Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Sākot jaunu spēli, ievēro!

Pavediena apraksta sākumā kvadrātiekavās norādi pieteikšanās nosacījumus:
1) Brīva pieteikšanās, jebkurš var jebkurā laikā pievienoties: [BP];
2) Pieteikšanās ATD pavedienā: [ATD];
3) Pieteikšanās ar privāto ziņu spēles vadītājam: [PZP].

Kā arī norādi, vai spēlei ir…
1) Harija Potera noskaņa, tā notiek ar HP tēlu piedalīšanos: [HP];
2) Gredzenu pavēlnieka noskaņa, tā notiek ar GP tēlu piedalīšanos: [GP];
3) cita lomu spēle, bez HP vai GP varoņu piedalīšanās: kvadrātiekavās neko neliec, taču norādi pilnu eksistējošas spēles pasaules nosaukumu (X-Men, Matrix u.tml.), vai arī žanru (SF, Fantasy…), ja pasaule ir pašizdomāta.

Visiem lomu spēļu rakstiem, tāpat kā visiem foruma rakstiem, jāiekļaujas kategorijā PG-13 (vairāk lasi foruma noteikumos). Izņēmumi pieļaujami ar īpašu atļauju; šādi pavedieni ir īpaši apzīmēti.

> Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 28.09.2021 21:48
Raksts #1


Streipuļo ārā no Vepra galvas
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.

Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem.

Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities.

Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā.

Priekšā varēja redzēt cilvēku dvēseļu barus - vienas pārliecināti devās uz priekšu, citas neizpratnē grozījās turpat pie krasta. Dažas pulcējās bariņos un kaut ko dzīvi apsprieda.

Labots:
OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties.

Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
16 Lapas V   1 2 3 > »   
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 19)
echo3
iesūtīt 29.09.2021 12:24
Raksts #2


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Selma vēl dzīvoja kritienā, tajās šaušalīgajās bailēs un trieciena gaidās. Tas bija noticis, par to meitene bija pārliecināta, tas nevarēja nenotikt! Bet tagad (tagad?) un šeit (šeit?) - viņa atkal stāv uz kraujas, un priekšā ir migla (migla?) ar baļķu platformu (platformu?). Domas, ja tās bija domas, un sapņi, ja tie bija sapņi, plūda paši par sevi. Jā?

Nez kādēļ sarosījās prāts (vai sapņos tā mēdz notikt?) un Selma paspēra soli atpakaļ. Prom no kraujas. Palūkojās pār plecu - cik tāls līdzenums! Pagrieza seju atkal pret bezgalīgo miglu. Un pavisam negaidīti sapņa apjausma pazuda. Vai Selma pamodās? It kā jā, bet tad... kur? Meitenei saļima kājas, un viņa apsēdās turpat zemē. Viņa bija viena, nekurienē, ar atmiņām par kritienu bez beigām. Viņa nesaprata neko, un uzmācās izmisums. Cieši apķērusi pati sevi ar rokām, Selma sāka raudāt un aprima tikai pēc laba brīža.

Tad prātā iestājās tukšums, kurš pamazām sāka aizpildīties ar prātojumiem par to, ko darīt tālāk. Līdzenums aiz muguras nepavisam nevilināja. Selma bija kalnu cilvēks, ne stepju vai savannu. Priekšā esošā migla meitenei bija pazīstamāka. Tādas miglas pārklātas kalnu ielejas bija redzētas. Un tā platforma kaut kā izskatījās īpaši droša un aicinoša. Nez kādēļ. Vai no turienes varētu kaut ko vairāk saskatīt? Selma nopūtās, noslaucīja seju un piecēlās kājās. Daži soļi, un viņa jau bija uz platformas.

Plosta kustību nevarēja sajust, un Selma to atklāja tikai tad, kad palūkojās atpakaļ. Visās pusēs tagad viļņojās miglas jūra. Notiekošā dīvainums vairs nespēja satraukt, un Selma tikai stāvēja un gaidīja, kas būs tālāk. Pirmais, kas mainījās, bija trokšņi un skaņas (balsis?), kas no gandrīz netveramiem pārtapa gluži labi dzirdamos. Tad kļuva redzami citi tādi paši plosti ar vientuļiem cilvēkiem uz katra no tiem, bet trokšņi nāca no vēl tālākas vietas kaut kur priekšā. Līdz Selmas plosts apstājās tāpat kā citi. Meitene izkāpa krastā. Kurp iet, viņa nezināja, tāpēc pagājās tikai nelielu gabaliņu projām no kraujas malas.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 29.09.2021 15:08
Raksts #3


Mācās koptelpas paroles
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Alekss stāvēja un skatījās tālumā. Interesanti. Šādā vietā viņš vēl nebija bijis.

