Aprīļa konkurss, tēla anketas Opcijas

[bengalaas]

Šeit, lūdzu, iesūtiet saskaņā ar konkursa noteikumiem aizpildītās tēla anketas! Tās pagaidām redzēs tikai žūrija.

___________________
1) vārds
2) vecums
3) izcelsme, ģimene
4) pasaule (max 100 vārdi)
4) biogrāfija (max 200 vārdi)
5) raksturs (max 100 vārdi)
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi)
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi)
___________________

[Ungaarijas ragas...]

1) Vārds: Voserita

2) Vecums: 19

3) Izcelsme, ģimene: viņa dzimusi Atiusas pilsētā parastā ēģiptiešu ģimenē. Tēvs tuvākajā apkaimē atzīts podnieks, māte kārtīga sieva savam vīram, saimniece namam un māte saviem bērniem, meitenei ir vēl divi par viņu jaunāki brāļi, no kuriem vecākais mācās tēva amatu, jaunākais kalpo audumu tirgonim, nākotne domādams pats par tādu kļūt.

4) Pasaule (max 100 vārdi): Senā Ēģipte ap 2200. gadu p.m.ē. Vareno valsti piemeklējis ilgstošs sausums. Pēdējie patiešām lielie plūdi, kas atgādināja par vecajiem labajiem laikiem, kad Nīla baroja zemi ar savām auglīgajām dūņām bija pirms deviņpadsmit gadiem. Kopš tā laika sausums ir nomocījis ēģiptiešus. Dievi neatbild uz lūgšanām un ziedojumiem. Pamazām zūd ticība gan dieviem, gan faraonam. Ļaudis kļūst arvien niknāki un neapmierinātāki. Augšēģiptes valdnieki to izmanto, lai nostiprinātu savu varu, sējot ļaudīs ticību, ka faraonu sakari ar dieviem ir krietni pārspīlēti. Izceļas arvien vairāk nemieru, bieži notiek uzbrukumi tempļiem.

4) Biogrāfija (max 200 vārdi): Voseritas tēvs un māte deviņus gadus pēc savām laulībām nevarēja vien sagaidīt, kad auglības dieviete viņus aplaimo ar pēcnācējiem. Meitenes māte gadu no gada gāja uz Bastetas templi, lai lūgtu dievieti apžēloties par abiem. Visbeidzot, līdz ar plūdiem, pasaulē nāca Voserita, un drīz pēc tam viņas māte atkal bija gaidībās. Septiņu gadu vecumā Voserita tika nodota Bastetas priesterieņu gādībā, lai kalpotu Bastetai. Vecāki uzskatīja, ka tā ir pašas dievietes vēlme, tā kā meitene piedzima līdz ar plūdiem, pēc pārāk ieilguša sausuma.
Četrpadsmit gadu vecumā Voserita kļuva par priesterieni. Kad meitenei palika deviņpadsmit, pilsētā sāka plosīties nemiernieki postīdami tempļus un arī Bastetas kalponēm nācās bēgt.

5) Raksturs (max 100 vārdi): dzīve templī ir rūdījusi meitenes raksturu, ceļot viņas pašapziņu, mācot viltību, pacietību, neuzticību un izturību, citādi būtu grūti pārciest intrigas, kas valda priesterieņu starpā, ar veselu ādu un saglabāt savu stāvokli templī. Taču viņa joprojām ir uzticīga Bastetas pielūdzēja un visus savus priesterienes pienākumus veic ar lielu nopietnību.

6) Dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi): Voserita pielūdz Basteti, kas ir tikai viena no daudzajiem dieviem, kam tic ēģiptieši un kuri atbild katrs par savu dzīves jomu. Faraonu uzskata par saules dieva Ra dēlu un līdz ar to, ka viņam ir tieša saikne ar dieviem. Dieviem ir uzcelti un tiek celti tempļi, kuros novieto attiecīgā dieva statuju, lai viņa garam būtu kur apmesties. Aizkaitinot dievus ir liels risks nenokļūt Garu valstībā. Un būt par dievu kalpotāju ir liels gods.

7) Situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi): Grūtais ceļojums pāri tuksnesim bija beidzies. Voserita un pārējās priesterienes, kuras bija paglābušās no vienkāršos ļaudis pārņēmušā trakuma, bija nonākušas Hibā – nelielā pilsētā oāzē, kam nemieri bija pagājuši garām. Ak, ja tikai Nīla atkal veltu savus bagātos ūdeņus pār laukiem, tāpat kā agrāk! Taču tā nenotika, sausums kaltēja ēģiptiešu rīkles un viņiem likās, ka dievi ir pametuši novārtā, un daudzi izteica savas šaubas par to, ka tādu dievu nemaz nav, citādi nekas tāds nenotiktu. Taču Voserita zināja, ka tā nav, vai gan citādi pati Basteta būtu runājusi ar augstāko tempļa priesterieni AnkhesenBastu un pavēstījusi tai par faraonu, kurš nākšot un atjaunošot cilvēku ticību dieviem un nesīšot mieru?
Jaunā sieviete sēdēja tempļa augļu dārzā un vēroja saulestaru rotaļas lapās, kad saule piepeši kļuva arvien spēcīgāka līdz Voserita attapās smilšu klaja vidū. Netālu no sevis viņa redzēja jaunu meiteni, kura dungojot sen nedzirdētu šūpuļdziesmu, gulēja tuksneša smiltīs un zīmēja ar roku tajās nenoteiktas līnijas, kas pamazām saplūda un drīz jau bija saskatāms vīrieša ar piekūna galvu atveids. Hora siluets pamazām atdzīvojās, no smiltīm paslējās roka, kas apskāva meiteni, vējš iepūta smalkajās spalvās, kas klāja galvu un tad jau pats Hors, varenais faraonu aizgādnis, gulēja blakus meitenei. Piecēlies kājas, piekūngalvainais vīrietis palīdzēja piecelties meitenei. Satvēris viņas plaukstas dievs brīdi raudzījās meitenei acīs un tad abi sadevušies rokās aizsoļoja pa tuksnesi pretī uzlecošajai saulei.
Voresita satrūkās, izdzirdot saucienu vakariņās. Saule jau rietēja – priesteriene dārzā bija nosēdējusi vairākas stundas. Kad viņa piecēlās, no tērpa krokām un sandalēm izbira saules sakarsētas smiltis. Brīdi tās vērojusi, jaunā sieviete domīgu sejas izteiksmi devās prom no sulīgā zāles, koku un krūmu zaļuma, kas bija ieskāvis akmens solu, uz kura viņa bija sēdējusi…