Runājot par SLS III, jeb kā tad nu tur salijām/sauļojāmies :) Opcijas

[Northwatch]

Nu tad tā, kā jau solīju Martinam, šeit ir pavediens par Senlatviešu spēli nr. 3., kas kā zināms norisinājās no 9.-11. jūlijam
Nav zināms, kad dalībnieki pārradīsies mājās un kad būs gatavi sabiedrībai pastāstīt par saviem darbiem/nedarbiem spēles laikā, bet lūgtum - pavediens jau ir sagatavots.


*sabīda kopā galdus, izveidojot kaut ko līdzīgu aplim, sastutē krēslus un pati ieraujas kaktiņā un saspicē ausis*

[Martins]

Nu labs ir. Tad te būs drusku.

Ir svētdienas vakars un esmu pavisam vai tiko atgriezies mājās no Senlatvieši III brīvdabas lomu spēlēs. Tad nu pāris vārdu par to, kas tur īsti notika. Šis nav paredzēts kā secīga atskaite par spēles notikumiem. Tikai daži mani iespaidi.

Vieta un laiks. Ievada nodaļa lasītāju zināšanai. Kopā sabiju spēlē no piektdienas vakara līdz svētdienas pēcpusdienai, kā arī biju paredzējis. Pasākuma norises vieta bija Abavas upes krastā ne pārāk tālu aiz Sabiles un, manuprāt, tā izrādījās ļoti veiksmīga. Spēles vietu norobežoja ne pārāk aizaudzis priežu mežs, kur vākt kurināmo un upe, kur mazgāties un ņemt ūdeni saimniecības vajadzībām. Dzeramo ūdeni vedām no apmēram kilometru attāla avota. Daži no spēles dalībniekiem un vadītājiem bija atbraukuši uz norises vietu jau iepriekš un uzcēluši visnotaļ noderīgas nojumes, kur vajadzības gadījumā varēja slēpties no lietus. Runājot par lietu, lija mazāk, kā biju gaidījis. Ne teltis, ne spēlētāji nedabūja tā riktīgi izmirkt vai nosalt. Paldies vēlreiz tiem, kuri parūpējās par kopējo pajumti.

Senlatvietis. Kopā spēlēt bija ieradušies kādi trīsdesmit cilvēki. Praktiski visiem bija arī spēles prasībām atbilstošs ietērps. Braucot uz spēli, es jau iepriekš zināju, ka gribēšu vairāk savā nodabā atpūsties, nevis daudz funktierēt un piedalīties spēles vadītāju izdomātajā sižetā, tamdēļ pārāk nesaspringu ar tēla apraksta izdomāšanu. Manu senlatvieti sauca Jorģis, viņš bija pusakls (gribēju paspēlēt bez brillēm ) atraitnis zemnieks Daugmales novadā. Tad nu varu teikt, ka to, ko gribēju arī dabūju. Tā kā spēlē manam varonim nekādu pienākumu nebija, tad varēju brīvi izvēlēties darīt vai nedarīt to, kas pašam patika. Piemēram, doties pastaigās gar upi, iet peldēties vai vienkārši dīki sēdēt pie ugunskura spēlējot stabuli. Gan mana, gan arī mana varoņa dzīve šīs dažas dienas bija patīkami rāma, ko gan nevarētu teikt par citiem spēles varoņiem, kuri brīžiem (vairāk jau tēloti) satraucās par visdažādākajām lietām.

Bēdas. Vairākkārt spēlē bija momenti, kad kāds no varoņiem bija ievainots un tuvu miršanai. Tāpat arī daži tika nogalināti. Man šādi “dramatiski” brīži liek justies visai savādi. Tie it kā prasa gadījumam atbilstošu emociju izpaušanu (vaimanas, nopūtas, vismaz raižpilna seja), tomēr man neveras mute mierināt kādu, kura bēdas būs tik pat uzspēlētas kā mans mierinājums. Skaidrs, taču, ka jau pēc kādas stundas “mirušais” būs atpakaļ spēlē kā cits varonis un īstenībā (pavisam, pavisam reālajā īstenībā) pilnīgi nekas satraukuma vērts nav noticis. Es laikam gan nespēju sevi piespiest (?) nopietni satraukties par lietām, kuru būtiskumam un patiesumam neticu. Brīžiem tā gribējās skaļi smieties par citu (un patiesībā jau arī paša) nopienību brīžos, kuri no malas izskatās visai jokaini. Vai lai tā būtu spēle vai dzīve, visi tie “rituāli” un “burvestības”, ja aiz tiem nestāv nekas iedarbīgs un patiesi nozīmīgs, tak ir visīstākie kumēdiņi par brīvu. Dažbrīd nesmieties ir sasodīti grūti!

