Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Brīvie un pakļautie
ils
iesūtīt 21.09.2007 07:25
Raksts #1


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
Grupas ikona

Grupa: Dienas Pareģis
Pievienojās: 29.07.03
Kur: Rīga
Dienas Pareģis 2009



Maksima Vižlakova raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2007. gada septembra numura. [Tā kā tulkojot no krievu valodas man pie rokas nebija GP latviešu izdevums, un tajā jau pielikumu tāpat nav, tad daļu no īpašvārdiem rakstu pēc savas saprašanas – ila piez.]

Viduszemes necilvēcisko rasu valstis.

Viduszeme. Laikam šodien nav neviena cilvēka, kas kaut ko nezinātu par Džona R.R. Tolkina
"Gredzenu pavēlnieku". Klasiskais fantāzijas romāns, žilbinoša ekranizācija, daudzas spēles -
un protams, arī raksti žurnālā "Mir fantastiki", kas atklāj jums visdažādākās Viduszemes puses.
Necilvēciskās rases ir viena no galvenajām fantāzijas rozīnītēm un iedomāties Viduszemi bez
elfiem, rūķiem, hobitiem, orkiem vispār nav iespējams. Turklāt šīs rases atšķiras ne tikai ar ārējo
izskatu vai paradumiem. Katrai Tolkina rasei ir sava valoda, savs pasaules uzskats, beidzot,
sava valsts iekārta.

Elfi: despoti un gudrie.

Hronoloģija.

Līdz pirmajai ērai. Elfu atmošanās. Daļa no ciltīm pārceļas uz Valinoru. Viduszemes rietumos, Beleriandā sindari dibina Doriatu un Falasas ostas. Elfi apmetas arī Lorienas un Krēslaines mežos.
Pirmā ēra – elfu valstu uzplaukuma posms. Visi notikumi, kas šajā laikā notiek Viduszemē tādā vai citādā veidā ir saistīti ar elfiem.
PĒ 1. gads. Noldori atgriežas Beleriandā.
PĒ 100. gads. Dibināta Norgotronda.
PĒ 126. gads. Uzcelta Gondolina.
PĒ 472. gads. Falasas ostu krišana. To iedzīvotāji bēg uz Balaras salu.
PĒ 495. gads. Norgotronda sagrauta.
PĒ 505. gads. Doriats izpostīts.
PĒ 510. gads. Pēdējā elfu cietokšņa Gondolinas krišana.
PĒ 583. gads. Dusmības karš. Belerianda applūdusi. Daudzi elfi dodas uz Rietumiem.
Otrajā ērā elfu Viduszemē paliek aizvien mazāk. Viņi paliek jūtams spēks pasaules arēnā, taču pretoties ienaidniekiem spēj tikai kopā ar cilvēkiem un rūķiem.
OĒ 1. gads. Dibinātas Lindona un Mitlonda.
OĒ 750. gads. Pie Khazaddumas Rietumu vārtiem dibināta Eregiona.
Līdz OĒ 1000. gadam. Tranduils kļūst par Krēslaines elfu karali.
OĒ1697. gads. Saurons izposta Eregionu. Elronds dibina Rivendelu.
OĒ 3430. gads. Elfi un numenorieši noslēdz Pēdējo Savienību.
OĒ 3441. gads. Pēdējās Savienības karaspēks sakauj Sauronu.
Trešajā ērā jaunas elfu valstis nerodas, bet viņi paši kā likums dzīvo noslēgti dažos anklāvos – Rivendelā, Lorienā, Krēslainē.
Ceturtā ēra – cilvēku laikmets. Elfu valstis pārstāj eksistēt, vairums elfu pamet Viduszemi.

Sabiedriskā iekārta.

