Atsauksmēm :) Opcijas

[Northwatch]

Kā jau augšminēts - speriet vaļā.

[AxelBladd]

Tātad par spēli.

*Izsaku lielu FUI pašam sev par nepiedalīšanos spēles otrajā vakarā un naktī sakarā ar veselības problēmām. Tādēļ arī atkrita vairāki questi un burvjiem (it sevišķi cilvēku) netika veltīta pietiekama uzmanība. Tā paša iemesla dēļ jāizsaka atvainošanās cilvēku komandai, zagļu guildei un burvjiem par neesošiem questiem.

Ekonomiskā sistēma darbojas daļēji. Ja ar nodas audzumu izskatījās, ka ir OK tad ar frakciju resursiem bija kā bija.

Secinājumi pēc spēles:
* Questus var atlikt uz pēdējo laiku .
* Klase Saimnieks nebija pietiekami efektīva.
* Dārgumu kartes ir patīkama lieta
* Altāru šiltītes jāklapē augstāk.
* Jātaisa vairāk sanākšanas ar DM, jo bija lietas par kuras spēles laikā netika izdarītas vai tika pārprastas dezinformācijas dēļ.
* Paperworking'am jābūt gatavam labu laiku pirms spēles.
* Vēl pāris NPC nebūtu nācis par sliktu
* Pēdējā kauja iesakoja konkrēti, bet spēle kaut kā bija jānobeidz un lai visu pārējo iecerēto realizētu vienkārši vairs nebija laika. Tad nu sanāca kā sanāca.

Kopumā uzskatu, ka spēle nav izdevusies, bet mēs centāmies kā varējām.

Paldies:
* Visiem spēlētājiem, kas ieradās un piedalījās.
* Komandu meistariem Aivvv, Kikim. Īpaša pateicība Dveselitei, kura beigās rāvās star elfu un cilvēku komandām.
* Ciemeta mītiskajām būtnēm - Sigitai un Mārai par silto tēju.
* Mārītim par nemitīgu raušanos spēles laikā un manas čīkstēšanas paciešanu pirmsspēles procesā.
* Diii par palīdzēšanu spēles itemu radīšanā.

[Raine]

Pēc maniem ieskatiem - spēle bija dikti laba (lai neteiktu, ka pati patīkamākā manā larpera pieredzē).

Atskaite par manām rūķa/nekromanta/dzīvā miroņa gaitām laikam gan būs tad, kad acis nekritīs ciet un kājas nedraudēs atkrist no tās vietas, kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu.

[enj]

O.K. , īsā atskaite.

Me (to biš Uddi Le-Sidārs, Orvi hercogs, patiesībā mistisks personāžs no Trīsstaru kara laikiem, kas nogulējis kapenē 50 gadus, lai atārstētos no visādām draņķīgas maģijas sekām, tagad augšāmcēlies atkal jauns, un ceļo apkārt, palēnām atgūstot iekšējo garīgo veselibu, atmiņas skaidrumu un maģisko prasmi) ieradās FR vakarā. Plānotie biedri (draugs Batu (troļlu šamanis) un algotņu kompānija) aizkavējās ceļā, un būs tikai rīt. Kad tiek dalītas frakcijas (cilvēku/rūķu, otroļļu/orku, elfu), izrādās, ka cilvēki arī būs tikai rīt, un pašlaik esam 2 cilvēki (Me un bards Martiness) un 4 rūķi - divas meitenes (Raine un Alt) un vēl 2 rūķi (kurus pamatā neredzēju).
Patreizējo frakciju tomēr ieved spēlē - pārgājiens pa troļļu nomīnētu lauku, pakārta rūķa (Cietpaura) atrašana (turklāt mūsu bards ir nekro-zoo-pedofils...), pilnīga neskaidrība par notiekošo, tilts uz cilvēku/rūķu apmetni sagrauts, vobšem nekādas kārtības. Nokļūstam neitrālajā zonā - jaukā ciematā, kuru apdzīvo 2 labās māsas. Nekādu kvestu nav, ja neskaita Cietpaura apglabāšanu - rūķi ilgi meklē kapus, neatrod, beigās atgriežamies ciematā. DM ir pazudis, līķis kaut kur atstāts, baterija nodzisusi, izskatās, ka spēle būs jāsāk rīt, kad būs gaišs.

Atgriežamies Axelciemā, iekārtojamies pirtī, aizkurinam ūdenspīpi, bet še tev - ierodās rūķu DM Kikis, un sauc uz poligonu - noteikti qq jānotiek tieši tagad. Atgriežamies ciematā, izrādās, ka ir jānosaka patreizējās frakcijas līderis. Nu ko - mazliet korupcijas, un provinces formālo vadību (no DM viedokļa) pārņem hercogs Uddi. Tagad jātiek vaļā no mirušā rūķa, kurš pēc ilgas meklēšanas tiek apglabāts qq senkapos. Pirmie padarītie darbi, pirmā expa, iegūstu leģendā prasīto multiklasi, tiesa, par burvjiem neviens neko paskaidrot nevar. Kamēr ir gaismiņas, apgūstam poligonu, gaismai atkal izdziestot atgriežamies Axelciemā, beidzot gulēt.

SA rīts - draugs Batu nav sazvanāms, atgriežamies poligonā, pa ceļam explorējam teritoriju. Saņemu un izpildu kvestu par alķīmijas reaģentiem - tādi tiešām ir izmētāti (mikroskopiskas lapiņas, dienā vēl var pamanīt, bet naktī ... bez gaismas ). Ierodās "cilvēku frakcija", eju kopā ar viņiem (kā nekā - "savējie" I think ... think again ... ). Rūķi turpina explorāciju - vispār ļoti sakarīgi, ja jau strādā (un maksā nodokļus, un netaisa nekārtības ), tad manis pēc var dzīvot kā vēlas (Orvi, manās mājās ir tieši tāda sistēma). Jaukā rūķu meitene Alt vispār ir īsts brīnums - dabas dots talants lokāciju un reaģentu atrašanā .

