Vai jūs ticat mīlestībai no pirmā acu skatiena?Varbūt kāds to jau ir piedzīvojis?
neticu. tas nav iespējams. lai cilvēkā iemīlētos, viņš ir jāiepazīst. savādāk var tikai fanot.
Ja runājam tā tīri tehniski, tad "mīlestība" ir emociju kopums, kas rodas laika gaitā, kad atraisās jūtas pret partneri.
"Pirmajā acu skatienā" nostrādā tikai cilvēka psihē iedzimtie refleksi - vizuālās pievilcības, un potenciālā dzimtas turpinātāja kandidāta statuss (ak, jel, nekur tālu no dzīvniekiem mēs evolucionējuši nēesam..).
Kā pierādījuši zinātnieki, tad cilvēks novērtē potenciālo partneri nieka 2.7 sekundēs - šajā laikā smadzenes milzu ātrumā salīdzina no maņu orgāniem (acīm, ausīm, deguna, varbūt rokas) saņemto vizuāl-grafisko informāciju par attiecīgo objektu. Tiek veikti desmitiem mērījumu, kurus smadzenes zibenīgi salīdzina ar jūsu apziņā eksistējošo "ideālo partneri". Protams, ļoti maz parametru tam tiešām atbilst, taču pietiek ar pāris positīviem novērtējumiem, lai pēc šīm divām ar pus sekundēm cilveks jau zinātu, vai partneris viņu saista vai nē.
Tālāk jau notiek informācijas padziļināšana - ja smadzenes potenciālo parneri atzīst par labu esam, tiek turpināta diskusija, tiek pievērsta objekta uzmanība, utt, utjp.
Vēl viens sīkums, kas liek aizdomāties - statistiski pierādīts ka tikai 1.3% "mīlestību no pirmā acu uzmetiena" kļūst par pastāvīgām attiecībām ar ģimeni, bērniem, etc.. Lielākā daļa ir tikai dēkas vienam vakaram (vai arī naktij, ja viss nonāk līdz intīmām attiecībām un seksam.. (ak, jel, kādi mēs esam jākļi - mūsu vecāsmātes par to šausminās vēl šobaltdien..)).
neticu. tas nav iespējams. lai cilvēkā iemīlētos, viņš ir jāiepazīst. savādāk var tikai fanot.
bet kurš gan netic tam, ka pirmais, ko cilvēkā ierauga ir ārējais izskats? protams, ja cilvēks simpatizē pēc izskata, tad arī gribēsies viņu iepazīt.
hm. jā, un ir pat piedzīvota.
bet nav jau tā - es ieraugu un uzreiz saprotu, ka mīlu viņu. haha. nē, tā gan nevarētu būt. tas nāk ar laiku.
un vienmēr jau var paspēt vilties cilvēkos, lai kāda būtu tā mīlestība.
Ir Specigas simpatijas no pirma acu skatiena tas gan!
Bet milestibai es vispar neticu!
es ticu! Jo domaju,ka ar mani ta ir noticis...vismaz no manas puses...
Tātad.
Vispirms : kas ir mīlestība? tā ir dziļa pieķeršanās gan mīļotā cilvēka miesai, gan dvēselei, lielākoties dvēselei. kad tu cilvēku ieraugi pirmo reizi, tu redzi tikai viņa miesu. tu vēl viņu nepazīsti, varbūt viņš ir narkodīleris vai memmesdēliņš, tu to nezini. tātad pirmajā reizē tev var būt tikai fiziska patikšana ( ) vai iekāre.
Mīlestība ir pieķeršanās dvēselei. pirmajā reizē, kad tu cilvēku ieraugi, tu nevari pieķerties viņa dvēselei. tikai vuņa izskatam.
jautājums atrisināts.
Christina, nu nē, mīlestība tā nav, tas ir vienkāršs stulbums no tavas puses neteikšu to ko gribi dzirdēt, bet to, kas tev jādzird. mīlestība no pirmā acu skata? nop. atklāšu noslēpumu- mīlestība nerullē piekrītu Eriette.
wisp neticu tādai patiesai un īstai mīlestībai, Nu tādai kā raksta pasakās, kas paliek uz wisu mūžu un tā.
Ja tas ir uz mūžu, tad jau drīzāk pieradums wienam pie otra, tā teikt drīzāk jau atkarība un bailes palikt wienam.
so, neticu mīlestībai. kur nu wēl no pirmā acu uzmetiena
Mīlestība no pirmā acu skatiena - diez vai, bet simpātijas - tās gan. Ir piedzīvots, ka nevari uz kādu vienkārši paskatīties, nesmaidot un nenosarkstot. Vienīgā problēma ir tā, ka šīs "mīlestības no pirmā acu skatiena" tu visbiežāk vienreiz pamani un tad vairs nekad neredzi.
Mandomāt, ja mēs dzīvotu intuitīvāk, tad arī pirmo mīlestību būtu vairāk. Paši jau viņas nobremzējam ar savu racionālo prātu. Vai varbūt acumirkļa mīlestības objekts šo īpašo gaisā virmojošo sajūtu nav uzķēris (jo noliedz intuicīju vai arī ir bailīgs) un tāpēc tālāk šīs jūtas neattīstās. Nevar jau zināt, kas būtu, ja būtu.
