Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Oktobra konkurss, Izmanto iztēli, atdzīvini attēlu!
Duelis
Nobalso par savu duelantu!
1. anketa (Annemarija Langforda) [ 6 ] ** [46.15%]
2. anketa (Maia) [ 7 ] ** [53.85%]
Kopā balsis: 13
  
Pūķēns Sāra
iesūtīt 20.09.2012 20:30
Raksts #1


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Sveiciens visiem forumiešiem!


Jau sen lomu spēļu konkursi ir ierakušies ziemas miegā un likuši mieru Kurbijkurnes forumiešiem, bet, tā kā ārā paliek vēsāks un visi lien atpakaļ migās, lomu spēļu konkursi izlēma atgriezties un ļoti cer uz Jūsu, dārgie biedri, atsaucību!

________________________________________



Uzdevums: ir dots tēla vizuālais izskats, un jums ir jāsacer stāsts, aizpildot tēla anketu, kā jūs to darītu tad, ja ar šādu tēlu izdomātu piedalīties kādā spēlē.



Anketa, kura Jums jāaizpilda:

KODS
[list=1]
[*][b]Vārds:[/b]
[*][b]Vecums:[/b]
[*][b]Izcelsme, ģimene:[/b]
[*][b]Pasaule (max. 100 vārdi):[/b]
[*][b]Raksturs (max. 100 vārdi):[/b]
[*][b]Biogrāfija (max. 300 vārdi):[/b]
[*][b]Situācija attēlā — kas, kāpēc, kad? (max. 300 vārdi):[/b]
[/list]

Biogrāfijai ir jāsniedz priekšstats par tēla dzīvi un pagātni. Literāros talantus un tieksmes var izpaust biogrāfijā, iepinot tur tēla pārdomas, atmiņas, dialogus — ko vien vēlaties. Dažiem punktiem ir garuma ierobežojums, ko nav ieteicams pārkāpt. Ērtības labad varu uzreiz pateikt, ka 300 vārdi ir nepilna A4 lapa Wordā.


Vienam biedram var būt vairākas (maksimums 3) anketas, kuras jāiesūta šajā pavedienā.

Vērtēšana notiks ar balsošanas palīdzību, anketas tiks publicētas anonīmi reizē ar aptaujas izveidošanu. Uzvarēs tā anketa, kurai būs visvairāk biedru simpātiju.


Gaidu Jūsu anketas līdz 14. oktobrim!

Ar cieņu un iedvesmas vēlējumiem
Pūķēns Sāra
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
 
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 2)
Pūķēns Sāra
iesūtīt 16.10.2012 17:32
Raksts #2


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Tev vēl ir iespēja!


Sakarā ar nelielo konkursantu skaitu, konkursa termiņš tiek pagarināts līdz 21. oktobrim!


Ar cieņu
Pūķēns Sāra
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Pūķēns Sāra
iesūtīt 24.10.2012 19:31
Raksts #3


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Neaizmirsti nobalsot!


Un tā konkurss ir noslēdzies, un te ir redzamas mūsu duelantu anketas:


1. anketa

  1. Vārds: Īstais — Annemarija Langforda; iesauka — Skipijs, ātruma dēļ.

  2. Vecums: 17

  3. Izcelsme, ģimene: Vietējo aristokrātu, baronu pāra, vienīgā meita.

  4. Pasaule: Cilvēku (kas arī ir pamatrase) apdzīvota pasaule. Runā, ka senāk cilvēki nav bijuši vienīgie, taču, ja arī tā bija, nekādas liecības par citiem nav saglabājušās. Te jāatzīmē, ka tādas lieta, kā likantropija (tai skaitā vampīrisms) pastāv; ar to sirgstošie tiek uzskatīti nevis par citu rasi, bet vienkārši neārstējami slimi. Pēc leģendām gan ir bijušas līdzīgas radījumu sugas, kuras tādas bija no dabas, un kuriem likantropi bija kā spļāviens sejā…

    Tehnoloģijas attīstības līmenis atbilst Zemes industriālajam laikmetam (17. — 19. gs. robežās). Aristokrātija joprojām pastāv; viņi, izmantodami finansiālo stāvoklī, pamatā arī ir tie, kuri ievieš inovācijas.

    Maģija, kaut maz zināma, pastāv.

  5. Raksturs: Kopš bērnības bijusi kluss, bikls un paklausīgs bērns — īsts vecāku prieks un acuraugs. Mājās sēdētāja. Apguvusi visu, ko viņai mācījuši, būtu apprecējusi to, kuru būtu likuši. Tomēr šī paklausība ilga tikai tik ilgi, kamēr meitenes sirds nevienam nepiederēja.