Ja neskaita cilšu-ģinšu stadiju, tad elfu pārvaldes forma nemainās – neierobežota monarhija. Pirmajā ērā elfu valdniekiem patiešām pieder neierobežota vara, tas atnes daudz ļauna. Piemēram, var minēt Feanora nepakļāvīgo garu vai Tingola despotisko raksturu. Arī noldoru vēsture Viduszemē sākās likumsakarīgi – ar dumpi.
Beleriandas karte atgādina feodālo valstu lupatu segu, taču klasikais feodālisms elfu zemēs tā arī neizveidojas. Ir kaut kāds Lielkņaza analogs: par pirmo noldoru valdnieku tiek uzskatīts Feanors. Otrajā ērā visi elfi par galveno atzīst Gilgaladu, Trešajā – Elrondu.
Attiecības starp elfiem Pirmajā ērā variē no brālīgām savienībām līdz atsvešinātībai ( Tingols aizliedz padotajiem sarunāties kvenja – noldoru valodā) un pat ķildām (te „izceļas” Feanora dēli, kuru galvenais varoņdarbs – Doriata izpostīšana). Pēc Dusmības kara elfi apvienojas ap vairākiem līderiem, vairs ne despotiem, bet gudriem valdniekiem. Iemesli ir vienkārši: no vienas puses, eldaru Viduszemē kļūst mazāk, no otras puses, viņi daudz ir iemācījušies no Pirmās ēras rūgtās pieredzes.
Stingra sociāla noslāņošanās elfiem netiek novērota. Protams, mednieks nav līdzīgs karalim, taču starpība starp viņiem ir daudz mazāka, nekā pie cilvēkiem.
Pēc visa spriežot elfu sabiedrība bija stipri viendabīga, īpaši kultūras un intelektuālā plāksnē. Vienīgais „”vienkāršo ļaužu” elfu piemērs ir sastopams „Hobitā”, taču, neskatoties uz šo izņēmumu, eldari atgādina īstus „gara aristokrātus.”

Ekonomika.

Elfu valstu ekonomika ir tumša bilde. Senatnē eldaru ciltis varēja apgādāt sevi ar medībām, bet no kā dzīvoja veselas karalistes – nav skaidrs. Grūti iedomāties elfu, kas dzen vagas un rušinās dobēs. Pirmajā ērā elfiem kalpoja cilvēki, kas arī nodarbojās ar zemkopību. Pēc tam elfi atvirzījās no cilvēkiem, bet tirdzniecības saites palika. Tikai ar ko viņi tirgojās? Zināms, ka noldori bija izcili kalēji un juvelieri, taču kā ekonomikas pamats tas varēja kļūt tikai Eregionam.

Par citām ciltīm turpinājums sekos.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
 
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (1 - 10)
Elony
iesūtīt 21.09.2007 13:51
Raksts #2


Alveus anima
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.05.07
Kur: Aiz maskas
HP eksperts 2008



Tik tiešām jābrīnās, ka par elfiem ir tik maz. Tas ir, politiskā attīstība un valstis tā kā būtu bijis zināms, bet tas, ka sociālā iekārta ir tik vienkārša un ka par ekanomiku nekas nav zināms, gan ir dīvaini. Kā elfi var tik rūpīgi urakstīt savu vēsturi, taču nerunāt par to, kā viņi pelna nauduņu un nodrošina sevi ar pārtiku? Varbūt tas, ka sabiedrība nenoslāņojās bija tādēļ, ka nebija sakarīgas ekanomikas. smile.gif
Bet no otras puses - Elronda mājoklis bija diezgan grezns un arī barot svešiniekus par velti varēja. Tātad ienākumi bija. Jāizdomā tikai, ko tādu elfi varētu tirgot apmaiņā pret pārtiku no cilvēkiem.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
ils
iesūtīt 21.09.2007 15:41
Raksts #3


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
Grupas ikona

Grupa: Dienas Pareģis
Pievienojās: 29.07.03
Kur: Rīga
Dienas Pareģis 2009



Par elfu ekonomiku.
Vārds eldari atgādina vārdu aldari. Varbūt viņi gatavoja un tirgojās ar alu vai precīzāk elu.

Tas jau gan joks! grin.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
ils
iesūtīt 22.09.2007 12:54
Raksts #4


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
Grupas ikona

Grupa: Dienas Pareģis
Pievienojās: 29.07.03
Kur: Rīga
Dienas Pareģis 2009



Rūķi: rūpniecības karaļi.

