Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: maichestera ; laiks: 02.12.2006 21:38

Visi ir pamānījuši ka Eiropā nozīmīgi Kristiešu reliģiskie svētki ir gandrīz tajos pašos datumos,kad astronomiskās gadskārtas-saulgrieži.
Vai tā ir sakritība vai arī tas viss ir darīts ar nodomu lai iespaidotu "pagānus"?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.12.2006 22:22

Ar nodomu. Jo tolaik savādāk vienkārši nevarēja. Bet par šo datumu baznīca nenovienojās uzreiz, un vēl tagad, piemēram, pareizticīgie paliek uzticīti 6.janvārim.
Lieta tāda, ka īstais datums nevienam nav zināms, tāpēc tā varēja. Vai nu nācās samierināties ar to, ka jaunatgrieztie kristieši svinēja arī senos, pagāniskos svētkus - bet to baznīca nekādi nevēlējās, vai arī vajadzēja pielāgoties, kas tika izdarīts, pārmainot seno svētku nozīmi.

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 02.12.2006 22:25

pareizticīgie paliek uzticīgi Jūlija kalendāram tas ir laika nevis tradīciju grozīšanas rezultāts

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 02.12.2006 22:35

Nav svarīgi. Itin kā kalendārs grozītu LAIKU.
Bija vēl citi datumi arī - 25. un 28.marts, 2. un 19.aprīlis, un arī 25.maijs.
25.decembri izvēlējās Konstantīna (valdīja 306.-337.) laikā un tieši saistībā ar seno saules pielūgsmes ieražu.
Doma bija tāda - Jēzs miris 30 vai 33 gadu vecumā ebreju lieldienu svētdienā, kas variē starp 35.martu un 6.aprīli - tātad iemiesošanās diena būtu 25.marts vai 6.aprīlis, bet dzimšanas - attiecīgi 25.decembris vai 6.janvāris.
Strīs ir senāks par kalendāra nemieriem.
6.janvāris sakrīt arī ar Jēzus parādīšanos ļaudīm jeb epifānijas svinēšanu.

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 03.12.2006 00:12

groza gan - ja pēc Jūlija kalendāra ir laika nobīde, tāpec jau to nomainīja pret Gregora kalendāru, pareizticēgie svin z-svētkus vadoties pēc Jūlija kalendāra, netici man, lūk citāts no vikipēdijas:

Iesūtīja: browncat ; laiks: 03.12.2006 00:17

Kādā veidā pēc miršanas datuma var izskaitļot dzimšanas datumu?

Iesūtīja: silhouette ; laiks: 03.12.2006 02:09

Jebkurā gadijumā pielāgojās.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 03.12.2006 10:06

Tur jau tā lieta. Tolaik rēķināja pilnos gados, bez mēnešiem, un cilvēka dzīvi sāka skaitīt no ieņemšanas brīža - tāpēc jau ir kašķis pret abortiem.
Visādā ziņā kaut kādu datumu vajadzēja kā ēst, nu un nācās kaut ko izdomāt un par kaut ko novienoties.

Extrem de inflamabil, es zinu. Es tikai aizrādu, ka strīdi par šiem diviem datumiem ir agrāki par kalendāra reformām. Jā, tā arī tieši sanāk divu nedēļu nobīde.

Iesūtīja: stindzis ; laiks: 30.12.2006 02:43

man liekas ka ziemassvētki ir baznīcas svētki ,jo es kā katolis būdams nekādā gadijumā nedrīkstētu noliekt Dievu!! tas ka tie ziemas saulgrieži ir tieši ziemassvētko tā man liekas ir tikai sakriba

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 30.12.2006 10:56

Es pareizi sapratu - tātad doma ir, ka Jēzus miris miris apaļos gados, skaitot no ieņemšanas brīža?
Baidos sameloties, bet par Kristus dzimšansdienu kādreiz lasīju, ka pēc Bībeles nu nekādīgi tas decembrī nevarēja sanākt.
Man tik un tā vienalga - man šie svētki ir Saulgrieži, nevis Augsti Godājamā Dieva Dēla Dzimšanas Diena.

Iesūtīja: stindzis ; laiks: 30.12.2006 11:27

vot tas tik bija izmurojumjs ,kādos vel apaļajos gados. tu zini kas ir Lieldienas un kas notika Lieldienās Baznīcas svētkos!! un kad Jēzus piedzima no tā laika sāka skaitīt gadus ,tapēc tas izmurgojums par miršānu apaļajos gados bija lieka

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 30.12.2006 11:44

Nuū, es tā sapratu no Rovielas teiktā.
Un brīdī kad Jēzus piedzima, nesāka skaitīt gadus, gadus no pieņemtā Jēzus dzimšanas brīža sāka skaitīt, ja nemaldos, 4.gs. Ja jau gadus sāktu skaitīt no Jēzus dzimšanas brīža, tad Ziemassvētkiem būtu jābūt 1. janvārī.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.12.2006 14:21

Ak jē! Cilvēki! Ne Jēzus dzimšanas, ne miršanas diena NAV precīzi zināma! Nav pat zināms, kāds viņš izskatījies un cik viņam bija gadu, kad viņš nomira, tāpēc bija un joprojām ir tik daudz variantu. Un par tiem var kauties bezgalīgi, jo neko tā arī nenoskaidrosi, tur nav nekādu cerību.

