Jau kādu laiku iepriekš gribēju šo prasīt. Vai jums ir kādi dīvaini paradumi, ko jūs darat lasot HP grāmatas? Piemēram lasīšanas poza (tikai piemērs!! ), vai kas tamlīdzīgs.
Man vienīgais tāds dīvainais paradums ir tāds, kad es lasu trešo HP grāmatu, vienmēr pirms lasīšanas es iegādājos melno šokolādi un lasot ēdu to. Kāpēc? Tāpēc, ka tajā grāmatā Vilksons deva Harijam šokolādi ēst. Un kaut kā, kad pirmo reizi lasīju, man arī sagirbējās un tā arī tas viss aizgāja.
Vēl lasot HP grāmatas, man vienmēr (nu labi, es tagad nezinu, kur viņa ir) ir viena un tā pati grāmatzīme. Tā bija kāda reklāmas kartiņa, bet es viņu tikai izmantoju. Bet pirmajai grāmatai man ir viena grāmatzīme, ko man uzdāvināja viena meitene no klases.
Bez šokolādes un grāmatzīmes neko citu nespēju atcerēties, gan jau, ka vairāk nekas tāds nav, bet kas to lai zin.
Kādi ir Jūsu paradumi? Ja vispār tādi ir.
(lūdzu nepostojiet tādas atbildes kā "man nav nekādi paradumi" utt.. tie raksti automātiski tiks dzēsti neskatoties uz neko, jo te nav jautāts, vai jums ir paradumi, bet gan prasīts kādi tie ir (tātad, atbild tikai tie, kam ir tie paradumi!) un kā arī lūgums raksta garumam ne mazak par >350 zīmēm )
*Kad es lasu, man uzreiz gribas sākt ēst un es ēdu, ēdu, ēdu, ēdu... un beigu beigās visā grāmatā ir kāds zupas pleķis, kečupa piliena pēdas... Un tāpec es nevienam nedodu lasīt savas HP grāmatas
*Es vienmēr lasu tikai atrodoties gultā sēžot vai guļot, nevis pie galda ar krēslu
*Un vēl man reizēm sāk gribēties grauzt nagus (pie ļoti airaujošām un briesmīgām vietām grāmatā), bet nēē... to gan es nesākšu darīt...
Poza - guļus, es apakšā, grāmata virspusē. Pēc vajadzības es dažreiz saliecu kājas ceļos tā, lai grāmata var pret tiem atbalstīties, kamēr tiek lasīta.
Ja reizēm gadās kaut kas ēdams pie rokas, tad to arī notiesāju.
A grāmatzīmju man nav. Es atceros ciparu. Pie tam es vienmēr cenšos pabeigt nodaļu, tad ir jāatceras daudz vieglāk iegaumējamais nodaļas nummurs.
Tas arī viss.
Man vienmēr lasot gribās ēst un vispār - gremojot es vieglāk uztveru informāciju Tāpēc es vienmēr ēdu, bet problēma ir tāda, ka tās ir bibliotēkas vai draugu grāmatas un es nedrīkstu tās nosmērēt, tāpēc cenšos ēst kaut ko samērā tīru - riekstus, maizi, saulespuķu sēkliņas vai saldējumu.
Lasu vai nu sēžot pie galda uz krēsla vai gultā, guļot uz vēdera ar pret spilvenu atbalstītu grāmatu priekšā.
Un vēl - cenšos lašit vienatnē, jo parasti visi ar mani grib kaut ko apspriest un es nevaru iedziļināties tekstā.
Un es vienmēr lietoju grāmatzīmi, kādu - tas atkarīgs no tā, kādas firmas riekstiņus esmu ēdusi, jo tukšā paciņa mēdz iegūt grāmatzīmes statusu.
Es...es arii ēdu un ēdu...vislabāk man HP garšo kopā ar kondensēto pienu...nju to saldo un garšīgo...tā nu es guļu( un vienmēr tikai guļu(tapee, ka man saap mugura, ja seezzu)) un juutos paarlaimiiga...un, jaa, arii smeereeju graamatu(nespeciāl, protams! )...!
Vēl man patīk lasīt vannā. ar vai bez ūdens, bet vannā! un visaas paareejaas vietaas...un visu dienu un...nu jā..vispaar mans vislielaakais paradums ir tieši tāds- lasiit visu dinu un nakti!
