Aprīļa konkurss, tēla anketas Opcijas

[bengalaas]

Šeit, lūdzu, iesūtiet saskaņā ar konkursa noteikumiem aizpildītās tēla anketas! Tās pagaidām redzēs tikai žūrija.

___________________
1) vārds
2) vecums
3) izcelsme, ģimene
4) pasaule (max 100 vārdi)
4) biogrāfija (max 200 vārdi)
5) raksturs (max 100 vārdi)
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība (max 100 vārdi)
7) situācija attēlā - kas, kāpēc, kad? (max 300 vārdi)
___________________

[Mattiass]

1) vārds: Šamise
2) vecums 23
3) izcelsme, ģimene: Šamise ir dzimusi Sjēnas (uz dienvidiem no Tēbām) vietējā ierēdņa ģimenē.
4) pasaule: Senā pasaule ar reāli darbojošos maģiju, un šī tēla gadījumā — Nīlas valsts (Senās Ēģiptes līdziniece). Priesteriem un dievu svētību un aizsardzībai saņēmušajam faraonam patiešām piemīt burvju spēks, kaut arī viņi nav visvareni. Savus faraona pienākumus godam pildījušais valdnieks pēc nāves nonāk dievu panteonā, gan mazākas dievības statusā, papildina dievu karotāju rindas, un īpašos laikos viņš var tikt nosūtīts uz zemi kā vēstnesis. Tā kā faraonam burvju spēku piešķir dievi, tiek uzskatīts, ka visa maģija nāk no dieviem. Par pārējo var izlasīt grāmatās par Seno Ēģipti.
4) biogrāfija: Šamise bija ierēdņa Benipes pirmdzimtā meita, tāda veidā viņa arī tika pie sava vārda. Kādā reizē, kad Šamise bija jau paaugusies, pilsētā ienāca jaunā faraona kareivji, kuri arestēja un aizveda Benipi. Šamises māte bija nomirusi jau agrāk, un kareivjiem tobrīd nebija nekādu norādījumu attiecībā uz Benipes meitu, kura tobrīd atradās mājas ārpusē (un tādēļ arī viņai netika pievērsta uzmanība). Kā jau bērns, Šamise pieņēma nestandarta lēmumu un nolēma kareivjiem sekot. Protams, tas bija bezcerīgs gājiens, un viss beidzās ar to, ka meitene apmaldījās Sarkanajā zemē (tuksnesī), Seta valdījumos. Tur viņa uzgāja pamestu Hora templi, kuru sedzošā kāpa (bez šaubām, Seta darbs) bija nesen atkāpusies. Hors, kurš vienmēr zināja visu par viņa tempļos notiekošo (tādēļ, lai netraucēt, jau arī nedrīkstēja doties tempļos dziļākajā telpā), nolēma parotaļāties un, Šamisei nezinot, izveidot no viņas savu priesterieni (un spēļmantiņu reizē). Viņš panāca, ka viņa aizmirsa par Sjēnā notikušo. Templī netrūka svaiga ūdens, arī pārtika sāka parādīties (Šamise, pieradusi pie pārticības, sākumā tam nepievērsa uzmanību, būdama aizņemta ar mācīšanos lasīt sienu uzrakstus, kuri likās saistoši), un ar uzrakstiem Hors viņā iedvesa arī zināšanas par sevi un daļu burvju spēka. Viņš panāca arī to, ka Šamise viņu iemīlēja kā personību.
5) raksturs: Šamise ir mierīga, nosvērta, apdomīga, un vientuļa — kopā apmaldīšanās tuksnesī viņa nav redzējusi neviena dzīva cilvēka, tādēļ ir grūti paredzēt, kas notiktu, ja viņa piepeši nonāktu sabiedrībā. Tomēr vientuļās apmācības gadi viņai ir ieaudzinājuši piesardzību un pacietību.
6) dzīves uzskati, reliģija, pārliecība: Tā kā Šamise pēdējo gadu laikā ir vairāk laika pavadījusi ar tekstiem, nevis reālo dzīvi, viņā spēcīgāki ir ideāli par labo un ļauno, nevis faraonu kā dievu gribas iemiesojumu. Saprotams, tāpat kā pārējie, viņa tic šīszemes dieviem, kas Nīlas valstī ir dzīves realitāte, un jo īpaši Horam.
7) situācija attēlā: Sākotnējās ziņas no Hora nebija nekas vairāk kā daži uzraksti uz zemes vai piekūns gaisā, un ar to, viņaprāt, arī pietika, lai saglabāt status quo — kam tērēt vairāk spēka? Taču jaunais faraons dievu vārdā sāka sadarīt tādas riebeklības, ka Horam, kurš dievu vidū arī bija atbildīgais par faraoniem, beidzot aptrūkās pacietības, un viņš nolēma savu spēļmantiņu izmantot arī kādam citam mērķim. Ap to laiku arī Seta spēks bija pieaudzis, un Horam kļuva aizvien grūtāk aizsargāt templi no smiltīm, kurās Sets vēlējās templi atkal aprakt. Kamēr Hors tērēja savus spēkus tempļa uzturēšanai, Šamise atsāka sevi pilnībā apzināties, un nonāca vienkāršas problēmas priekšā — ko darīt tālāk. Meklēt tēvu? Viņai pat nebija nojausmas, kur viņa īsti atrodas. Turklāt Benipi bija saņēmuši ciet faraona kareivji — vai kaut ko iesākt nebija noziegums pret faraonu, un, tātad — arī pret dieviem? Tā nu viņa pēc paraduma izveidoja smiltīs Hora zīmējumu, cerībā, ka dievs izrādīs savu labvēlību. Hors savukārt to redzēja kā savu labu iespēju stiprināt Šamises ticību un sākt risināt savas problēmas ar viņas palīdzību. Zinādams, ka šobrīd Šamise visvairāk cieš no vientulības, viņš rīkojās atbilstoši — smilšu tēls pakāpeniski atdzīvojās. Saprasdams, kādas domas nomoka jauno sievieti, Hors, tikko pilnībā parādījies, ķērās vērsim pie ragiem; viņš īsi paskaidroja, ka šībrīža faraons rīkojas bez dievu svētības. Tāpat viņš teica, ka ilgāk templi vairs nespēšot saglabāt. Tā kā lai vien Šamise ejot meklēt savu tēvu — tagad viņa tam esot gatavāka. Saprotams, viņa nevarēs iesoļot pilsētā, paziņodama, ka ir Hora priesteriene (pirmkārt jau tādēļ, ka priesteri bija tikai vīrieši), bet gan jau viņa tikšot galā. To sacīdams, dievs slēpa vieglu smīnu, zinādams, ka tālākais viņa lietai nāks tikai par labu. Norādījis pareizo ceļu, Hors atgriezās dievu valstībā.