Arābs. Varbūt, ka man nepiekritīs, tomēr, manuprāt, viskolorītākais tēls SLS3 spēlē bija Goldlīdera tēlotais arābs. Par Goldlīderi varu teikt tikai vienu – he's a natural. Par tādiem vienkārši piedzimst. Nebija nemaz tik būtiski, vai viņš tēlo arābu tirgotāju vai citu kaut ko. Viņam piemīt tāda dabiska naiva, muļķīgi labestīga pievilcība, kuras dēļ var piedot itin visu. Vienbrīdi spēlē bija situācija, kad vadītāji apturēja spēli un mobilizēja visus neaizņemtos spēlētājus doties līdzi mežā meklēt tur pazudušo Goldlīdera arābu. Ja jūs redzētu to mežu, jūs saprastu, ka tur nevar apmaldīties. Tomēr viņam tas bija izdevies. Visdīzāk viņš pats par šo gadījumu še izstāstīs izvērstāk. Kad viņš tomēr atradās un pastāstīja kādās likstās viņam pa ceļam gadījies iekulties (Visādās! Ja nu vienīgi iezemieši nebija vēl paspējuši viņu no vienas vietas notetovēt), neviens nebija spējīgs uz viņu dusmoties, jo bija jāsmejas zemē krizdamiem.

Pateicība. Liela pateicība pienākas Liaangiai un visai komandai, kura darbojās virtuvē. Ja būtu pašam jārūpējas par ēdmaņu, es vis tik laimīgs nejustos. Noskrējušies jau viņi tur bija ar to ēšanas lietu ne pa jokam. Droši vien būtu labi nākamreiz to pārdomāt tā, lai vismaz palīgstrādnieki darbotos virtuvē pastāvīgās maiņās (visi spēlētāji dabū padarboties virtuvē!) un galvenajiem pavāriem mazāk jādara pašiem. Citādi sanāk negodīgi, ja kādam spēlē nemaz nepaliek laika paspēlēties vai vismaz darīt to pašu lielisko neko.
Vēl pateicība Etasi par labās vietas sarunāšanu. Man tur tiešam patika. Ij mežš, ij upe, ij piekļūšanas ceļi vietai bija gandrīz vai cik vien labi tik var būt.
Un vēl viens paldies Andžam par zaru būdas (daži to dēvē par telti ) laipnu dalīšanu ar mani. Biju jau sagatavojies dzīvot viens pats. Bija patīkami, ka tomēr nevajadzēja.

Tas pašlaik viss. Ja atmiņš uzpeldēs vēl kas interesants, papildināšu. Uz nedēļas vidu, kad uztaisīšu un ieskanēšu, varēsiet apskatīt arī bildes.

[Pet]

Tagad arī es esmu beidzot pieslēdzies tīklam pēc atgriešanās..
Iespaidi dikti pozitīvi, lai gan pats tagad jūtos dikt noguris un apaukstējies.

Vienu brīdi skanēja komentārs, ka šī mums sanākusi būvniecības spēle - biju tur no trešdienas, un tad aktīvi tapa guļbūve (kas gan diemžēl netika pabeigta, jo sestdien-svētdien nebija laika pie tās pieķerties), diezgan iespaidīga smēde, un visādas mazākas lietas.

Goldlīderis tiešām ienesa lielu aktivitātes devu visā spēlē

Par virtuvi varu visnotaļ pievienoties Mārtiņam, bija dikti pozitīvi, ka vislaik biju paēdis īpaši par to nesatraucoties, tik laikam tas tiešām nesanāk īsti godīgi.

Vieta bija vienkārši lieliska, upe, laba piekļūšana, un pats galvenais, tagad jau tur ir gatavas visādas celtnes, kas lieliski noderēs jebkādos turpinājumos.

Pagājušvasaras senlatvieši gan man pašam sanāca intensīvāki, aizpildītāki, bet katrā ziņā tā bija lieliski pavadīta nedēļas nogale, un aizrautīgi gaidu turpinājumu, kas, cik runāja, varētu būt augusta trešajā nedēļā.

[zenofeX]

Nebija tik interesanti, kā divi pirmie, bet tas ir pavisam subjktīvs viedoklis un par to nevienam, izņemot mani pašu nav jāsatraucas.

[Andza]

Domaaju kaut ko garaaku uzklabinaat, bet paaris replikas no manas puses.

- Esu maajaas!!! (liriska atkaape)

- Pieredze interesanta, kaa nekaa neko tieshi taadu veel dariijis nebiju.

- Man kopumaa tas viss bija tomeer nedaudz par vienmulju, jo atshkjiriibaa no citiem atpuusties nebiju ieradies. No otras puses pats jau buutu vareejis aktiivaak njemties, bet kaut kaa nebija iedvesmas. To varu meegjinaat labot naakamajaas speelees.

- Shii speele man ir radiijusi dazhas idejas galvaa saistiibaa ar briivdabas lomu speeleem, kas ir labi. (taas pagaidaam neizklaastiishu, pienjemot, ka kaadreiz to izdariishu tomeer)

- Paldies, Jorgjim, par stabules speeleeshanu. Tas bija ljoti jauki. Dziesmu dziedaashana gan krita uz nerviem, bet tas laikam taapeec, ka man vispaar nepatiik muuzhiigaa dziesmoshana izbraucienos.

