Paliec sveiks, Harij Poter! Opcijas

[ils]

Bārbala Simsone atskatās uz Potera grāmatu fenomenu: saturs, nobeigums, sērijas veiksme. Šeit fragmenti, viss raksts: laikraksta Diena 2008. gada 18. februāra numurā.

(..) Vairāk nekā divus gadus lielāki un mazāki Harija fani ar aizturētu elpu gaidījuši, lai uzzinātu, kā gan beigsies visu iepriekšējo sešu grāmatu garumā tik dramatiski samežģītais sižets. Vai bijis vērts gaidīt? Ārvalstu lasītāju un kritiķu atsauksmes nav viendabīgas, tomēr, salīdzinot ar pirmajām sērijas grāmatām, Nāves dāvesti liecina, ka sērija ir "pieaugusi" kopā ar to varoņiem un lasītājiem (varbūt arī autori?) – sižets nav kļuvis mazāk spraigs, taču, salīdzinot ar pirmajām, vēl visai bērnišķīgajām sērijas grāmatām, stilā un zemtekstā jūtams garīgs briedums.

Pirmo reizi sastopoties ar Hariju, viņš ir tik vien kā modernā Pelnrušķīte džinsos – līdzaudžu nonievāts un audžuvecāku pazemots bārenis "pieliekamajā zem kāpnēm", kurš negaidīti uzzina, ka ir apveltīts ar burvju spējām, tiek uzņemts līdzāspastāvošas paralēlās pasaules burvestību skolā un tiek iesaistīts globālā cīņā ar pasaules varenāko ļauno burvi – tēls, kurš vienlaikus izraisa līdzjūtību un lasītāja neapzinātu vēlmi piedzīvot "pazemoto un apvainoto" triumfu. Protams, atklājums, ka mūsu pelnrušķītim ir ne tikai fantastiskas spējas, bet arī augstas morālās vērtības – drosme, godīgums un uzticība, mūsu vēlmi identificēties tikai sakāpina – Harijs apziņā izveidojas kā ideāltēls, paraugmodelis. (..)

Autores uzdevums, rakstot sērijas noslēdzošo daļu, nav bijis no vieglajiem – jāatrisina visas samezglotās sižeta līnijas, jāsniedz atbildes uz neskaitāmajām iepriekšējās daļās uzdotajām mīklām, vienlaikus novedot līdz kulminācijai arī aizsāktās nebūt ne vienkāršās filozofiskās domas – par patiesību un ilūziju, nāvi un nemirstību, vardarbību un (ne)pretošanos. Galvenajos vilcienos Roulingai tas ir izdevies, kaut gan atbilst visu lasītāju vēlmēm diez vai ir iespējams. Tik liela atbildības nasta neizbēgami nes līdzi arī trūkumus. Neminot detaļas, lai nesabojātu lasītprieku tiem, kam Nāves dāvestu atklājumi vēl priekšā, jāatzīst, ka grāmatas vidū sižeta temps jūtami noplok, kamēr citviet dažādu sakritību, jaunu maģisku faktu un atklājumu koncentrācija gluži vai liek galvai griezties. (Tas ir saprotami, ja Roulinga nevēlējās rakstīt vēl astoto – paskaidrojošo sējumu.) (..)

Roulingas pasauli piemeklējis līdzīgs liktenis, kā Dž. R. R. Tolkīna Viduszemi un vairāku citu fantāzijas žanra dižgaru pasaules – atraisījušās no autora spalvas, tās uzsākušas pašas savu dzīvi fanu darbības rezultātā – rosīgi darbojas fanu klubi, interneta diskusiju lappuses, top t.s. fanfiction – lasītāju sacerētie turpinājumi, ilustrācijas, datorspēles, gaidām iznākam vēl vismaz divas filmas. Poteromānijai tik drīzs gals nav paredzams.

Šo rakstu rediģēja eyedam: 01.03.2008 06:10

[arlekīna]

Īstenībā, ja šī grāmatu sērija par HP turpinātos, tas apniktu. Bet protams kad es lasīju 7.grāmatas pēdējas lpp es vairs nevarēju noturēties un gandrīz vai sāku pinkšķēt apzinoties ja tiks izlasītas atlikušās lapas pēc 10 gadiem (jeb cik tur) tad Harija Potera grāmatu tāds kā apburtais loks beigsies... Un tā arī bija. Manī pamodās tāda kā izmusuma un tukšuma sajūta...
Bet nu lap... Kā jūs domājat kas notika ar Lunu Mīlabu pēc tiem gadiem? nevaru iedomāties...