Galva bija nedaudz dulla, ausīs tā kā zvanīja, tā kā nē, bet to viņš norakstīja uz ieilgušo pasākumu un izdzerto tekilas daudzumu. Cik ilgi viņš te var tā stāvēt? Ap šo laiku jau kādam vajadzētu dzīties viņam pakaļ, kā tas parasti sapņos notiek.

Pārāk bieži viņš sapņos redzēja okeānus, kurus jāpārpeld, mākoņus, kurus jāaizsniedz, visu ar savu gribasspēku vien. Ko tagad darīt? Varbūt lēkt lejā no kraujas? Tas arī jau bija darīts, brīžos, kad šķiet, ka citas izejas no sapņu slazda nav, tikai izlēkt pa logu.

Pēc krietna laiciņa sapratis, ka nekas cits šeit nenotiks, Alekss izlēma aplūkot tuvāk vienīgo interesanto lietu viņa redzeslokā - kaut kādu baļķu veidojumu. Torņa augša tā nebija, nekur kāpnes uz leju nemanīja, turklāt likās, ka zem šiem baļķiem vispār nekā nav. Interesanti.

Uzkāpis uz plosta, Alekss apgūlās uz vēdera un centās saskatīt kaut ko vairāk. Nekā, mākoņi bija tik biezi, ka cauri neko redzēt nevarēja.

Tikai tad, kad Alekss palūkojās atpakaļ uz zemi, viņš saprata, ka atpakaļceļa nav - plosts nezin kā bija jau lielā attālumā no kraujas malas un turpināja attālināties.

Kādu brīdi ainava bija nemainīga - vieni vienīgi mākoņi, nekā cita. Apsēdies uz plosta, Alekss prātoja, vai tik tomēr nevajadzēs lēkt lejā, mākoņos.

Uzcēlies kājās un piegājis pie malas, Alekss apstājās. Kaut kāda dīvaina skaņa. No kurienes? Skaņas šķita paliekam nedaudz skaļākas un skaļākas. Cilvēki. Hmm.

Palūkojies apkārt, knapi, caur miglu, bet tomēr varēja redzēt vēl vienu plostu. Tad kā ne no kurienes migla sāka izklīst, un skatam parādījās desmitiem citu plostu ar pasažieri, gluži kā viņš pats. Visi, šķiet, devās vienā virzienā - tālumā varēja saskatīt vietu, kas bija ļoti līdzīga tai, no kurienes sākās šis ceļojums, tikai šoreiz šeit bija pilns ar cilvēkiem.

Nonācis līdz krastam, Alekss, tāpat kā pārējie pasažieri, nokāpa no plosta un sāka pētīt sapulcējušos ļaudis. Pazīstama neviena nemanīja. Dīvaini, parasti sapņos redzēja vai nu kolēģus, vai draugus, vai.. nu, nav svarīgi, ko. Daži neuzkavējās tajā vietā, bet devās kaut kur vēl tālāk, daži stāvēja turpat un sarunājās. Hmm, kuri no šiem izskatījās pēc tādiem, kas zina, kas īsti šī ir pa vietu? Varbūt tie, kas neuzkavējās, bet it kā zināja, kur iet?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 29.09.2021 15:44
Raksts #4


Streipuļo ārā no Vepra galvas
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Miglas šajā krastā vairs nebija un apkārt esošie ļaudis bija skaidri saskatāmi. Tiesa, tie paši bari arī traucēja saskatīt kaut ko, kas notika tālāk priekšā.

