Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Pirms iesūti rakstu

Pirms iesūti rakstu, pārliecinies, ka tu tajā:

1) neesi lamājies;
2) personīgi neaizvaino citus diskusijas dalībniekus;
3) neatkārto jau iepriekš rakstīto;
4) izsakies par pavedienā apskatīto tematu;
5) izsaki savu viedokli, bet necenties to uzspiest citiem.

> Latviešu mitoloģija, Vai tā ir mūsējā?
Kedriks
iesūtīt 03.03.2004 15:43
Raksts #1


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



Tauta! Man te ienāca prātā uzjautāt jūsu domas par to, ka redz ir izteikts tāds vieduoklis, ka latvieši savā mitoloģijā jau visu aizguvuši esot no kaimiņiem - pusi no kaimiņiem somugriem, pusi no slāviem, vēl tam pa virsu pamatīgs krietietības slānis uzgāzts...un ka vispār tādu latviešu nemaz neesot...

MAn gan liekas ka kādam tā apgalvot (ar pirkstu nebakstīšu kam) ir izdevīgi kādu sev savtīgu mērķu labad....
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
8 Lapas V  « < 6 7 8  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (140 - 159)
scell_x
iesūtīt 21.08.2005 10:28
Raksts #141


Cūkkārpas ekspresī iepazīstas ar jauniem draugiem
**

Grupa: Biedri
Pievienojās: 13.08.05
Kur: Cūkkārpas gaitenjos meklee Piivzu, lai "pateiktos" par "laipno" sagaidiishanu



Es dotajā momentā rakstu pētniecisko darbu par Latviešu motploģiju, tāpēc visiem paskaidrošu:
ĪSS IESKATS LATVIEŠU MITOLOĢIJĀ

Diemžēl šī tēma Latvijas vēsturē vēl nav līdz galam izpētīta (un diez vai arī tiks) un glabā ļoti daudzus noslēpumus. Pirmās brīvvalsts laikā latviešu mitoloģija tika interpretēta lielā romantisma un patriotisma iespaidā, kā arī balstoties uz visai trūcīgām zināšanām šai jomā. Daudzi dievi un mitoloģiski tēli tika pašizdomāti un ierakstīti seno latviešu dievu panteonā. Jāņem vērā arī ļoti lielā „balto latviešu” kulta ietekme šī jautājuma izpētē (arī mūsdienās šis kults vēl stipri turas un caur tā prizmu tiek pētīti daudzi vēstures notikumi). Tā, piemēram, „slavenai” Dievturu kustībai savā būtībā nav nekā kopīga ar seno latviešu pagānisko ticību, šo kustību izveidoja Ernests Brastiņš balstoties uz latviešu mitoloģiju un dainām, bet ieskatoties dziļāk var redzēt, ka šai Brastiņa „reliģijai” par pamatu ņemta vien tā pati vecā kristiešu Bībele.
Padomju režīma laikā no vēsturnieku un citu pētnieku puses tika kultivēta pilnīgi pretēja doma, ka latviešiem nav bijis nekāda izteikta pagāniska reliģija, kulta, priesteru vai svētvietu.
Mūsdienās sāk parādīties jau kaut kas konkrētāks šai jomā, bet līdz pilnīgam jautājuma atrisinājumam vēl ir tālu un diezin vai mēs vispār līdz tam jel kad nonāksim. Tas skaidrojams ar to, ka lielākā daļa vēstures materiālu un pieminekļu ir laika gaitā no kristiešu vai padomju aktīvistu puses iznīcināti, bet tas kas ir saglabājies sniedz mums ļoti skopas ziņas.
Pētot latviešu mitoloģiju, zinātnieki pamatā balstās uz latvju dainām un to sniegtajām ziņām, pēdējā laikā daudz atklājumu ir radies salīdzinot mūsu mitoloģiju ar citu indoeiropiešu tautu (it sevišķi mūsu tuvāko kaimiņu) mitoloģijām, jo latvieši tomēr nebija tauta, kas dzīvoja norobežoti no citām tautām, tāpēc daudz kas ir aizgūts no mūsu kaimiņiem (lietuviešiem, slāviem, skandināviem), tāpat kā viņi daudz ko aizguva no mums, tieši tāpat kā tas notiek mūsdienās. Tāds arī ir mans uzskats, tāpēc rakstot šeit par senajiem dieviem esmu ielicis arī savas domas, kā es to visu redzu.
Vēl jāpiebilst, ka daudzu latviešu dievību saknes iesniedzas ļoti dziļā senatnē, kad cilvēks personificēja dabas objektus un norises.
DIEVS, DIEVIŅŠ
Vārds, kas senāk it kā apzīmēja pašas debesis. Viņš ir dievs - radītājs, kas radījis visumu, zemi, cilvēkus un citas dzīvās radības, devis tiem likumus pēc kādiem dzīvot, pēc tam sirma tēva izskatā pārstaigā pasauli vērodams kā viņa radības dzīvo, palīdzēdams labiem un sodīdams ļaunos. Tiek attēlots kā sirms jātnieks, pelēku apmetni un zobenu pie sāniem.
SAULE
Tā, kas dod gaismu, siltumu, nosaka cilvēkiem laika ritējumu. Saule ir debesu saimniece. Attēlota kā sieviete – māte, viscaur krāšņi tērpusies zeltā, brauc pār debesīm divu dzeltenu kumeļu vilktos ratos.
MĒNESS