Bet tagad pie paradumiem:
*Poza: lielajā atpūtas krēslā šķērsām pāri ( kājas pāri vienam roku balstam, mugura pret otru roku balstu) tam. Nekad nelasu guļot: ne uz vēdera, ne uz muguras... varbūt kādreiz, kad Poters tiek pārlasīts varbūt tiek ieņemta sāniska poza uz viena sāna...
* grāmatzīme: kopš 2001. gada maija ( pēdējās mācību dienas) Potera lasīšanai tiek izmantota viena un tā pati grāmatzīme, kuru uzdāvināja sākumskolas audzinātāja 4. klases beigās. Poters kopš tā brīža tiek lasīts tikai ar to ādas grāmatzīmi( grāmatzīme ir uzastādījusi arīdzan rekordu, parasti tās pazaudēju pēc kāda laiciņa vai vispār aizmirstu tās lietot), taču tā nav glābusi grāmatas no stūru ielocīšanas interesantās vai īpašās vietās.
*Partika: Diezgan bieži tiek kaut kas ēsts ( parasti šokolāde, čipsi, kaut kāda sausā barība, maizītes... bet visbiežāk šokolāde un konfektes)... Un to kas ir ēsts var mēģināt uzminēt pāršķirstot grāmatas ( ir pamanīts arī saldējums, par kuru tika aizmirsts līdz tas sāka pilēt.) taču nav ļotui daudz traipu... 5. grāmata pat ir ļoti tīra. Dzerts arī daudzkas , taču parasti tā ir tējavai sula..
TAs laikam arī būtu viss...
[tu jau zini, ko aizmāršīgā skow tikko izdarīja]
Kad es lasu HP grāmatas, tad pieslēdzos tikai un vienigi grāmatai.
+Mans paradums ir lasīt un klausīties klusu mūziku vai uzlikt paklausīties arī kādu HP dziesmu.
+Tāpat kā Dinnija lasu grāmatu atpūtas krēslā, arī nosēdusies šķersām.
+Ko es ēdu? Hmm, saldumus pārsvarā (kādus? nu tikai ne bulciņas, ēdu mīkstās konfektes un ledenes, vēl uzsildu saldējumu un ēdu.)
+Kad draugi mani sauc laukā pastaigaties, tad es parasti saku, ka neiešu, jo esmu kā pielīmēta pie grāmatas. Kad sāku pirmo reizi lasīt HP gramatas, tad es staigāju pa skolu ar grāmatu rokās-to es arī saucu kā paradumu, jo no malas ir smieklīgi noskatīties (vismaz draugi tā teica), kā es eju pa skolas gaiteni, pa slidīgajam trepēm, pilnīgi ieurbusies grāmatā. Es pilnīgi ignorēju apkārtejo vidi Bija paradums arī nemācities, jo visu dienu lasīju grāmatu
Vienīgais paradums kas man radies lasot HP tas ir lasīt gultā sēžot atbalstījušamies ar muguru pret sienu
par ēdienu parasti jau neko daudz neēdu ja nu vienīgi kādu ābolu vai mandarīnu.
+ vēl viens paradums klausīties radio kad lasu visbiežāk Star fm
Man ir paradums skaļi smieties par visiem smieklīgajiem tekstiņiem. (Man šķiet, ka ļoti daudz tur tādu) Un, kad lasu (vai pareizāk pagātnes formā - lasīju) kalambola spēles aprakstus skaļā balsī dažādi izsaucieni ( ) Nu īsāk - ļoti dzīvi just visam līdzi. Nezinu gan vai tas ir paradums, bet HP ir viena no retajām grāmatām, kurām tiešām ļoti, ļoti dzīvi līdz jūtu. Tas gan visai ļoti kaitina citas istabā atrodošās personas (parasti māsu )
Un kas vēl? Ā, nu jā poza - gultā ar muguru pret sienu.
Un man ir paradums NEĒST lasot HP grāmatas (žēl noķēpāt)
Pārlasīt grāmatas vairākkārt. (tas IR paradums) Vai šinī gadījumā - pārlasīt vienu vietu vairākas reizes pēc kārtas.
Tagad paradumu vairs nav, izņemot to, ka jācenšas izvēlēties tāda vieta, kur neviens cits mani netraucētu. Ja esi aizrāvies ar lasīšanu, traucēklis ir briesmīga lieta. Bērnībā es mēdzu kaut kur nolīst: zem galda, ārā - aiz krūmiem, kur mani neviens neredz. Obligāta piedeva - desu maize.