Palīdzu cilvēkiem, cik varu, atrodam "nometnes vietu", salabojam tiltu (mani rūķi vēl aizved šo alķīmiķi uz reaģentu laukiem), atrodam kalvi (kurai trūkst laktas, tādas īstas laktas, tā ap 50kg ) un vēl visu ko (zvana arī no Batu algotņiem, esot ieradušies, žēl, ka Me tagad aizņemts). Bet beigās cilvēki neko prātīgu nedara (apsēsti ar qq komandai individuāliem rituāliem), un Me dodas atpakaļ uz ciemu.

Rūķiem (to biš Alt) tiek uzdots kvests meklēt raktuves, Batu dosies meklēt Gaisa altāri (man arī to vajag, bet maģiju man vēl arvien nav izskaidrojuši), grūta izvēle (why it's so hard to be in two places at same time ... ), dodos meklēt raktuves, pa ceļam pievācu Zemi, milzu izcirtums (kur pievācu Uguni), raktuves rokā nedodās, toties uzrodas Orku šamanis, kurš palīdz tās atrast. Te esot rūda (ogles), tās tiešām ir ieraktas, un riktīgi dziļi (tāpatās to atrast ir gadrīz neiespējami, mortal GM's, I really can hate U ... ). Par šo kvestu dod daudz expu, dabūju savu Alķīmiju L3, un tas ir kruta - lai arī pašiem niknākajiem potion'iem resursu nesanāk, toties +1Hp, Nemirstība (atdzimšana, nezaudējot informāciju un Expu) un vēl visādi labumi. Jēē beidzot esmu nemirstīgs (bet zāles darbojas "uz ciklu" - no 12:00 - 00:00 un otrādi - someone WANTS my anger ... ). Draugs Batu tiek atbalstīts pēc iespējām, Gaisa altāri nevar atrast, nolemju paņemt Ūdeni (kas atrodoties pie Orku nometnes). Drošības pēc noslēpju visu vērtīgo, un dodos meklēt Orkus. Neatrodu, jo sāk jau krēslot, nolemju vēl ātri noiet gar Gaisu (ja nu paveicas to atrast), un doties pēc gaismekļa.

Ceļā redzu cilvēku grupu, nolemju uzjautāt, kā iet, varbūt varu palīdzēt (ir atrastas raktuves, Zemes un Uguns altāri, esmu kruts Alķīmiķis). Un te pēkšņi trīs uzreiz uzbrūk un atsit līdz nullēm, sagūsta (THIS is an act of TREASON ... sevišķi no Uddi viedokļa). Izrādās, ka jamie aizraujas ar melno maģiju, un viņiem vajag upurus ... nu ko nelaimīgie ļautiņi, būs jums ļoti nepatīkams pārsteigums ... Upurēšanas rituāls pie melnā altāra ar sekojošo līķu apgraušanu ... esmu apglabāts, bet sāk darboties nemirstības zāles, un beidzot no zemes apakšas parādās mana labā roka ... I LIVE ONCE AGAIN ( I've treated them like a friends, but now these bastards fill me with RAGE ! Such treachery could not be tolerated ! Es uzreiz trīsreiz skaidrāk atceros kara beigās pastrādātos šausmu darbus ... ) Pastāstu DM par notikušo, tas tiek apstiprināts, turklāt izrādās, ka cilvēkiem rituāls līdz ar to nav izdevies (sīkums, bet patīkami ).

Kopā ar maniem rūķiem tiek organizēta akcija pret valsts nodevējiem, mēģinot piesaistīt arī Elfus un pat Orkus. Draugs Batu arī principiāli nav pret, viņam tikai jātiek galā ar saviem kvestiem; viņiem tur ir tāds kā "Magu klubiņš" - Batu (Sudraba skola), rūķe Raine (melnā skola ), vēl ir arī Elfu burve no zaļās skolas, un Mags baltais. Me nolemj neķēpāties ar Gaisu un Ūdeni, un izmanto paņemto Zemi un Uguni (tagad, vēlā vakarā qq minimāla informācija par maģiju ...). Pie ciemata tusē Orki un Troļļi, vispār izskatās, ka tūlīt būs arī liela kauja pret valsts nodevējiem, bet kas tev deva - tumsā GM to neatļauj (lai arī pareizi dara).

Nu ko, ja nevar cīnīties, jāturpina kvestot. Kopā ar trollīšiem uzceļam raktuves (atrast to bedri tumsā ir īsts varoņdarbs), beidzot man qq apskaidro par maģiju, kļūstu par L3 nekromantu, vēl paspēju apprecēties ar Alt (pēc atdzimšanas ļoti izjūt to, ka sieviete nav bijusi jau ... gadus), DMi piešķir kvestu par kāzu ceļojumu, un vispār visādi izklaidējas (slikti ir apsmiet tos, kuri ir pārāk noguruši, lai par tevi izņirgātos pretī ... nekas lomas mēdz mainīties, un es izbaudīšu katru viņu ciešanu mirkli ... ). Vēl palīdzam Batu pēdējā rituālā, kurā viņš kļūst par Uguni un iznīcības inkarnāciju Dagrā (iedomājieties Osi - visu sarkanu, liesmu apņemtu, kuram iekšā pulsē neizturami spoža oranža gaisma ... nice). Raine paliek ciematā, Me ar sievu atgriežas Axelciemā gulēt ... ļaunie cilvēki jau esot iekārtojušies mūsu vietās pirtī ... nākas palikt troļļu midzenī ... tur toties ir silti .