Cik tad bieži nākas iesaistīt racionālu prātu? Uz katru simto mērķa dzimuma un vecuma cilvēku? Tūkstošo? Iespēja, ka acumirkļa mīlestības objekts arī jūt dziļi subjektīvo gaisā virmojošo sajūtu attiecīgi ir 1:10`000 vai 1:1`000`000.
Ir viena ļoti skaista pasaka (nu vispār daļa no pasaka, bet tas nemaina būtību) -->
Reiz Dievs runāja savā starpā "Kā lai panāk, ka vīrietis satiek tieši to sievieti, ko esmu viņam radījis? Darīsim tā: pateiksim to viņu abu sargenģeļiem, bet viņiem pašiem neteiksim, citādi viņiem nebūs interesanti. Kad viņi abi satiksies, eņģeļi to zinās. Cilvēki jutīs, ka kaut kas it kā norāda uz šo cilvēku, un tālāk viss ir atkarīgs no viņu pašu izvēles."
Ticu. Kāpēc gan ne? Visādi brīnumi notiek, un mīlestība no pirmā acu skatiena varētu būt viens no tiem!
Cilvēki ir jāiepazīst, tikai tad var uzzināt ko par šo cilvēku. Mana draudzene ir daudz kļūdijusies,
nav ideālu cilvēku, ir tikai piemēroti un nepiemēroti cilvēki.iespējams mīlestība no pirmā acu skatiena pastāv, bet es tai neticu.
milestiba no pirma acu skatiena!xixi!milestiba ir no sakuma simpatijas bet pec tam stiprs pieradums!jebkura gadijuma milestiba no pirma acu skatiena nevar but...tas ir tikai simpatijas......un nekadigi ta nevar but milestiba!
Mīlestība no pirmā acu skatiena? Nu kāpēc, gan ne? Droši vien, jau, ka tāda mēdz būt, tikai pēc laika viņa ļoti ātri izplēnē vai pazūd. Neviena mīlestība no pirmā acu skatiena nav noturīga, kaut ganman ir zināmi kādi divi vai trīs gadījumi, kuros vismaz vienpusējas jūtas ir saglabājušās daudzu gadu garumā. Vai es pati esmu ko tādu piedzīvojusi. Šaubos, bet varbūt, ka vienkārši negribu pati sev atzīties.
ties ticu miilestiibai no pirmaa acu skatiena.
piedziivojusi neesmu..
neticu. tā drīzāk ir patika pret cilvēka ārējo izskatu un pirmajā mirklī ievērtojām īpašībām.
Neticu..
Tās ir tikai tukšas un gaistošas emocijas bez piepildījuma un dvēseliska seguma.
nu nee..tas ir paarspīlēti. `no pirmā skatiena` var tikai secinat glīts vai neglīts..patiik vai nepatīk. Labākajā gadījumā var rasties simpātijas, bet lai iemīlētos? C`mon! Daudzi tikai pēc vairākiem kopdzīves gadiem saprot to, ka vienam pret otru NAV bijusi mīlestība, tikai pieķeršanās. viss nāk ar laiku Tas nav reāli- iet pa ielu, ieraudzīt cilvēku un -BUMS- es viņu mīlu!
Mīlestība vispār ir kkas neizprotams tā nes postu vai laimi..
Bet sapņot jau mēs varam par princi baltā zirgā, kurš uzradīsies no zila gaisa un uzvedīs Tevi stikla kalnā. Un jūs dzīvosiet ilgi un saticīgi. happy end
Es neticu.
Vrabūt cilvēks var iepatikties, bet nevar iemīlēt viņu.
Tās ir muļķības no ziepenēm.
Ir piedzīvots Tāpēc varu teikt - tāda lieta eksistē, bet... kā jau te pareizi teica - tas ir vienpusīgs pasākums, un parasti ļoti ātri izbeidzas, līdzko ar ilgu objektu esi kopā ilgāku laiku. Jo tā ir aša pieķeršanās kaut kam vienam šai cilvēkā, kaut kam - izskatam, kustībām, balsij, utt. Bet ne cilvēkam kopumā.
Bet sajūta spēcīga - tik vien vairs gribas, kā iet pakaļ un ne acis nenovērst, vai, vismaz pie pirmās izdevības blenzt, acis nemirkšķinot. Pat pieiet klāt, lai iepazītos, nav nekādas vajadzības. Ļoti platoniski ideāls gadījums. Labi, ka ātri pāriet, un bieži negadās. Vismaz es to esmu piedzīvojusi visā mūžā pavisam tikai 2 reizes.
Nu, mīlestībai es ticu, bet - patiesi - ne tradicionālajai :
- OMG, es tevi mīlu!
- Es neticu!
- Bet es tevi mīlu!
- Es neticu!
damn .
Iespējams, man ir daudz, khem, oriģinālāks uzskats par romantiku . Bet nebāžos virsū ar savām domām. No pirmā acu skatiena ?
Nē. No trešā.
Man liekas ka ticu kāpēc lai tā nabūtu
es neticu ka tā var notikt
Ar laiku izpratne par to, kas ir mīlestība, mainās. Bet ar savu toreizējo prātu - saku, jā, es ticu un esmu to piedzīvojusi.
Un kā gan citādāk izskaidrot sajūtu, kad ieskaties kādam acīs un jūti - jā, tas ir kaut kas īpašs...