Mjaa, arii man ir dazhi paradumi izveidojushies graamatu (gan HP, gan arii citu) lasiishanas laikaa.
Ierastaa poza lasot ir liidziiga, kaa citi jau mineejushi, - seezhot gultaa ar muguru pret sienu un kaajas saliektas uz gultas. Un HP es vienmeer lasu tikai savaa istabaa, savaa gultinjaa. Lasiishanas laikaa arii parasti kaut ko grauzhu/eedu, un tie parasti ir cepumi vai kaada baltmaizes shkjeele. Neko taukainu censhos neeest, jo HP graamatas njemu no draudzenes un taadu saspekjotu atpakalj iisti dot negribeetos. Nu jaa... Tad veel pie HP lasiishanas nekad neklausos muuziku, jo pie shiis graamatas tas kaut kaadiigi traucee man nokoncentreeties. Nu tas tad laikam arii viss!
Man ir līdzīgi paradumi kā jums!
1. Lasot man parasti Gribas ēst!
2.Es bieži mainu pozu, bet tomēr doma tā pati;jābut grāmatai uz manis nevis uz gultas vai kā tamlīdzīgi!
3.Parasti lasot mani tracina ja kāds man aizmuguras kaut ko darīs/traucēs! It sevišķi lasot kādu man ļoti mīlu grāmatu kā šajā gadījumā- HP!
4.Lasot HP man agrāk bija viena noteikta grāmatzīme, tikai tagad man viņa ir pazudusi !
5.Lasot HP es nevaru izturēt ja man aiz muguras skan mūzika(pat ja man viņa drausmīgi patīk), itsevišķi ja ir kādas cīņas fragments! Kur HP piem. cīnās ar Vol.......(Pats-Zini-Kas)!
ņaaaaaa... mani paradumiņi....
1. HP grāmatas lasot arī es visu laiku kautko grauzu, pārsvarā ķirbju sēklas vai kautkādas paskābas ledenes (citronu (laikam FA Dumidora iespaidā), vai apelsīnu)
2. Poza - mājās guļus gultā vai uz paklāja, kojās (UB) sēdus gultā ar muguru pret sienu un visu laiku gatavībā grāmatu kautkur nogrūst, ja nu gadījumā kāds ciemos uzrodās (tak tā jau 2 ļaudis uz UB bija rindā pieteikušies....)
3. Visu laiku bija "nu labi vēl vienu lappusīti...nodaļiņu....u.t.t. un tad šodien pietiks" sindroms
nju kad lasu 1. reizi, ta vienalga kada stavoklii, bet kad pec tam, ta guljus, un tikai, ari vakaraa, un reti dienaa.
Es lasot pirmoreizi visas gramatas noteikti edu vakarinjas lasot, tape, akd biju maza, 1 un 2 gramata ir sausmigi sakjezitas!
Es neklausos muziku. Neklausos ko citi saka. Nemaccos (ja tas jadara) , neskatos tv, utt. - bet tas parsvara lasot pirmo vai 2. reizi!
#kaut kaa vienmeer sanaak taa ka es HP graamatas lasu pa naktiim...un tad smejos viena pati pa visu maju...
#mums ar draudzeneem ir tada kkediite HPgraamatiu lasiisana...
vispirms es, tad mana draudzene, tad klasesbiedrene, otra draudzene un atkal es...
esmu mazliet liidziiga Siriuss_girl dazhreiz esmu tik satraukta lasot graamatu, ka par jocinjiem saaku skalji (mazliet histeeriski) smieties ) un protams, skumjajaas vietaas es raudu....
kaut kaadas baigi svariigas vietas, es uzreiz shkjiru atpakalj, veelreiz paarlasu, lai neko nepalaistu garaam. piemeeram Siriusa naavi es kaadas piecas reizes izlasiiju...
parasti neeedu es lasot. visbiezhzaak gulju gultaa uz veedera, graamata atveeerta priekshaa staav. shad tad arii gulju gultaa uz muguras, kaajas ssaliektas celjos un graamata atbalstiita.
Nu man ir tāds ieradums ,ka es visu laiku kaut ko ēdu. Bumbierus ,ābolus,Mandarīnus ,apelsīnus ,halvu u.t.t -Kā kuro reizi esmu nopirkusi.