SU - agrs rīts, raktuvju apmeklējums, esam ciematā 8:00 kā runāts, paiet ilgs laiks, kamēr visi savācās, vēl biku kvestojam riņķī (kļūstu par max iespējamo nekromantu, jo L5 mags katrā skolā var būt tikai viens, un šeit tā ir Raine), lēnā garā gatavojamies lielajai cīņai (Me un rūķi, algotņi, Magu klubiņš, lai arī, baltais, šķiet ir mūs nodevis, turklāt, šķiet, beigts, vēl trollīši - pret tautas nodevējiem cilvēkiem-slepkavām).
Pati cīņa ir pilnīgs sviests - itkā esot Undeadi pret labajiem cilvēkiem un orkiem-troļļiem (vienalga, these mortals are out of my redemption). Pārspēks 3:1 ar cīņās rūdītajiem Drakonistiem, turklāt pilnīgais haoss un nesapratne, kas te notiek, kurš ir kurš, neļāva pareizi saskaņot taktiku (ko spīdoši izdarīja pretinieks), rezultāts ir labi paredzams un likumsakarīgs (pat ne slikts - garlaicīgs) - mēs zaudējam cīņu.

Tiesa, Me ir nemirstīgs, Alt arī izdzīvo, tāpat Batu, lai arī zaudē savas spējas, manuprāt arī Raine (kas vēl ?) - nāksies vien pamest šo neviesmīlīgo zemes stūrīti. L4max nekromantija, L4 piedz. mekl., max alķīmija, 1. sieva, arī atmiņa un zudušās prasmes daudz skaidrākas, draugs Batu vēl ar savu rituālu nejauši ir izcēlis orku/troļļu dzimteni no okeāna dibena - nedēļas nogale pavadīta visai produktīvi. Žēl tikai, ka neizdevās pakārt nevienu nodevēju ... (un saskavot ar skavotāju ).

Rezumē -
Par organizāciju un tehnisko pusi var spriest visādi, bet
LARPS TIEŠĀM IZDEVIES, paldies organizatoriem.
- Vajadzēja vēl vairāk spiest uz savām interesēm un apstrādāt GM'us pirms spēles
- Vajadzēja labāk organizēt savu komandu, un pieprasīt tai individuālu kvestu kā galveno kvestu

Vispār sit vairāk, domā mazāk ... Sanity is for the weak

Enj.

[alt]

blonds ruukjis staavaa sajuusmaa par speeli.
zjeel gan ka nezinaaju es iisti daudz par background visam un kas iisti ruukjiitim jaadara, cik nu dzirdeeju tik dariju, zinu ka tik pirms kaujas man teica kaut kaadu tur zaru iet mekleet, bet es to uztveeru kaa kaarteejo kvestu stilaa "ej salasi 100 chiekurus"


kopumaa es biju ljoti ljoti labs ruukjis, izpaliidziigs
raadiju alkjiimikjiem kur reagjentu daudz, atradaas arii viss kaut kas cits..
shobriid tas "orku beernu rags" mirks lauminjuuudenii, lai nesmird
bija jauki

traki bija atnaakt uz kauju un uzzinaat ka kausies pret mums (nu labi labi, ruukji driiksteeja iet visu paareejo pusee )

bet baumas ir laba lieta
mekleekt iistu laktu, kad staav imaginaara neitraalajaa zonaa


bija jauki redzeet gana daudz paziistamu seju
jaa es gribeeshu sev arbaletu, kas var uztaisiit piesakaas privaati
noreikjinaashaaas gan nebuus aatraak par novembra pirmajaam nedeeljaam, bet domaajaams visu var sarunaat

jaa beidzot blonds ruukjis ir maajaas biju pus devinjos..

veeel ja kaadam ir kas pazudis, saka, varbuut zinu kur atrodams.
pirms atsleedzos no noguruma varu pateikt ka axselciemaa pirtinaa palika divi buufi viens zobens (vienrocis laikam) un viena runga..
tur veel bija shaadas taadas dreebes..

blondais hiperaktiivais ruukjis at dod godu gm dm un visiem paareejiem..
sasodiiti feins pasaakums.

turpmaak vaakshu visu iespeejamo infu jau pirms speeles
lai speeleet var veel produktiivaam...

ruukji valda

Braalji mees bijaam jau no saakta gala

Šo rakstu rediģēja alt: 22.10.2006 21:02

[Northwatch]

No atrasto mantu biroja:

liela melna metāla blašķe (ir aizdomas, ka pieder Ārčijam)
brūni ādas puszābaki
melna, stepēta jaciņa (Dvēselīte tip pieteicās)
tumši zaļš ar melnu guļammaiss (Dvēselīte tip pieteicās)
daudzi būfi
pusēsts tušons
mazs saliekamais nazītis sudraba krāsā

Somewhat like that. Sakarā ar to, ka visas mantas tika brutāli samestas lielos melnos maisos un uzmestas bēniņos, varētu rasties zināmas problēmas ar to drīzu atrašanu.

[Night Angel]

Orku kapra4a domas .


Man patika : Poligona lielums , Komandas biedri. Manaa uztveree teels nr.1 ir ve4uks vai veceniite taa arii liidz beigaam nesapratu kas vins iisti ir . Liels paldies labajiem cilveekiem par Kvesta '' Kapu rakshana " izdomaashanu tas bija vienkaarshi ideaali . Es atbraucu vakar maajaa man prasa : '' Ko vakar dariiji ? " . Es atbildu : " Pa tumsu kapus izraknjaaju " . Visi palika taa biski uz pauziites. Visaa visumaa man speeles patika ja nepaspeeju uz vietas tad tagad pasaku lielo PALDIES organizaatoriem. Vel baigi forshaas bija neitraalaas zonas abas Maasas.