[appleseed]

tik žēl HP man tā patika viņu lasīt.

[meradžoja]

Tā bija lieliska grāmata! Tik atšķirīga no visām citām, nepierasti ka lielākā darbība nenotika skolā, bet gan teltī un kur tik vēl ne. Atzīšos ka, daudzviet lasot, man saskrēja asaras acīs. Tik skumīgi... Jā, bet nu tas ir galā un manliekas ka es vairāk nevienu citu HP grāmatu negribētu lasīt vienīgi kādu enciklopēdiju vai ko.

[kruta102]

Bet protams kad es lasīju 7.grāmatas pēdējas lpp es vairs nevarēju noturēties un gandrīz vai sāku pinkšķēt apzinoties ja tiks izlasītas atlikušās lapas pēc 10 gadiem (jeb cik tur) tad Harija Potera grāmatu tāds kā apburtais loks beigsies... Un tā arī bija. Manī pamodās tāda kā izmusuma un tukšuma sajūta...
Bet nu lap... Kā jūs domājat kas notika ar Lunu Mīlabu pēc tiem gadiem? nevaru iedomāties...

Man bija pilnīgi tas pats, tikai es saķu raudāt.
Es raudāju par to, ka Strupu nogalināja un viņš bija tik labiņš.
Es raudāju par to, ka grāmata beidzās un grāmatu vairs nebūs.
Es gandrīz raudāju par to, ka Voldemorts tika nogalināts. Jā, viņš bija ļauns, bet viņš bija arī viens no grāmatas galvenajiem varoņiem!

[washulis]

Es gandrīz raudāju par to, ka Voldemorts tika nogalināts. Jā, viņš bija ļauns, bet viņš bija arī viens no grāmatas galvenajiem varoņiem!

Bet tas, ka ļauns, nemaz nenozīmē, ka par viņu nevar sērot.
Beigas man ne īpaši patika, bet man vēl jo projām patīk pārlasīt vecos labos Poterus. tad var ievērot vairākas vietas, kur ir nelieli mājieni uz šo septīto grāmatu un kā tā beidzās...

[kruta102]

Man mājās ir tikai 5. potera 2. daļa un 7. grāmata.
Nekāda dižā pārlasīšana man nevar sanākt..

[washulis]

Nu tad iesaku nopirkt, vai nēmt bibliotekā. Atsvaidzināt šo to atmiņā, kas pa liekai reizei var noderēt...
Vismaz man noder. Kad vnk nav ko darīt vai citu iemeslu dēļ...

[Mattiass]

Rovlinga apgalvo, ka vairs nerakstīs par HP pasauli.
Tātad ar to ir cauri.

Ahā, kā tad. Pēdējā laikā taču bija parādījusies par to stāstiņu uz pastkartes labdarības akcijas ietvaros, un Dziesminieka Ķestera pasakas viņa arī taču bija sarakstījusi. Un viņas enciklopēdija. Tā kā gan jau par HP mēs vēl dzirdēsim, ja ne atsevišķu grāmatu veidā, tad visādi citādi noteikti — no veciem varoņiem autoram nav tik viegli tikt vaļā, kā jūs domājat. Atgādināšu par to, ka klasikā ir zināmi piemēri, kad autori bija tomēr izšķīrušies turpināt — Ostaps Benders, piemēram, vai Konan-Doila Šerloks Holmss (autori nobeidz savus varoņus, lai tikt no tiem vaļā, bet neko diži tas nelīdz). Nesaku gan, ka tā būs šajā gadījumā, bet neticu, ka tas tā arī beigsies.

Drīzāk, IMO, sērijai varētu draudēt nākotnē pakāpeniska izdzišana — lielākā daļa fanu ar laiku pievērsīsies kaut kam citam, un tad arī par HP pieminēr arvien mazāk. Un tad Roulinga arī varēs vieglāk uzelpot.

[Akvarelis]

Ah, protams, ka žēl jau ir. Bet es negribētu, lai HP grāmatu sērija vēl turpinātos. Man pietiek.

Tomēr - Roulinga taču varētu pacensties un aizsākt jaunu grāmatu sēriju par pavisam citiem varoņiem, citiem piedzīvojumiem. Tas būtu jauki. Teiksim... Pēc pāris gadu atpūtas.

[Mattiass]

Tomēr - Roulinga taču varētu pacensties un aizsākt jaunu grāmatu sēriju par pavisam citiem varoņiem, citiem piedzīvojumiem. Tas būtu jauki. Teiksim... Pēc pāris gadu atpūtas.

