LARP: Ceļš, Šeit viss tikai turpinas... Opcijas

[Aikis]

Ievads

Tie, kas apmeklē LFFB ikmēneša sanāksmes zina, ka tiek veidota Live Action Role Playing spēle (LARP, jeb cilvēki pārģērbjas par varoņiem un skraida brīvā dabā, elpo svaigu gaisu un pa starpam iejūtas savās lomās vicinot būfotus vai nebūfotus ierošus pa gaisu). Šī spēle būs ar stingru ievirzi uz austrumu kultūras fenomena atspēli mūsu Latvijas mežos. Pareizāk, pasaule balstās uz Japāņu kultūru, t.i., samurajiem, geišām, zemniekiem, daimjo, etām, mistiskiem austrumu elementiem, šugenjām un citiem zvēriem.

Dzīve ir pierādījusi, ka vairumam no cilvēku nepatīk garlaicīga sēdēšana pie ugunskura un tērzēšana no rīta līdz vakaram. Tamdēļ šai spēlē tiks piedāvātas iespējas kā izklaidēties katrai personai, kas piedalās. Jaunas idejas tiks un tiek laipni gaidītas no aktīvākajiem spēlētājiem un tās pēc iespējas centīsies realizēt (protams paturot prātā veselā saprāta devu).

Par spēles norises vietu un laiku.

Spēle notiks Suntažos, privātā teritorijā.
Sīkāka informācija, kā arī kartes shēma un autobusu saraksts sekos pavisam drīz.

Spēles Veidotāji:
Elernass (visas viltīgās idejas no viņa)
Raivis (darbarūķis, labākais, kas mums ir!)
Sindra (Apģērbs un sievišķīgās izklaides aka Geišu pārstāve)
Urdrunir (kvesti, stāsts un laba laika pavadīšana)

Noteikumi

Iespējamās klases sakarā ar stingri noteikto kārtību austrumu sabiedrībā tiek sadalītas šādi: Zemnieks, Mūks, Samurajs, Priesteris, Ronins, Bandīts, Geiša, Maho burvis. Tirgotājs. Šīs klases ir jāsaprot drīzāk kā sociālais stāvoklis sabiedrībā, kas uzliek savas stigmas un pārbaudījumus, bet reizē paver iespējas jaunām domām un jautrai spēlei.

Vēl viens noteikums. Par drēbēm. Atkarībā no sociālā stāvokļa tiek sagaidīts apģērba krāšņums un "Dārgums". No samurajiem tiek vienkārši pieprasītas platas svārk-bikses (ja nezinat kas tas ir, prasiet Sindrai, kas atbild par apģērbu) kimono klana krāsās (piemēram ir melnas un sarkanas krāsas, kas ir vietējiem klaniem) un koka katana (bokens, jeb izliekts koka katanas atveidojums) kopā ar koka wakizaši (arī izliekts koka zobens tikai īsāks). Wakizaši var aizstāt mazs līks koka duncis. Turpretim no zemniekiem sagaidam vienkāršas drēbes (būtu labi kimono formā (kā to taisīt? vismaz maisaudums vai lētāka drēbe), tomēr ja to nu galīgi nesanāk uztaisīt tad var arī bez pastalām un kājautiem tai pašā latvju zemnieciņa paskatā ar drēbes jostu pāri viduklim sasietu mezglā bez ornamentālām zirdziņu un zalktīšu izvirtībām).

Ieroči. Sīkāk skatīt šeit

No visiem dalībniekiem tiek sagaidīta pieklājība. Necenzēti vārdi tiks izravēti saknē.

Laiks iet 1 gads - viena diena.
- Naktī ir ziema un visi var atpūsties, kur atrodas vai nosalt ziemas pārņemtajos kalnos...
- Pirms nakts no katra spēlētāja tiek savākts ēdiens.
- Lai sarežģītu situāciju, katru rītu zemniekiem tiek iedots noteikts daudzums ēdiena, kas ir atkarīgs no gada ražīguma.

Pēc atdzimšanas nav atmiņu par iepriekšējo varoni. To sauc arī par metageimingu. Sajutīsim, ravēsim saknē! LRPG ir lomu spēle brīvā dabā.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 22.07.2005 10:50

[Urdrunir]

Vai nebūs tā, ka atnāks viens ronins, paņems koku no zemnieka, piedraudējis ar zobenu, atnāks otrs, tad atnāks samurajs paņems pēdējo zemnieku rīsa koku, un lai zemnieks mirst badā?