Nakts dievība, senākos laikos bijis arī kara dievs. Tāpat kā Saule nosaka cilvēkiem laika ritējumu, ir gaismas devējs nakts tumsā, Saules precinieks, kurš nekad tā arī netiek tuvāk pie savas izredzētās. Mēness attēlots kā mirdzošs karavīrs, baltā zirgā, zvaigžņotu apmetni un zobenu pie sāniem, tāds viņš jāj pār naksnīgajām debesīm.
PĒRKONS
Taisnības, auglības un kara dievs, liels Velna ienaidnieks. Kā bargs dārdinātājs un zibeņu metējs, viņš soda ļaunumu, dod lietu zemnieku laukiem un palīdz karavīriem kara laukā. Attēlots kā bargs bārdains vīrs, jājot uz melna zirga ar kara cirvi vai zobenu rokā.
Bieži Pērkons tiek personificēts arī kā DEBESU KALĒJS, kas kaļ Debesu smēdē, no kā pār pasauli lec zibeņi un dārd pērkons. Viņš ir tas, kas savulaik ir nokalis Sauli, vēlāk kaļ Dieva dēliem zobenu vai vainagu Saules meitām. Vēl Pērkons tiek minēts kā panāksnieks (tas, kurš dzenās pēc nolaupītās līgavas) debesu kāzu norisēs.
VELS, VELLS, VELNS, VELINS
Tumsas, pazemes un mirušo (veļu) dievība. Vēlākos laikos, kristīgās reliģijas ietekmē, pārtapis par ļaunuma dievu, t.i. kristiešu Sātanu. Ir zināms arī kā mājlopu aizgādnis, bet pateicoties kristiešu darbībai, ziņas par arhaisko pagānu Velnu ir ļoti niecīgas. Varētu būt attēlots kā melns jātnieks.
LAIMA
Likteņa dievība, bieži sastopama kopā ar divām citām likteņa dievietēm – KĀRTU un DĒKLU, tā kopā veidojot trīs likteņa dievības. Laima nosaka cilvēku likteni, piedalās pie dzemdībām un citām dzīves norisēm. Bieži tiek attēlota pārī ar Dievu, kā grezni tērpta sieviete, kas sēž pie vērpjamā ratiņa un vērpj cilvēku likteņus.
DIEVA DĒLI un SAULES MEITAS
Visbiežāk minēti dažādu debesu norišu saistībā, it sevišķi debesu kāzās, dažreiz iesaistās arī cilvēku dzīvē. Ir doma, ka tie ir zvaigznāju personificējumi. Parasti tiek minēti divi Dieva dēli. Tiek attēloti kā grezni tērpti jātnieki, Saules meitas kā zeltā un sudrabā tērptas jaunas meitenes.
JĀNIS
Ļoti sarežģīta dievība, it sevišķi vārda dēļ, kas liek domāt, ka šis vārds dievam pārmainīts kristietības ietekmē, bet tāpat arī iespējams, ka tas ir sens latviešu vārds. Jānis personificē vasaras saulgriežus, tas ir tas laiks, kad Jānis ierodas pie cilvēkiem. Iespējams, ka viņš ir Saules vīrišķā izpausme. Bieži saukts arī par Dieva dēlu. Attēlots kā jauns jātnieks, bruņots ar zobenu.
ŪSIŅŠ
Ūsiņa senākā nozīme ir gaismas dievs, tas kurš vēsta par pavasara iestāšanos un ved cilvēkiem sauli. Ūsiņš personificē pavasara saulgriežus. Vēlākos laikos viņš kļūst par zirgu aizgādni. Attēlots kā bārdains vīrs, protams jāšus uz zirga, zirgs arī ir Ūsiņa simbols.
MĀRA, MĪĻĀ MĀRA
Arī Māras vārds daudziem jauc galvas, liekot domāt, ka tas ir svētās Marijas latviskots nosaukums. Tomēr ieskatoties dainās mēs ļoti bieži sastopam Māru, kuras funkcijas nesaskan ar Mariju, tāpēc es domāju, ka Māra ir izteikta pagāniska dievība.