  6. Biogrāfija: Izaugusi mājās. Kopš bērnības ap viņu grozījās kalpotāji, guvernantes, un skolotāji, no kuriem pēdējās divas kategorijas darīja visu, lai jaunā dāma apgūtu atbilstošas manieres un citas lietas, kuras obligāti jāzina un jāprot jaunām lēdijām. Tā nu līdz 16 gadu vecumam viņas dzīvē nekas ārkārtējs nenotika.

    Kādā vēlā rudens vakarā Langfordu muižā garāmjājot bija palicis uz nakti kāds bruņinieku kārtas augstmanis, saukts par Alnīru Krasu. Tovakar viņš jauno dāmu redzēja tikai garāmejot (un vēlāk atcerējās kā lēdiju ar lampu), gaitenī; taču vēlāk, kad iznāca te iegriezties vēl, radās iespēja sapazīties tuvāk, un tas parādīja, ka klusie ūdeņi tie dziļākie — jaunieši pilnvērtīgi izbaudīja viens otra sabiedrību. Diemžēl Langfordu dzimta nekad pat neapsvērtu iespēju izprecināt Annemariju seram Alnīram viņa nodarbošanās dēļ. Par spīti tam, ka jaunieši ievēroja piesardzību, baronu pārim bija radušās aizdomas, kuras arī apstiprinājās. Lieki teikt, ka sers Alnīrs pie Langfordiem vairs nevarēja rādīties. Annemarija divas reizes mēģināja bēgt no mājām, neveiksmīgi, jo viņas vecāki šādu soli bija paredzējuši. Visbeidzot, viņa mēģināja vēl pēdējo reizi. Šoreiz izdevās, taču viņas pēdas ātri vien sadzina, un nolīgtie vajātāji, viņu noķēruši, ieslēdza atsevišķā kroga telpā, lai nākamajā rītā nogadāt meiteni atpakaļ pie vecākiem. Viņai šī doma likās nepanesama.

    Nākamajā rītā atlīdzības mednieki atrada Annemarijas līķi — meitene bija noindējusies. Telpā nekādas indes līdz šim nebija; tika secināts, ka viņa jau laicīgi bija ar to apgādājusies, katram gadījumam. Nav liels brīnums, ņemot vērā, cik populāri dažādi tuvākā dzīves pārtraukšanas līdzekļi bija aristokrātu apritē.

    Meiteni apglabāja saskaņā ar vietējām paražām, dzimtas kapličā.

  7. Situācija attēlā — kas, kāpēc, kad?: Ironiskā kārtā šādas beigas bija tikai sākums. Annemarija salīdzinoši nesen bija nonākusi saskarē ar sera Alnīra ieročiem, un viņas priekšlaicīgā nāve nebija ļāvusi viņas imūnsistēmai līdz galam nobeigt infekciju. Izgājusi cauri postnekrotiskajai reanimācijai, viņa kļuva par dzīvo mūmiju.

    Procesā, saprotams, domāšana izmainās — runas centrs nedarbojas, atmiņas ir miglainas, sāpju sajūtu nav, ēst arī negribas (lielākā tiesa šādu mūmiju dzīvo dažus mēnešus, pirms nomirst pavisam, pārtikdamas no pašu mīkstajiem audiem — te redzams viens no ekstrēmākiem, mutējušiem gadījumiem; tikai kādi 10%, tieši pretēji, kļūst par medniekiem un slepkavām, kaut arī tieši šāds ir sabiedrībā izplatītāks tēls), un nav vairs arī tādas maņas, kā redze. To aizvieto pārējās. Daļa šādu mūmiju vienkārši kaut kur noguļas un gaida, kamēr nomirs; citas klīst. Annemariju krēslā cilvēki šad tad manīja, bet nekad nespēja viņai pietuvoties; zināmās aprindās, pie kurām piederēja arī sers Alnīrs, šo parādību pa jokam iedēvēja par nenotveramo Skipiju.

    Izskatās, ka šī konkrētā mūmija veltīgi bija centusies atrast sev kādu glābiņu (kas to lai zina, dzīvē, vai nāvē), jo reiz kāda Svētā Sebastiāna slimnīcas žēlsirdīgā māsa, sadzirdējusi savādus trokšņus zāļu glabātavā un nodomājusi, ka kāds slimnieks cenšas tikt pie morfija krājumiem, tur pārsteidza ošņājamies Annemariju. Drīz vien ieradās sera Alnīra tīrītāju vienība (kā tautā dēvēja Sabiedrībai bīstamo sirdzēju kontroles dienestu), un problēmu likvidēja. Tiesa, veicot mūža mierā guldītā sirdzēja identificēšanu, pats sers Alnīrs pēc izskata sāka atgādināt līķi…


2. anketa

  1. Vārds: Maia

  2. Vecums: sieviete labākajos gados

  3. Izcelsme, ģimene: bagāta tirgoņa meita. Viņai ir vēl divi vecāki brāļi (Raimess un Adrians) un dvīņumāsa Selēna (jaunāka par dažām minūtēm). Tēvs savu amatu mantoja no tēva, kurš to, savukārt, mantoja no sava tēva un tā tālāk. Nākamais rindā ir Raimess, kā vecākais dēls. Laika gaitā ģimenes bagātības ir tikai vairojušās, pateicoties prasmīgai darījumu vešanai un labiem sakariem. Māte dvīņu dzemdības nepārdzīvoja, tā kā tirgonis tagad ir atraitnis un joprojām skaitās visai iekārojams vīrietis.