Lasot sēžu ar muguru atbalstījusies pret sienu, kamēr notirpst dibens .Pēctam jāmaina poza ,jo vairs nevaru nosēdēt.Tad seko gulēšana uz vēdera līdz notirpst rokas.Tad seko lasīšana uz muguras....Un tā visu laiku uz riņķi.
Nu es vienmeer lasot HP seezhu vai gulu uz savas gultas(uz citas nelasu) un vienmeer knibu to kas man ir rokaa(laikam uztraukums).
Nezinu, man laikam paradusm lasīt HP ir virtuvē līdz sešiem rītā un ne uzbrīdi neatstāt tukšu tējas krūzi...Brīžiem pieiet pie loga un uzzmēķēt kād cigareti tajā brīdī, kad man kaut kas nepatīk,kas notiek grāmatā...Lūk arī viss paradums
Man nav nekādi īpašie paradumiņi, bet nu daži ir. Tādad:
+Lasot HP es ēdu.
+Skolas laikā es HP grāmatu lasīju līdz 4.rītā, būtu lasījusi ilgāk, ja vien tētis neliktu iet gulēt (it kā es būt kāds bēbis), bet es tik lasu un lasu.
+Cenšos lasīt viena.
+Ja lasīju citur nekā savā gultiņā, tad nekādi neiznāca.
+Mamma ar tēti saka grāmatu rijēja... Jo es tiko kā jauna grāmata dienā vai divās jau izlasīta.
+Grāmat zīmes nelietoju. Atceros skaitļus, vai parasti cenšos izlasīt līdz nodaļas beigām.
+Mūziku nekad neklausos... Traucē
Ir jau arī daži vēl citi, bet šie ir tādi slavenāki.
nekadi jau ipasie paradumi nav. tikai panemu sega ietinos, ielienu divana un zaudeju laika izjutu. lasisanas procesa needu, jo manuprat tas ir perversi. padomajiet kadas ir izjutas panemot gramatu, kura ir makaroni un die's sazin kas. un ka ta gramata izskatas brrrrr *sausmas nodrebinas*.
Manas HP graamatas vienmeer ir notashkjiitas ar eedienu, jo kad lasu HP es vienmeer eedu... tad veel es vienmeer gultaa gulju lasot gr. HP graamatas vienmeer lasu liidz veelai naktij un man taas nekad neapniik
nu man ir paeadums suukaat ielamineeto graamatziimi!!!bez taas nekaadi nevaru iztikt lasot HP!!!
Parasti, kad Poteru, es to visu dienu, un pa dienu izlasu visu grāmatu.
Pagājušajā vasarā man patika grāmatas lasīt zem segas, jo mamma visu laiku mani dzenāja, ka lasu gandrīz visu nakti.
nu es parasti vienkaarsi gulju uz veeedera- taa parasti lasu!!
nu es arii HP lasu pirms guleetiesanas- lai labaaks miegs!!!
nezinu vai graamatu lasot var izveidoties iipasi paradumi!!
Vieniigi man vienmeer notirmst viena roka jo turu lapas taisni lai neveras ciet!!!!!!!!
Paradumi..
Parasti iekvēpinu vīraku vai aizdedzinu svecīti, visbiežāk-smaržīgu. Uzvāru tēju/kafiju. ēdu, daudz parasti, pareizāk, graužu. kaut kādus cepumus, salmiņus, dažreiz arī lasot ēdu pusdienas/vakariņas.
Lasu savā istabā,vismaz pēdējā laikā. Pa brīdim "nokāpju" no grāmatas, šo to pārdomāju un turpinu lasīt.
lasīšanas poza- zem segas parasti...
uz vēdera-visērtāk....
citreiz lotosa pozā ar grāmatu klēpī vai rokā turot un kaut ko ēdamu otrā... diezgan jocīgi izskatās.....
un vienmēr skan mūzika...
un parasti logs ir vaļā, ja nesnieg vai ir mazāk par +15 grādiem...
Obligāti jāatrodas savā mājā, savā gultā, vēlams sega. Ieteicams kas graužams uz vietas, lai ja sagribas ēst nav jāiet medīt uz virtuvi. Vislabāk ja ir klusums, un esmu viena (lai netraucē) . Poza pēc vajadzībām- visbiežāk- sākumā uz vēdera, tad kad apnīk sēdus. Ļoti vēlama gaidma, lai nebojājas acis un var palasīt arī naktī. Ja diena- logs vaļā, ja nakts - ciet (naktī- lai odi nesalido un dienā- lai nenosmakst).