Mīlestīna rodas, cilvēkiem iepazīstot vienam otru, nevis tikai ieraugot. Protams, pirmais iespaids ir ļoti svarīgs, bet vispār... nēē.
Bet vai tad tā nav, ka tu ieraugi to cilvēku un tev tā kā ar āmuru iebliež pa galvu:''tas ir īstais!!''?
Jaa, izklausas jau labi "Milestiba no pirma acu skatiena", bet es tam neticu. Tas parasti notiek tikai pasakas un serialos. Pirmo reizi cilveku ieraugot tu izjuti simpatijas vai antipatijas, bet ne milestibu. Milestiba ir kaut kas sarezgitaks neka vienkarsi simpatijas.
Kā man patīk cilvēku dziļdomīgās atklāsmes, it īpaši tad, ja paši neko tādu nav piedzīvojuši!
Un neienāk prātā, ka tās pēkšņi radušās simpātijas pret kādu tautā vienkārši SAUC - "mīlestība no pirmā acu skatiena"? Tas ir šādu izjūtu NOSAUKUMS.
Protams, piekrītu tiem, kas saka, ka ar īstu mīlestību, to, kas rodas, cilvēku labāk iepazīstot, tam nav sakara, lai gan tāda var rasties kā sekas šīm pirmajām, bieži vienpusējām simpātijām. Un, ka situācijas, kuros viens uz otru paskatās un paliek vaļējām mutēm un... ir sastopami visbiežāk seriālos un romantiskos romānos. Notiek tā arī dzīvē, bet nepavisam ne bieži, un savu dzīvi balsīt uz to, ka ar tevi tā pēkšņi atgadīsies, nav jēgas.
Ne velti kopš seniem laikiem ieteiktās zāles pret "mīlestību no pirmā acu skatiena" ir "uzmanīgi paskatīties otrreiz".
Jā, ticu. Ticu, jo gribās ticēt. Kaut kas līdzīgs ir piedzīvots un, protams, tā nebija nekāda mīlestība. Es pat nezinu, vai ticu tam, ka cilvēks var mīlēt otru cilvēku tā dziļi, patiesi un tā, kā vajag, visu mūžu, nu, tā, ka mīlestība nepāriet un vēl pat taureņi vēderā dejo arī pēc desmit gadiem. Nezinu, vai ticu, ka tāda pastāv. Bet ceru, jo - nu, vajag taču tādai būt. Un, iespējams, tā varētu rasties no tās mīlestības no pirmā skatiena. Jo, kaut arī "pirmā skatiena mīlestība" tāda laimes spēle vien ir (visas tās ķīmijas padarīšanas, ārējais izskats un pārējās zinātniskās fiškas), kāpēc gan lai nevarētu būt tā, ka šī iemīlēšanās pārtop mīlestībā? Jā, ticu.
Manis piedzīvotais bija traki jauks pasākums. Tas notika, kad man vēl bija 13 gadu, tai dienā, kad VVF tika par prezidenti, traki jaukā un saulainā dienā kkur Cēsu apkārtnē. Es ienācu kafejnīcā, ko sauca par kkādu Spalvaino mākoni un viņš arī, mēs saskatījāmies un.. laikam tomēr notika kkas īpašs, jo tās dažas sekundes man šķita ilgstam.. ilgi. Es pat vairs neatceros, kā mēs sākām runāt un kurš bija pirmais. Jā, tālāk vairs nav tik interesanti. Protams, tās bija divas vai trīs jaukas dienas, bet jau pēc mēneša, kad netīšām viņu atkal satiku, notika tas, ka vairs negribēju viņu pat redzēt. Tā ja. Bet to dažu sekunžu sajūtas, ko nav iespējams raksturot (vistuvāk laikam būtu tie tauriņi vēderā), es laikam atcerēšos visu mūžu.
Nu jā, un kaut arī pati esmu piedzīvojusi to, ka "no pirmā skatiena" nekļūst par mīlestību, nu, ok, labi, nevar mīlēt trīspadsmit gados, bet nu nekļūst pat par noturīgām simpātijām, es tomēr ticu un ceru, ka kas tāds ir iespējams.
Ka nejausiga sakritiba man ari kaut ka nesen bija saruna ar vienu cilveku par milestibu no pirma skata
Ja, es ticu... vnk ticu... nav nekada konkreta paskaidrojuma - kapec . es vnk ticu nu viss. un vislabakais jau tas, ka neviens to nevar parmest un aizliegt... jo vnk ari gribu ticet....
Nē,neticu. Domāju,ka tās ir tikai to ļautiņu iedomas,kas paši sevi vēl nav iepazinuši un nesaprot ko jūt (ticu,ka var izjust ļoti kvēlas simpātijas,bet mīlestību?!Šaubos.).Tomēr pārmest es nevienam neko negribu,katrs var ticēt kam grib.
Tas nav iespējams!!!!
Ticu tikai taapeec, ka esmu to piedziivojis. Tajaa briidii, kad ieraugi to cilveeku, un juusu skatieni sastopaas, laiks, vismaz taa pasham liekas, apstaajas. Tu visu redzi paleeninaajumaa, viss liekas mazsvariigs, patiesiibaa savaa pasaulee tajaa briidii eksistee tikai Tu un tas cilveeks, uz ko tu skaties. Un, kad shis ljoti iisais mirklis, kursh skjiet tik gars kaa vairaakas stundas, paiet, to nekad nevar aizmirst.