Man nepatika : Bija juutams GM truukums lai vai 1vai 2 bet truuka un tas bija juutams. Ljoti nepatika tas ka lielaakaa dalja vakarus pavadiija pirtinjaa nevis poligona teritorijaa. Tas buutu ka no troljiem katru vakaru tikai triis cilveeki bija nopmetnee. Un sanaak tie kas vakaraa aiziet ieguust nemirstiibu jo es tak neskrieshu liidz pirtinjai. Speelee pat atradu bagu : Otrajaa vakaraa bija atljauts apdullinaat un instanti. A es panjemu cietpauri un kaula kaklu un uzminiet kas notika es tajaa vakaraa uzkapaaju 3 levelus . Jo es biju nemirstiigs mani pat visa cilveeku banda novaakt nevareeja un es ar orku biedru abi divi tik gaajaam visus kvestus peec kaartas .

[Raine]

Tātad - mazliet par manām (un dažu citu radību) gaitām Wolf song'ā. Nezinu cik precīzi - dažas deteļas jau piemirsušās.

No sākuma nevarēja saprast kad īsti sāksies spēle, tādēļ mūsu četrotne:
*skaļš, blonds rūķis Alta Altaria
*rūķis - melnais mags Raine
*hercogs Ū
*bards, nekro-pedo-zoofils, kuru ir pametusi mūza - Martinezs
nolēma aizkūpināt elfu dūmu aparātu un mierīgi pasēdēt līdz kamēr tiks dotas precīzākas norādes.
Še tev. Tikko kā parādījās dūmi pie mums iedrāzās blonds rūķis (Kikis) un paziņoja, ka mums ir jāiet. Nu lāāābi... Gājām. Pēc kāda laika uzdūrāmies pakārtam rūķa līķim. Radās nepieklājīgas idejas, ko varētu izdarīt ar mūsu līķi (kādā no tām aktīvi figurēja mūsu bards). Nolēmām, ka viņu vajag apbedīt. Valkājāmies šurpu turpu meklējot kapus, bet kā nevarējām, tā nevarējām tos atrast, lai gan jaukās māsas mums deva visai precīzus norādījumus. Galu galā novietojām līķi kādā vietā, kas it kā varēja būt kapi, nolikām viņam pieminekli. Labs darbs, kas padarīts. Atkal devāmies pie māsām, kas mūs laipni uzcienāja gan ar tēju, gan ar buljonu. Vēlāk, pārlūkojot savas niecīgās zemes maģijas spējas, atklāju tādu jauku lietu, ka spēju sarunāties ar mirušajiem gariem. Kopā ar diviem rūķu brāļiem devāmies pie mirušā biedra kapa. Nelielā sarunā atklājās, ka rūķu brāli ir nogalinājuši cilvēki. Tieši šajā brīdī man izkūpēja iecerētā padevība pret cilvēkiem un radās neviltota vēlme kaitēt tiem kā vien varu. Tas vēl nav viss, no gariņa uzzinājām, ka viņš ir norijis kaut kādu interesantu lietu. Spītējot pretīgumam sākām rakāties pa brāļa iekšām. Kuņģī atradām lapiņu ar senajām rakstu zīmēm. Norunājām, ka tas paliek tikai starp mani un abiem rūķu brāļiem.
Devos pie miera.