Nu tas laikam būtu viss... jup... laikam gan...
Njaa nu vispaar visi mani paradumi aizgaaja griistee, kad dc novilku 6 graamatu
Aaa nee, ir tomeer kaads paradums: vienmeer kad pirmo reizi lasu HP, seezju kaut vai liidz 4naktii, bet obligaati izlasu graamatu vienaa dienaa
Poza peec izveeles, bet parasti taada, lai vareetu negroziities paaris stundas, eest parasti neko needu, lai gan jaatziimee graamatas diivainaa, neizprotamaa veidaa ir nedaudz notaskjiitas ar viinogu sulu.
Hmzz un veel lasot HP es parasti nerunaaju
Mani tracina, ja kāds atrodas vienā telpā ar mani kad lasu HP, tapēc vienmēr lasu savā istabā, savā gultiņā. Parasti sēdus, kad apnīk - guļus uz vēdera, pēc tam uz muguras.
Vienmēr kaut ko ēdu/graužu. Parasti to, kas atrodams mājās - kaut kādi saldumi, maizītes, rieksti, utt....
Par grāmatzīmēm parasti kalpo grāmatas čeks.
Smieklīgākajās vietās skaļi smejos, skumīgakajās nobirdinu kādu asariņu. Dažreiz šķiru atpakaļ un pārlasu, ja kaut kas nav skaidrs vai ja notiek kaut kas dikti interesants (asprātīgas sarunas, notikumi...)
Es parasti lasu gultā un pa rokai turu kaut ko graužamu. Speciālas grāmatzīmes nav. Grūti atrauties no lasīšanas un esmu dusmīga uz tiem, kas mani trucē.
es lasu apguulusies uz veedera (uz paklaaja , vai gultas) . parasti uzvāru tējiņu un sagāžu cukuru. parasti mans kaķis guļ blakus, kad lasu. viņš ir melns:) jaukumiņš.
mēdzu arī grauzt nagus bet tas retāk.
Taatad... vienmeer lasu savaa labaa gultinjaa, atspiezhoties pret milzu spilvenu un ar naktslampu virs galvas. Lasu tikai peec devinjiem vakaraa (nevis taapeec, ka taa gribu, bet taapeec, ka parasti taa sanaak). Dzeru siltu kakao ar milzum daudz piena un kautko arii noteikti eedu (shokolaadi, "hit" cepumus..). Parasti izlasu nodalju liidz beigaam... laikam pareizaak teikt, graamatu liidz beigaam. Uz graamatas beigaam vai arii pie harija vecaaku piemineeshanas man parasti uznaak milzu raudiens, bet skalji kaukt jau nevar lai nepamodinaatu citus, taapeec ienirstu zem segas un izdziivoju asaru agoniju... kad iznirstu, tad parasti ir ljoti karsti...
Nekādu īpašu paradumu lasot man nav - viss atkarīgs no tobrīdējās fiziskās kondīcijas (ja esmu noguris, tad lasu guļus, ja lasu no rīta, tad labāk pie galda - mazāk muguru čakarē..)
Nekas līdzīgs "ēdu lasot", vai "turu pa rokai lielo bļodu ar riekstiņiem, un kā cūka smērēju grāmatu" man nav.
Tātad - ja lasu tad lasu, ja riju tad riju - šīs abas lietas ir smagi nesavienojamas, jo literatūra regulāri mēdz ciest...
Man gan liekas, ka paartikas kultuurslaanis uz HP graamataam ir tikai slaveejams! Var redzeet, ka graamatas it taa pa iistam miileetas...
Es lasot HP grāmatas vienmēr kaut ko ēdu vai dzeru(kafiju vai tēju).Man vienmēr ka es lasu kādu labu grāmatu man vienmēr vajag klāt tējas vai kafijas krūzi.
Nu jaa, ir cilveeki, kurus citi sauc par pedantiem un ir taadi, kurus citi sauc par cuukaam... aciimredzot, pees piederam katrs pie savas grupas...
PS- savu papiira vaacinju HBP es arii nonjeemu... citu gan nepiemekleeju...