Itin kā Lieldienu datums būtu fiksēts! stindzi, vai tad Tu nezini, kā to rēķina, un ka katru gadu tas ir citā datumā? Kādi precīzi gadi tur var sanākt?

Blēņas! Jaunu gada skaitīšanu ievies krietni vēlāk, es jau par to rakstīju. Nokļūdījās piedevām par dažiem gadiem. Un vēl viena lieta - tajā laikā, kad Jēzus dzīvoja, cilvēka dzīvi sāka skaitīt nevis no piedzimšanas, bet no ieņemšanas brīža.

Tās visas ir spekulācijas par tēmu. Par kaut ko vajadzēja novienoties, nu tad pieņema vienu datumu (ne visas baznīcas), ko pieskaņoja tautas iecienītiem svētkiem, lai tos, pagāniskos svētkus vairs nesvinētu. Tieši tā pati politika kā uzcelt baznīcas ēku tieši tajā vietā, kur bija kādreizēja svētvieta vai templis.

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 30.12.2006 21:46

man radās jautājums, cerams, ka nesanāks galējs oftopiks - kāpēc viņiem pēkšņi 4.gs savajadzējās gadus no Kristus dzimšanas skaitīt ?
P.S. šis http://www.freewebs.com/christmaslie/index.htm varētu būt interesants, lai gan brīdinu, ka šis manai saulgriežu svinētājas personai sabojāja garīgo ar savu aktīvo bļaustīšanos

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.12.2006 22:20

Kristietisma uzvarai par godu! Simboliski. Tā teikt - no tā brīža sākās jauna pasaule, jauna ēra. Bet ātrāk nevarēja - kristietisms kā oficiāla valsts reliģija tika pasludināta tikai Konstantīna laikā, 313.gadā. Un arī tas praktiski vēl ilgi nemainīja to, ka tā vismaz līdz 4.gs. beigām nebija dominējošā.
Starp citu - tā kā Konstantīns kristījās tikai īsu brīdi pirms savas nāves 337.gadā, un līdz tam bija Saules dieva (Apollona) pielūdzējs un savam stāvoklis atbilstoši augstākais priesteris, tad tieši viņa laikā notika Saules identificēšana ar Kristu, un 25.decembris ir Saules dzimšanas diena. Uzprasās uz pārdomām, ne?

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 30.12.2006 22:23

apmēram tas ir apstāstīts tajā linkā, tiesa līdz šim man pa murgiem likās, ka vainīgs Mitra un sol invictus.
Un kāpēc viņiem ievajdzējās jaunu laika skaitīšanas metodi ?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.12.2006 22:30

Ar Mitru arī. Mitra arī ir saules personifikācija, es tikai smalki nezinu, tieši kad viņam svinēja svētkus. Var gadīties, ka arī tajā laikā, jo ziemas saulgrieži noteikti ir piemērots laiks svinēt jebkādi nosauktus svētkus par godu saulei vai tās personifikācijām (Apollonam, Mitram, piemēram).

Metode jau palika tā pati, tikai atskaites punkts pārvietojās no Romas dibināšanas laikiem uz Kristus dzimšanas dienu.
Jeb Tu domā divu nedēļu pārbīdi kalendāra neprecizitātes dēļ? Redz, diennakts nav 24 stundu, bet 23 stundas un 56 minūtes gara, bet kalendārs rēķina 24 stundas. Četras minūtes katru diennakti un tikai krājas un krājas, līdz kalendārs no astronomiskā sāk atšķirties dienām un nedēļām. Ne velti ir garie gadi, un tik un tā ik pa laikam jāievieš korekcijas. Kaut kad nesen bija oficiāla visu pulksteņu pārbīdīšana par pāris sekundēm.

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 30.12.2006 22:46

nē, to taču visi zin, es prasīju par to kamdēļ viņi tā pēkšņi izdomāja, ka viņiem romas dibināšanas brīdis neder, ja viņiem vēl būtu bijis tā, ka nav konkrēti noteikta vienota metode gadu skaitīšani kam viņiem ķēpa ar gadu skaitīšanu p.m.ē. atpakaļ, piemēram ?