Blakus Selmai atskanēja krekšķi un pūšana. Tā bija pagalam veca paskata kundze, melnā kleitā un kurpēs. Sirmie mati sasprausti copē, kas tagad bija mazliet paspūrusi. Labajā rokā viņai bija koka spieķis, kura galva bija izgrebta ērgļa galvas formā un kreisajā maza, melna rokassomiņa.
Par spīti vecumam, sieviete no sava plosta norausās veikli, tad atbalstīdamās uz spieķa pagāja garām Selmai, pat nepievērsusi viņai uzmanību, labi, ka vēl ar spieķi pa ceļam netrāpīja.
Pie sevis vecā dāma purpināja: "Un kas šitais ir par bazāru, es prasu? Viņi man Paradīzi solīja, bet kas šitais ir, e? Kur enģēļu koris? Mūžīgā izklaide? Šitajā miglā jau var galu ņemt, ja tas nebūtu pienācis. Pag, kad es atbildīgo atradīšu!"

Tā pati sieviete, daudz neskatīdamās kādu gabaliņu tālāk gandrīz vai uztriecās arī Aleksim. Nikni pablenza uz puisi un uzbļāva: "Un ko tu te apstājies un blenz kā auns uz mietu! Visu ceļu nosprostojis! Mūsdienu jaunatne, nekādas audzināšanas! Ceru, ka šitādus Svētais Pēteris pa taisno uz leju nometīs..."
Un viņa aizsoļoja tālāk, pa ceļam ar spieķi padzīdama prom visus, kas viņasprāt traucēja...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 29.09.2021 15:57
Raksts #5


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Bija karsti, bija grūti, bet bija jādara, un tad pēkšņi - nebija. Pēkšņi vairs nebija jāvelk smagā ūdens šļūtene. Pēkšņi vairs nebija karsti, bet nebija arī auksti. Nebija uguns, bet dūmi gan bija.
Paga... vai tie tiešām bija dūmi?

Niko paskatījās uz savām cimdos ietērptajām rokām. Nokvēpušas melnas. Paskatījās kārtīgi apkārt. Nekā nav, izņemot to miglu tur, priekšā! Laikam. Nekā nevar saredzēt caur to sasodīto stiklu! Nepacietīgi norāvis no sejas masku, kas palika karājamies uz krūtīm, viņš piegāja apskatīties tuvāk, vai patiešām nekā cita nav.
Ir. Plosts. Plosts! Uz mākoņa. Vai te nav jāsajūk prātā? Izrādās, šāda doma prātu noskaidroja, ne sajauca, un viņš devās uz priekšu. Ar biezajā zābakā apauto kāju pataustīja plostu, sak', vai neizkritīs tam cauri, un tad kāpa vien virsū. Tāpat citur nebija, kur iet.
Vispār, izglītība ir laba lieta - mēdz piespēlēt prātam analoģijas, un šis atgādināja Harona laivu, tikai bez Harona.

Atskatījies, Niko nopūtās. Plosts bija devies ceļā. Jā, tā bija Harona laiva. Viņš nebija plānojis to izmantot tik drīz!

Kādu laiku apkārt plūda viens vienīgs mākonis, un vīrietis apsēdās. Viņš joprojām jutās noguris, un nevarēja zināt kad un vai plosts kādreiz nonāks jel kur. Cik ilgs laiks pagāja, to Niko nezināja, bet pamazām dūmakā parādījās citi stāvi uz citiem plostiem, un visi peldēja vienā virzienā. Laikam jau tuvojoties krastam, pamazām auga arī troksnis. Un tad krasts bija klāt. Niko izkāpa malā un paskatījās apkārt. Pazīstama neviena nemanīja, un viņu tas iepriecināja. Tātad neviens nebija sekojis.
Viņš nevarēja izprast, vai viņam gribās runāties ar citiem vai nē. Drīzāk jau nē, bet uzreiz skriet tālāk arī kaut kā nevilka. Niko palika vēl brīdi krastmalā.
Ha! Tur viena veča tīrīja sev ceļu ar spieķi, itin kā ceļš tāpat nebūtu brīvs, un runāja par ko? Par Paradīzi? Par Svēto Pēteri? Niko aizskatījās večai pakaļ, tad uz tiem, kurus viņa tikko bija bakstījusi.

- Jūs kaut ko saprotat? Mums jāiet tur? - ugunsdzēsējs uzsauca abiem vēl nepazīstamajiem. [Selma un Alekss]
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 29.09.2021 16:35
Raksts #6


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Pie krasta piestāja arvien jauni plosti, un visvisādi ļaudis kāpa malā un gāja uz priekšu Selmai garām. Tikai daži apstājās un mīņājās uz vietas, laikam, tāpat kā Selma, nespēdami saprast, kas noticis un kas tagad būtu jādara. Lūk, tepat netālu tāpat stāvēja jauns vīrietis, kuru ar spieķi gluži vai iekaustīja kāda veca, dusmīga kundze. Meitene tīri nevilšus ievēroja apkārt notiekošo, joprojām domās būdama tādā kā tukšumā.

