
Ehh... noraka Voldemorta intelektu, lai Harijs varētu uzvarēt.

Bet par buevestībām - prasmes pārverst galdus par cūkām vai veikt ko citu tikpat jancigu cīņa nepalīdz. Tur ir kaujas buevestības, kuras galvenie varoņi pastāvīgi izmantoja. Ja godīgi - sāka apnikt.
Ā - prieks, ka beigās vismaz Tumsas Pavelniekam bija viņa kaujas prasmes - viens pats aizlidināja Maksūru, Kingsliju un vēl vienu trešo.
Si vieta bija laba - skaidrs, ka lai arī ka daudzītu pārējos nāvēzus, ar Voldemortu gala netikt neviena. Bet tad ieradās Poters...

[Grēkmeistars]

Man tieši otrādi nemaz nešķiet, ka Tumsas pavēlnieks tika pataisīts stulbs. Būtībā viņš arī ir burvis ar trūkumiem un priekšrocībām, nevis kaut kāds neuzvaramais un visuzinošais superļaunais varonis.

Tur jau nav nekāda intelekta vaina, vienkārši viņš nevarēja zināt itin visu, ko vien var zināt. Protams, viņa iedomība un mazliet taisni vērstie plāni, ka nekas nevar neizdoties, viņam pamatīgi pietraucēja. Vēl arī tā horkrustu likšana augstas vērtības mantiņās, būtu bijis pazemīgāks un salicis horkrustus neiedomājamās lietās, šaubos, ka Harijs būtu atradis tos. Varētu teikt: Tumsas pavēlnieks ir samērā akls un pārāk daudz viņš bija paļāvies uz sevi. Pašmīlestības viņam gan netrūka.

Nav Tumsas pavēlnieks muļķis; tāds, kāds viņš ir, viņš ir bijis vienmēr, vienkārši septītajā grāmatā, tika ļauts viņu tuvāk iepazīt.

[Arbūzgalva]

Viņš nebija neuzvarams, to jau pierāda arī Harijs, kas viņu uzveica.
Es neko pozitīvu viņā nesaskatīju, lai gan...
Man patika, kā viņš spēja likt nāvēžiem baidīties no viņa. Tas pierādīja, ka nāvēži nav nekas vairāk kā mīkstmiesīgi pakalpiņi.
Nu lūk, jāatzīst, ka Voldemorts bija viens no varenākajiem burvjiem pasaulē.

Kā teica Olivers 1.grāmatā "Viņš veica dižus darbus, tiesa drausmīgus, bet dižus".

[Melnais Akvareļu...]

Lai kā arī mums nepatiktu ultimate evil ļaunīši ar akmens sirdi un visu pārējo, arī Voldijs bija cilvēks. Nu.. astodaļcilvēks. Lai nu kā, viņš bija fanātiķis, tas nu jums jāatzīst. Un fanātiķi bieži vien aizmirst dažādas lietas, ko noteikti būtu atcerējušies, ja būtu apsēdušies un ar vēsu galvu visu apdomājuši. Voldijs noteikti nebija no aukstajiem aprēķinātājiem (kāds, kā izrādās, bija Dumijs), viņš bija ātras dabas, kaislīgs cilvēks (kaut vai epizode, kurā viņš uzzina par biķera pazušanu un vnk apvāc visus, kas ir tuvumā). Tāpēc viņa t.s. aklums ir diezgan saprotams. Es tur nekādu mākslīgu stulbošanu nesaskatu

[šķirmice]

Dumidors tika minējis, ka Voldemorts ir ļoti gudrs un spējīgs, taču šauri specializējies, kas man arī šķiet pareizā atbilde viņa kļūdām un brīžam šķietamajam "stulbumam". Viņš interesējās tikai par tām lietām, kas pašam šķita lielas, dižas, uzmanības vērtas un neinteresējās par to, kam viņa acīs nebija nekādas vērtības. Viņš uzskatīja sevi par visu varenu, kuram tikt galā ar Hariju ir tīrais nieks, kur nu vēl elfiem - vergiem, pamesliem un zemākas šķiras "domāt nespējīgām būtnēm". Neviens cilvēks nevar būt visuvarens un visugudrs. Arī lielie un diženie pieļauj liktenīgas kļūdas. Mēdz teikt, ka lieliem vīriem ir liela ēna un Voldis pilnībā atbilda šim aprakstam. Arī pasaules vēsturē zināmie visu varenie un tirāni nereti galu galā piedzīvoja sakāvi un mira nožēlojamā nāvē. Napaleons vai Hitlers, piemēram.