- Araabs no vienas puses tieshaam aizpildiija laiku, kursh savaadaak nezinu kaa vispaar buutu pagaajis. No otras puses taads gauzhaam fantastisks shams likaas, un senlatvieshu stulbie barbari (tobish visi mees) kaut kaados mirkljos jau apnika ar savu bezgaliigo araaba kjircinaashanu (vai nu vinji tur taadaa turiigaa ostaa tik tupi bija, ja jau osta tad jau iespeejams dazhaadi ljaudis tur iekliida?). Tachu paldies Goldliiderim, kursh uznjeemaas izpildiit sho sev tik dabiski piemeeroto lomu, kaa jau Martins tika komenteejis.

- Paldies Aikim un Andzejam, kuri mani nogrieza. Es gan daljeeji pats ieliidu vinju lamataas, bet man tik ljoti gribeejaas action, ka pat beegt netaisiijos un labpraataak ljaavos sastindzis Aikja 2 fiksajiem un humaanajiem cirtieniem. Peec tam apmierinaats nolikos guleet "dziit", ko arii biju veeleejies.

- Liidzjuutiiba Aivaram par sadauziitajiem pirkstiem. Un par to, ka vinja teelotais NPC tika zupaa izvaariits.

- Nu pagaidaam pietiksies, kaut ko paardomaataaku un izveerstaatu varbuut meegjinaashu uzklabinaat veelaak. Tagad jaaizbauda briinumainais televizors un dators.

[eziic_miglaa]

Tatad te kopiigs razojums no veselim trijiem speeleetaajiem:
tie buutu:
pilskungs,
pilskunga sieva
aukle

Vareetu aiznemties Martina plaana punktus:
1. Vieta un laiks. Tik tiesaam lieliski, iipasi vieta. Lai gan, saliidzinot a SLS2 (par meteo laiku runaajot) arii par laiku suudzeetes nevareeja. Aktiivajaa speeles dalaa laicins bija saulains un silts, reizeem pat paaraak.
Vieta savukaart sasniedzama no visaam puseem - arii laivaas no otra Abavas krasta vai peldus, ne tikai pa celiem... Katraa zinjaa mums ar aukli tas ir paliekoss iespaids.
Laiks bija interesants arii cilveekam, kas krusu, lietu , veeju, sauli un pazaudeetu mobilo telefonu, kaa arii divas paarspraagusas riepas paarcietis sava dzelzs kumela, piedodiet, ritena muguraa, turklaat to visu vins pamaniijies paveikt nieka 150 km laikaa...

2. Senlatvietis. Mees tik tiesaam taadi bijaam. kaa GM teica - tipiska muusu paziime: itin visur, kur vien kaut ko nezina vai nesaprot - moski un sumpurni, laasti un burvestiibas. Un krietni liela dala no taa visa - paarpratumi, nesaprasanaas utt., kas vairaakas reizes gandriiz izveertaas nopietnos konfliktos (piemeeram, meitu pazusana.) Tam laikam esot bijis raksturiigi.
Laastu uz visu dzimtu mees konstateejaam, kad bija notikusas divas, viena no otras neatkariigas slepkaviibas. Bet pac galvenais - mees liela tauta un tik tiesaam visu varam un protam... sadomaat kaa pasiem liekas pareizaak.

3. Nu par beedaam un tml. lietaam runaajot, viss jau no attieksmes atkariigs - cik attieciigajaa briidii nopetni uztver speeles situaaciju. Piedodiet, man tas neizdevaas tad, kad biju mirusi ((. Tacu tajaa pasaa laikaa aukles un meitas asaras tik tiesaam bija iistas. Taapat arii sleepsanaas no nenaakosiem ienaidniekiem vainagojaas ar triicosaaam kaajaam utml. Un ne vienam (vienai) vien.

4. Araabs bija vienkaarsi lielisks. Goldij - mees ar tevi!!! Gaidam arii tavas pieziimes (Sobriid atrodoties pie Allaa-Rallaa jeh citiem vaardiem Alluha. Paluudzies no riita savai pagalei, varbuut atdod, ko???)

5. Protams, MILZIIGS paldies saimniecei un tikpat liels paldies visiem, kas kaut prikstu pieduurusi, lai tas viss notiktu tik jauki, kaa tas notika. Iipass paldies no pilskunga piecbraaliisiem, kas ar minimaalaam nejauciibaam sariikoja maksimaalu sasprindzinaajumu un padariija speeli saasmoniigi interesantu.

Muusu plaana punkts
6. Attieksme. Speeles gaitaa nedaudz trauceeja tie speeleetaaji (vai vinju attieksmiite), kas bija ieradusies pabuut klaat ieteerpaa, nevis tiesaam speeleet. Sobriid netaisiisim kaskjus, vaardus nesauksim, bet tomeer. Tacu realitaates moments bija notverams visai viegli tiesi taapeec, ka lielaakaa dalja iztureejaas pret notiekoso ar lielu nopietniibu (pilskungs luudz seit neieskaitiit savu miruso sievu, kura nelaava viiram kaartiigi seerot, raustiidamaas smieklu agonijaa peec savas naaves.)