Nē. Tādai es neticu.
To nesauc par mīlestību.
Nu īsti nezinu, bet manuprāt iemīlēties no pirmā acu skatiena nav iespējams. Jā, filmās un grāmatās varbūt šāda mīlestība pastāv un viss ir tik skaisti un burvīgi, bet mēs dzīvojam realitātē un tādai mīlestībai es neticu...
Pati nekad neesmu piedzīvojusi tādu situāciju, ka paskatoties uz kādu puisi uzreiz jau esmu viņā iemīlējusies līdz ausīm. Man ir jāiepazīs cilvēks un tad es par viņu spriežu.
jauki jau skan - mīlestība no pirmā acu skatiena.
es nedomāju, ka tā ir mīlestība.
jā, paskatoties pirmo reizi uz kādu cilvēku var rasties simpātijas. bet par mīlestību to nevar saukt.
vēlāk jau var rasties jūtas, tas jau ir process.
Tā nav mīlestība. Mīlestība nāk pēc tam. Tomēr pirmā brīža emocijas ir ļoti spilgtas un uznes tādā pašā eiforijā kā mīlestība. Tā var būt tikai simpātija bet tā īpašā izjūta - iekšējs šoks - ir viena un tā pati. Tas var būt brīdis kad divi cilvēki satiekas un ja vēlas to var uzskatīt arī par mīlestības sākumu.
No kaut kā taču ir jāsāk!
Piem. man ir gadījusies mīlestība no pirmā acu sktiena... tieši pateicoties šai mīlestībai vairs nekad neticu mīlestībai... pat ja džexbaigi patīk sūtu viņu tālāk!!
Tā nav mīlestība. Cilvēks tikai ir iemīlējies otra cilvēka vizuālajā izskatā. Jā tā vien tas otrs cilvēks zina pirmā cilvēka raksturu u.t.t.
Murdzīgi.
Ticu. Bet netaisos piedzīvot, mīlestība (īpaši no pirmā acu skatiena) nav priekš manis. Labāk draudzība no pirmās ķildas vai saķeršanās.
parasti tā mīlestība var būt tikai aizraušanās, bet es domāju ka var pastāvēt mīlestība no pirmā acu uzmetiena (protams ne tāda, kā seriālos un filmās)!
Nē, jo mīlestība ir kas vairkāk kā viens mirklis
Mīlestība ir uzticēšanās, laime, labsajūta, atkarība no otra, viņa klātbūtnes....
Tas nevar rasties pāris sekundēs....
Es neticu mīlestībai no pirmā acu skatiena.
Tāda vienkārši nepastāv.
Kā to ņem. es piemēram reiz pacentos iemīlēties no pirmā skatiena un pēc pāris minūtēm attapties, ka neesmu senu paziņu atpazinusi, kurā pirms tam man ne prātā nebij nācis iemīlēties... Tas gan bij tik sen Jautājums, cik stipri ir iespējams iemīlēties no pirmā skatiena...
es ticu simpātijām no pirmā acu skatiena, taču ne mīlestībai.
Jā, esmu kaut ko tādu piedzīvojusi, taču tā noteikti nebija mīlestība, bet gan šausmīga apmātība un lielas simpātijas.
ir tāda lieta
bet tie ir ļoti īpaši cilvēki un nedaudz. tāpat kā ģēniju mākslā apkārt nemētājas.
tev jānodzīvo godam vairākas dzīves, lai dvēsele līdz tam izaugtu. jums abiem.
skepticisms reti kad ir lielas dvēseles pazīme, bet mēdz gadīties
kopumā, tiem, kas apgalvo, ka netic mīlestībai kā tādai, vēl ir daudz ko augt
nav milestibas no pirmaa acu skata, vnk cilveeka smadzenes iemiiloties meklee argumentus un cilveekam saak skist ka miilestiiba bijusi vienmeer nevis kaa tas notiek, radusies konkreetu emociju iespaidaa.
diez vai ir taada miilestiiba no pirmaa acu skatiena kas ir noturiiga.
manuprāt, var būt tikai patika no pirmā skatiena, bet noteikti ne mīlestība.
Nu es ticu,bet piedzivojusi neesmu! Un dazreiz ta ir labak!
Nu nē es netici īlestībai no pirmā acu skatiena un neticēšu.(es tā vismaz domāju ka neticēšu.)
Paskaties-Iekriti?
Tā nav mīlestība,to sauc par iekāri.
Kad man bija 16, smiedamās teicu, ka mīlestība no pirmā acu skatiena nepastāv...
Taču tagad, droši varu apgalvot, ka tāda IR!!! Izdzīvoju to, un tā bija skaista...
Drīzāk ticu uzreiz taču ieraugi un re, ir kāda dzirkstelīte, un tad jūs uzzināt ka jums kopīgas intereses un tad tas viss aiziet
es ticu mīlestībai no pirmā acu skatiena jo pašai tā ir gadījies ar vienu puisi bet galu galā nezinu vai viņam patiesi patīku un vai viņš spēs mani iemīlēt un arī es vai spēšu viņu iemīlēt bet tas jau ir notici ka vienīgi domāju par viņu
mja. Milestība intresanta ''figna'' katrā gadījuma pašā procesā liekas šausmīgig brīnišķīga. No pirmā acu uzmetiena vēl jo vairāk. pats nesu piedzīvojis- pietiek tāpat ar parasto
Es ticu iekārei no 1 acu uzmetiena (psiholoģiskai parādībai, kuras cēlonis ir gaļas gabaliņš, kas virs kakla).