Hronoloģija.

Rūķi parādījās pasaulē pēc elfiem, taču viņu valstis, iespējams, radās ātrāk par elfu valstīm.
Jau pirms Pirmās ēras eksistēja Khazadduma, kur modās pirmais rūķu Pirmtēvs Durins.
Vēlāk Zilajos kalnos dibinātas Nogroda un Belegosta.
Pirmajā ērā šo pilsētu rūķi iesaistās elfu karos ar Morgotu. Nogrodu un Belegostu sagrauj
tāpat kā Beleriandu. Iespējams, ka Viduszemes austrumos eksistēja arī citas rūķu valstis.
Otrā ēra ir Khazaddumas uzplaukuma posms, kurā tā vairāk pazīstama ar nosaukumu
Morija.
Trešās ēras 1980. gads. Khazaddumas rūķi pamodina balrogu.
TĒ 1981. gads. Rūķi atstāj Moriju.
TĒ 1999. gads. Ereboras pilsētas dibināšana zem Vientuļā kalna.
TĒ 2210. gads. Rūķi atstāj Ereboru un pārceļas uz Pelēkajiem kalniem.
TĒ 2589. gads. Karali Dainu I nogalina pūķis un rūķi aiziet no Pelēkajiem kalniem. Daļa
atgriežas Ereborā, daļa nodibina jaunu apmetni Dzelzs pakalnos.
TĒ 2770. gads. Pūķis Smaugs izposta Zemkalna karalisti.
TĒ 2941. gads. Smauga nāve un kārtējā Ereboras atjaunošana; par karali kļūst Dains II.
TĒ 2989. gads. Balins dodas uz Moriju.
TĒ 2994. gads. Viņa mēģinājums atjaunot Khazaddumu cieš sakāvi, Balins un viņa pavadoņi
tiek nogalināti.
TĒ 3019. gads. Saurona karaspēks uzbrūk Ereborai; uzbrukumu atsit, taču Dains II iet bojā.
Ceturtajā ērā Gimlijs, pirms kopā ar Legolasu dodas pāri jūrai, nodibina rūķu karalisti Aglarondā.
Pēc dažiem datiem Durinam VII izdodas atkal apmesties Khazaddumā. Taču, kas notiek pēc šī
pēdējā rūķu karaļa nāves, nav zināms. Visdrīzākais, rūķi vai nu kļūst par Gondoras karaļa
pavalstniekiem, vai arī vienkārši izmirst, jo ar demogrāfiju viņiem ir visai grūti jau Trešās ēras
beigās.

[Principā, interesentus var sūtīt pie dažādiem Tolkina sekotājiem, kas sarakstījuši turpinājumus
"Gredzenu pavēlniekam" vai pavisam jaunus darbus par Viduszemi. Piemināms kaut vai krievu
rakstnieks Niks Perumovs. Rakstnieks jau viņš ir lielisks, bet viņa triloģiju par Viduszemi varētu
arī dēvēt par tās iznīcināšanu. Pieklājīgi runājot. - ila piezīme.]

Sabiedriskā iekārta.

Rūķu vasts iekārta acīmredzot bija līdzīga Skandināvijai. Katrs rūķis varēja vienlaicīgi būt: kalējs,
karavīrs, tirgonis, varēja ieņemt jebkuru vietu sabiedrībā. Zemkalnu cilts karaļi līdzinājās konungiem
vai jarliem. Karš viņiem bija svēts un līdz pašai nāvei viņi vadīja armijas. Turklāt, ar parastajiem
karavīriem karaļi bija kā līdzīgi ar līdzīgiem. Tā Torina vienībā visi izturējās pret viņu ar cieņu, taču
bez dievināšanas un lišķības. Laikam karalis palika tikpat vienkārš attiecībās ar padotajiem arī
miera laikā.
Ar visu demokrātismu dzimtas senums rūķiem bija visai svarīgs. Īpaši attiecībās starp klaniem.
Pats senākais un galvenais bija Durina klans, par citiem klaniem maz, kas ir zināms. Vietu sabiedrībā
nodrošināja arī slava. Piemēram, Dains II nespēja aizliegt Balinam doties uz Moriju, kaut arī šeit
varēja nospēlēt lomu tas, ka Balins piederēja pie karaliskas dzimtas. Sociālais noslāņojums rūķiem
visdrīzāk tika izteikts nevis ar piederību aristokrātijai, bet ar mantu, jo viņi kā Viduszemes galvenie
"kapitālisti" ļoti cienīja zeltu un dārglietas.
Rūķu politiskā sistēma nemainījās visā vēstures gaitā. Tai piemita armijas demokrātijas īpašības,
kaut arī tāpat kā elfu karaļi rūķu karaļi bieži bija visai lieli despoti.