7. Pagaidaam pietiek. Gaidaam veel arii no citiem... Un tacu tiekamies SLS4 augustaa, vai ne???

Vanags, Madara, Ragnholde

[Sigfa]

nu tad arii neliela atskaite no manas puses.

Laiku pavadiiju lielisku, bet kaa par lielu nelaimi, apslimu, un veceeki teicas mani vairs nelaist uz LARPGiem eniiviej, izsaku milziigu pateiciibu visiem pavaarmeistariem, un it iipashi lia'angiai. Eedmanja bija lieliska. Paldies goldliiderim par vinja iipashi uzjautrinosho teelu (tb. araabu), kursh lika smieties vederu tureedamam. Paldies Gvarvinam aka. pilskungam par zobenu, bez kura nekaadi nebuutu gana droshi juties. Lomaa iejutos lieliski, un kaa jau Gvarvins teica, loma man tieshi atbilstosha, lai gan jaasaka, ka nokauseets biju pamatiigi. Tiem, kas tur nebija- biju mednieka paliigs vaardaa gunvaldis, kas mezhotnes viiriem divus zobenus izzaga no maajaam.

atsevishkju paldies noteikti pelniijis Luusis aka. zenofex, kursh mani laipni atveda un aizveda uz un no speeles vietas.

[Gvarvins]

Saauksteeties taadaa pasaakumaa ir tikai normaali un ar laiku to izdariit kluust tikai gruutaak, taa kaa vari izstaastiit vecaakiem, ka tas naak tikai par labu. Protams, ja kas nopietns, tad gan biskin savaadaak. Pats personiigi varu teikt to, ka man visas malinjas saapees vismaz kaadu nedeelju. Bet bija superiski!!!

[Lia'angia]

Man šī spēle patika, lai gan daudz no tās es neredzēju, jo gandrīz visu laiku pavadīju pie katliem, pannām, podiem... Milzīgi liels paldies Goldlīdera mammai, kas bija uzņēmusies aplam apnicīgo un asarietilpīgo uguns uzturēšanu. Bez viņas es noteikti jau piektdienas vakarā būtu dabūjusi nervu sabrukumu un vāļātos teltī, raustīdamās krampjos. :blink:
Es ļoti un dikti atvainojos Amidalai, kura palika gandrīz neēdusi, kā arī tiem, kuriem spēles sākumā manu aprēķinu dēļ tika mazāk kopīgās ēdmaņas, kā būtu vajadzējis. Toties beigās ēdamā bija pa pilnam un tas pat palika pāri.

Un tagad par ko citu, izņemot virtuvi.

Vieta un laiks man šķita vienkārši brīnišķīgi! Paldies Etasi!

Par tēliem - mani ne tik daudz traucēja spēlētāji, kas nespēlēja (vienmēr taču atradīsies pāris slaisti), kā cilvēki, kas nespēlēja un vēl nebija tērpos. Ja es, iejutusies lomā, leju asaras par brāļasievas nāvi, tad, uzduroties puisim džinsās un melnā T-krekliņā, šīs asaras gluži dabiski pārvēršas ķiķināšanā. Arī caurspīdīgi maskētās teltis man nešķita tik ļoti nosodāmas, lai gan, protams, smēde un virsaiša jaunbūve bija iespaidīgas. Bet es nedomāju, ka kādam dikti traucēja spēli melnā plēve uz virtuves un kroga.

Šajā spēlē, manuprāt, bija vairāk ārpusspēles sarunu. Un arī tas izsit no lomas, ja blakus vairākas balsis ietiepīgi runā par ADND, stafiem, čarakteriem un tā tālāk. Tas vilina arī pašu iziet no tēla, un tā aiziet ķēdes reakcija. Arī spēles ritums šķita drusku vienmuļāks, ko patiesi brīnišķīgi aizpildīja arāba kolorītais tēls. Bez Dullās Sulas šī spēle nebūtu tik kolorīta. Droši vien, ka paši vien esam vainīgi, ka neradījām sev jautrību, lai gan, teiksim, vectēvs Ū```` ņēmās visai jauki, un arī meitas bija patīkami kustīgas un radīja nevienu vien saspringtu brīdi.

Milzīgs paldies piecbrālīšiem! Šitādu nervu saspringumu! Un kā es baidījos no Raivja tēla! Vienu brīdi mēs pilnīgi nopietni domājām, ka viņi ir sumpurņi! Paldies Rovielai par lielo daudzumu visādu vārdu un paņēmienu! Māņticība ruļez!