A tu toč zini?

A ja nu viņai sanāk kas pārsteidzoši atgādinošs HP? Turklāt, IMO, viņa ir pārstājusi būt par rakstnieci (vārda tiešajā nozīmē) un tēmē kļūt par klīrīgu saabiedrības dāmu.

[Akvarelis]

Iespējams. Tomēr neesi taču tāds pesimists! Varbūt būs tieši pretēji.
Galu galā - kas būs vai nebūs - zina tikai pati Roulinga.
Mēs varam tikai cerēt.

[niikee]

man domāt, šis nu ir tiešām beigu gals HP.

pat nevaru iedomāties, kas būtu rakstāms HP enciklopēdijā. burvestības? personas? manuprāt, tas viss jau grāmatās ir izstāstīts.

[la sindy]

Es Harija Potera grāmatas sāku lasīt, kad tika izdota otrā grāmata. Visus šos gadus, es gaidīju katru nākamo grāmatu, tikko tās iznāca, es jau biju pie grāmatu plauktiem. Visus šos garos gadus. Un tad iznāca trešā grāmata, es domāju viss vēl tikai ir priekšā. Un tad iznāca ceturtā grāmata, vēl jau ir trīs garas grāmatas. Un tad iznāca piektā grāmata, un es jau sajutu, ka beigas pamazām tuvojas, iznāca sestā grāmata, es vēl vairāk sāku just, ka Harijs pieaug, un drīz viņš prom vien būs.
Un tad iznāca pēdējā grāmata, septītā. Es to lasīju ar dziļu interesi, kā visas iepriekšējās grāmatas. Katra nodaļa tuvojās beigām, un te pēkšņi virsraksts "Pēc deviņpadsmit gadiem".
Es lasīju lēnām, izbaudīju katru vārdu, jo zināju, beigas ir gandrīz jau klāt...
"Rēta nebija smelgusi jau deviņpadsmit gadus. Viss bija labi." es izlasīju pēdējos vārdus. Mani pārņēma svešs tukšums. Man gribējās kliegt, raudāt. Man likās, ka daļa no manis ir izzudusi. Man vienkārši bija skumji. Es nespēju saņemties un pamāt ardievas Harijam. Es vēlreiz pārlasīju visu grāmatu sēriju, un vēlreiz. Es pieņēmu šo tukšumu, un sadzīvoju ar to. Mazliet vēlāk mēs uzsākām remontu. Kad tas tika pabeigts, es kastēs uzraku manas grāmatas, un ieliku tās plauktā, lieki piebilst ka goda vieta ir tikusi Harijam, tās ir tikpat kā vienīgās grāmatas, kuras es ienesu savā istabā.
Pēc ievākšanās atpakaļ savā dzīvoklī, es centos google.lv atrast informāciju, vai nebūs astotā grāmata, draudzene kaut ko minēja par Harija piedzīvojumiem pēc cūkkārpas. Es netīšām uzgāju kurbijkurne.lv stāstu "Tas ir lielāks par mums". Un man tas likās smieklīgs. Un tā pamazām es uzdūros virsū ārzemju fanfiction.
Todien es lasīju daudzus stāstus, es smējos par absurtajām idejām tajos, es tā ilgi pirms tam vēl nebiju smējusies. Es sapratu Harijs nav miris, vienkārši Roulinga vairāk nevēlas par viņu mums stāstīt.
FanFiction raksta arī ļoti daudz talantīgi jaunie rakstnieki. Es beidzot esmu atradusi īsto sevi, es sirds dziļumos vienmēr esmu zinājusi, ka man patīk rakstīt, tikai vienmēr kad es biju domājusi par grāmatu, man kā paraugs domās stāvēja Harijs Poters. Lasot Fanfic stāstus es atvadījos no Roulingas Harija. Es saskatīju savus individuālus personāžus, kuri vairs nebija Harija Potera tēli. Tie bija mani tēli, kuri nebaja saistīti ar Potera pasauli.
Tagad es katru dienu sev līdzi nēsāju piezīmju blociņu, kur pierakstu to, kas varētu noderēt man nākotnē, kad es sākšu pavisam nopietni rakstīt.
Harijs Poters man iemācīja mīlēt grāmatas, lasīt, un galu galā arī rakstīt.. Es par viņu atceros, visu to labāko, viņš bija ar mani visus šos gadus, un beidzot mēs ejam katrs savu ceļu. Viņš ir pieaudzis, es arī. Beidzot es saņemos lai izteikšu šos vārdus...
...paliec sveiks Harij Poter!