***

No rīta cēlāmies agri un ar māsu devāmies izlūkot teritorijas. Pa ceļam atradām elfu pasaules koka atlūzu un orku bērna ragu. Redzējām arī alķīmijas reaģentus. hehe... un melno altāri ari pie reizes.
Māsu ciemā sastapu melno magu (Aksels), kas man pačukstēja, ka man vajag atrast noteiktus altārus, lai es varētu pacelt savu līmeni. Nu lāāābi... Tad, ja nemaldos, nāca ziņa, ka ir ieradušies cilvēki. Gājām ar māsu cerībā, ka mums piebiedrosies vēl kādi daži rūķi, bet mūs sagaidīja pārsteigums - tur bija tikai cilvēki! Neviena rūķa! Skaitā mēs bijām niecīgi, tikai četri rūķu rases pārstāvji. Gājām kopā ar cilvēku nešķīsteņiem. Nežēlīgi gribējās uzzināt kurš no tiem maitām ir nogalinājis mūsu rūķu brāli Cietpauri. Jo kā mēs solījām viņa garam - Mēs tevi atriebsim. Aizgājām līdz sagrautajam tiltam pasēdējām mazliet un devāmies ar māsu savās gaitās. Tālāk neatceros secību, bet fakts ir tāds, ka man vajadzēja Uguns altāri, lai nonāktu nākamajā līmenī. No Večuka izspiedu, ka tas atrodas izcirtumā pie cilvēku nometnes, bet tas man izmaksāja trīs naudas un divus elfu kūpināmos kociņus. Devāmies meklēt to altāri. Skraidījām pa izcirtumu šķibi greizi. Nu nav viņa! Meklējām tālāk. Kaut kur aiz krūmiem bija dzirdams, ka tuvojas cilvēki. Pasteidzinājām savu meklēšanas ātrumu. JĀ! Uguns altāris! Steidzos pie melnā maga uzzināt cik liels mans spēks palicis! Ciemā mani savaņģoja troļļu plikpaurainais vadonis, kam vajadzēja vienu magu no katras rases, lai palīdzētu atjaunoties svētajam avotam. Izgāju no ciema, bet tur mani "uz pāris vārdiem" uzaicināja cilvēku mags. Es jums teikšu - jauka saruna, ja man blakus tiek rūcināts mistisks zvērs. Sāka no manis vilkt laukā informāciju. Maitas! Jūs nogalinājāt manu rūķu brāli! Nu jā... ar visām tām padarīšanām biju paspējusi tikt līdz trešajam burvja līmenim. Bet nu par tiem orkiem, sapulcināja orku vadonis trīs magus un novadīja savu rituālu. Un pēkšņi dikti traki nobļāvās. Man kaut kas iecirta sānos un es pakritu.
Jaukā elfu tauta savāca manas ievainotās miesas uz aizveda apārstēties.
Man sākās paranoja. Man bija mežonīgi bail no nodevības. Spēju uzticēties tikai rūķiem, māsām, elfu saimniecei un troļļu magam. Šā vai tā - man vajadzēja nākamo līmeni, bet lai pie tā tiktu bija jānokāsto divas trešā līmeņa burvestības. Devos sirojumā pa tuvāko apkārtni. Atradu vienu kaujas lauku, kurā apkārt vāļājās ievainotie un jauki līķīši. Cilvēki aizdomīgi skatījās un manu mežonīgo prieku par beigto karotāju Ludvigu. Veldzēju savu vēlmi pēc viena trešā leveļa burvestības. Vajadzējo otru, savukārt tam vajadzēja vai nu kauju, kur kaut vai skata pēc blakus mētājas kāds burvis, vai arī kādu priekšmetu, kas apveltīts ar maģiskām spējām.
Sāka pulcēties cilvēki. Vai tu re kāds prieks! Atnāca arī troļļi! Bļāvu cik varēju par orkiem-nodevējiem, lai sāktos klope. Bet nēēē... Viņi tur sāka kaut ko ņemties. Orki aizskrēja. Attā mana iespēja nokāstot to nolādēto spelu. Lai cilvēki mani liktu mierā kaut uz brīdi ar tiem altāriem, norādīju tiem kur atrodas Zemes altāris. Pateicu un rāmā solī devos projām. Pa ceļam galvā atskanēja Tumšā maga vārdi, ka pie altāriem var mētāties visādas noderīgas lietas. Griezos pa 180 un skrēju pie altāra. Izrušināju visu šķībi greizi, nu nav tur nekā! Tāpat kā pie Melnā altārta! Cilvēki atkal sāka dīvaini skatīties. Ņēmās, ņēmās kaut ko tur, palika man garlaicīgi, aizgāju līdz Māsām, satiku brāļus rūķus. Tie stāvā sajūsmā sāka stāstīt, ka ir atraduši šifru tai vēstulei, kas tika atrasta mirušā Cietpaura kuņģī. Atmiņā uzsausa, ka cilvēku burve bija atradusi kaut kādu lapeli ar mistiskām zīmēm. Vai tās gadījumā nebija rūķu senās zīmes? Aizgāju līdz cilvēkiem uz centos dabūt to lapiņu. Nedeva maitas un tad mani parāva visai liels niknums un vēlme tos visu noindēt. Es viņiem kā uz paplātes pasniedzu melnā un zaļā altāra atrašanas vietas, kuras man izmaksāja nostaigātas kājas un labu vien naudiņu, aizvedu kopā ar māsu viņu alķīmiķi ievākt reaģentus elfu mežā, bet šie nevar atdot vienu lapiņu. Prasa pretī pārējo altāru atrašanas vietu. Lai iet bekot! Meklējiet paši!
Gaisā bija jūtams saspringums, man likās, ka tūlīt mani nolinčos un pakārs tāpat kā brāli Cietpauri. Nē, ļāva aiziet tomēr. Satiku māsu un liku apsolīt, ka viņa ne pie kādiem apstākļiem neizpaudīs cilvēkiem altāru vietas. Šā vai tā izspiedu no viņas elfu koka atlūzu un izdarīju to, kas darāms. Jā! 4lvl!
Uzzināju, ka mežos ir sākusi pulcēties rūķu atbrīvošas armija. Tiek kaldināti ieroči, lai varētu beidzot tā diezgan konkrēti izcīnīt rūķu brīvību. Wiiiiii!
Tiku pie diezgan svarīgas informācijas - kaut kur klīst vēl viens spēcīgs melnais mags un ir jāpasteidzas, lai tiktu nākamajā līmenī, jo šajā pasaulē var būt tikai viens dižs melnais mags. Un tas vienīgais dižais mags tiek pie Nekromantu zižļa. Tajā brīdī mani pārņēma panika - ja nepasteigšos manu sapņu vietu var ieņemt kāds cits! Mūsu apburošanai rūķei-nekromantei vajadzēja steidzami veikt divas burvestības un nelielu rituālu pie melnā altāra. No visa saraksta visderīgākā bija Dzīvā nekrofīlija. Atkal devos uz neitrālo ciemu skaļi brēkdama, ka man vajag līķus. Joka pēc visiem pēc kārtas piedāvāju nomirt.
Vai tu re, kāds prieks! Bards piekrita mirt cēlāka mērķa labad. Ha! Kā tikko nozvetēju bardu ar vāli pieskrēja kaut kādi idioti klāt un sāka kapāt līķi gabalos. Fiksi izdarīju ko vajag un sāku domāt ko vajag darīt tālāk. Visi rūķu dievi bija manā pusē - atskrēja cilvēki un nezkādēļ sāka zvetēt kaut kādus random ļautiņus. Pusdzīvos savāca, atstāja man vienu līķi. Nu ja. Laikam atkal izrādīju nepieklājīgi lielu prieku par atsalušu ķermeni. Tagad man vajadzēja novadīt tikai vienu rituālu pie Melnā altāra. Kā to izdarīt, ja tur pie kapiem visu laiku uzturas cilvēki? Gāju uz kapiem - varbūt tomēr viņi ir aizvākušies, pa ceļam uzplijās kaut kāds neradījums un paziņoja, ka kādreiz nāks Viņš un tad mums visiem būs dikti nelāgi. Nu labi. Lai tā būtu. Es varu mirt, bet miršu laimīga - jo man būs Dižā nekromanta stafs. Ak, tu laime, cilvēku tur nebija. Ar ceļā savāktajiem skaista paskata augiem izgreznoju altāri, uzkarināju kādu rotu un sāku savu rituālu. Burtiski jutu enerģiju ieplūstam vēnās, bet tad izdzirdu cilvēkus, kas dikti steidzīgi tuvojās.

***

Turpinājums sekos.