Un vēl ticu tam, ka pret kādu cilvēku jau no 1. brīža var būt šķietami nepamatotas un ļoti īpašas sajūtas un jūtas (arī mīlestība vai vismaz kas tāds, kas pāraug mīlestībā).
Lasot sengrieķu mitoloģiju es beidzot sapratu, kas ar to domāts
Apmēram tā: "Reiz, naktī braukdama pa debesīm, Selēne ieraudzīja gulošo Endimionu. Viņa iemīlējās dusošajā jauneklī..." un tā tālāk. Ja kāds domā, ka Selēne pēc tam piemirsa par viņu (kaut gan nevar viņu pamodināt un nevarēs arī), tad viņš gauži maldās - viņa to mīl joprojām.
Tādu stāstu ir daudz, šis ir tikai piemērs.
Mīlestība jau arī nav tikai 1 veida... Piemēram mīlestība pret radiniekiem atšķiras no mīlestības pret tuvākajiem draugiem utt.
Tāds mīts vien ir
Neticu
Jā, vispār, manuprāt, es pat esmu to piedzīvojusi. Uzreiz ieraudzīju un nodomāju, cik būtu labi, ja būtu. Toreiz man bija cits puisis, pēc kāda mēneša izšķīrāmies. Nedēļu bēdājos utt. Vienā dienā izdomājām, ka ,ar tad jau ex, varētu sadzert utt. Tā arī izdarījām, tajā dienā nejauši sanāca tā, ka uz nelielo pasēdēsanu atnāca tas puisis ''cik būtu labi, ja būtu'' . Kopš tās dienas ir tik vien labi cik var būt. Liktenis? Liktenis saprata, ka bija jānāk bik vēlāk un tā arī izdarīja. 8 mēneši jau esam kopā un tās pašas pacilātā ssajūtas, kas 1. un 2. tikšanās reizē
Mīlestība no pirma acu skatiena?
Faktiski nereāli.
Iemīēties nevar cilvēkā,kuram tu pat vārdu nezini.
Var rasties simpātijas pret to cilvēku,bet ne mīlestība
Neesi tik droša. Kā tu to vari zināt?
Tas ir tikkai tavs subjektīvais viedoklis.
Katrs cilvēks jūt savādāk. Tu varbūt nevari iemīlēties no pirmā acu skatiena, varbūt es varu.
Mēs esam inviduālisti, pat ja reizēm liekamies tik līdzīgi viens otram. Civēki ir dažādi... pat dvīņi.
Iemīlēties var, bet MĪLĒT nevar.
Tam ir vajadzīgs laiks.
NAV tādas mīlestības no pirmā acu skatiena!
No pirmā acu skatiena ir kaisle.
Kaisle nav mīlestība.
Tā ir dziņa.
Mīlestība rodas raksturu, temperimentu un citu faktoru simbiozes rezultātā.
Plika fiziska pievilcība nav mīlestība.
Un tie, kuri domā savādāk, ir vēl mazākā nojēgā,
par to kas ir mīlestība nekā es.
Es ticu, ka var iemīlēties no pirmā acu skatiena, bet iemīlēšanās un mīlestība ir divas, pavisam dažādas emocijas.
Iemīlēšanās ir atbilde uz pretējā ( vai sava, kā kuram) dzimuma fizisko pievilcību, kas rada lielu kaisli, kas gan drīz parasti norimst un pāris izšķiras (ja pāris vispār paspēj izveidoties, protams), daži tomēr tiek pāri šim iemīlēšanās periodam un saskata ko īpašāku otrā, izņemot tā fizisko pievilcību, un saprot, ka tam patīk tā iekšējā pievilcība, tad var uzplaukt arī mīlestība. Bet tā gadās reti.
Mīlestība var izveidoties tikai ar laiku, kad tev rūp otra cilvēka domas, emocijas, dvēseles stāvoklis. Ja tu mīli, tad pat, ja šis cilvēks ir tiešām neglīts vai ar kādu deformāciju, tev tas būs vienaldzīgs, priekš tevis šis cilvēks tāpat būs vislabākais, un pat, ja tev pie kājām kritīs visburvīgākie pretējā (vai sava) dzimuma pārstāvji, tu ne par ko nenomainīsi savu mīļumu pret kādu no viņiem. Tas, protams, ja tu mīli.
Tāds ir vismaz mans viedoklis, bet es tam stingri pieturos.
NETICU. Muļķīga aizraušanās vai vnk "ķīmiskā" saikne. nekas nopietns..
Grūti teikt vai ticu. Pašai tā nekad nav bijis, jo man pēc pirmā acumirkļa uzreiz vēl "neiebrauc", ka man tas otrs cilvēks patīk. Lai kaut ko tādu aptvertu vajag laiku, kaut vai nedaudz.
Nu man ir jauna izpratne par to ko tas nozīmē
kā jums neienāk prātā ka dvēseli ir iespējams redzēt un sajust arī no viena skatiena pat nepārmijot nevienu vārdu!
un savas dvēseles otro pusi ieraugot, tevi var ķert arī 'strāvas trieciens" ja vien esi pietiekami uztvertspējīgs.
ja kāds nav, nejūtos vainīga
es ticu, neesmu gan piedziivojusi, bet man šķiet ka īstu miilestiibu kaa taadu es nemaz neesmu piedziivojusi.