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 30.12.2006 23:23

Tik un tā sanāktu p.m.ē. Kā citādāk aprakstīsi laiku pirms Romas dibināšanas?
Es jau teicu - tas tika izdomāts tāpēc, lai arī ar kalendāru, ko lieto ikviens un ikdienā, atgādinātu par kristietības uzvaru. Tā sakot, simboliski - pirms tam bija tumsa, bet no tā brīža - gaisma.
Tādas darbības nemaz nav jaunums. To pašu Romas kalendāra sākuma gadu arī ieviesa par godu notikumam - Romas dibināšanai, bet ne jau tieši dibināšanas gadā, bet vēlāk pārgrozīja.

Starp citu - p.m.ē. lietot vairs nav modē Tagad ir pr.Kr. Tiesa, nekur nav standarta, kas obligāti liktu lietot noteikti pr.Kr.

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 30.12.2006 23:58

es domāju, ka varbūt tajs laikos pirms romas kas bijis īsti nezināja pa gadskaitļiem, bet teiksim romas gadskaitļus labi atcerējās un saka gan tā, gan tā man p.m.ē. šķiet pierastāks

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 31.12.2006 13:30

Romas dibināšana nav pasaules sākums. Arī pirms tam cilvēki prata skaitīt, un arī skaitīja gadus. Un pat pierakstīja. Senie grieķi, piemēram. Un ēģiptieši. Un babilonieši un asīrieši arī. Visi tie bija pirms tam.
Protams, ka p.m.ē. ir pierastāks! Kā savādāk, ja to vien visu laiku lietoja?

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 31.12.2006 14:02

Kāpēc īsti pr. Kr.? Pirms Kristus ta vajadzētu kā p. Kr. noīsināt.
Pr. Kr. tad sanāktu priekš Kristus (priekš - laika nozīmē), kas ir stipri novecojis ģermānisms.

Par Ziemassvētkiem un citiem Kristiešu svētkiem, var palasīties iekš http://en.wikipedia.org/wiki/Christianized_calendar#Christmas

Taču nekur neatradu, kāda velna pēc ievajadzējās nomainīt ierasto kalendāra sākuma gadu.

Iesūtīja: emily ; laiks: 31.12.2006 14:16

īstenībā jau 7. janvāris

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 31.12.2006 15:17

Nezinu, kāpēc pr.Kr., bet tā to raksta tieši jaunākajos vēstures izdevumos. Varbūt vienkārši atgriešanās pie vecas formas, tieši tā, kā Tu saki.
Par kalendāra atskaites punkta pārlikšanu ir rakstīts, piemēram, A. Donīni "Kristietisma sākumi" beigās. Patiesībā, grāmata ar to arī beidzas, jo līdz ar idejas, ka ar pestitāja dzimšanu sākas jauna ēra, rašanos un reālu ieviešanos dzīvē, beidzās kristietisma "sākumi", un sākās, kā lai saka, "briedums".
Sākums tam bija 5.gs. beigās, ar mūka Dionīsija pūlēm, lai gan viņam bija pilnīgi cits mērķis un uzdevums - sastādīt Lieldienu kalendāru nākamajiem gadiem. Bet, acīmredzami, līdz ar to viņam ievajadzējās precizi noteikt Kristus dzimšanas dienu, kuru viņš pēc daudziem un dažādiem spriedumiem paziņoja kā bijušu 753. gada 25.decembrī (runa bija par GADU. Datums bija zināms un pieņemts jau senāk). Un šajā pat darbā tika izteikta doma, ka tik svarīgam datumam būtu jākļūst par jaunās - "vulgārās" (nozīmē - "tautas") ēras sākumu. Vēl krietnu laiku pēc tam jēdzienu "pirms un pēc Kristus dzimšanas" lietoja vienīgi hronisti un nedaudzi baznīcas autori, līdz maz pamazām, tas iegājās vispārējā lietošanā.
(Tas bija īss apkopojums no grāmatas)

Iesūtīja: Extrem de inflamabil ; laiks: 31.12.2006 15:53

es neskaidri izteicos, doma bija nevis, ka pirms tam nekā nebija, bet gan par pasākuma praktiskumu no tā laika cilvēku viedokļa - iedomājies ir 4. gs, notikumi pr.Kr. vēl tiek bieži pieminēti, tā joprojām ir tā pati valsts, bet kas bija apmēram 1100 gadu iepriekš ? Kāds vēl to atcerās ? Iedomājies kā būtu, ja mūslaikos sāktu skaistīt laiku no 18. gs un pēkšņi skaitītos, piemēra pēc, ka Amerika atklāta 300 gadu p.m.ē nevis m.ē. 14 g.s.
Bet tas tā, jo minētais "vulgārisms" visu diezgan labi izskaidro

Iesūtīja: Antaress ; laiks: 31.12.2006 15:55

Paldies. Būs jāpameklē tā grāmata.