[Adriana]

Divas pustrakās māsas, kas savu ikdienu no laika gala pavadījušas sēnītes šņaucamajam pulverim kaltējot un tējiņas vārot, ar pārsteigumu un prieku savā patvērumā uzņēma ikvienu ceļotāju. Dažkārt savā starpā pakasījās, dažkārt nācās ciest kādai no rasēm. Visbiežāk laikam nežēlastībā krita troļļi un orki. Bet tikai tāpēc, ka māsām tik ļoti patikās nostāsti par pļavu piegānīšanu. Arvien biežāk viens pēc otra nāca visādi dīvaiņi.. vienam vajadzēja mūsu beigto vārnu, otram nobeidzināt kādu līķi, trešais vienkārši savu ciemu atrast nevarēja; centāmies palīdzēt, cik varējām!
Troļļi mums patikās, tie izmantoja kalvi, to nepiegānot kā pļavas, arī viņu vienkāršā valoda un ātrais gars tomēr likās mazliet radniecīgs.
Mežu pavēlnieki elfi, tikko atmodušies un vēl mazliet lēnīgi, mūs smagi mocīja zālīti laicīgi nepiegādājot.
Rūķi, no cilvēkiem vagu paņēmuši, abas mītiskās būtnes lutināja ar izpalīdzību un pārtikas krājumiem.
Par cilvēkiem nācēji baumas un nostāstus klāstīja, pašas ar viņiem gandrīz nesaskārāmies, tik aizņemti tie bija.
Īpašu prieku un jautrību māsās sagādāja rūķu meitenes un cilvēku hercoga precības. Viena no būtnēm uzreiz paziņoja, ka ir kategoriski pret šādu savienību, tad nu otrā uzņēmās pirmslaulību konsultāciju vadītājas lomu, talkā nāca arī kāds elfs, kas godam novadīja rituālu: ”Vai ņemsi šo rūķi par sievu un skūsi tās bārdu ik rītu?!” “Vai ņemsi par vīru šo cilvēku un līdz rītdienas divpadsmitiem dzemdēsi tam 13 bērnu?!” Tad jaunlaulātie tika apkaisīti trūdošām lapām, kopā sasieti un turpmākos kvestos pavadīti. To muguras rotāja uzraksts “Just married” un fona mūziku radīja pāris tukšas gaļas konservu bundžas. Āmen.

Tātad abas Māsas-mītiskās būtnes aka Sīdžmāsters un Adriana.

Neskatoties uz to, ka spēlē kļuvām par mītiskajām būtnēm ar rokas pieskārienu –1HP, kas pašas, būdamas nemirstīgas, ņēmāmies ar alķīmiju un maģisko dziru vārīšanu, kalvi un ieročiem, uzpirkšanu, pārdošanu, banku, kā arī atdzimdināšanu, tējiņu vārīšanu,cepumu dalīšanu un maizīšu smērēšanu.. sākumā viss bija plānots daudz vienkāršāk! Proti, divas vienkārši trakas vecenītes meža tālākajā nostūrī apkrāvušās ar dzērieniem un kūpināmajiem gaida ekstrēmus ceļotājus, pašnāvniekus, kas uzdrīkstēsies tuvoties.
Nu, jā. Un tad GM atsūtīja mums to do listi ar visām tām šausmām, ko mēģinājām realizēt spēlē.
Teikšu pavisam tieši- ar spēli biju apmierināta. Tāpat arī ar daudzajiem pienākumiem, tā bija lieliska iespēja kaut ar kreisās acs kaktiņu ielūrēt spēles tapšanas procesā, paldies Axelam un Mārītim par doto iespēju!

Atzīšanās Nr.1
Kad uzzināju, ka pie mums notiks atdzimšana, sāku haotiski domāt, kā spīdzināt nabaga mirušās dvēseles. Pēdējā vakarā pirms spēles radās vairākas diezgan spīdzinošas idejas kā, piemēram, mīklu minēšana, anektdošu rakstīšana, poēmu cepšana, sēņu lasīšana, malkas vākšana etc. Iespaidojos no Uvaisas, kur pirmo reizi redzēju spēlē iekļautus atjautības uzdevumus un kodēšanu. Spēlētājus no šādas nežēlastības glāba lielais dalībnieku skaits un laika trūkums. Dažas idejas tika adaptētas mazos laika kavēkļa kvestiņos un naudas ieplūdināšanai spēlē. Dzejas vakars gan bija tīrā improvizācija, liels paldies Andzam un DarkJedi par atsaucību, jūsu garadarbi tiešām bija lieliski, ceru, ka tiks arī kaut kur iepostoti.
Atdzimšana beigās realizējās kā “Pasēdi kluss pie ugunskura 10 min un staigā vesels!”

Atzīšanās Nr.2
Spēlei sākoties pat nezināju, kas ir expas Axela doto tabuliņu sabīdīju kopā ar kvestu lapu, izdomāju, kas tas varētu būt un cik daudz to vajadzētu spēlētājiem.. Improvizācija tomēr bija veiksmīga, neviens skaļi nesūdzējās.

Vēl jāpiebilst, ka ļoti sajūsminājos par alķīmijas sistēmu! Tas tiešām bija interesanti, pirmavots gan laikam ir drakonisti.
Paldies visiem spēlētājiem, ar kuriem nācās sadarboties spēlē. Jūsu palīdzība tika piefiksēta manā imaginārajā plusiņu grāmatā paldies arī, ka izlikāties neredzam mazās neiecietības lēkmes.
Īpašs paldies rūķu frakcijai. Rūķenītēm Rainei un Blondajam rūķim par aktīvu darbošanos un ņemšanos. Paldies Reinim un Alfiņam par būdas celšanu, malkas gādāšanu un visādu citādu palīdzēšanu.

Anyway, Suntažu trijstūrī ir spēks!

Kādu laiku gan vairs negribēšu traku, trīs dienas dūmos kūpinātu vecenīšu lomas; nākamo, lūdzu, mazu, rozā un pūkainu lomiņu!