Cilveeku nav jaapaziist. Varbuut ka viņš sasaucas ar kaadu jau zinaamu teelu vai cilveeku(vai pat vairaakiem) ko esi miileejis un augstu veerteejis. Un iespeejams ka ieraudziit šo cilveeku dziivee ir taads kā šoks un tu iemiilies viņu nepaziistot.
Un ņemot veeraa ka miilestiibai ir rozaa brilles, šis cilveeks tev patiik taads kaads viņš ir, jo tu saskati to ko gribi....BET ja šis cilveeks arii IISTENIIBAA taads ir, tad taa ir laimiiga miilestiiba!
Var būt simpātijas no pirmā acu skatiena, bet ne jau mīlestība, ja tāda vispār pastāv.
Tāpēc jāpieturās pie tā, ka viss labais nāk pamazām.
manuprāt, no pirmā acu skata var sajust tikai to savstarpējo magnētismu, kurš var pāraugt kaislē. bet kaisle ir kā tauriņš būrītī - noķersi, ieslēgsi, tas tāpat drīz vien nobeigsies.
tātad - mana sakāmā pamatdoma bija - nē, es neticu.
nevēlies iemācīties savu personisko nepatiku izteikt privāti?
manuprāt, ir cilvēki, kuriem klusēšanas vērtība ir jāiemācās.
Bet vismaz, ja izsaka savas domas vienmēr, Tevi neviens nevar saukt par meli.
Es diemžēl klusēt neesmu iemācījusies.
Mīlestība taču nerodas momentāli. No pirmā acu skatiena, manuprāt var rasties vien aizraušanās - stiprāka, vai vājāka.
Tad tā pāraug savdabīgā apsēstībā, un tad varbūt kļūst par mīlestību.
Skatiens parāda tikai ārieni. Uzmetot vienu acu skatienu, tu, visticamāk iemīlies tikai cilvēka ārienē. Tikai retos gadījumos cilvēki iemīlās tajā gaišumā un dvēselē, ko otra persona izstaro. Lai patiesi iemīlētu, vajag piekļūt pie pildījuma, proti, dvēseles.
Piedzīvojusi neesmu, bet ļoti, ļoti gribas tādai ticēt.
nu es ticu DAĻĒJAI iemīlēšanās no pirmā acu skatiena, tomēr man biežāk ir tā: Redzu kādu simpātisku puisi (vienmēr nopētu papriekšu ārieni)
Pēctam iepazīstu (uzzinu viņa plusus un mīnusus)
Un tikai pēc tam apjēdzu ka es esu iemīlējusies
Pats neiespējamākais ir vispatiesākais.
Kāpēc gan ne.? Es ticu, ka starp cilvēkiem spēj rasties tā saucamā ''dzirkstelīte''. Ir pieņemts, ka mīlestība rodas tikai tad, kad pie attiecībām ir ilgi piestrādāts, ilgu laiku būts kopā. Izņēmumi ir visur. .
Impossible is nothing.
neticu mīlestībai,bet gan simpātijām no pirmā acu skatiena. kaut ko līdzīgu esmu piedzīvojusi. bet mīlestība jau ir kaut kas dziļāks, kas rodas tikai nopietnu attiecību rezultātā.
Daļēji.....
grūti teikt... ir gadījies, ka tikko satieku kādu foršu puisi man viņš ļoooti patīk, bet tā jau nebija mīlestība... ticu tā pa pusei. man parasti ir tā, ka no pirmā acu skatiena nevaru ciest, pēc tam iemīlos viss ir iespējams
Es pazīstu mīlestību no pirmā acu skatiena. Tas ir neaprakstāmi un tas notika pirms 19 gadiem, kad man pašai bija 19 gadi. Un mīlestība bija abpusēja, tas bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm.
Mēs viens otru ieraudzijām pludmalē, tas bija Bulgārijā ,,Saulainajā piekrastē". Viņa acis bija tik zilas kā jūra un debesis. Bija sajūta, ka mūsu acu skatieni satiekoties salauza mūsu sirdis. Ieskatoties viņa acīs, sirds pamira. Es latviete viņš slovāks.
Viens otru pazinām tikai 1 dienu, starp mums nebija intīmu attiecību. Pēc tam sarakstījāmies un cietām, cietām savas nepiepildītās mīlestības dēļ.
Nebija toreiz tādas iespējas vienam otru satikt.
Sapratu, ka šī mīlestība nav piepildāma.
Laiks gāja un satiku savu tagadējo vīru, apprecējos.
Pēc 7 gadiem atkal uzrakstīju viņam vēstuli, jo laulībā nejutos mīlēta.
Viņš atbildēja, bet izrādijās, ka viņam arī ir draudzene. Bet jūtas atkal bija starp mums uzplaiksnījušas, bet prāts ņēma virsroku. Un sarakste tika pārtraukta.
Un tā šovasar, jau pēc 19 gadiem, viņš atkal mani atrada, caur skype.
Un ticiet vai neticiet atkal tās pašas jūtas uzvirmoja un neatkāpjas.
Tik skaista un tīra mīlestība - no pirmā acu skatiena.