Ekonomika.

Rūķu ekonomikas pamats bija rūpniecība (kalnrūpniecība un ieroču ražošana) un tirdzniecība - izejvielas,
izstrādājumi un pakalpojumi (piemēram Doriata galvaspilsētas būve). Dabas resursi un nauda palīdzēja
rūķiem atrisināt viņu civilizācijas galveno - pārtikas problēmu. Rūķiem bija cieši sakari ar viņu
virszemes kaimiņiem. Ja khazaddumieši sadarbojās ar Eregionas elfiem tikai "zinātniski-tehniskajā"
sfērā, tad starp Ereboru un cilvēku Deilu bija nodibinājusies īsta kara-tirdzniecības savienība:
cilvēki piegādāja ēdienu, rūķi - izstrādājumus un pakalpojumus.

Turpinājums sekos.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
ils
iesūtīt 23.09.2007 11:44
Raksts #5


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
Grupas ikona

Grupa: Dienas Pareģis
Pievienojās: 29.07.03
Kur: Rīga
Dienas Pareģis 2009



Hobiti: demokrātija Viduszemes stilā.

Hronoloģija.

Hobiti ir tāli cilvēku radinieki, taču nevienam nav zināms, kā viņi ir atšķēlušies no cilvēku cilts.
Trešās ēras sākumā hobiti dzīvoja austrumos no Miglas kalniem, taču, kad uz Krēslaini krita Ēna,
viņi sāka emigrēt uz rietumiem.
TĒ 1050. gads. Pirmās hobitu ciltis ierodas Eriadorā.
TĒ 1300. gads. Pirmo reizi tiek pieminēta Brī - kopēja cilvēku un hobitu apmetne.
TĒ 1601. gads. Rietumos no Berenduīnas upes, uz zemes, ko hobitiem dāvina Arnoras karalis,
nodibināta Šīra [Ja nekļūdos, latviešu tulkojumā Daliena? - ila piez.]
TĒ 1974. gads. Galīgi sabrūkot Ziemeļu kņazistei, Šīra kļūst neatkarīga.
TĒ 2340. gads. Šīra izplešas uz austrumiem, aiz Berenduīnas.
TĒ 2670. gads. Hobiti atklāj pīpju zāles.
TĒ 3019. gads. Šīra kļūst par autonomiju Apvienotās cilvēku karalistes sastāvā un tāda arī paliek
Ceturtajā ērā.
CĒ 31. gads. Šīra palašinās uz rietumiem.

Sabiedriskā iekārta.