Nu labi... gluzhi cuucis jau es arii neesu.. man vienkaarshi nav taa doma, ka jaadara viss, lai patureetu graamatu perfektaa staavoklii. Man, piemeeram ljoti patiik izdariit visaadas atziimes uz lapu malaam, atlociit svariigaakajaam un miiljaakajaam vietaam stuurus, lai var vajadziibas gadiijumaa labi aatri atrast.
A tev Britu izdevums, ja? Maneejam amerikaanju vaaks ir lillaa!
njā - mani paradumi? nu uz momentu nezinu.... paga... nu kad es lasu 3.HP es ēdu ābolu/s nu kad 4.HP tad es sēžu gultā un... hmm... ritīgi apsedzos, un lasu baigā karstumā... un par tām grāmatzīmēm - man īr viena grāmatzīme, ko izmantoju tikai lasot HP tādi nu ir mani paradumi... neko darīt...
poza...parasti gulu gultaa ar graamatu rokaas ...un njaa kaa vairaakums jumZ,man arii ir k-kas pie rokas grauzhamz..parasti lasu peec pusnakts(nezinu kapeec taa)
graamatziime..man ir taads kitekat bukletinsh vnk vienaa HP graamataa kuru panjeemu no biblenes bija iekshaa taaC atstaats,un tagad es izmantoju kaa graamatziimi.. njaa censhos pabeigt nodalju,jo parasti naakamajaa riitaa pieceljoties vairs neatceros ka tur bija raxtiits
-es ar vienmēr ēdu
-nesēžu pie galda( ar ļoti ļoti ļoti retiem izņēmumiem)
-poza:kājas krusteniski un kamēr nesāk sāpēt un tirpt tikmēr tā sēžu.
nju jā tas jau laikam viss
nuu es parasti eedu kaadu augli un nevienu nedzirdu tikai ja mani baktaa es vienmeer lasu gultaa un man pilniigi vienalga kas ko drara!!
1.panjemu kolas pudeli
2.iekaartojos guljus uz veedera uz diivaana un
3.lasu aizraujoshaas potera graamatas.
Man lasot HP gramatas ir divains paradums vienmer uztaisit sev karsto sokoladi un runat ar Angliem latviski.
kad lasu jebkuru no hp gramatam es nogulos gultaa un lasu. parasti man neviens mani nevar iztraucet, jo man patik lasit tad kad citi guļ. tas ir ap 12:00. par gramatzimi hp gramatas man vienmer ir pastaisitas gramatzimes.
Lasot jūsu daudzos paradumus dažās vietās tā aprēcos!! Nu tātad-mani dīvainie/nedīvainie paradumi:
Cenšos būt izstabā viena, lai neviens netraucē. Un lasu pēc tumsas iestāšanās, pilnīgā klusumā. Guļu gultā ar muguru atspiedusies pret sienu(ar laiku nākas pozu mainīt, jo diezgan ātri notirpst dibens ) un blakus man ir liela bļoda ar iepriekš salauztu šokolādi, lai lasīšanas laikā nav jāknibinās. Un lasu pie naktslampiņas. Un tad rodas tā īstā atmosfēra, HP atmosfēra. Nekad neesmu mēģinājusi lasīt pie mūzikas, bet būs jāpamēģina. Vēl es esmu apņēmusies šoreiz šokolādi nomainīt pret cepumiem vai ledenēm, sāk grāmatām parādās pārlieku daudz lieku ilustrāciju... Un kad lasu gadās skaļi smieties, vai spraigi just līdzi kādā kalambola mačā. Bet bēdīgākās vietās es vienmēr raudu.
man ir ļooooooti daudz paradumu
es vienmēr guļu kad es lasu hp
es vienmēr kaut ko ēdu(corn flakes. kādu paciņu zupu, makaronu ar sieru, un man ir vienmēr kad atsoirdzinošs dzēriens, sprite. fanta, upside)
tad es parasti sev blakus esmu nolicis visu ko vaig! miskasti kur izmest cīpšu pacīnas vai ko tādu! mobīlo telefonu un laptopu!
un ja mamma sauc pusdienās tad es eju ar visu grāmatu un lasu pat neskatoties ko ēdu! tad uzmetu kādu kleksi un mamma ir dusmīga!
man patīk lasot kaut ko ņamāt jo lasot Poteru man nav laika atrauties lai paēstu
nu-viss saakaas ar ceturto,ko lasiiju visu nakti.tagad paradums,jo naktiis labaaka noskanja,tikai reiz taa deelj sanaaca 40 neguleetas stundas,jo es izlasiiju VISUS 5 HP. kas veel-bez eeshanas nav noskanjojuma,tachu eedu gan akuraati.Nekad nedodu citiem graamatas,man vienu apgrauza draudzenes suns(alleluja,tas nebija poters).Un galvenais,buut vienai ar garshiigu teejinju.