Un tā mēs jau 19. gadus viens par otru domājam, skumstam un ilgojamies. Bet tā arī neesam tikušies, lai neizpostītu to, kas mums katram ir šobrīd un pasargātu katrs savus tuviniekus. Bet viegli nav, jo sirds asiņo. Skaistas jūtas, bet arī sāpīgas. Un kas zin, varbūt labāk, ka tā.... ka mīlestība paliek tikai sirdī un atmiņās. Nepiepildīta, balta un skaista no pirmā acu skatiena un cauri visai dzīvei.
Tā var notikt, ja notic dažu reliģiju versijām, kas vēsta, ka iespriekšējā dzīvē abi bijuši vairāk kā cieši saistīti, un kaut kas attiecībās nav bijis nobeigts, izdarīts vai pateikts.
Nu, kādreiz man vismaz šķita, ka mīlestība no pirmā acu skatiena ir tas pats, kas šmiga no pirmā alus kausa...
es esmu piedzīvojusi kolekcionāres piemēru,un vispār arī tāda mīlestība man nešķiet neiespējama. Mūsdienās simtiem un tūkstošiem ļautiņu sapazīstas vispirms internetā pirms ierauga viens otru
Man gan ir gadījies.
Paskatīties puisim acīs un nespēt vairs saprast kā es spēju bez viņa iepriekš dzīvot.
Es gan neticu mūžīgai mīlestībai. Tā gan izzūd un pārvēršas par vienkārši sadzīvošanu.
No pirmā acu uzmetiena nē. Ir daudzas izskatīgas meitenes. Mazliet iepazīstot jā.
Ne jau izskats ir no svara, bet tā kaut kāda ķīmija, kas vienā brīdī iziet starp tevi un otru cilvēku, kuru redzi pirmo reizi un, ja pēc tam vēl izdodas ar to cilvēku iepazīties kaut nedaudz tuvāk tad viss ir ļoti labi līdz brīdim, kad šīs ķīmijas izraisītais uzliesmojums ir beidzies.
Pāris gadus atpakaļ es minēju, ka mīlestību no pirmā acu skatiena nav nemaz tik viegli atrast. Tomēr šo pāris gadu laikā ir nācis atkāpties no saviem azispriedumiem, jo pāris reizes ir gadījies patiešām tikai paskatoties uz cilvēku viņā iemīlēties līdz ausīm. Par laimi parasti tas beidzas līdz ko ar cilvēku pāris stundas tiek parunāts.
Man gan negribas piekrist Mattiassam, ka mazliet iepazīstot meitenes viņās var iemīlēties MAn, gan šķiet, ka tad, kad lielāko daļu no mums iepazīst- gribas bēgt ļoti, ļoti tālu
Nē, šī stadija parasti iestājas, kad iepazīst pārāk labi. Labākajos gadījumos tā ir pārejoša, kamēr pierodi otru reizi.
Un, laai kaut kādi tur fluīdi iedarbotos, vajag būt gana tuvu. Ar tālu skatienu nelīdzēs, lai tas ir kaut simtkārt pirmais.
Es ticu, ka tāda ir. Nē, ne jau tas, ka tu paskaties uz cilvēku un viņu mīli, bet gan tu paskaties uz cilvēku un kaut kas viņā tevi nenormāli pievelk. Un šīm izjūtām tad arī ir nosaukums "mīlestība no pirmā acu skatiena".
Galu galā, sastopot kādu, tas nav tikai izskats, ko tu novērtē - tā ir arī uzvedība, smarža, var sajust viņa bioelektrisko lauku..
ek,cilvēku mūžīgā vēlme racionāli un loģiski izskaidrot visu brīnumaino :]
vispirms precīzi definējiet mīlestību un tad varēs spriest vai tā iespējama no pirmā skatiena.
kas tic tam ir,un te vēl var piemaisīt teicienu par acīm,kas ir dvēseles spogulis ;]
es neticu mīlestībai no pirmā acu skatiena, jo, manuprāt, mīlestība ir kaut kas dziļi saistīts ar draudzību, un draudzība nerodas vienā mirklī. ar pirmo skatienu var tikai saprast, ka konkrētais cilvēks liekas pievilcīgs, gribētu viņu iepazīt etc.
un vispār man tā "mīlestība no pirmā acu uzmetiena" liekas drausmīga klišeja
Ā, nu jā. Par Mīlestību no pirmā acu skatiena vispār runāt ir galīgi garām. Šo tematu drīzāk var uzskatīt par Iemīlēšanos no pirmā acu skatiena.
Mīlestībai ticu (Man, starp citu, ir dzīvi pierādījumi!!!!!!) Mīlestībai no pirmā skatienā- nekad Vienu tādu mīlestību zinu. nē, kur nu vienu- tā dāmīte iemīlas katrā brīvā (un nebrīvā) džekā, kam nelaimējas gadīties ceļā
Es esmu realiste.Es neticu mīlestībai no pirmā acu skatiena.
Es saprotu ja ļoti iepatīkas cilvēks no pirmā acu skatiena nu ne jau iemīlēties.
Nu tādas ir manas domas.......
Ai. Kaut arī esmu sapņotāja, tomēr neticu tam.
Mīlestība ir kaut kas parāk izstrādati neizstrādāts, lai tas rastos pirmajā acuskatienā.
Beside, domāju, ka tā radusies, lai mēs varētu attaisnoties, ka mums nevienkārši patīk tā ārējais izskats, bet gan esam, ka tas bijis nezinām trieciens.