Hobiti ir viena no "politiski visattīstītajām" Viduszemes tautām. Džordžs Bušs viņus paslavētu.
Tolkins apraksta Šīru kā idillisko stūrīti, kur it kā vispār nav varas, bet tomēr var teikt, ka pārvaldes
forma šajā valstī ir demokrātija. Šīras valdnieks tiek ievēlēts reizi septiņos gados - laikam vispārēju
vēlēšanu rezultātā vai arī dzimtu padomes palīdzību. Viņa galvenā funkcija - vadīt svinības, bez tam,
viņš vada pastu un un komandē kādu duci šerifu (policistus). Tajā pat laikā reālā vara ir kopienas
galvas rokās. Brendivinas austrumos valdīja Brendibeki, vispārēju godu bija iematojusi Tuku dzimta,
kuras galva bija tans - zemessardzes komandieris. Vispār, sava rakstura dēļ hobiti ne visai alka, lai
kāds pār viņiem valdītu. Ar to var izskaidrot arī to, ka tika noraidīts varaskārais Oto LaĶesele - Begins.
Hobitu sabiedrība sastāvēja no brīviem un vienlīdzīgiem pilsoņiem. Nevienlīdzībai kā pie rūķiem bija
galvenokārt mantiska daba. Aristokrātiju hobiti nepazina. Cieņa, ko baudīja Tuku, Beginsu [Bilbo un
Frodo dzimta - ila piez.], Brendibeku dzimtas nedeva tām nekādas privilēģijas.
Hobitu sabiedrība nemainījās gadsimtiem. Tā simbols - Vecā Tuka viensēta, kur mēbeles nemainījās
un netika pārvietotas gadiem. Tradicijas hobitiem nozīmē daudz, tehniskus jaunumus viņi nemīl un
svešiniekus tāpat, jo tie var nest pārmaiņas.

Ekonomika.

Hobitu saimniecības pamats - fermeru zemkopība. Tā palīdz Šīrai pašai nodrošināt sevi ar pārtiku.
Rūpniecība faktiski neeksistē, ir tikai sīkamatnieki, kas apmierina iedzīvotāju ikdienas vajadzības.
Ar ārpasauli Šīra tikpat kā nekontaktējas, visa tirdzniecība ir vietējā. Krass eksporta pieaugums
bija saistīts tikai ar "svešinieku" - Sarumana un Oto - darbību.

Nobeigums sekos.

Šo rakstu rediģēja ils: 23.09.2007 11:44
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
versache
iesūtīt 23.09.2007 14:51
Raksts #6


Attīsta savu iekšējo Aci
***

Grupa: Biedri
Pievienojās: 05.07.05
Kur: Ciemos pie Toma Bombadila.... Senmežā......



Nja man jau patika.... It īpaši patika par Rukiem... smile.gif
Ruki laikam jau bija,ir un bus mana miļāka rase....
Danke par informaciju, gaidisu vel.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elony
iesūtīt 24.09.2007 14:23
Raksts #7


Alveus anima
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.05.07
Kur: Aiz maskas
HP eksperts 2008



Nu, varbūt likuma priekšā hobiti bija vienlīdzīgi, taču arī viņu sabiedrībā bija bagātie un nabadzīgie. Bija teikts, ka gan bagātie, gan nabagie dzīvojot alās, kamēr pirmajiem tās ir greznas, pēdējiem - nožēlojamas. Bet tas tā.
Liekas, ka Hobiti ir vienīgā rase viduszemē, kas balstās uz demokātiju. Vēl bija cilvēki uz Ezera pilsētas, kur bija kas līdzīgs demokrātijai, proti, vēlēts mērs. Bet tas liekas ir viss - visi citi - apsolūtās monarhijas. Interisanti, kāds būt elfu sabiedrība, balstīta uz demokrātiju? Vai tā spētu pastāvēt?
Un par elfiem - vai bija nabadzīgi elfi? Saprotu, ka varbūt nabadzīgi rūķi. hobiti un citi, bet elfi? Grūtu iedomāties. smile.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
ils
iesūtīt 25.09.2007 09:48
Raksts #8


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
Grupas ikona

Grupa: Dienas Pareģis
Pievienojās: 29.07.03
Kur: Rīga
Dienas Pareģis 2009



Tumšās karalistes: bez gaismas stariņa.

Hronoloģija.