Doma ir, ka tikai zemnieki ražo pārtiku. Katrā spēles ciklā (reizi dienā) viņi saņem ražu no lauka. Tās lielums ir atkarīgs no zemnieka līmeņa un dažiem blakus apstākļiem. Visiem spēlētājiem ik pēc noteikta laika (reizi dienā) meistariem jānodod pārtikas čips, kas nozīmē, ka viņi visu šo spēles laiku ir bijuši puslīdz paēduši. Ja kāds ēdiena čipu nevar nodot, tad viņam draud veselības problēmas un pat iespējama personāža nāve. Pārējām klasēm būs jāmēģina pārtika no zemiekiem iegūt viņiem pieņemamā veidā.

Meistari tiešā veidā neierobežos iespēju, ka zemnieks nomirst badā, jo visādi laupītāji viņam ir atņēmuši pēdējo sauju rīsu. Mēs iedrošinām zemniekus rūpēties, lai viņiem nebūtu jāmirst badā. Melojiet bandītiem, slēpiet pārtiku, sarunājiet apsargu samuraju, pieprasiet svētību no šugeņjas, lai ir lielāka raža.

Samurajiem būtu jārūpējas, lai viņa zemnieki būtu laimīgi un ražotu arvien vairāk pārtikas. Ja viņi to nevar nodrošināt, tad zemniekam ir tiesības nesadarboties ar samuraju, bēgt mežā vai pat kļūt par laupītāju un atņemt pārtiku citiem zemniekiem. Tikai atcerieties, ka tas grauj ierasto pasaules kārtību.

Spēles meistari var apsolīt, ka gadījumā, kad ar samurajiem neko nevarēs sarunāt, mēs šad tad piedāvāsim kādu NPC, kas jums palīdzēs, vai atsūtīsim kvestā kādu kalnu kazu, ko apēst. Taču uz šo nevajadzētu 100% paļauties. Vispirms zemniekam jācenšas izdīkt aizsardzība no līdzspēlētājiem.

[Kedriks]

Esmu piedalījies vairākās brīvdabas spēlēs ar šāda tipa ekonomiku. Nu vismaz personīgi man viņa nekādu pārāk lielu prieku neizraisīja un daudzos citos arī.

Ir jārēķinās ar vairākām lietām - praktiski viens cilvēks no komandas, parasti kapteinis, būs spiests pavadīt visu savu brīvo laiku kalkulējot ienākumus un izdevumus, lai komanda neapsprāgtu badā. Viņš protams, par to lietu būs stāvā sajūsmā.

Otrkart, ka noteikots "ciklos" jāsadabū zināms daudzums"pārtikas", tas spēli padara par izmisīgu ņemšanos no sērijas "kurš pirmais dabūs pārtikas čipus" un nekam citam īpaši daudz laika neatliek.

Treškārt - neizbēgamas kļūst situācijas, kad GM-iem nākas "atcelt" vienu otru notikumu, jo lūk, viena no iesaistītajām pusēm nav ieprikšējā ciklā nodevusi pārtiku un tāpēc jau skaitās ir "nomirusi".

[Urdrunir]

Es novērojis dažus ekonomikas modeļus un dzirdējis par citiem. Mēs ceram izvairīties no kāzusiem, maksimāli vienkāršojot visu to ēšanas padarīšanu.

Pirmkārt, šobrīd plānots, ka nakts būs ar daļēji ierobežotu kaujas darbību. Paredzams, ka daļa cilvēku gribēs gulēt, daļa sēdēt drošās slēptuvēs. Mēs tad arī domājām, pirms nakts miera palūgt visus "paēst". Līdz ar to tā neskaidrība ar it kā mirušiem uzbrucējiem tiks minimizēta.

Otrkārt, komandas kapteinim par saviem ļaudīm nav obligāti jārūpējas. Viņš drīkst tos atstāt novārtā. Protams, kapteinim būs izdevīgāk, ja viņa attīstītie ļaudis paliktu pie dzīvības. Šobrīd ir plānots, ka iesācējs zemnieks var pabarot sevi un vēl 4 ļaudis. Ar dažiem zemniekiem vajadzētu pietikt, lai komanda rāmi eksistētu. Tad, nu, samurajus spēlēt gribētāji jau tiek brīdināti no paša sākuma, lai apgādājas ar līdzgaitniekiem, kas var viņus apgādāt ar pārtiku. Kas attiecas uz laupītājiem, tad samurajam jau tāds darbs - neļaut aplaupīt viņa ļaudis.

[Silvestrs]

Tāk man jautājums par tiem bokeniem, Latvijā var nopirkt bokenus ar gardi??? (ja ne tad dabūšu citur). Un kā ir ar katanām, ar tām bruņojās visi kam nebija slinkums vai tikai samuraji un vai samurajam padotajos (vai vismaz kārtu zemākajos sabiedrotajos) var būt cits samurajs??