Palasot iepriekšējos rakstus, šķiet, ka diskusijas galvenie temati ir par to, ka 1) vai ticu mīlestībai un 2) mīlestība no pirmā acu skatiena ir neiespējama - ir simpātijas, kaisle, vizuālā pievilcība un viss kas cits, tik ne mīlestība.
Hmm, bet kāpēc te netiek apspriests (te laikam bija tikai Rovielas komentāri par to un arī ne vairāk par 2 ), ko īsti nozīmē pats izteiciens. Un kā zināms, izteicienus neviens netulko burtiski un necenšas pierādīt to patiesumu vai nepatiesumu. Tad jau tikpat labi mēs varētu diskutēt arī par tādiem izteicieniem kā "kā akmens no sirds novēlās ", "pliks kā baznīcas žurka" utt. Tas taču skaidrs, ka nevienam reālā dzīvē akmeņi no sirds neveļas un arī baznīcas žurkas nav plikas - viņām ir apmatojums, āda utt. Tātad, ar to es gribēju pateikt, ka šis izteiciens apraksta kādu konkrētu sajūtu kopumu nevis pašu mīlestību. Un šeit mums drīzāk vajadzētu diskutēt par to, ko katrs ir piedzīvojis un tie, kas to nav piedzīvojuši - kāpēc viņiem liekas muļķīga šo sajūtu piedzīvojušo cilvēku jūsmošana.
Kā jau te diskusiju gaitā nonācām pie kopsaucēja "mīlestība no pirmā acu skatiena" nozīmē mūsu smadzeņu pozitīvu atzinumu par mūsu uzlūkoto potenciālo partneri. Protams, tā ir pievilcība, simpātijas, iespējams, kaisle, taču tā pilnīgi noteikti nevar būt dziļa un ilgus gadus izkopta mīlestība. Taču tas nenozīmē, ka hormonu norādītais simpātiskais pretējā dzimuma pārstāvis (kā tas parasti notiek heteroseksuāliem cilvēkiem) nevarētu būt arī ilglaicīgs partneris. Kāpēc gan nē? Nu, protams, pastāv salīdzinoši liels risks, ka šis cilvēks nav īsti piemērots, bet ir arī tie retie gadījumi, kas pēc tam kļūst saistīti uz mūžu laimīgā laulībā vai kopdzīvē (kā nu kuram pārim tas sanāk). Tā kā fakti pierāda, ka tāda lieta reizēm nostrādā, tad varētu būt jautājums - vai es ticu, ka tā var notikt arī ar mani? Un vai es vispār esmu gatavs/a tādām saistībām?
man liekas, ka ta nav milestība, bet tāda kā momenta aizraušanās, kas prātam liek domāt, ka tā ir mīlestība!
laikam jau, ka neicu, man kkā liekas, ka mīlestība jau nu toč nevar būt.... varbūt kkādas simpātijas vai kkas tanlīdzīgs, bet ne jau mīlestība.
manuprāt, mīlestība var pastāvēt tikai tad, kad otru cilvēku jau esi iepazinis, bet ajh, ne jau man par tādām lietām spriest, esmu vēl pārāk jauna, lai runātu par mīlestību.
Nāk prātā qoute: " A lot of rubbish is talked about love. You know what real love is? It's wiping someone's arse or changing the sheets when they've wet themselves. And letting them keep their dignity so you can both go on."
Nav mīlestības no pirmā acu saktiena. Kāds var tikai šķist pievilcīgs no pirmā acu skatiena. Iepazīstot var saprast, kas slēpjas aiz fasādes un pavisam labi iepazīstot, kādi skeleti skapjos paslēpti.
Kā arī mīlestība tā vienkārši nepāriet, ja runa ir par tiešām mīlestību.
Es arīneticu mīlestībai no pirmā acu skatiena, jo arī pašai tā nav gadījies. Mīlestībai nē, tikai simpātijām un tāmlīdzīgām lietām , protams, kas jau daudzreiz un ne man vienai piedzīvotas.
Piekrītu tiem, kuri saka, ka mīlestība ir ilgstoša, precīzāk - bezgalīga un to nevar uzreiz atpazīt, bet tā ir jāizkopj un vienmēr jāatjauno Tā var sākties jebkurā apzinātā vecumā.
Protams nerunājot par mīlestību pret mammu, kuru iemīlam jau no paša pirmā acu skatiena - tiešām.
Un tiek kuri netic mīlestībai vispār - novēlu ticēt, jo personīgi man laikam tā dzīvē paveicies, ka man tiešām nekad nav prātā ienākusi doma, ka mani neviens nemīl, vai arī es esmu pārāk jauna. Zinu, ka viegli teikt, bet tiešām nav vērts bēgt no mīlestības, domāt, ka tā sagādā sāpes. Protams, iemīlēt nav viegli, ja mīl nesavtīgi un no sirds, tomēr ir jāatsakās no tik daudzām lietām, bet domāju, ka ar laiku paliek vieglāk, jo pierod.
Manuprāt dažkārt vecumdienās tas tiesā'm ir tikai tāds pieradums, bet ir arī pietiekami daudz pretēju gadījumu.
Foruma dzinējis: Invision Power Board (http://www.invisionboard.com)
© Invision Power Services (http://www.invisionpower.com)