Līdz viņu un jauno vīrieti uzrunāja ļoti nokvēpis ugunsdzēsējs. - Viņa, - Selma acīmredzami domāja melnajā kleitā tērpto veco sievieti, - kaut ko teica par Paradīzi un Svēto Pēteri? - Neticība bija gluži labi saklausāma meitenes balsī.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 29.09.2021 17:08
Raksts #7


Mācās koptelpas paroles
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Ilgi stāvēt vienam pašam Aleksam nenācās. Cilvēku ieradās vairāk nekā sākumā likās.

Garām gandrīz neticamā ātrumā panesās vecene, skaļi bļaudama uz visiem, kas gadījās ceļā. Kaut ko uzkliedza par Pēteri un audzināšanu, taču Alekss pat nepaspēja neko atbildēt, kad vecā sieviete jau bija aiznesusies tālāk.

Jauns vīrietis un kalsna, gaišmataina meitene arī bija pamanījuši un dzirdējuši sievieti ar spieķi un uzdeva tos pašus jautājumus, kas maisījās galvā Aleksam.

Izskatās, ka jādodas kaut kur tur, tālāk, ja jau visi tur iet... Tu teici, ka viņa runāja par Paradīzi?

Tiešām, dīvainākais sapnis, kāds jebkad ir bijis.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 29.09.2021 18:56
Raksts #8


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
******

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



Māris neticīgi pašūpoja galvu un paskatījās apkārt vēlreiz. Tas... galīgi nebija tas, ko viņš bija sagaidījis... Pilnīgi un galīgi ne tas...

Izskatījās gan ne gluži kā bija attēlots tais komiksos par slikto vietu, bet pēc paradīzes un 'pērļu vārtiem' šeit ne tik neizskatījās... Lai gan, uz to arī nevarēja cerēt... Nu kāpēc gan viss nevarēja būt vienreiz beidzies?

Ceļojums ar plostu bija atgādinājis šo to no senajiem griekiem.. par pārcēlāju pār kaut kādu tur upi... Līdzība bija arī tajā, ka kustība bija tikai vienā virzienā.

Vīrs beidzot noskurinājās, veikli nolēca no plosta un brīdi vēroja. kā tas pazūd dzelmē... Tad pārlaida skatienu tuvākajai apkārtnei. Ja ceļojums bija sācies vienatnē, tad te jau manīja citus... laikam jau tādus pašus kā viņš.

Veceni, kas klaigāja pēc svētā Pētera, viņš atmeta uzreiz. Lai vai kas, to nu te nesatiksi. Pār lūpām izlauzās rūgti smiekli.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 29.09.2021 18:59
Raksts #9


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



- Viņai esot solīts tur nokļūt, - Niko paskatījās uz jauno vīrieti un atkārtoja to, ko bija sadzirdējis. Balsī varēja dzirdēt neticību saklausītajam.
Puisis tā kā saprata, ka viņš varētu būt nomiris, bet Paradīze! Bet Svētais Pēteris! Ja tas tomēr ir sapnis, tad ļoti dīvains, jo Niko savmūž nebija redzējis reliģiskus sapņus. Vismaz ne par Paradīzi.

- Un, jā, es arī sadzirdēju kaut ko par Svēto Pēteri, - šoreiz sacītais bija veltīts jaunietei, un brūno acu skatiens joprojām stāstīja par izbrīnu.
- Iesim mēs arī?

Ugunsdzēsējam nebija iebildumu pret kompāniju, un šobrīd viņam kaut kā neienāca prātā nosaukt savu vārdu, lai iepazītos. Apstākļi tādi kaut kādi savādi.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 29.09.2021 19:15
Raksts #10


Mācās koptelpas paroles
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Tā trakā vecene domāja, ka ir Paradīzē? Pie Svētā Pētera? Kur, pie velna, viņa prāts bija viņu atvedis?