[Secret_Potter]

Man šķiet, ka viņa tomēr turpinās rakstīt par Poteru... Vai par visu ģimeni...
Jebkurā gadijumā viņa kādā intervijā izteicās, ka ir neliela iespēja, ka viņa turpinās rakstīt par Poteru... Lai gantas ir tikai iespēju līmenī!

[bellatrise]

Tikai tagad izlasīju pēdējo grāmatu.Man ļoti patika.Smieklīgi,bet lasīju lēnām,katrai dienai sadalīju nodaļas,lai grāmata tik ātri nebeidzas Tomēr tā ir cauri,gribas pat raudāt.Nekad vairs nebūs Harija:(
Visvairāk šajā grāmatā pārsteidza patiesība par Strupu,to tiešām negaidīju.Asaras nobira par Vilksonu,Tonksu,Dobiju un Fredu.Nespēju neraudāt brīdī,kad Harijs uzzināja,ka viņām jāmirst,devās pretī Voldemortam un satika mirušos tuviniekus:(
Ardievu Harij,kopā ar tevi pagāja mani padsmitnieces gadi!!!!!!!!!!!

[Seratna]

(..) jāatzīst, ka grāmatas vidū sižeta temps jūtami noplok, kamēr citviet dažādu sakritību, jaunu maģisku faktu un atklājumu koncentrācija gluži vai liek galvai griezties.

Pilnībā piekrītu. Varēja arī labāk.

[lauvisss]

No vienas puses itkā jau verēja gan viņš beigties un viss, bet tās rāmatas bija tik interesantas. Roulinga varēja uzrakstīt arī kaut ko par Liliju, Džeimsu un pārējiem laupītājiem..

[lirella]

Nekur nekas nav pazudis... nekur nekas nebeidzas...
Harijs Poters nekur neaizies no manas dzīves... viņa un visas uzbrurtās maģiskās pasaules stāsti dzīvo manī... manā prātā un sirdī... es jau esmu saslimusi ar šo "bacilīti"... citāti, ainas un tēli paši no sevis iezpeld apziņā pamanot ko savdabīgu vai piedzīvojot jebko ko kaut vai visattālākajā veidā var sasaistīt ar maģisko pasauli... jā, esmu pukojusies uz autori, par manuprāt nevajadzīgajam tēlu īpatnībām un notikumu aprakstiem... bet tam nav nozīmes - kāds varbūt pukojas par manējām... Rouliga Burvju pasauli ir izveidojusi stabilu un patstāvīgu - nedomāju, ka tā apniks...
Es stāstus par "zēnu kurš izdzīvoja" lasīšu saviem bērniem un arī viņi to mīlēs... viņi dzīvos ar maģijas apziņu sirdī... es esmu no tām, kas grāmatas lasa, izlasa un vēlreiz pārlasa... joprojām sajūsminos par Pepiju un Pīteru no Nekurnekadzemes... Fantāzija un Pasakzeme... Artēmija atklājums un Liras paralēlās pasaules nenogurstoši piesaista manu iztēli... Bet tas ir stāsts kas stāstāms citu reizi...
Harijs Poters ir tēls, kurš izdzīvos... manī... manā ģimenē... manos bērnos un mazbērnos...

Atvadas ir tad - kad jāšķiras... Tātad es neatvados...

[Izliecies]

Kā jau te viens teica, būtu jauki, ja uzrakstītu tādu kā enciklopēdiju vai kaut ko no vēstures. Par to pašu Voldemortu, pieminētajām cīņām pagātnē. Patiesībā ir tāda Harija Potera ne ta vārdnīca, ne ta enciklopēdija, kurā ir skaidrots viss, piemēram, kāpēc otrajā grāmatā bija bazilisks utt. Atrastas un vilktas paralēles ar agrāko literatūru. Kaut kas tāds.

[Malduguns]

Sākot parādīties kādai 5. grāmatai mana interese par Poteru pamazām sāka noplakt. Arvien vairāk pārņēma sajūta, ka autore raksta tikai rakstīšanas pēc un arī tāpēc, ka tas viņai ienes diezgan pamatīgu summu un pie viena arī viņa ir solījusies uzrakstīt septiņas grāmatas.
Visvairāk, manuprāt, to varēja just pēdējā grāmatā. Daudzas lietas bija radītas tikai ķeksīša pēc, lai visu varētu nobeigt un novilkt. Nu samocīti tā.
Tāpēc es īpaši neskumstu par to, ka vairāk nekā nebūs. Pietiek jau ar to pašu, kas ir.