Piekrītu Martinam, ka ir visai grūti notēlot sēras, kuras tu patiesībā neizjūti. Kaut gan tad, kad bija sadurta mana meita un brāļameita, es, pie ziedokļa stāvēdama, patiesi apraudājos, ziedodama Mārai gredzenus par viņu veselību. Laikam viss ir atkarīgs no tā, cik dziļi tu esi spējīgs iejusties tēlā. Brīžos, kad tas notiek, tu patiesi baidies (kā gaidot sumpurņu uzbrukumu), bēdājies vai priecājies. Brīžiem tas viss šķiet aplam muļķīgi, un tad ir jāsmejas gan par sevi, gan situāciju kopumā.
Žēl, ka nebija laika pamācīties dziesmas un buramvārdus, es viņus labprāt bērēs un darbos būtu lietojusi lielākā vairumā.

Vēl viena mācība, ko es guvu - vajag vismaz pāris hronistus, kas slepus via atklāti peiraksta visus jokus un asprātības, kas liek smieties līd vēderkrampjiem, bet aizmirstas jau nākamajā rītā. Ar vienu pašu aržabu nepietiek, lai būtu klāt visiem.

Un visbeidzot - VISLIELĀKAIS PALDIES MEISTARU KOMANDAI! Paldies, ka tērējāt savu laiku, miegu un nervus, lai veselu baru brīžiem visai kašķīgu un grūti savācamu ļautiņu sadabūtu vienotā veselumā un sniegtu viņiem lielisku izklaidi!
Un vēl īpašāks paldies Dagnijai, par manis morālisku un fizisku uzturēšanu pie moža gara un saprāta, ik pa brīdim uzklausot manas zēlabas, vaimanas un ņerkstēšanu. Tu biji lieliska!

[Tumshiba]

Un visbeidzot - VISLIELĀKAIS PALDIES MEISTARU KOMANDAI!

Es pievienojos Guntucim, izsakot vislielāko paldies meistariem par spēles organizēšanu un novadīšanu. Spēle man ļoti patika un ar nepacietību gaidu turpinājumus.

Pievienošos arī vakar teiktajam iz Kedriku Sera mutes, ka atmiņā ir jāpaliek visam labajam. Lai tie daži kašķi un burkšķēšanas aizmirstas un izgaist vējā!

P.S. šodien iestaigāšu aptiekā un nopirkšu īstās ērču pincetes

[Aziren]

Es neko daudz gari nerunashu...
Pateikshu milzonigu paldies, ka man lava piedalities...man patiesham patika.....es esmu pilns ar neaprakstamam sajutam un neaizmirstamiem iespaidiem..
Es ceru, ka es nebij parak slikts tels un liels mala stavetajs, bet nu ja ari ta bija tad ludzams mani piedot, ta bija mana pirma reize.....

PS....ja ta nopietni padoma es joperojam nevaru iziet no sava tela pedeja stavokla...vel nezinu vai isti esmu dzivs vai miris

[eziic_miglaa]

tu biji beigts un pagalam liidz briidim, kad lika nonemt baltos apseejus.
tagad tu atkal vari buut tik dziivs, cik vien pasam tiik.
i tava pirmaa reize bija tiiri laba, zeel tikai ka manu meitu taa arii neappreceeji. tiesaam cieniigs precinieks izraadiijies...
tiekamies arii naakosreiz???

[Aiva]

Oki, pāris manas pārdomas pēc SLS3 (pirmā LARP kurā arī es nedaudz kā meistars pieliku roku.)

Vispārīgi man te ienācās prātā laba doma - pēc spēles salikt iekšā te vai LFFB lapā īsu katalogu. Foto, vārds spēlē un dzīvē (īstais vai niks) , un īss personāža vispārējs raksturojums (Daugmales virsaitis. Virsaiša māsas meita. Vietējā krīva mācekļa palīgs. Vecākais no pieciem brāļiem. u.t.t.)

Kāpēc to saku - man tāda kaite - sejas pazīstu, vārdus arī, bet kopā savienot - citreiz vairākus gadus nu nekādi nespēju salikt.

Un tāpēc spēlē bij man ļoti grūti - nu nebrēks tač drellis uz kādu no saimniecēm - "Ei tu! Cepamais piedeg!" Tāpat karadraudzes locekļus es pamatā pēc īstajiem vārdiem via nikiem vēl atpazinu, bet pēc spēles vārdiem... nē...

Tālāk par dažadām lietām.

Daļai spēlētāju bija ļoti ````iska ttieksme pret kopējiem darbiem. Gan mājas celšanu, gan nometnes iekārtošanu, gan malkas gādāšanu un uguns kurināšanu, gan palīdzību virtuvē. Varbūt ka tas nebūtu nekas tik īpašs, ja dažs labs vēl demonstratīvi neslaistītos turpat kur citi strādā, un neizteiktu nicīgas piezīmes par malkas nesējiem, kurinātājiem un saimniecēm. Tiesa, uz ēdienreizēm gan parasti bija klāt.
Bez tam bija vēl pāris lietas, jo īpaši no piecbrālīšu puses. Piezīme: "Ko tu cērt viņiem to malku, dulls esi?" vienam no tiem, kas kaut ko darīja - pēc tādas rodas vēlme pamest visu pa galu galam, un tad lai katrs par sevi...
Filozofiskās pārdomas par to cik labi ir neko nedarīt, garlaikoti snauduļojot un gaidot kamēr otrs tev izceps pankūkas, arī bija man ļoti aizvainojošas.