Morgots liek pamatus saviem cietokšņiem vēl pirms Pirmās ēras sākuma: vispirms -
Utumno (sagrauta elfu mošanās laikos), pēc tam - Angbanda.
PĒ 583. gads. Dusmības karš. Angbanda iznīcināta, Morgots padzīts no pasaules.
Otrajā ērā Morgota piekritēji ir izkaisīti pa Viduszemi. Daži radījumi ir pārvērtušies mežoņos,
dažas orku ciltis dzīvo pirmatnējās kopienas sabiedrībā, taču galvenā daļa pakāpeniski
apvienojas ap Sauronu.
OĒ 1000. gads. Dibināta Mordora.
OĒ 3261. gads. Saurons padodas numenoriešiem, viņa novads paliek tukšs.
OĒ 3320. gads. Pēc Numenoras krišanas Saurons slepeni atgriežas Mordorā.
OĒ 3429. gads. Viņš uzbrūk Gondorai.
OĒ 3441. gads. Mordora nokļūst Gondoras kontrolē.
Trešajā ērā tumsu pievelk divi centri: Saurons un Sarumans.
TĒ 1050. gads. Krēslaines dienvidos Saurons būvē Dolgulduru: uz Mežu krīt Ēna.
TĒ 1300. gads. Angmaras - nazgulu karalistes - dibināšana.
TĒ 1974. gads. Angmaras spēki iznīcina Ziemeļu kņazistes atliekas.
TĒ 1975. gads. Angmara tiek izpostīta.
TĒ 1980. gads. Nazguli atgriežas Mordorā un izspiež no tās Gondoru.
TĒ 2002. gads. Mordorai tiek pievienota Minasmorgula, bijusī Minasitila.
TĒ 2759. gads. Sarumans apmetas Izengardā.
TĒ 2941. gads. Saurons padzīts no Dolgulduras un atgriežas Mordorā.
TĒ 3018. gads. Gendalfs atklāj Sarumana nodevību.
TĒ 3019. gads. Saurona un Sarumana impēriju bojā eja.
Ceturtajā ērā vairums Austrumu un Dienvidu cilvēku tautu, kas iepriekš kalpoja Sauronam,
noslēdz mieru ar uzvarētājiem. Orki un citi neradījumi pakāpeniski tiek iznīcināti.

Sabiedriskā iekārta.

Angbanda, kā senatnes impērija ir vairāk ēpiska un grandioza. Morgota valdīšanas
stūrakmeņi - despotisms un cietsirdība. Kā Persijas valdniekam viņam ir satrapi, kam ir
arī sava noteikšana: Saurons, balrogs Gotmogs, pūķis Glaurungs.
Saurons un Sarumans attīsta Morgota ieceres. Aprakstot viņu valstis, Tolkins parāda
totalitāras valsts universālu modeli, kur personība ir pilnīgi pakļauta režīmam. Atšķirībā
no Morgota, Sarumanam un Sauronam nav rokaspuišu - tikai vergi. Pat varenajiem
nazguliem nav savas gribas.
Abi valdnieki valda pa savam. Saurons nežēlīgi soda nepaklausību, viņam kalpo aiz bailēm.
Baradduras cietums - vieta, no kuras neatgriežas. Līdzību ar totalitāru diktatoru papildina
galvenais atribūts, vienlaikus arī izskats un Saurona vārds - Visuredzošā Acs.
Acs redz ne tikai aiz Mordoras robežām, bet arī tās iekšienē, izsekojot vergus. Kā lai tur
neatceras Lielo brāli...
Sarumans, dzimis politiķis, rīkojas viltīgāk. Izengardas vergi neapzinās, ka viņi ir vergi.
Urukhaji lielās, ka Baltā Delna baro viņus ar cilvēku gaļu, bet dunlandieši tic, ka ved
taisnīgu karu pret "okupantiem" rohaniešiem. Sarumana totalitārisms ir sasniedzis kvalitatīvi
jaunu līmeni, tas ir apslēpts, aizplīvurots. Mags neapspiež gribu, bet iemidzina to, manipulē
ar apziņu. Sarumana apburošā balss ir viņa politikas simbols. Jā, gan Morgots, gan Saurons
izmanto melus - ko vien ir vērta numenoriešu samaitāšana! - taču biežāk viņi izmanto rupju
spēku. Sarumana vara balstās uz "piārkampaņām": tas, cik ilgi viņš apmāna Balto Padomi
un izliekas par Rohanas draugu, dubultspēle ar Sauronu un saruna jau izpostītajā Izengardā...
Šajā sistēmā orki ir tikai milzu mehānisma zobratiņi. To vieta atkarīga no fiziskajām dotībām:
lielie un spēcīgie kļūst par karavīriem (uruk), sīkie - par melnstrādniekiem (snaga). Var atcerēties arī Sarumana eksperimentus, lai radītu uruk-hai - totalitārās valsts "superkareivjus".

