Jēzus jaunība, tīneidžeris Jēzus...? Opcijas

[Grims]

Neesmu īpaši iedziļinājies kristietībā un arī ar bībeles lasīšanu neaizraujos, tādēļ varbūt kāds zinošāks varētu man apstāstīt ar ko nodarbojās Jēzus līdz sāka uz pilnu slodzi strādāt par dieva dēlu.

Viss, kas par viņu dzirdēts/lasīts ir vai nu par dzimšanu, vai aktīvo mesijas darbību, bet kas notika pa vidu? Pēc šķīstās ieņemšanas, zvaigznes, kas rādīja ceļu trim gudrajiem un kas-nu-tur-vēl-bija-par-brīnumiem, jau bija skaidrs, ka puisēns ir dieva dēls.

Tātad kā dieva dēls vadīja savas dienas teiksim sešu gadu vecumā? Par tematu "Jēzus un pubertāte" laikam vispār nav jēgas jautāt. Ir dzirdēts, ka viņš strādājis par celtnieku, ka viņam bijusi sieva utt. Vai par to visu ir kaut cik droša informācija (vai vismaz "tā rakstīts Bībelē" drošības līmeņa informācija, mani interesē arī pašu kristiešu interpretācija par šo tematu)?

Kurā brīdī viņš nosprieda, ka ir dieva dēls? Vai redzēja kādu vīziju? Vienkārši izdomāja? Vai varbūt pēc šķīstās ieņemšanas un pārējā balagāna viņam vienkārši jau kopš dzimšanas stāstīja, ka viņš ir dieva dēls?

[Ouens]

hm. interesants jautājums.
šajā sakarā miglaini atceros tikai vienu epizodi, nezin cik sen izlasītu kaut kādā bērnu bībelē.
Kad viņam bija kaut kādi, pieņemu 6-9 gadi, viņš esot ar vecākiem gājis uz kaut kādu templi (baznīcu?). Vecāki kaut kur aizgājuši, bet viņš sācis ļoti gudri runāties ar visiem tiem mācītajiem vīriem, kurus viņš esot tur saticis. Tā runājis, ka šie esot vaļā mutēm klausījušies. Spriedis par visādiem pārgudriem jautājumiem, dievu un tā. Un, ja nemaldos, vecāki atskrējuši, ieraudzījuši, ka dēls tik brīvi runājas ar tiem zinātniekiem, un aiz šoka sākuši viņu rāt. Bet tie pieaugušie viņu esot aizstāvējuši un stāstījuši, ka viņš esot ļoti gudrs un tā.


Šo rakstu rediģēja Tension.WithoutWings: 26.08.2006 23:31

[Sol Invictus]

Kaut kur ir dzirdēts, ka par jēsu pa vidu neesot nekas zināms izņemot minēto tempļa epizodi. Wikipēdijā rakstīts, ka kanoniskajos rakstos nekā nesot, bet esot šeit

[Ouens]

Mat. ev. 2:16-23
Kad Herods redzēja, ka gudrie viņu pievīluši, tad viņš ļoti apskaitās, aizsūtīja (kara kalpus) un lika apkaut visus bērnus Bētlemē un visā tās apkārtnē divi gadi vecus un jaunākus - pēc tā laika, ko viņš no gudrajiem bija izzinājis.
Tad piepildījās pravieša Jeremijas runātie vārdi: Brēkšana bija dzirdama Ramā, raudu un vaimanu daudz; Raēle apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav.
Kad Herods bija miris, redzi, tā Kunga enģelis parādījās sapnī Jāzepam Ēģiptē un sacīja: Celies, ņem bērnu un viņa māti un ej uz Israēļa zemi, jo tie ir miruši, kas tīkoja pēc bērna dzīvības. Un viņš cēlās, ņēma bērnu un viņa māti un nonāca Israēļa zemē. Bet kad viņš dzirdēja, ka Arhelavs valdīja Jūdejā sava tēva Heroda vietā, tad viņš baidījās turp noiet; un sapnī (Dieva) pamācīts, viņš atgriezās Galilejas novadā. Un tur nonācis, viņš apmetās pilsētā ar vārdu Nācarete, lai piepildītos praviešu vārdi: - Viņu sauks par Nācarieti.

Un tālāk jau ir epizode ar Jāni Kristītāju. Jaunajā Derībā vairāk nekā par Jēzus bērnību nav, varbūt vienīgi kādu svēto vēstulēs kaut kas ir pieminēts.

[Roviela]

Nav nekā. Kanoniskajos tekstos nekā nav, un pat epizode par mazo Jēzu templī ir vēlāks iespraudums, kas ņemts no Jozefa Flāvija biogrāfijas.

Iesaku izlasīt Kosidovska grāmatu "Evanģēlistu stāsti". Tur ir labi apskatīts, kas, kuros rakstos, kāpēc ir parādījies, un ko par to saka tie, kas nodarbojas ar kristietisma tekstu pētniecību. Grāmata gan nav pārāk jauna - 1982.gads, noteikti, pa šo laiku ir nākuši klāt vēl atrasti teksti, bet kopsavilkums par to, kas uz to laiku bija zināms, kas nē, kas ir ticams un kas nav, Kosidovskim ir labs. Tā nav propaganda par labu kaut kam, tikai salīdzinājums un analīze dažādiem tekstiem vienam ar otru, ieskaitot oficiālu seno vēsturnieku tekstus, kā arī budistu un persiešu. Un romiešu, protams.