Es domāju, ka jāiet tālāk, palikt jau laikam nevaram, atpakaļ arī nevar tikt...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 29.09.2021 19:25
Raksts #11


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
******

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



"Nedomāju, ka jel kāds te tuvākajā laikā satiks kādu Svēto, Pēteri, Paulu vai Mihaēlu," Māris paziņoja un atkal iesmējās. "Ja jau patiesi melnsvārčiem ir izrādījusies taisnība par to, kas būs pēc nāves, tad... šī būs kāda stipri siltāka vietiņa..."

Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 29.09.2021 19:33
Raksts #12


Mācās koptelpas paroles
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Alekss paskatījās uz vīrieti, kurš bija pievienojies viņu mazajam bariņam.

-Pēc nāves?

Interesanti. Alekss sāka aptvert, ka kaut kas šķiet savādāks kā citas reizes. Parasti sapņos viņš mētājās no viena scenārija pie cita. Tik ilgu laiku un ar tik skaidru prātu viņš vienā sapnī nebija pavadījis.

Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 29.09.2021 19:42
Raksts #13


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
******

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



Māris paskatījās uz vaicātāju, samērā stilīgi ģērbušos puisi. Pavisam nesen viņš būtu bijis līdzīgi ģērbies.

"Ko pēdējo atceries, pirms attapies šeit?" viņš painteresējās. "Es labākajā gadījumā sagaidīju palātu slimnīcā. Bet patiesību sacīt, negaidīju vispār neko. Es labi atceros, kā... es... nomiru..."

Vīrietis saraustīja ērtāk savu kamuflāžas tērpu

Šo rakstu rediģēja Aiva: 29.09.2021 19:43
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 29.09.2021 19:57
Raksts #14


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Iesim... - atbildot ugunsdzēsējam Selma samīņājās, kalnu zābaku zolēm klusi nošvīkstot smiltīs, bet teikumu nepabeidza. Vēl kāds pienāca, skaļi un skaidri izsakot briesmīgus vārdus. Labi, ka meitene bija izraudājusies otrā miglas jūras malā. Tagad asaru vairs nebija, un nebija arī spēka bēdāties. Varbūt vēlāk emocijas atmodīsies? - Jūs esat miruši? Es arī esmu mirusi? - Selma nočukstēja. - Mēs esam miruši... - Dziļš elpas vilciens.

Tad ejam uzzināt, kur esam! - Meitene negaidīti stingrā un apņēmīgā balsī teica, pavērsusi savu zilo acu skatienu pēc kārtas uz katru no vīriešiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 29.09.2021 20:00
Raksts #15


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Mjā... tā jau man likās, Niko nodomāja. Likās, kur likās, bet te bija vēl viens apstiprinājums kamuflāžā tērptā personā, un jauniete arī nupat secināja to pašu.

- Nevarētu teikt, ka es būtu noilgojies pēc kādas siltākas vietiņas, - viņš mazliet īdzīgi atteica. - Izvēles gan, laikam, nebūs, ne?
Tiesa, to visticamāk neviens nespēja atbildēt. Stāsti var būt visādi, bet ja jau neviens no šejienes ticis prom nav, tad kā var zināt, ka stāsti ir patiesi?
- Bet, ja tā, tad labi, ka neviena no maniem biedriem te nav.

- Ejam! - Viņš piekrītoši pamāja jaunietei.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 29.09.2021 20:04
Raksts #16


Mācās koptelpas paroles
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Jautājums bija labs. Ko viņš atcerējās? Noteikti neko tādu, kas izskaidrotu visu šo situāciju.

- Nu.. parasts vakars, parasta pasēdēšana ar draugiem, nedaudz iedzērām, kā jau parasti. Mājupceļā Toma mašīnā laikam iesnaudos un tālāk - viss... pamodos šeit.

Vīrietis izskatījās tik nopietns, ka nelikās, ka plēstu jociņus. Arī Aleksam uz jautrībām prāts nenesās.

Alekss pagrozīja galvu un paskatījās uz pērējiem, vai arī viņi izskatījās tikpat pārsteigti par situāciju kā viņš.

Tā vis neizskatījās.

Tāpēc Alekss nolēma visu klusībā apsmadzeņot pa ceļam uz... kas lai to zina, uz kurieni.