1.Kad es lasu Harija Potera graamatu man ieradums lasiit liidz galam nodalu...ai palasiishu veel vienu nodalu.......ai varbuut veel vienu....man HP graamatas sanaak aatri izlasiit,jo vinjas ir loti interesantas. 2.Man ir ieradums izmantot vienu un to pashu graamatziimi(tas ir parasts burtniicu papiirs),vienreiz mana mamma teica lai es vinjai paliidzu,taa kaa man nebija graamatziimju mamma man iedeva papiiru,bet taa es arii vinju lietoju nezin kaapeec.
Protams es nelasu graamatas pie galda ,es vienmeer lasu gultaa,jo taa ir eertaak.
Man nav nekādi paradumi, pārsvarā..
Kā es lasu? Nu, parasti atspiežos pret gultas malu, savelku kājas pie sevis, un lasu!
Labais jautājums! Man nenormāli daudz tādu paradumu - bet vistipiskākais - es nevaru ciest, ka lasot grāmatu man ir sausas rokas, soooo - sanāk visu laiku smērēt ar vienu krievu roku krēmu. Nu un tagad man tā krēma smarža vienmēr atgādina Hariju Poteru Vēl - es vienmēr rokā virpinu matu gumiju. VIENMĒR. Nevaru bez tā. Nu tā....
1. noteikums dabonot roka HP gramatu kuru neesmu lasijusi, ir atri nozust no parejo cilveku skatieniem, lai mani netrauce.
2. taka ta vieta kur paslepjos parasti ir mana istaba, tad vietas ir dazhadas- gulta, spilvens un radiators, vnk bieza sega uz gridas.../nja es vienmer iekartojos divaini bet omuligi/
3. nekadas muzikas!!!
4. jau lacigi kko grauzhamu sagadaju...
5. labak sakt piekdienas vakara lasit, jo lasishana ieilgst lidz ritam...
Kā manās rokās nonkāk tāda grāmata kuru visu mūžu esmu vēlējusies, tad lasu kamēr izlasu (arī pa nakti), nekad nav miera, jo gribas taču zināt kā viss beidzas!!!
Sākšu ar to,ka lasot HP man jābūt vienai,jo mani tracina,ja palaižu kaut mazu sīkumu garām[tas attiecas arī uz HP filmām]
Kad lasu HP man ir kāda īpaša grāmatzīme.To mums 2002.gadā deva skolā un uz tās ir tāda kā nofotogrāfēta pūce. No sākuma liko šo grāmatzīmi,jo citas nevarēju atrast,bet tagad es to liekuvienmēr,kad lasu HP[ja vispār lieku grāmatzīmi].Man tik ļoti patīk šīgrāmatzīme,jo pūce uz tās ir ļoti līdzīga Hedvigai
Vēl lasot HP es kautko ēdu.Citreiz brokastis,citreiz pusdienas,bet parasti uzgraužu KOŅČIŅAS
Es lasot HP vienmēr izmantoju par grāmatzīmi savu bildi (mini-kalendāru), un lasot HP es guļu uz vēdera.
Es atcerējos,vēl viens mans paradums lasot HP ir,ja palai;zu ko garām vai nesaprotu domu lasu tik tālu atpakaļ un tik reizes cik manām smadzenītēm vajag lai domu uztvertu
*labi daudz spilvenu
*karstu teeju ar karamelju garshu (es bez vinjas nevaru neko)
*siltu segu
*gulju skjiibi - taa lai eerti, biezi vien mammai tas besii aaraa un taa jau arii redzi sabojaaju
*pilniigu klusumu
*lai kakjene ir kaut kur tuvumaa
*milzoniigs spilvens, uz kaa izgaazt dusmas, ja kaut kas noiet ne taa kaa vajag
man arii ir viena un taapati graamatziime jau nez cik gadus atpakalj es vinju galabaaju, lai nepazuud D
Gultā, pie lampiņas, pa nakti, un kautko ēdot ... plus vēl ja baigi aizraujoša tad nevis lasu bet "apriju" - ļoti ātri lasu, lai tikai ātrāk uzzinātu, kas būs tālāk
Kad saaku lasiit HP graamas uzreiz tika iegaadaatas arii piemeerotas HP graamatziimes.. Un katrai graamatai ir sava gramat ziime. Un domaaju ka es daru taa pat kaa daudzi paareejie - ti. lasu liidz nodaljas beigaam, un nodalja beidzas uz lielas jautaajumziimes, tad lasu taalaak lai tur vai kas... Lasu tik taalu kameer ir miers un varu mieriigi aizmigt... Ir pat gadiijies taa ka saku pati sev - Viss liec to graamatu nos , jaaiet guleet, riit matemaatikaa kd!!!. Nolieku graamtu.. Bet peec kaada laika pieceljos un tomeer izlasu arii naakamo nodalju... Vienmeer lasu pirms esju guleet, jo savaadaak man pa dienu uznaak miegs..