Ekonomika.

Mordoras ekonomika ir daudzveidīga: šeit ir attīstīta gan lauksaimniecība, gan rūpniecība.
Zemi apstrādā vergi - Mordoras dienvidos, pie Nurnas jūras. Rūpniecība kā tāda "Gredzenu
pavēlniekā" nav attēlota, taču ir skaidrs, ka tā pastāv un ļoti liela: milzu armijas ir jānodrošina ar
ieročiem, kuru kalšanai ir vajadzīgas gan smēdes, gan raktuves. Iespējams, izejvielas un visai
lielu pārtikas daļu piegādā Mordoras vasaļi. Un, protams, ne pēdējo vietu ieņem iekaroto zemju
izlaupīšana.
Izengardā zemkopības laikam nebija: tā vietā notika provīzijas piegāde no Dunlandes un Šīras.
Rūpniecība ir pat varāk jūtama, kē Mordorā: tā ir "Izengardas pārveidošanas" simbols.
Kā eksistēja Angbanda, ir mazāk skaidrs. Ar lauksaimniecību nav kur nodarboties - galējie ziemeļi!
Arī tirgoties nav ar ko. Nodevas no vēl mazskaitlīgajiem cilvēkiem un laupīšanas diez vai spēja
apmierināt visas varenās valsts vajadzības. Kas attiecas uz atsevišķām orku ciltīm, tad tās
varēja apgādāt sevi pašas ar medībām un laupīšanu.

***
Lai cik daudzveidīgas arī nebūtu necilvēcīgo būtņu valstis Viduszemē, tomēr tām ir kopējas iezīmes.
"Labajām" zemēm tāda iezīme ir - tradicionālisms. Elfi, rūķi, hobiti nemainās, tiem nepatīk
revolūcijas un reformas. Tumšās impērijas pastāvīgi mainās un progresē. Visa Ienaidnieka vēsture
ir nepārtrauktas izmaiņas un transformācija. Taču šī mainība īstenībā ir tikpat "tradicionāla", kā citu rasu
nemainība. Tātad, galvenā raksturīpašība Viduszemes necilvēcīgajām būtnēm ir tā, ka tās nemaina
savu pasaules uzskatu. Tāpēc arī elfi mūžīgi karos ar orkiem, orki ar rūķiem, bet hobiti sēdēs savās
mājīgajās alās un rakstīs dienasgrāmatas...
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Elony
iesūtīt 26.09.2007 17:33
Raksts #9


Alveus anima
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.05.07
Kur: Aiz maskas
HP eksperts 2008



Ko lai saka par ļaunajām impērijām.
Ļoti liela līdzība ar 20.gs. totalitārajiemj režīmiem.
Domāju, ka visiem 'sliktajiem' raksturīgas šīs iezīmes. Gan Lielais bralis, iebiedešana un bailes, gan melošana tieši acīs, miglas pūšana un pakalpiņu domāšana, ka viņi dara labu un pēc savas gribas.
Tas viss ir bijis, ir, bet cerams, ka ilgi vairs nebūs.

CITĀTS
Tāpēc arī elfi mūžīgi karos ar orkiem, orki ar rūķiem, bet hobiti sēdēs savās
mājīgajās alās un rakstīs dienasgrāmatas...

Šitais man tiesām patika. grin.gif
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Erasmus
iesūtīt 29.09.2007 00:03
Raksts #10


Angel of Mayhem
****

Grupa: Biedri
Pievienojās: 23.05.04
Kur: stoned
GP eksperts 2007



Te tiek darīts tieši tas, kas Tolkīnam nekad nav paticis un ko viņš ir lūdzis nedarīt attiecībā uz saviem darbiem - nemeklēt nevajadzīgas alegorijas un paralēles ar mūsdienām un mūsu vēsturi.