Šo rakstu rediģēja Silvestrs: 30.11.2004 19:39

[Urdrunir]

Jā, Latvijā bokenu var nopirkt ar plastmasas gardi.

Jā, samurajam var būt padotais samurajs. Samurajiem taču ir ģimene. Tas varētu būt kāds radinieks,- brālis, dēls, sieva, meita vai kas cits.

Katana spēlē ir domāta kā samuraja un ronina atšķirības zīme. Pārējiem nevajadzētu aizrauties ar katanu nēsāšanu. Samuraji par tādu rīcību drīkstēs apvainoties un, piemēram, izsaukt grēkāzi uz dueli.

[Sindra]

Geishas vareetu teerpties aptuveni shaadaa kimono, bet nu protams ir iespeejamas variaacijas. iespeejams, ka nav nepiecieshamas tik garas piedurknes, bet nu saprotiet, ka arii sarezgjiitais geishu obi nav obligāta prasība.



Par geišām vispār.
Geišas ir izklaidētājas. Viņas spēles laikā dzīvojas tējas namiņā ievilina un izklaidē tur apmeklētājus. Ar stāstiem, dziesmām, dejām, tējas ceremonijām un citām interesantām lietām. Geišas mērķis: panākt, lai klients jūtas labi un grib palikt tējas namiņā pēc iespējas ilgāk un līdz ar to notērē arvien vairāk naudu. tas tā īsumā.
Kādā no nākamā gada LFFB pasākumiem būs arī maza lekcija par geišām.

Šo rakstu rediģēja Amidala: 01.12.2004 10:36

[Aiva]

Vai šie piemēri nebūtu tuvāki spēles garam?
http://www.martialartsmart.net/95sx002s.html


Šo rakstu rediģēja Sindra: 22.07.2005 11:48

[subito]

Iespējams, ka es kādam tūlīt riktīgi samaitāšu garastāvokli vai sakritīšu uz nerviem (jau iepriekš atvainojos par savu uzvedību), tomēr man radās pāris jautājumi (Kā teica kāds ķīniešu gudrais: "Pajautāt - mirkļa kauns, nezināt - mūža kauns."):

Varbūt kāds, lūdzu, varētu pakomentēt tai Aivara bildē redzamo mūku izskatus!

Šķiet, šo matus par gariem nenosaukt, tātad vai spēlē būs vieta arī cilvēkiem, kas līdz vasarai tomēr nebūs ataudzējuši galvas dabisko rotājumu?

Vai mūku apģērba krāsa drīkst būt arī, teiksim, balta vai tam obligāti jābūt vai nu šaoliņ mūku tērpu krāsā (oranžā), vai arī pelēcīgi zilā krāsā?

Karstā vasaras dienā biezie kājauti varētu būt diezgan apgrūtinoši. Varbūt bez tiem var arī iztikt?

Mūkiem kājās nav sandaļu, kas ir pretrunā ar šai pavedienā iepriekšrakstīto informāciju par apaviem. Varbūt tad arī šajā ziņā pieļaujamas atkāpes?

Visbeidzot, var jau būt, ka es savās asociācijās smagi kļūdos, bet man nez kāpēc šitie mūki ar Japānu nekādi nesaistās, drīzāk gan ar Ķīnu.

Šo rakstu rediģēja subito: 01.12.2004 11:27

[Elernass]

Vienmeer prieks atbildeet uz jautaajumiem

Prasiibas pret frizuuru: nevienam netiek prasiits izaudzeet garus matus vai, tieshi otraadi, obligaati nogriezt garos matus, tikai, lai piedaliitos speelee. Prasiibas pret matiem ir visai liberaalas (cik es zinu, tad taadu praktiski nav). Nevajadzeetu, protams, panku frizuuru ar lillaa matiem un tamliidziigus paarspiileejumus (super kaartiigas frizuuras ar celinjiem), bet citaadu prasiibu nav.

Muuku teerpa kraasa var buut arii balta, peleeka utt...

Bez bieziem kaajautiem var iztikt.

Par teerpa detaljaam (zandales, ne zandales; peleeka vai balta teerpa kraasa; ar vai bez kaajautiem) var vienoties, jo mees pashi zinam cik daargi un laikietilpiigi ir uzkonstrueet +/- autentiski izskatoshos teerpus. Taapeec zinaamas atkaapes ir pielaujamas.

Manupraat gan Evijas ievietotais geishas teerps, gan muuku teerpi ir ideaals, kam jaacenshaas tuvoties, bet es domaaju, ka to sasniegt nebuus iespeejams un taada arii nav prasiiba no speeleetaajiem. Ir prasiiba peec daudz maz settingam adekvaatiem teerpiem, nevis "preciizi taadiem, kaa uz bildes".