  4. Pasaule (max. 100 vārdi): viduslaiki, sākums raganu medībām, pašas raganas arī eksistē, tāpat kā burvestības, fejas un rūķīši, kuri vēl uzdrīkstās rādīties parastiem cilvēkiem.

  5. Raksturs (max. 100 vārdi): šerpa un apsviedīga sieviete. Visādus darījumus veic ne sliktāk par ģimenes vīriešiem. Apzinās savu vērtību un uz galvas neļaus kāpt. Lai arī kuram vīrietim izdosies viņu noprecēt, viņš beigās šā vai tā atradīsies zem viņas smalko kurpju papēža.

  6. Biogrāfija (max. 300 vārdi): pēc sievas nāves tirgonis tikai pirmos divus gadus algoja auklītes, kas palīdzēja pieskatīt dvīnes, tā kā Raimesam bija tikai trīs un Adrianam divi gadi. Pēc tam tirgonis pats ķērās pie bērnu audzināšanas jau no mazām dienām viņiem iemācot, ka ģimene ir pirmajā vietā. Tāpēc nav brīnums, ka Maia, kā vecākā no māsām un ar aprēķinātājas smadzenēm, gluži nevilšus uzņēmās netiešu mātes lomu abiem brāļiem, māsai un reizēm arī tēvam. Gadi gāja, bet abas meitas, kā nedomāja tā nedomāja precēties. Maia tāpēc, ka gribēja atrast izdevīgu vīru, kas palīdzētu nodibināt kārtējos izdevīgos sakarus (un kas pašai iekristu sirdī, bet to viņa skaļi nevienam neteica), Selēna meklēja lielo mīlestību. Tirgonis saprata, ka karsti mīļotās meitas audzinot, kaut kur nošāvis greizi, bet labot neko vairs nevarēja. Vecākā bija pateikusi stingru nē tēva variantiem, jaunākajai tirgonis vienkārši negribējās salauzt sirdi ar uzspiestām precībām. Raimess un Adrians jau bija apprecējušies un reizēm mēdza par māsām pasmieties, bet parasti tam sekoja viltīga atriebība no Maias puses, tā kā brāļiem nekas cits neatlika, kā pievaldīt mēles.

  7. Situācija attēlā — kas, kāpēc, kad? (max. 300 vārdi): dzīve gāja labi, kamēr pilsētā, kur dzīvoja tirgoņa ģimene, neuzkūlās kāds jauns grāfs. Viņš bija bagāts un arī ar sakariem, tikai ar iedzērāja un brunču mednieka slavu. Tad nu šis grāfs iemīlējās Selēnā, bet sieviete viņu noraidīja. Nelaimīgais mīlētājs nolēma atriebties un paziņoja baznīcas tēviem, ka tirgoņa meita ir ragana, apmājot godīgu vīriešu prātus, izkrāpjot bagātības un pēc tam viņus pametot. Ziedojums baznīcas kasē palīdzēja Baznīcai saprast, ka tā tiešām ir problēma. Selēnu apcietināja un nolika dienu, kad viņa jāsadedzina uz sārta. Viņas ģimene vis nesēdēja rokas klēpī salikusi. Tobrīd pilsētā viesojās ceļojošs cirks, kuram viena no atrakcijām bija "dzīvu" ēģiptes mūmiju izrādīšana. Mazliet patērējot dzimtas krātās bagātības, uzpērkot sargus un ko tik vēl nē, ģimene pamanījās Selēnu izdabūt no cietuma. Tālāk bija nodomāts viņu izvest no pilsētas, nomaskētu kā vienu no mūmijām. Grāfs plānu uzoda un viņa rokaspuiši to izjauca, nogalinot Selēnu.
    Nabags tikai nenojauta, kādu nelaimi dabūjis sev uz kakla Maias izskatā, jo sieviete jau viss nedomāja to atstāt nesodītu...


Neaizmirsti nobalsot!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

Closed TopicSākt jaunu pavedienu
1 lietotāji/s lasa šo pavedienu (1 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 20.08.2019 18:29