Liels paldies saimniecēm - Guntai, kas cīnījās ar asarām no dūmojošajiem ugunskuriem, bet gatavoja tik garšīgus ēdienu, Dagnijai, kas viņai palīdzēja un uzmundrināja, Antrai, kas pašaizliedzīgi visvairāk kurināja ugunskurus kopējiem pasākumiem, lasīja žagarus, piemeta uguni, uzpūta apdzisušās liesmas. Māsām Rasmanēm - pankūkas ar medu bija dievīgas, un arī palīdzība virtuvē neatmaksājama.

Tāpat arī lielākā daļa pārējo dalībnieku neskaitīja, cik samaksājuši un cik žagaru pacēluši, bet gāja un darīja cik nu katram bija spēka, lai spēle iznāktu labāka un interesantāka, dzīvošana - ērtāka, un palīdzēja cits citam, nevis tikai gaidīja uz izpriecām un citu prieka bojāšanu.

Goldleader arābs bija absolūti populārākais visā Daugmalē - varbūt tāpēc, ka viņu balss skaļumā pārkliegt varēja vienīgi virsaiša sieva - vai virsaitis, kad tā īsti iesvilās. Godīgi sakot, man viņa izdzīvošana, ņemot vērā noskaņojumu, šķita visai apdraudēta, bet gods kam gods, noturējās viņš līdz pat spēles beigām. Gan tirgošanās, gan Kordovas zemes apraksti, gan vispārējā izrunāšanās.

Ar Goldleader saistās arī viens no trakākajiem notikumiem pasākumā - arāba pazušana. Kad saulriets strauji sāka tuvoties, un no arāba nebija ne miņas jau kopš pusdienlaika, sāka palikt nelāgi ap dūšu. Galu galā viss beidzās laimīgi, bet man liekas, pats Kristaps neapzinās, cik tuvu viņš bija reālām briesmām. Ceļojošo Paganela balvu viņš šoreiz ir godam nopelnījis.

Par izrunāšanos - šoreiz atkal bija pavairāk ārpusspēles sarunu, un pat man kā meistaram nācās dažu labu reizi aizrādīt. Visvairāk gan grēkoja jau agrāk minētais krīva mācekļa palīgs, bet cerams, ka pēc pirmās šādas spēles viņš labosies. Arī pats nebiju gluži bez grēka, tomēr centos cik varēju.

Par zināšanām - dizgan padaudz ārpusspēles sarunu iesākās, kad kāds atklāti sāka ar savām runām braukt auzās - nu nebija arābiem gladiatoru cīņas uz ziloņiem, arbaletus X gadsimtā eiropā nepazina, amerika ja arī Leifa atklāta, palika vispārībai neapzināta kopā ar kartupeļiem tabaku un citām labām lietām līdz pat Kolumbam. Tāpat bija strīdi par to, kad, no kurienes un kādā veidā šis vai tas augs vai priekšmets līdz Latvijai varētu nonākt.

D&D stati, chari, šīti un pārēja atribūtika smagi grieza ausīs. Paši zināt, kas lielākie grēcinieki šai ziņā! Tāpat arī datori, filmas, pārrunas par politiku un dzīvi... Paldies dievam, vismaz mobilie telefoni tur lāga strādāt nevēlējās, tā ka nepīkstēja uz katra soļa.

Par dziesmām. Es jau saprotu Kedrika uzbrukumu - X gs dziesmas par Kaupēnu nebija, tāpat kā nebija nevienas no XIX-XX ziņģēm. Diemžēl par to nu nevar gaidīt, ka visi te izrādīs mežonīgu aktivitāti un paši meklēs rokā dainu skapī kas kad kur īsti dziedāts, lasīs senās notis (vai vispār bija notis X gs?) un mācīsies tās dziesmas? Es jau arī saprotu, ka meistaram 101 cita lieta darāma, bet bez zobencīņu kursa saorganizēt arī senās mūzikas kursu jau nu derētu, ja tā pēc autentiskuma prasās. LFFB sarīkojumi gan nederēs, tam drīzāk ņoderētu kāda nedēļas nogale.

Lielisks apspaids bija tie divi stabulētāji (vai flautisti), kas šoreiz piedalījās, un Zigis ar bungām. Kad to populāro melodiju ar stabuli un bundzinām spēlē, liekas ka pavisam cita dziesma.

Bezvārda drellis/lācis/īstenais vilkatis/pura velnēns/GM

Šo rakstu rediģēja Aiva: 12.07.2004 14:55

[Dinaer]

man bija paties prieks piedaliities un to visu izbaiiit vienreiz arii uz savas aadas.

nu ko lai saka -
1.kompaanija bija neatnemama un vienreizeeja savaakusies.
2.patieshaam ir jaasaka vis lielaakais paldies DIEVIEM, par to ka uzneemaas to visu vispaar dariit riikot utt., utt.
3.speele pati par sevi bija neaizmirstamaun atmijaa ir palicis tikai labais, ;ai arii cik labs vai slikts tas buutu licies uz to doto briidi.

protams atsevishkaas pateiciibas par vienmeer paeedinaatiem daliibniekiem - Lia'angiai un citaam vireejaam.

tas vis kopaa man personiigi sagaadaaja kautko neaimirstamu un satriecoshu...