Māra ir zināma kā zemes māte, sieviešu aizgādne, bieži šai jomā viņas funkcijas mijas ar Laimu, piemēram piedalīšanās dzemdībās. Viņa rūpējas arī par mājlopiem. Daudzreiz attēlota kā melna čūska vai vienkārši ģērbta sieviete.
AUSEKLIS
Rīta zvaigznes personifikācija, piedalās dažādās debesu norisēs, attēlots kā jauns puisis.
AUSTRA
Austra personificē rīta blāzmu, Saules vēstnese, attēlota kā jauna sieviete.
JUMIS
Auglības dievība, kas pārsvarā saistīta ar labības laukiem. Jumis personificē dubultvārpu, tā viņu arī attēlo. Jumja atrašana nozīmē laimi, pārticību. Jumis ir galvenā persona labības novākšanas rituālā.
Tie tad arī ir galvenie, mums patreiz zināmie, pagāniskie latviešu dievi. Bez šiem latviešu mitoloģija ietver arī daudzus mazākus dieviņus, garus, dēmonus un svētku personificējumus.
Ļoti izplatītas ir dažādas mātes, kas pārstāv konkrētas dabas objektu vai parādību norises: Vēja māte, Meža māte, Jūras māte, Lauku māte, Ceļa māte, Piena māte un daudzas citas. Visdrīzāk šis mātes tika radītas pēc konkrētiem apstākļiem un vajadzības. Tas parāda, ka latviešiem bija ļoti spēcīgi saglabājies mātes un matriarhāta kults, kas nāk no aizvēsturiskiem laikiem.
Tāpat izteikts bija mājas garu kults ar Mājas kungu kā centrālo dievību. Katrai mājai bija savs aizgādnieks, kas rūpējās par saimes un mājas labklājību.
Daudz ziņu ir par Veļu (mirušo) kultu, par veļu barošanu veļu laikā ( no Oktobra līdz Novembrim – kā kurā vietā) un vispār, kā jau tas pagāniskā sabiedrībā bija pieņemts, senču kultu. Veļu dzīves vieta bija Aizsaule, no kurienes tie vienreiz gadā atgriezās Šajā saulē apciemot savus tuvākos.
Godāti un pielūgti kā svēti tika daudz dažādi objekti – akmeņi, koki (it sevišķi ozoli), upes, ezeri, avoti, meži, uguns, zalkši, krupji, putni un zvēri.
Cilvēku dzīvi ietekmēja arī ļaunie gari: Jodi, Laumas, Spoki, Vadātāji, Sumpurņi, Vilkači, Raganas, Lietuvēni, Pūķi un citi, kas visādi centās apgrūtināt tā jau grūto dzīvi.
Latvieši personificēja kā dievības arī dažādus svētkus, it sevišķi saulgriežus. Tā mums zināmi ir Metenis, Ziemassvētki, jau nosauktie Jānis, Ūsiņš, vēl Mārtiņš, Miķelis u.c., pēdējie jau gan ir kristietības ieviesti svētku latviskoti nosaukumi, ko latvieši savā pagāniskajā domāšanā ir pārvērtuši par dievībām.
Kā jau es iepriekš teicu, daudz kas vēl mums ir neizzināts un noslēpumainā miglā tīts, jo atšķirībā no citām tautām, mums ir saglabājies ļoti niecīgs daudzums rakstisku avotu, kas stāsta par latviešu mitoloģiju, varbūt nākotnē mēs atklāsim daudz ko jaunu, kas varētu krasi pārmainīt dažus mūsu uzskatus par senajām latviešu dievībām, katrā ziņā te vēl ir plašs darba lauks priekš pētniekiem. two_handed.gif sorcerer.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
iMiS™
iesūtīt 13.10.2005 10:21
Raksts #142