Es parasti lasu ļoti ātri, lai žiglāk tiktu uz priekšu... Un parasti es lasu vēlu vakarā gultā. Man patīk arī piedzert klāt karstu tēju, parasti melno vai zaļo... Bet šīs lietas man dažreiz attiecas arī uz citām grāmatām. HP man ir gluži kā jebkas cits.
uuu... nu es +vienmeer dzeru teeju lasot HP
+tad veel es vienmeer vinju lasu savaa gultinjaa!
+ es dzenu projaam visus kuri atnaak, "jo man ir jaapabeidz nodalja" nu ir veel kaadi, bet shitie tie svariigaakie
Kad es lasu HP es lasu savā istabā dīvānā vai pie galda.
Es parasti lasu vairāk gūltā vienalga kurā.
Man patīk parasti kaut ko uzgraust.
Es lasu klusumā un vietā kur mani neviens netraucēs.
Es parasti lasu HP viena.
Es parasti lasu visu dienu, ja ir brīvs laiks.
Es neklausos mūziku jo tas traucē izsekot notikušajm.
Nu tā:
1) lasu vienatnē
2) klusumā, bez mūzikas
3) visu laiku pastaigāju apkārt ik pēc 2 lpp, jo emocijas neļauj mierīgi pasēdēt...
4) parasti lasu savā istabā- gultā, tā ērtāk
nu apm. tā...
pirms lasiissanas es uzgatavoju ko eedamu
Mans jaunakais paradums, kamer lasot HP gramatas, ir klausities HP muzikas disku.
Parasti,kad es lasu HP es gulju apsegusies ar segu,graamata virspusee,to turu rokaas Un neko negremoju,jo tas noveersh manu uzmaniibu.Nekaadi blakus efekti (muuzika,tv...)
ahaaa... taa tad maneejie...:
* nju wienmeer lasot eedu...
* un gulju... vai seecju taadaa kaa meditaacijas pozaa ...
* vienmeer padaru kaadu traku...
* lasu klusumaa...
* mans tagad klawsaas toki0 hotel *
Mani paradumi
*vienmēr klausīties kādu mūziku [parasti radio]
*guļot gultā, parasti uz vēdera
*uzkožu kaut ko garšīgu, gadās ka ēdiena paliekas ir grāmatā
*ja lasu tad nekad es laikā nereaģēju uz citiem cilvēkiem
Vienigie paradumi ir vienas un tās pašas grāmatzīmes izmantošana *ak, jā, varbūt tas ir kaut kas savādāks: es lietoju divas grāmatzīmes uzreiz, jo abas patīk * un sēdēšana gultā. Es nevaru lasīt pie galda vai kaut kā nebūt krēslā ieritinoties * * Tikai un vienīgi dīvāns vai gulta. Un tā kā es parasti nekādi nevaru normāli iekārtoties, tad vēlams lai uz dīvāna nesēž neviens cits, jo man vajag daudz un bieži grozīties
Ēšanas paradumus gan neesmu sev pamanījusi, bet nu kaut kas garšīgs ir vienmēr
Vieniigais laikam ir tas, ka lasu guljus. Lasu cik ilgi vien varu.
*lasu visur,kur ir garlaicīgi un nav ko darīt.
un protams tad kad gribas lasīt.
*un kā vienmēr, ēdu es nevaru vnk neēst lasot un it īpaši lasu par tiem viņu brokastu/pusdienu/vakarīnu aprakstiem...mmm.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)