[Sīdžmāsters]

Jā! Tad nu arī es- otrā māsa, sēnīšu žāvētāja- esmu gatava šo to bilst šai sakarā!

Pirmais, ko gribas teikt- šī bija pati labākā spēle, kurā esmu piedalījusies! Paldies GM & co!!!
Un milzīgs paldies Alfiņam un Reinim - čaklākajiem rūķiem visā Suntažu apkaimē- mūsu būda bija pati krutākā no krutākajām! Arī alķīmijas laboratorija, neskatoties uz elfu nievām, bija superīga! Cepuri nost!Ceru, ka esam pietiekami jums atlīdzinājušas ar tējiņām, cepumiņiem, maizītēm un desiņām!

Tāpat arī ceru, ka mūsu rūpes par pārējiem ļaužiem un neļaužiem,kas mūs apciemoja, cienājot ar siltu dziru, ir attaisnojušās! Zēl, ka buljona bij maz! Centāmies, lai visiem būtu silts! Un man šķiet,ka esam pierādījušas, ka šāda veida brīvprātīgie krogi ir efektīgāki par piespiedu ēstuvi, kur meičas skraida kā trakas!
Nu redz!

par ko man sāp sirds?

Mūsu vārna tika nekrietnā veidā apgānīta vairākas reizes! pirmkārt jau izmīdīta un izspārdīta, otrkārt, dažs labs gribēja viņas spalvu sev pie galvas siet, ko es kategoriski aizliedzu! Tomēr vēlāk pamanīju, ka kāds to (mūsu vārnu!!!) bija nelietīgi piesējis pie zižļa! Neciešu magus!!!

vēl man sāp sirds par nodedzināto pavardu! te, lūk, pie vainas ir neklietīgais trollis plikdibenis!
Šite būtu vietā pieminēt viņa aitu Fredi! Iekārtojusies siltā vietiņā...

Par ko man prieks?

Par to, ka mēs ar māsu palaidām baumu, ka Trollis Plik````is grib nogalināt cilvēku priesteri! Cik dzirdēju, tad šie esot drusciņ saausījušies, bet īpaši neiespringa, tomēr papūlējās šo patrenkāt pa pļavu!


Par žiperīgo rūķu un orku gādātajām sēnēm! būs makten daudz pulvera,ar ko nākamreiz cienāt viesus! Vecajai elfienei (Dvēselītei) tika apsolīta trial version! Prasiet viņai,kā bija!

Vēl es priecājos par jaunlaulāto pāri! Tikai šobrīd viņiem droši vien jāmēģina savaldīt ap 26 bārdainu brēkuļu!

Labi, ka mums tomēr nepārdeva to trako priestera vilku! Šis sākumā tāds jauks un mīlīgs, māsai tā iepatikās, ka nodomāju, nopirkt un uzdāvināt! Priesteris atteicās ielaisties jebkādās pārrunās, un labi vien ir! Domāju, ka no mūsu būdas paŗi būtu palikušas vien skrandas!

PAr mūsu kvestu?
Kas tas tāds???
Spēles laikā nesaņēmām nevienu norādi, kas būtu kaut mazliet līdzīga kvestam! Bet izrādās, nekrietnie GM mums aiz muguras bija izštukojuši, ka īstenībā esam viens vesels, un ka visu šito pasākumu esam nosapņojušas! Hmm... jūs visi esat mūsu sapnis!

Ha, mums izdevās! Pašas jau bijām sākušas muldēt par to, ka īstenībā mums ir personības dalīšanās, bet esam viena persona! Šizofrēnija?

Mās, šitādus melus es nepacietīšu! Ej tak uzliec ūdeni vārīties!

Šo rakstu rediģēja Sīdžmāsters: 23.10.2006 18:06

[Andza]

Hmz, tātad spēle ir beigusies. Kājas un prāts atpūtināts. Nu var sākt mēģināt sabīdīt kopā pāris spriedumus par spēli, loģisku kritiku, labās, sliktās puses utt. lietiņas.

Iesākumam īsi par sevi.

Biju ceļotājs, bruņinieks Askals (īsāk Skals), kuru liktenis bija sametis kopā ar dīvainu ceļabiedru kompāniju no grāvja uzmodināto druīdu Ķērpjudūmu, cilvēku burvi Naimi un orku meiteni Ukri. Bijām izbēguši no kāda nekrietna nekromanta Vecā Bastarda torņa, kurā jams bija mēģinājis veikt pret mums nekrietnus eksperimentus. Tā nu spēli sākām kopā ar draudzīgs piedzīvojumu meklētāju pārtijs (grūti lietot vārdu savienojumu "piedzīvojumu meklētāju" normālā kontekstā, kad tāds pats ir klases nosaukums, lol).

Kopumā Skals neko dižu nepaveica. Kopīgi ar biedriem atrada pāris bagātības, uzveica vienu monstru, tika ziedots cilvēku tumšajiem dieviem, šo to atšifrēja, kaldināja daudz plānu par lielā ļaunā undeda uzveikšanu, lai tikai beigās pats pārvērstos par viņa pakalpiņu. Kā arī kļuva par vispāratzītu poētu. Hehe.

Saku lielu paldies:

Abiem GMiem un visiem DMiem.

Spēle bija labā līmenī. Lai arī, protams, viss sagāja sviestā, un uz beigām nācās spēli balstīt uz balto diegu steroīdiem, tādi ir līdz šim bijuši vairāk vai mazāk visi LARPi, tāpēc tas ir OK. Labākais LARPs, kurā esmu bijis šis tomēr nav (no otras puses es nemaz nevaru patiekt, kurš tas ir). Taču noteikti tas iekļūst sadaļā pie "labajiem larpiem un izdevušamies larpiem". Kāpēc tiks iztirzāts vēlāk vai arī citā postā.