Pārvērš vaboles par pogām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 21.05.05



Senlatviji bija baznīcas varā.Paliek žēl īstenībā... unsure.gif
Viņiem nebija nekādas iespējas izpausties...kā jau vienmeŗ aprobežotā baznīca uzspieda Senlatvijiem savu gribu un savu pasaules uztveri..

Kas attiecās uz mitoloģiskajiem tēliem, tīri iespaidīgs raxts wink.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Lia'angia
iesūtīt 14.10.2005 20:22
Raksts #143


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.11.03
Kur: Rīga, Olaine
Labākā krievu valodas tulkojuma autore



Gribēju gan piebilst, ka ragana nav nekāds ļaunais gars, bet gluži reāls sievišķis, kas nodarbojas ar buršanu ( vīriešu dzimtē ar to nodarbojās burvis) smile.gif . Kā labos, tā ļaunos nolūkos, bet galvenokārt ļaunos (vismaz jaunākajos folkloras slāņos). Ir viedoklis, ka vārds "ragana" ir radies no vārda 'redzēt', 'reģis', tātad - ragana ir tā, kura redz, viedā. Nemaz nebrīnītos, ja par raganām būtu dēvētas priesterienes, pareģes, bet, ienākot kristietībai, šis vārds kopā ar tās nēsātāju ieguva ļaunu nokrāsu.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
iMiS™
iesūtīt 14.10.2005 20:26
Raksts #144


Pārvērš vaboles par pogām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 21.05.05



Āāāā....tagad atceros vienu Vēstures stundu, kad učene stāstīja, ka Letiņiem esot bijusši baigās cilvēku apglabāšanas paražas un tradīcijas...
Un tad viņa vēl mēģināja iestāstīt, ka agrāk mēs bija viena no dažajām balstīm ,kur šādas lietas ir...un, ka pie mums kapi ir ļoti sakopti, un viss tiek augstu vērtēts
Amerikā vēl skaistāk...tur prosta ir k-kāds 60 ha liels laukums...un ar ļoti lielām atstarpēm ir šie kapi..
Un kas pie mums notiek...?k-kādi apdzērušies nožēlojami vandālisti posta kapus silent.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Lia'angia
iesūtīt 14.10.2005 20:35
Raksts #145


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.11.03
Kur: Rīga, Olaine
Labākā krievu valodas tulkojuma autore