Šo rakstu rediģēja AliceBlack: 29.09.2021 20:07
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Aiva
iesūtīt 29.09.2021 20:16
Raksts #17


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
******

Grupa: Daiļdarbu pārziņi
Pievienojās: 22.12.03
Gondoras sargs



"Sasodīts, visu dzīvi biju rūdīts ateists, bet te..." Māris paskatījās uz tuvāk esošo pulciņu. "Mani arī alternatīva par siltāku vietiņu nesajūsmina, bet... " viņš nekonkrēti pamāja ar roku kaut kur, kurp devās labs bariņš visdažādāko cilvēku. "Redzat te kādu mazu bērnu? Un kaut kā sirmu vīriņu uz mākoņa un četrdesmit jaunavas ar nekur neredz. Lai gan... bij reliģijās kaut kas arī par trešo variantu, bet nekad nebiju par tādām lietām interesējies."

"Jums ar tāda sajūta, ka vajag doties turp?"

Šo rakstu rediģēja Aiva: 29.09.2021 20:22
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ungaarijas ragas...
iesūtīt 29.09.2021 20:32
Raksts #18


Streipuļo ārā no Vepra galvas
Grupas ikona

Grupa: Daiļdarbu vadītāja
Pievienojās: 22.12.04
Kur: uz dārgumu kaudzes
Tīstokļu pūķis



Ejot uz priekšu ļaužu palika vairāk, un, lai arī pēc izskata un apģērba varēja redzēt, ka tautības ir dažnedažādākās, visi viens otru saprata. Ejot vēl tālāk, skatam pavērās piecas garas rindas, kurās klāt pienākušie stājās. Kur bija rindu sākums, īsti nevarēja saskatīt. Bija cilvēki, kuri mēģināja ielīst kādam pa priekšu, bet tikpat ātri pārējie tādus nolika pie vietas. Bija arī pagalam pacietīgie, kuri stāvēja un gaidīja, kamēr rinda pavirzīsies uz priekšu.

Vēl apkārt šiverējās vairākas sievietes un vīrieši, kuri piegāja pie kāda no cilvēkiem, vai cilvēku grupām un paaicināja malā parunāties. Visi viņi bija ģērbušies tīri pelēkas krāsas apģērbos - kurš pagalam lietišķi, kuram stils bija brīvāk ieturēts. Viena tāda ļoti lietišķa paskata dāma šobrīd runāja ar iepriekš redzēto nīgro veču. Runāto saprast gan nevarēja.

Te bija tāds pats līdzenums, kā krastā, no kura visi bija atpeldējuši, tomēr bija sajūta, ka pa labi un kreisi slejas neredzamas sienas. Ja gāja tām tuvāk, sajūta palika, lai gan pašas sienas nevarēja sataustīt, tās it kā visu laiku palika mazlietiņ tālāk par rokas stiepiena attālumu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
AliceBlack
iesūtīt 29.09.2021 20:37
Raksts #19


Mācās koptelpas paroles
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.04.20
Kur: Domnīcā



Ejot tālāk, Aleksam bija skaidrs, te tik tiešām ir ļaužu no visas pasaules! Bet dīvaini, ka dažādas valodas gan nekur nedzirdēja, visi runā vienā mēlē.

Trakā vecene ar bija tikusi līdz šejienei.

- Izskatās, ka te kaut kāda kārtība. Nu ko - stājamies varbūt visi vienā rindā?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 29.09.2021 21:00
Raksts #20


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Ejot prom no krasta, turpat, kurp gāja visi citi, kļuva saprotams, ka ļaužu šeit ir daudz, un ka - diemžēl - līdz kaut kādam noteiktam galam aiziet nevar. Nu, durvīm, vārtiem, alai, caurumam, galu galā. Te bija piecas rindas.

Kā gājuši kopā, tā arī visi attapās vienas rindas galā. Jaunā, labi ģērbtā vīrieša priekšlkums stāvēt kopā realizējās pats no sevis. Selmai nebija nekādu iebildumu.

Apstājusies, meitene sāka vērot apkārt notiekošo. Patiesībā viņa nekad nebija stāvējusi garās rindās, ja nu vienīgi pie kalnu pacēlāja ziemā, tūristu sezonā ap Ziemassvētkiem. Te bija kaut kādi gandrīz formās tērpti cilvēki, tādi pelēki. Visi aizņemti un ļoti nopietni. Tos arī Selma pētīja. Nīgrā tante viņu neinteresēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

16 Lapas V   1 2 3 > » 
Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
1 biedri: AliceBlack

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 16.10.2021 07:08