P.s. atsevishkos mometus no speeles es gan laikam neatstaastiishu (peec sava skatiijuma), jo redzu ka daudz kas jau ir pastaastiits un visu staastiit tik un taa nav najadziibas.

[Romija]

Te nu ir ienākušās dažas bildes:

Trešdienas vakars pie ugunskura ar dziesmām:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/001.jpg

Salasīt pareizās "notis" nemaz nebija tik viegli:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/002.jpg

Svinīgi tiek ielikts pirmais virsaiša guļbūves baļķis:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/003.jpg

Vissvarīgākā lieta ir virsaiša alus pagrabiņš:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/004.jpg

Nedaudz būvniecības:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/005.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/006.jpg

Un jau 3. baļķis ir vietā:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/007.jpg

Pēc labi padarīta darba var ieturēt maltīti, par solu izmantojot guļbūves sienas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/008.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/009.jpg

Paralēli tiek celtas arī citas ēkas, kuru būvē nākas meklēt palīgus:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/012.jpg

Vēl nedaudz būvniecības:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/013.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/014.jpg

Audekla mešana:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/015.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/016.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/017.jpg

Ainiņas iz ikdienas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/018.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/019.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/029.jpg

Un pirmais vakars jau klāt:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/020.jpg

Svētvieta, kur tika zīlēts un ziedots:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/021.jpg

Vēl dažas ainiņas no ikdienas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/022.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/023.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/024.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/025.jpg

Vecais Ū```` mežā:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/048.jpg

Arābam tirgošanās iet no rokas, lai arī daudzi daugmalieši nepazīst viņa atvestās preces:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/026.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/027.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/028.jpg

Treniņi, treniņi un vēlreiz treniņi:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/030.jpg

Lai zīlētu ar rūnām, nepieciešams ziedojums:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/031.jpg

Ar krīva palīdzību rūnas tiek skaidrotas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/032.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/033.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/034.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/035.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/036.jpg

"Nē, mēs četratā tiksim galā!"
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/037.jpg

Mednieks Lūsis:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/038.jpg

Sveju drellene "Ranka":
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/039.jpg

Virsaiša māsīcas dēls Māris:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/040.jpg

Virsaiša māsīca Austra:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/041.jpg

Virsaiša māsa - saimniece Gundega:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/042.jpg

Lībiete Ģede:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/043.jpg

Jorģis ar sumpurņu atbaidošo paparžu vainagu:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/044.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/045.jpg

Brīvajos brīžos virsaitis iemēģina roku svaigi taisīto metamo šķīpu pielietošanā:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/046.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/047.jpg

Došanās mežā:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/049.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/050.jpg

Mežā uz takas sastapta krodziniece:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/051.jpg

Pusdienas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/052.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/053.jpg

Vecajam Ūpim maltīte gājusi pie sirds:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/054.jpg

Arī virsaitis jūtas gana paēdis:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/055.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/056.jpg

Gatavojoties kaujai, Pičus velk savu bruņu kreklu:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/057.jpg

Svarīgas sarunas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/058.jpg

Nākamais virsaiša meitas Rasas līgavainis:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/059.jpg

Sievas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/060.jpg

Sniedze:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/061.jpg

Arī citi iemēģina roku šķēpu mešanā:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/062.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/063.jpg

Jorģis:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/065.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/066.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/068.jpg

Svarīga mātes, meitas un tēva apspriede par nākamajiem līgavaiņiem:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/069.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/070.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/071.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/072.jpg

Dažas zaru būdas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/073.jpg

Virsaiša meita Rasa:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/074.jpg

Gatavošanās kaujai:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/075.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/076.jpg

Gardās pankūkas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/077.jpg

Smēde:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/078.jpg

Sestdienas vakara dzīres ar alu, dziesmām un ugunskuru:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/079.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/080.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/081.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/082.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/083.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/084.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/085.jpg

Šis tas no ikdienas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/087.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/088.jpg

Jaunas kara stratēģijas - sienas - izmēģināšana:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/089.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/090.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/091.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/092.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/093.jpg

Virsaiša sieva, vīriem karā aizejot, katram dod līdzi saišķīti ārstniecisku zāļu, ko uz brūcēm likt:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/094.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...tvieshi3/95.jpg

Vēl pēdējā sagatavošanās pirms kaujas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/096.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/097.jpg

Un tad jau ceļš zem kājām:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/098.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/099.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/100.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/101.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/102.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/103.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/104.jpg

Pirms došanās uzbrukumā, vēlreiz jāsastājas rindā:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/106.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/107.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/108.jpg