Senatnē, pagānisma laikos, savdabīgas, bet tomēr pamatos līdzīgas apglabāšanas tradīcijas bija visām tautām. smile.gif Pamatā bija doma, ka cilvēks pēc nāves pāriet uz dzīvi viņsaulē, kur dzīvo labāk vai sliktāk, atkarīgi no tā, kā dzīvojis šai saulē. Viņam kapā tiek doti līdzi instrumenti un sadzīves priekšmeti, lai tos varētu lietot tai saulē. tā darīja visas tautas (sākot ar Ēģipti un beidzot ar Ameriku, un, protams, Eiropā arī). smile.gif
Ieviešoties kristietībai, kapu inventārs "noīsinājās" līdz Bībelei, un ļoti būtiski bija apglabāt cilvēku svētītā zemē, uzskatīja, ka savādāk pār viņa dvēseli nāks liela nelaime, aiz kapsētas žoga glabāja pašnāvniekus un noziedzniekus. Lai gan tam nav nekādu pamatojumu Bībelē (nu vismaz es par to neko nezinu). Šeit arī ir vērojama pagānisma ietekme - arī tur bija svarīgi cilvēku pareizi apglabāt, lai viņš dusētu mierā un nenāktu pie palicējiem prasīt, lai šo apglabā, kā nākas. smile.gif
latviešu pagānisma tradīcijas neko daudz neatšķirās no citu Eiropas tautu tradīcijām - kapā dod līdzi tai saulei nepieciešamo, glabā goda drānās, jo nomiršana ir pāriešana viņā saulē, Veļu mātes gādībā.
Šai saulē, šai zemē
ciemiem vien padzīvoju;
viņa saule, viņa zeme -
tā visam mūžiņam.
Manuprāt, ļoti īss un koncentrēts viņsaules uztveres apraksts. smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
iMiS™
iesūtīt 14.10.2005 20:41
Raksts #146


Pārvērš vaboles par pogām
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 21.05.05



Vovo...lasīju, ka viņiem visādus štruntus tur deva..
Nu gan...senie Letiņi gan bija māņticīgi un ticēja visām šitajām parašām... silent.gif

Šo rakstu rediģēja iMiS™: 14.10.2005 20:42
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 02.11.2005 19:18
Raksts #147


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



Nu nu - štruntus! laughing.gif Vismaz līdz krustnešu atnākšanai mūsu senču kapi vietām ir burtiski piebāzti ar rotām, ieročiem un grezniem tērpiem, biezākajiem ir sudrablietas, importa visādi tai laikā nenormāli dārgi pribambasi utt. Aizej kādreiz uz vēstures muzeju kādreiz wink.gif un apskaties pats! Kaut gan - kas nu kuram ir štrunts. blink_a.gif

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 02.11.2005 19:26
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ného
iesūtīt 02.11.2005 19:21
Raksts #148


Rex Aegyptus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.03.05
Kur: terra incognita



piekrītu kedrikam, nu ja jums sudrabs ir štrunts, nu tad atvainojiet, kas jums skaitās dārgs, kas jums nav štrunts.
Starpcitu latvju senči un igauņu senči ir bijuši visai bagāti ar sudrabu
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 02.11.2005 19:28
Raksts #149


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



Ta kad 19. gs. stulbie zemnieki Zemgalē un Sēlijā piefiksēja ka tais dīvainajos uzkalniņos var izrakņājot atrast ne tikai galīgi zaļus bronzas "štruntus" bet arī tādas jaukas lietas kā piemēram, sudraba kaklariņķus - kāds kapu laupīšanas bums sākās! pārdot veduši uz Jelgavu, kur strauji kritās sudraba cena, jo visi mežonīgi rakās. Diemžēl lielu daļu no tā visa brutāli pārkausēja.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ného
iesūtīt 02.11.2005 19:31
Raksts #150


Rex Aegyptus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.03.05
Kur: terra incognita



šo man ir bēdīgi klausīties, jo iznīcanāt pašu tautas vēstures liecības , manuprāt, ir brutāli stulbi, pirms ktustnešu laika vēsturei vajadzētu celt mūsu pašapziņu, nevis materiālo stāvokli
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 02.11.2005 19:36
Raksts #151