Kaa jau tika mineets, tad vienaa no naakamajiem LFFB pasaakumiem buus atseviskja lekcija par shii LARP'a teerpiem.

[Aikis]

Piebilde: Ir internets, tajā ir neskaitāmas variācijas par tēmu. Ja kaut kas iekrīt acīs un patīk - lūdzu, citādi ir dots vairāk vai mazāk standarts pie kura ir ieteicams pieturēties. Ir dotās tā sakot vadlīnijas pēc kurām veidot kaut ko savu - neatkārtojamu.

[Silvestrs]

Es laikam kļūstu par sliņķi, bet tik un tā pajautāšu. Kur varētu dabūt Bokenu makstis. Un vai samurajs var kalpot piemēram... Klostera priekšniekam.
Un vai tos asmeņus nevar vienkārši nokrāsot sudraba krāsā ar kaut ko (dzirdēju ka varētu lobīties nost, bet varbūt ja nopūš ar baloniņu tad nelobas).

Šo rakstu rediģēja Silvestrs: 01.12.2004 15:04

[Aikis]

Bokenu makstis jāmeistaro pašiem. Var tās arī eizmantot. (manuprāt, bet tas, laikam ir jāapstiprina projekta kopsapulcē). Par asmeņa fiškām - ir lente, kas var nolobīties, bet krāsa var smērēties. Ja vari ko efektīgu uztaisīt, tad viss ir ok. Galvenais lai labi izskatās un nebūtu īpaši grūti iedomāties, ka tas ir īsts zobens.

[Silvestrs]

Varētu mēģināt uztaisīt zelta zobenu (ak mans vērtīgais zobens visu dzīvi tikai viņam veltu).
Tā arī neatbildēji vai samurajs var kalpot piemēram klostera priekšniekam nekļūstot par mūku.

[subito]

Varētu mēģināt uztaisīt zelta zobenu (ak mans vērtīgais zobens visu dzīvi tikai viņam veltu).

Zelts ir diezgan (pārāk) mīksts metāls...

[Yume]

par zobeniem es vispār silti iesaku palasīt kautkur, japāņiem ar to ir daudz viltīgu kniiņu. Un parasti tos gatavo no viena metāla ar dažādām piemaisījumu variācijām. Zelta zobens būtu absurds, jo pirmkārt mīkts, otrkārt īsti neiederētos laikā.

[Lia'angia]

Hmm, bet kā tad ar to slaveno sudraba zobenu, ko uzdāvināt savam vasalim?

[Aikis]

Jā var būt samurajs, kas kalpo mūku vadītājam. T.i. ģimenes kodekss. Izdomāt iemeslu var daudzejādi: Pimēram vecāks samurajs paziņo, ka viņš kļūst par mūku, bet viņš var paturēt tiesības nēsāt zobenus kā samuraju dzimtas pārstāvis. Vai arī veidot šāda cilvēka dēlu, kas ir sekojot tēva pēdās vēl nav oficiāli kļuvis par mūku.. tikai mācās...
utt utjp.
Tomēr Pamatā vietējie samuraji ir vietvalži vai oficiālās varas pārstāvji reģionā. Katram vajadzētu savu ciemu vai zemnieku bariņu, kuru tad arī viņam ir jāaizstāv un iespējams, ja velme rodas, tad vadīt tos kaujā.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 22.07.2005 11:52

[Silvestrs]

Par to zelta zobenu, var taču viņš būt tikai apzeltīts (var jau būt ka var arī nebūt, toties tas pilnīgi noteikti nebija domāts kā tīrs zelta zobens jo to ka viņš ir mīksts es pats saprotu). Yume, kādā laikā(???) kopš kura laika te ir prādījies kāds konkrēts laiks?

Šo rakstu rediģēja Silvestrs: 02.12.2004 15:14

[Aikis]

Nuuu.... zelta zobens vareetu buut tava "fishka". Tikai tad tas klasificētos kā nederīgs kaujai, jo pie pirmās sastapšanās ar pretinieka zobenu viņš nolūztu

bet, ja nopietni, nevēlos tādas izvirtības, jo tad tas nosistu garu. Ieroči ir standarta japāņu, visa veida - sākot no no-dači, katanām un wakizaši līdz pat yari, bokeniem un nūjām. Attiecīgi, lai izskatās no tā materiāla no kā tie tika izgatavoti senajā vai ne tik senā japānā.

Šo rakstu rediģēja Aikis: 02.12.2004 15:44

[Kraukleenss]

heh tad jau jaapanjem liidzi mans draugs, kursh 7 gadus ar austrumu ciinjaam nodarbojaas tajaa skaitaa arii ar nuujaam.

Kas ar to boofojumu? kam tieshi vinjsh buus vajadziigs un kaadam vinjam jaaizskataas?