Akselam par konstantu pozitīvo attieksmi, rūpēm par spēlētāju komfortu, lielisko poligonu, savas dzīvesvietas ziedošanu kaudzei netīru larperu, spēles veidošanu un visām citām lietām.

maritim par konstantu pozitivo attieksmi, spēju visu laiku enerģiski menedžēt spēli par spīti spēku izsīkumam, kamēr Aksels saindējās (pa īstam), jauki atspēlētiem tēliem.

+vēl visu pārējo.

Negribas sīkāk nosaukt katra DM'a nopelnus, kurus tāpat nepārzinu, tā vietā piebildīšu ko citu:
"Dī, mums tātad viena nakts vēl jāaizsit to bagātību izrakšanai, vai ne!"

Un lielu paldies saviem komandas biedriem, Estraven, DarkJedi un Silvai. Spēlē tomēr pārtija biedri ir tie, ar kuriem būs visvairāk kontakta, tāpēc pateicos par jauki pavadīto laiku un par to, ka piekrita spēlēt kopā ar mani.

Special thanks Kikim par uzdrošināšanos visu spēles dalībnieku priekšā atspēlēt citātu no filmas Clerks 2, kuru droši vien tur saprast varēju tikai es vienīgais.


Diemžēl šobrīd nav laika uzsākt konkrētu spēles stipro un vājo pušu iztirzājumu, tāpēc beigšu uz citas nots.

Manis pēc Wolfsong 2 var nebūt. Jo šis teikums šobrīd neko nenozīmē. Ja būs, tāpat būs, kaut vai zem nosaukuma "The Return of the Dark Wolf and its song". Sākotnēji vilšanās pēc larpa beigām ir normāla parādība. Pēc tam laika gaitā negatīvās izjūtas "never, ever again" sāk pārvērsties par "ko es būtu varējis izdarīt labāk un savādāk?". To arī spēles veidotājiem novēlu.

Šo rakstu rediģēja Andza: 23.10.2006 18:58

[Tumshiba]

Nekādas garās atskaites rakstīt netaisos
Piepildīšu, ka man kopumā spēle vairāk tomēr patika, bet drīzāk jau dēļ labas saspēles mūsu komandas vidū - te liels paldies jāsaka Ļubai un Aijai (manam jaukajam vilciņam, kur te daži labi iedrošinājās GRIBĒT nopirkt). Neaizmirstami bija rituāli, to iedvesmotā gaisotne. Pēc pašupurēšanās gan cerēju, ka spēle priekš manis beigsies, bet mana māsa Ļubas izpildījumā mani augšāmcēla.
Liels paldies arī pārējiem komandas biedriem un komandas kapteinim par kopējo gaisotnes radīšanu.

No Gm puses vislielāko paldies izsaku Dvēselītei un arī Axelam.

Spēles trūkumi jau tika akcentēti vairāk vai mazāk klātienē sarunās ar GM, tāpēc iztikšu bez to publiskošanas.

Šo rakstu rediģēja Tumshiba: 23.10.2006 20:35

[bengalaas]

Visu laiku krutākā āfterpārtija un vēl nākamās priekšpusdienas laikā jau piedziedāju Mārītim pilnas ausis kas un kā, bet nu galvenā atziņa ir tāda, ka vispārējā ideja, naudas, alķīmijas, maģijas un visas pārējās sistēmas darbojās lieliski (vismaz priekš elfu saimnieces, kas dienā uzražo 12 laužņus, var atļauties izrīkot komandas vadītāju, tusē ar rūķiem, kamēr dabū 100% blatu uz rūdu un spēli beidz kā bēdu salauzts Zaļais ūbermags). Vienīgais, kas iesūkāja, bija spēles organizatoriskā puse, bet nu - saindēšanās ar pārtiku IR force majore apstāklis, un cepuri nost par to, kā Mārīts centās. Iespējams, būtu noderējusi lielāka GM/DM komanda.

Vislielāko prieku man sniedza vērot daža laba perfekto atspēli. Arī satraukumu un pat bailes izraisījušais mirklis, kad mani, atpalikušu no savējiem, pļavas vidū ielenca cilvēki ar saviem savādajiem jautājumiem, bija lielisks. Un, lūdzu, nepārprotiet - man nekādā gadījumā nav OOG aizspriedumu pret drakonistiem!
Kopumā, jā, spēle varēja būt labāka, bet es tomēr nenožēloju, ka aizbraucu. Bija pietiekami daudz iepriecinošu mirkļu, kas to visu padarīja aptiesi aizraujošu.

Un kur nu vēl "Suntažu trijstūris". Visvairāk to uz savas nabaga, nogurušās ādas izjuta drošvien Teslas orku brigāde, kas, bez gaismas pie elfiem caur eglītēm atlauzušis, tika laipni aizvadīti uz visbezcerīgāko meža nostūri un tur atstāti. Netīšām. Ja šajā poligonā vēl kādreiz spēle notiks (lūdzulūdzulūdzu!), tad ņemšu līdzi fosforiscējošu krāsu un uzzīmēšu ceļu uz nometni! Jo baismīgs lāsts bija nācis pār elfu galvām - totāla topogrāfiskā idiotija, tumsai iestājoties, plus vēl mulsinošais elfu night vision: "Reku, tur ir gaismiņa! - Nav tur nekā. - Kad tev saku, ir! - Nomierinies, te ir vienkārši tik tumšs, ka tev jau acī dur." Tā iet, kad atjauno mežu...


Nedomāju, ka tagad ir vērts iespringt uz karstām diskusijām, vai WS II būt vai nē, bet man liekas, ka nevaig mest plinti krūmos. Ceru kādreiz kauko no Akseļa un Mārīša vēl sagaidīt

[~BN~]

No atrasto mantu biroja:
mazs saliekamais nazītis sudraba krāsā

Šis laikam ir manējais. Savējo pazaudēju pie māsām uzreiz pēc tam, kad alt ar vinju taisīja Oskaram stafu.

Bildes salikšu uzreiz kā tikšu mājās.

~BN~