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



Zini - 19. gadsimtā vēl līdz tādai milzu nacionālajai pašapziņai vidusmēra zemniekam bija visai tālu. Galu galā - dzīvot jau arī gribējās par kaut ko. Stulbākais ir tas, ka vel mūsdienās šito mantu rakšana vietām notiekās diezgan aktīvi - tikai tagad galvenie pircēji ir ārzemnieki, kas var atļauties izpirkt te pie mums viskaut ko. Pēdējais skandalozākais gadījums bija kad Latgalē kaukādi alkāni ar buldozeru "pārbaudīja" vai pilskalnā nav aprakta lielā ziviedru laiku naudas lāde... Bet cik netiek piefiksēts...sad.gif Nabaga mūsu senči - būtu zināujuši, ka pēcteči tādi šakāļi izrādīsies, drošvien būtu tās mantas kautkur savādāk izlietojuši grin.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ného
iesūtīt 02.11.2005 22:11
Raksts #152


Rex Aegyptus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.03.05
Kur: terra incognita



Vai arī dziļākus kapus uztaisījuši. grin.gif Senči nu noteikti neko tādu nespētu iedomāties, jo tā izdarīties ar miruša cilvēka mantu. Ištenībā pat pašapziņa diez vai glābtu, tāpat kā senās Ēģiptes bagātību un mākslas priekšmetu ziņā. sad.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
ils
iesūtīt 04.11.2005 13:56
Raksts #153


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
Grupas ikona

Grupa: Dienas Pareģis
Pievienojās: 29.07.03
Kur: Rīga
Dienas Pareģis 2009



Man gan liekas, ka mums mitoloģijas kā tādas nemaz nav. Veidojās tikai tādi kā iedīgļi, piemēram garu garā pasaka par Kurbadu. Lāčplēsi skaitīt nevar - to izdomāja Pumpurs. Tautas dziesmās ir aprakstītas atsevišķu dievu attiecības, taču nekas konkrēts. Nevar taču saukt par mitoloģiju pasaku par to, kā zirneklis Dieva uzdevumā no elles uguni zaga, bet muša to piekrāpa. Vai arī pasaka par velnu, kas stiepa akmeņu maisu, bet iedziedājās gailis...
Ja nav neviena mīta, kāda tur mitoloģija.
Atvainojiet, ja kas...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Ného
iesūtīt 04.11.2005 21:03
Raksts #154


Rex Aegyptus
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.03.05
Kur: terra incognita



CITĀTS(ils @ 04.11.2005 13:56) *
Man gan liekas, ka mums mitoloģijas kā tādas nemaz nav. Veidojās tikai tādi kā iedīgļi, piemēram garu garā pasaka par Kurbadu. Lāčplēsi skaitīt nevar - to izdomāja Pumpurs. Tautas dziesmās ir aprakstītas atsevišķu dievu attiecības, taču nekas konkrēts. Nevar taču saukt par mitoloģiju pasaku par to, kā zirneklis Dieva uzdevumā no elles uguni zaga, bet muša to piekrāpa. Vai arī pasaka par velnu, kas stiepa akmeņu maisu, bet iedziedājās gailis...
Ja nav neviena mīta, kāda tur mitoloģija.
Atvainojiet, ja kas...

tam es nevaru piekrist, varbūt mūsu senčiem mitoloģiju var uzskatīt par neaatītītu salīdzinot ar grieķu, bet Mitoloģija mums ir, kas tad ir dievības, kam ticēja mūsu senči, protams mīti mums nav tādi kā tiem pašiem grieķiem, bet vai teikas nevar salīdzināt ar mītiem, domāju ka var.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Lia'angia
iesūtīt 05.11.2005 11:19
Raksts #155


Uzlauž lāstus Gringotu bankā
******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 14.11.03
Kur: Rīga, Olaine
Labākā krievu valodas tulkojuma autore