[Malduguns]

Voldemorts, manuprāt, bija vairāk tāds... nekāds. Prasījās kaut ko vairāk. Bet bija pietiekoši attapīgi izdomāts tas par viņa vārda tabu.
Tomēr viņa tieksme pret varu padarīja viņu drīzāk aklu nekā stulbu. Un tieši šī nespēja pamanīt nozīmīgus sīkumus tad arī viņu noveda kapā.
Turklāt viņš pārāk daudz vāvuļoja ar tiem, kuri būtu jānogalina. Kā amerikāņu filmās.

[Tenma]

tik daudz elementāru vietu, kur poteru būtu varējis elementāri novākt, bet nē! vajag pateikt visus savus ļaunos plānus un tad muļķīgā kārtā palaist poteru vaļā...

aha, Harry caught him monologuing!

nu jā, jāpiekrīt, ka Voldemorts tomēr bija samērā karstasinīgs tēls (he heee... ja viņš būtu palicis cilvēciskāks, viņš notiekti pie reizes būtu nr tikai līdzeris, bet arī siržulauzējs...)

Šo rakstu rediģēja Tenma: 08.10.2008 20:42

[Mattiass]

tik daudz elementāru vietu, kur poteru būtu varējis elementāri novākt, bet nē! vajag pateikt visus savus ļaunos plānus un tad muļķīgā kārtā palaist poteru vaļā...

… un ar to Voldijs nebūt neatšķīrās no veselas čupas citu klasisko ļaunīšu no filmām (un dažkārt arī grāmatām). Daudz gvelž un beigās nomudī.

[Erniite]

Par viņu var kārtīgi pasmieties, gan lasot grāmatu, gan skatoties filmu...
Bet parasti šādu stāstu pamatā ļaunais varonis piemirst elementāras lietas un, tādējādi uzvar labais...

[telamindel]

Mani ļoti fascinē viņa, varētu pat teikt nepāŗdomāta ricība tad, kad viņš ir tuvu savam mērķim. Ja es būtu voldemorts par mani būtu uzrakstīts tāds pareģojums es momentāli, pie pirmās iespējas izravētu Hariju no šīs zemes virsas, nevis ilgi un plaši klāstītu kas un kā un beigās ļautu poteru puikam izlocīties kā zutim no siļķu mucas.

Šo rakstu rediģēja telamindel: 02.12.2008 15:07

[Mattiass]

Tu, atšķirībā no Voldija, esi lasījis grāmatas, skatījies filmas, un zini, kā uzvedas vidēja standarta ļaunīši standarta situācijā, un ar ko tas parasti beidzas. Voldemorts netērēja laiku tādām muļķībām, tādēļ arī nekad neuzzināja, ka ir tipisks vidējā standarta ļaunītis.

[euphoria]

Hmm runājot par Voldemortu, manuprāt, viņš tika veidots kā tipisks ļaunais despots, kuram ņēma piemēru no dzīviem cilvēkiem un no to kļūdām.
Sen jau pierādīts, ka egocentriskums, iedomība un aprobežotība spēj aptumšot pat visspīdošākos prātus un šoreiz tā notika, jo viņš bija savā ziņā tik ļoti pārliecināts, ka uzvarēs un viss notiks kā viņš 'velas, ka aizmirsa it kā sīkumus, kas beigās izšķīra cīņu!

Tā ir realitāte. Viņu iegāza paša ego- viņam vajadzēja parādīt savu triumfu pār likteni, to pierādija tas, ka Hariju gribēja pats noglaināt, kaut viņa padotie to varēja izdarīt jau sen.
Njam lasiju grāmatu sen tādēļ ļoti iedziļānties situācijā nevaru, jo neesmu HP fane ļoti liela, bet fakts paliek fakts, ka nekas nav ideāls, bet Voldijs kā ļaunais tēls man kopumā labāk patika kā citi, nezinu kā'deļ. Nebija tipisks manās acīs

[Kindergārdēns]

Man liekas ka pie vainas bija viņa naivums -

Es esmu izzinājis visus Cūkkārpas noslēpumus...

.
Par to viņš arī kļūdījās

[Kristiina]

Man, personīgi, Voldemorts nepatika. Man viņš šķita īsts ļaunuma iemiesojums. Viņš bija nežēlīgs pret jauktasiņiem un vientieši viņam vispār nepatika. Viņš pat necentās neko saprast, viņam bija svarīga tikai viņa vara un viņam gribējās, lai vairāk cilvēku ir pakļauti viņam. Varbūt, ja viņam bērnībā būtu gan tēvs, gan māte, kas viņu mīlētu un lolotu, tad viņš nekļūtu par pasaules tumšāko burvi.