Tālāk, par dažiem labiem apgalvojumiem tekstā.

CITĀTS
Ir kaut kāds Lielkņaza analogs: par pirmo noldoru valdnieku tiek uzskatīts Feanors. Otrajā ērā visi elfi par galveno atzīst Gilgaladu, Trešajā – Elrondu.


Pirmais Noldoru High King nav Feanors, bet gan viņa tēvs Finve. Nākamais pēc tēva nāves ir Feanors. Pēc Feanora nāves tituls pienācās viān dēlam Maedrosam, bet viņš atteicās un par High King kļuva Fingolfins. Pēc Fingolfina nāves par karali kļūst Fingons, bet pēc viņa - viņa brālis Turgons, kura titulam gan bija tikai tituliska nozīme, jo pat paši Noldori nezināja, kur atrados Gondolina un Turgons. Pēdējais Karalis bija Gil-Galads, pēc viņa šis tituls vai netika lietots, pat ne kā tituls.

CITĀTS
Pirmajā ērā elfiem kalpoja cilvēki, kas arī nodarbojās ar zemkopību.


Cilvēki elfiem nekad nav kalpojuši. Elfu un cilvēku attiecības bija drīzāk skolēna-skolotāja tipa vai līdzvērtīgās pozīcijās, bet jebkurā gadījumā - nekad nav bijis cilvēku kalpu / elfu saimnieku modelis.

CITĀTS
Piemēram, Dains II nespēja aizliegt Balinam doties uz Moriju, kaut arī šeit varēja nospēlēt lomu tas, ka Balins piederēja pie karaliskas dzimtas.


Muļķības. Pirmkārt, Dains bija no tās pašas dzimtas, kuras Balins, otrkārt neviens, ne rūķis, ne elfs vai kāds cits nevarētu aizliegt brīvam rūķim doties uz vietu, kas praktiski ir pamesta un nevienam nepiederoša, bet teorētiski ir šī rūķa pilntiesīgas mājas.

CITĀTS
Elfi, rūķi, hobiti nemainās, tiem nepatīk revolūcijas un reformas.


Riiiight.
Elfi, precīzāk Noldori škiet varētu pretendēt uz dumpīgākās un revolucionārākās Ardas tautas statusu - vismaz viņi ir vienīgie, neskaitot pašu Morgotu, kas tik tieši un nekaunīgi spēj runāt un darboties pretī Valariem.
Rūķi? Rūķi varbūt nav tik revolocionāri, bet varbūt par iemeslu ir tas, ka viņi ir dikten noslēpumaini un daudz ko gluži vienkārši nestāsta. Anyway, rūķu tieksme nepārtraukti rakties dziļāk un dziļāk liecina drīzāk par vēlmi nepārtaukti attīsties un virzīties uz priekšu, nevis vēlmi nemainīties.
Hobiti. Hobiti varbūt arī ir diezgan tradicionāli un pastorāli idilliski, bet nevarētu teiokt, ka šiem nepatiktu revolūcijas, reformas, pārmaiņas. Arī šie ir strādājuši visādus darbus un nedarbus, kurus varam klasificēt kā revolūcijas vai reformas, vai tautas valodā runājot - pārmaiņas. Parcelšanās no Anduīnas krastiem uz nemaz ne tik tuvajiem Eriadoras līdzenumiem vai sacelšanās pret Sarumana kundzību, piemēram.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
ils
iesūtīt 29.09.2007 10:39
Raksts #11


Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas
Grupas ikona

Grupa: Dienas Pareģis
Pievienojās: 29.07.03
Kur: Rīga
Dienas Pareģis 2009



Pareizas piezīmes par rakstu. Tas tikai pierada, ka raksta autors temu ir izpetījis visai virspusēji.
Piekrītu piezīmēm!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

Atbildēt pavedienāSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 28.03.2024 12:58