Nu, Il, šoreiz negribu tev piekrist. Mitoloģija ir ne tikai saglabājušies mīti, bet arī mitoloģiskie tēli, kuru mums ir pārpārēm. Latviešiem, starp citu, arī mītu ir daudz - i par pasaules radīšanu, i par Dieva un Velna attiecībām, i par mirušo pasauli - tas, ka tie nav rakstīti heksametrā, nemazina to vērtību. Tiesa, daudz kas no mītiem ir nozaudēts - palikušas tikai drumslas, atskaņas, kuras folkloristi ķeksē ārā no tautasdziesmām, teikām, pasakām un buramvārdiem. Un kādēļ, tavuprāt, Kurbads nebūtu mīta vērts personāžs? Un ar ko zirneklis, kas čiepj uguni, ir sliktāks par Prometeju - izņemot to, ka zirneklim aknas neviens neknābāja? No mitoloģijas viedokļa abas šīs teikas ir vienlīdz vērtīgas, bet, tā kā latvieši bija zemei piesaistītāka tuata, tad arī viņi savās teikās izmantoja sev tuvākus tēlus. Būtu mums kalni, būtu arī musm savs Olimps.
Mitoloģija kā tāda pastāvēja visām senajām tautām, viņi visi tak dzīvoja tur iekšā, dzīvoja līdzās saviem dieviem un gariem, un mijiedarbojās ar tiem. Tas, ka mūsu gari un dievi nav tik krāšņi un efektīvi, kā, teiksim, grieķu vai ēģiptiešu dievi (un arī te varētu pastrīdēties, vispaz poētisma ziņā mūsējie ir tik pat krāšņi), nenozīmē, ka tie ir bijuši neattīstīti.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kedriks
iesūtīt 11.11.2005 16:20
Raksts #156


Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā
*****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 04.11.03



Nu ja... ko tad nu mēs, mēs jau maza tautiņa, ko tad mēs varam.. mums jau nekā nav... a vot viņiem...VIŅIEM gan viss ir ... gan piena upes ķīseļa krastos, gan ceptas vistas pašas mutē lien un tā tālāk, visādā ziņā. Taisni vai jāiet uz mežu nosalt ...wink.gif tongue.gif


Galīgi nepiekrītu Ilam. Un ko tad īsti lielajā vairumā folklora atspoguļo - tautas pasakas, piemēram, īpaši brīnumpasakas? Pie kādas tad kategorijas būs pieskaitāmas dainas par pasaules radīšanu, par dažādām dievībām, cilvēciskotajiem debesu spīdekļiem un tā tālāk?
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Kaķurēgs
iesūtīt 14.08.2006 15:44
Raksts #157


Kārto SLIM-us
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 12.02.05



Vienmēr mēs varam atrast līdzību ar citām mitoloģijām. Kaut vai saule - gaismas un dievišķā simbols - visās mitoloģijās. Pat tādās, kas atrodas tūkstošiem kilometru tālāk nekā paši latvieši. Un kaut vai tās pašas teikas par zemes radīšanu - visās mitoloģijās sākumā ir viens spēks, kas to ir radījis. Pēc tam nāk pārējie.
Turklāt varbūt ir pat otrādi, ka somugri un slāvi visu aizguvuši no mums?
Patiesību sakot, visās mitoloģijās tu atradīsi zināmas līdzības, jo cilvēki allaž centušies izskaidrot vienas un tās pašas parādības.
Manuprāt, tas, kurš ir teicis, ka latviešiem pašiem nav savas mitoloģijas, pats nav bijis pietiekami izglītots šajā jautājumā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
shanty
iesūtīt 28.12.2006 16:12
Raksts #158


Kārto SLIM-us
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 29.11.06
Kur: Tev uz labā pleca.



Jāņem vērā, ka nav tā, ka cilvēki katrs uz savas planētas dzīvojuši, tad sabraukuši katrs ar savu mitoloģiju u.tt. Tautas daļēji cita no citas ietekmējas, viss ir veidojies ļoti ilgā laika periodā..
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
maichestera
iesūtīt 28.12.2006 19:50
Raksts #159


Kārto SLIM-us
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 19.10.06
Kur: Ar fotoaparātu mežā.