Uzbrukumā:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/109.jpg

"Aizbēgušie" brāļi:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/110.jpg

Brāļi atstājuši rūnu rakstus:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/111.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/112.jpg

Pēc krīva ierašanās, tiek nolemts nodedzināt svētvietu:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/113.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/114.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/115.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/116.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/118.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/119.jpg

Krīvs savāc pamesto lapsas asti:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/120.jpg

Un piesien pie sava zobena:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/121.jpg

Atpakaļceļš:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/122.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/125.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/126.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/127.jpg

Vecais Ū```` sagaida atnācējus:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/124.jpg

Bet Daugmalē jau cita nelaime priekšā - ievainota virsaiša sieva:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/128.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/129.jpg

Sēras:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/130.jpg

Tā kā vainīga ir krodziniece, viņu cenšas apvārdot. Vispirms tiek ugunskuram pretēji saules virzienam apnests degošs zariņš:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/131.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/132.jpg

Atrastais krodzinieces krekls tiek sadedzināts:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/133.jpg

Tas sadeg spožās liesmās pēc krīva teiktajiem vārdien: "Lai tava sirds deg kā tavs krekls, lai tu noasiņo kā aizkauta cūka!" :
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/134.jpg

Taču pēc brīža jau atklājas, ka arī Rasas līgavainis ir nogalināts:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/135.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/136.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/137.jpg

Abiem aizgājējiem gods tiek izrādīts ar bēru dziesmu:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/138.jpg

Lai uzzinātu nelaimes cēloni, tiek atkal ziedots un mestas rūnas. Krīvs paziņo rezultātu - kādam no dzimtas priekšā stāv svarīga izvēle un ceļš:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/139.jpg

Sēras:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/140.jpg

Rasa domā, ka viņai uzlikts lāsts, tāpēc izrauj mirušā līgavaiņa nazi un grasās kādam nodarīt pāri. Viņa tiek laicīgi savaldīta:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/141.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/142.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/144.jpg

Virsaitis apdomā krīva sacīto:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/146.jpg

Skudras:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/143.jpg

Sarguns pie savas mājas:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/145.jpg

Kalējs pie smēdes:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/151.jpg

Noslēguma runa:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/147.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/148.jpg

Kopējās bildes:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/149.jpg
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/150.jpg

Pēc spēles:
http://img54.photobucket.com/albums/v164/d...vieshi3/152.jpg

P.S. Piedošanu, ja kādam sajaucu vārdu vai ko citu!

P.S.S. Liels paldies Meistariem, saimniecei Gundegai un visiem citiem, kas piedalījās virsaiša mājas un citu būvju celtniecībā.

P.S.S.S. Viena lieta ir skaidra - vai nu pilnībā jāpārkvalificējas par foto/video/audio korespondentu vai tās lietas jāatmet vispār, jo tās nav savienojamas. Dikti grūti normāli spēlēt, ja ik pa brīdim kāds parauj aiz rokas: "Nāc nobildē šito!"

[Elernass]

Nu ljoti jaukas bildes

Paldies.

[Pet]

Varbuut tieshaam der ielikt kaadu meistarnoveerotaaju, kas arii visu speeli filmee un pieraksta peerles... Gan jau atradiisies kaads cilveeks, kam tas intereseetu.

[Urdrunir]

Paldies meistariem, ka mūs piecieta!

Paldies Guntai, ka nenoslānīja mūs par to, ka mūžīgi braucām viņai augumā!

Paldies brālim Lācim, brālim Vilkam, brālim Briedim, brālim Avotam un pazudušajai, bet atkal atrastajai māsai Imelai.

Nezinu cik jautri gāja Daugmalē, bet...

Paši lietas darījām. Paši emocijas izjutām. Par labu to atradām. Skaisti un spēcīgi sajutāmies. Lepnībā uz sevi iedegāmies. Citu reizi tā vairs nedarīsim. Smagi ekipējumu uz mežu nest. Zemnieciņus tēlosim. Laukus kaplēsim. Tāpat mums neticēs. Mūsu godīgās sejas par burlakiem noturēs.

[Gvarvins]

nja piecbraaliishi tieshaam bija ok (vismaz speelee), tureeja visus sasprindzinaajumaa un neljaava atslaabinaaties, bet cuuciibas nedariija. it iipashi vinju veikums bija manaams peedeejaa naktii, kad visi bija taa nobijushies un taa noliidushi kur nu kurais, ka ja arii meistari buutu muusu pusee ko pasaakushi un kaadu nejaushu garaamgaajeeju atsuutiijushi, lai ko interesantu pasaaktu, tad par sekaam gruuti ko pateikt. tiesa tur gan pietika ar iereibusho virsaiti, jo sievas un maasas aciis, tajaa briidii, kad vinjas mani meegjinaaja nolikt guleet, vareeja lasiit neviltotu sashutumu, bailes un uztraukumu, un tieshi tas man shkjiet ir tas, kas sho speeli padara tik iipashu.

[Sigfa]

pieveersiet uzmaniibu peedeejaa bildee uzrakstam uz maisa.