Tā tas ir.Auseklīšus un Ugunskrustus var atrast arī Latīņamarikas un Dienvidamerikas rakstos.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
kaiva
iesūtīt 10.05.2007 14:05
Raksts #160


Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 16.06.06
Kur: tepat
Vārdmetējs 2012



vai kāds vēl skatās šo pavedienu?
tad paskaidrošu kas ir kas smile.gif

tā kā šī nav zinātniska diskusija, protams tiek lietoti visādi termini, ko katrs izprot pa savam.
ils piem acīmredzot par mitoloģiju uzskata sazarotu dievību sistēmu, kam obligātī nāk klāt stāsti un izsmeļoši apraksti.
manā skatījumā grieķu un it īpaši indiešu dievības uzvedas kā garā seriālā. viņu mitoloģija ir kā krāšņa un smalki pasniegta ziepene- lieliskā kvalitātē.

latviešu mitoloģija ir jēdzienu un parādību kopums- svarīgāko jēdzienu- gan dievišķā gan zemes līmenī. Kopums, kuru pamatos visi uztver līdzīgi, bet katram ir iespējas saprast to visu caur savu skatījumu- līdz ar to ir daudzās variācijas, neviennozīmības dievību funkcijās un paražās jeb izdarībās.

latviešu mitoloģija ir iekodēta tautas dziesmās- un nekas vairāk tai nav vajadzīgs- tā ir visideālāka forma, kā saglabāt to visu iespējami tuvu sākotnējam variantam- un atcerēties, lai nodotu tālāk.

palasot kaut vai tādu niecīgu aprakstu, kas šeit bija sniegts (un tas bija vienīgais kurš papūlējās runāt par tēmu, paldies) ir pilnīgi skaidrs ka tu nemūžam nesajauksi latviešu mitoloģiju ar kādu citu. tātad tā ir savējā un krietni vien atšķirīga.
protams, ka tā ir cēlusies no baltu kopīgā pamata, bet acīmredzami atšķiras no lietuviešu, kuriem tā ir krietni izvērstāka un sāk jau līdzināties kārtīgam "panteonam".

Bet kāda vispār jēga runāt par to, ka katrai tautai ir savs vārds kā apzīmēt dabas parādības? tas ir kā pateikt- saule lec austrumos. ne jau par to ir runa.
galvenā atšķirība mūsu t.dz. paustajā Pasaules uzskatā- dievības: Laima Māra Pērkons Jumis uc- nav pirmām kārtām skaistas sievietes un spēcīgi vīrieši- tas ir tikai palīglīdzeklis iztēlei- patiesībā ir skaidri jūtams, ka tie visi ir dabas parādību un procesu principi, dzīves likumības, cēloņi un sekas,- kā vēl?
to arī es uzkatu par mūsu galveno vērtību. mūsu senči nenoņēmās ar personiskām attiecībām, viņi uztvēra galveno būtību- nemainīgo, mūžīgo. tāpēc arī mums nav baismīgo celtņu, jo viņi saprata, ka materiālais ir pārejošs un nesvarīgs. tāpt kā dievu kašķi un intrigas.
Turklāt- Dieviņš, radītājs mums ir tikai viens. pārējie ir principi: liktenis, mūža cikls, bagātība, nabadzība, šī saule, viņa saule, pārejas starp pasaulēm, dvēsele un tās pavadītāji (Kapu māte, piem)iznīkšana un atdzimšana, elementi un dabas objekti, tas ir gari. daudzām tautām ir dabas gari visvisādīgie, to nolūks ir sargāt atiecīgo stihiju vai objektu- bet kas gan var būt vēl stiprāks un saudzējošāks sargātājs par māti? turklāt tas norāda reizē uz to, ka piem Meža māte arī ir radījusi mežu kā tādu jo viņa to iemieso. tu viņu sastopi katru reizi kad tur ieej un mijiedarbojies, pašam to apzinoties vai nē.
un laikam jau nevienam tās mātes točna nav tik izteiktas kā mums

(par lietuviešu mitoloģiju labs ieskats ir Marijas Gimbutienes grāmatā par baltu izcelšanos, biblotēkā noteikti sapratīs)

nu tas ir tas kas man pirmajā momentā sakāms. cool.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

8 Lapas V  « < 6 7 8
Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 20.06.2019 07:23