Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Elonors ; laiks: 29.12.2004 11:38

Visā pasaulē cik nav dzirdēts par visvisādām neizskaidrojamām paradībam, tās var notikt jebkurā brīdī, jebkurā vietā…
Es pagājušnakt ļoti vēlu vakarā gāju gulēt. Jau ielīdu gultā, kad pēkšņi kaut ko sadzirdēju: Griestos skanēja klusa vaimanāšana un ūjināšana? Kas gan tas varēja būt? Vai jūs ticat paranormālām parādībām? Vai ar jums kaut kas tāds ir gadījies?

Iesūtīja: Maardzhastante ; laiks: 29.12.2004 12:00

Man bija taa. Vienu dienu, kaa jau parasti, pieceelos pusseshos, lai ietu uz darbu. Aizeju uz otru istabu, dzirdu - skan taadi veci cherkstoshi shlaageri, ljoti klusi un ljoti neskaidri. Bet nevis taa, ka taalumaa, bet taa, ka tepat, tikai klusu.
Es paarbaudu radio - izsleegts, kompis izsleegtis TV taapat... Nu man jau biku parauj neomuliiga sajuuta, jo dziivojam 9staavenee 9. staavaa un apkaart vieni vieniigi slaavinji ,un diez vai tie klausiisies agraa riitaa "taureniit, mans taureniit...".
Pilniigi likaas, ka beeninjos kaads speelee ar vecu gramafonu (man uzreiz galvaa gjenereeja bilde - veca spoku sieviete, sirmiem matiem, izstaipiitaa paltrakaa, ar zombija seju, klausaas shlaagerus, skumdama peec savas jauniibas)
Izgaaju kaapnju telpaa - nee - beeninji aizsleegti un valjaa nav lauzti, taa kaa "bomzhi" nevareetu tur tikt savu gramafonu speeleet.
Tad nu atklaaju iemeslu - kompis bija izsleegts, bet tumbinjas palikushas iesleegtas un agraa riitaa 9. staavaa kaut ko uztver, shkjiet kaadu radiostaciju, kuraa skan shlaageri.
Bet beshuks bija taads, ka gandriiz darbu nokaveeju .

Iesūtīja: NovemberNövelet ; laiks: 29.12.2004 19:14

Ak dies`. Nē, nu smieklīgi, protams, bet izbeidziet šo marasmu Un caps lock arī varētu izslēgt, es cenšos gulēt pie datora, kliegšana nepatīk.
Ja ir vēlēšanās, papēti visas NK sadaļas, tur ir dziļi analizēts neizskaidrojamais un aprakstītas dažādas versijas. Protams, ka ir lietas, ko mēs [vēl] nevaram izskaidrot. Dažreiz tā ir cilvēka neuzmanība, ģenētiskie brīnumi, dažreiz vienkārši nav nekāds pamats, uz kura balstoties visu varētu izskaidrot. Par šo te ir sarakstītas neskaitāmas grāmatas, piemēram, "Pasaules noslēpumi", "Noslēpumainais līdzās" utt. Tā kā varu tevi nomierināt- tu tāds neesi viens.
Viss, ko varu ieteikt tev ir palasīt citus pavedienus, ja tev šī tēma interesē.

Iesūtīja: emily ; laiks: 30.12.2004 17:08

man taa naf nekad gadiijies ,_<
es ticu taadaam lietaam, bet neticu ja to man staasta kaada no draudzeneem

man viena meitene staastiija, ka vinjai kaac pa beeninjiem staigaajot... nu neticu es kameer pati neizjutiishu..

bet vispaar ticu spokiem un tadaam lietaam

Iesūtīja: pelmeniC ; laiks: 20.01.2005 18:12

Ticu. Labprāt arī kādu piemēru nosauktu, bet ar mani nekā tāds īpašs nav noticis. Nu tikai diezgan bieži tas deja vu efekts. Vēl aizvakar divas reizes piedzīvoju.

Un vai tad tas ir tik neiespējami?

Iesūtīja: Hals_Devins ; laiks: 21.01.2005 13:50

Elonors es tavus stāstus neuztveru kritizējoši. Šādām parādībām vispirms ir japieiet no citas puse ,jamēģina izskaidrot un ja nekas tad neizdodas tad var uzskatīt ka tā ir paranormāla lieta vai parādība.

Pašlaik neredzu nevienu rakstu ,vai tā faktu ,ka tajā būtu apstiprinats un senjau pieradīts ,ka tā ir paranormāla lieta ,vai parādība. Kādēl gan neizskaidrot ko tu dzirdēji guļot gultā. Es teiksim vakar skatoties televīzoru dzirdē ,ka ārā uz ielas kautkas kauc un itkā zāģētu. Mašīnu nekādu nebija ,bet es jau uz reiz nesaku ka tā ir paranormāla leita. Vai tad mazums skaņu uz pasaules tas varēja būt jeb kas ,tādēļ es par to neuztraucos.

Iesūtīja: zakkite ; laiks: 21.01.2005 14:03

Es nemēdzu domāt par šādām lietām, jo tās mani biedē . Man nav bijuši, tādi gadijumi, it kā, būtu kaut kādas skaņas vai vēl kaut kas... Bet ticēt, es ticu...

Iesūtīja: Sauron ; laiks: 21.01.2005 14:12

Kas var būt briesmīgāks par paranormālībām :blink:

Reiz es izdomāju uzspēlēt kādu spēli,neatceros kuru, kad es iegāju pirmajā istabā. Atjēdzos,ka man visapkārt pletās akmens sienas kurās bija iecirstas koka durvis ar kāškrustiem. No tām durvīm skanēja briesmīgi kliedzieni,bet kad es uzspiedu "/noclip" un iegāju iekšā,tur neviena nebija.Pēc tam es naktī nespēju gulēt un 2 ned pēc tam nerādijos pie sava datora..Mistiskas tās ietaises

Iesūtīja: Siriuss ; laiks: 21.01.2005 14:43

Ak jā... Un kā ar to pulksteni kas pēkšņi sāk tik-tak iekš tavas mājas sienas? Uii, kā es bērnībā baidījos palikt mājās... Jo parasti neviena TV Programma nestrādāja [jā, jā, ja atceraties, tad ap 1994-1995. gadu pa TV dienas programmu nebija...], radio mums nepastāvēja [vecs "Abava" kurš neko izņemot šļurpstēšanu neķēra ] , tāda datora vispār man nav bijis un sēdēju es mājās pilnīgā klusumā.
Un te pēkšņi sāk tas pulkstenis tikšķināt kkur. Sienā Nē, godīgi. Un vairākas reizes & katru dienu. Muļķīgi, bet 5 gadīgam bērnam strjoms, jo vienīgie pulksteņi mājā bija vecāku rokaspulksteņi, un vecāku mājās nebija. Man pat bija bail staigāt pa māju Pēc tam mani mamma vēl piebaidīja pilnu, ka tā sitoties mājas sirds ... un tad gan man ts likās kaut kas paranormāls [ kaut gan tādu vārdu bērnībā es pat izrunāt vēl nepratu ]

A vispār, es tā arī nepratu rast tam pieņemamu izskaidrojumu Tagad mums mājā vairs nemēdz būt klusums, tapē arī neko tml nedzirdu. Varbūt tas bija atbalss kaut kam, kas ārā notiek? Piemēram, mašīnai durvis aizcirtās... hmm

Iesūtīja: Demagogs ; laiks: 22.01.2005 14:12

Principā ticu, bet pats neesu sastapies. Mani ļoti aizrauj raidījumi par paranaormālībām, piemēram, bija kaut kāds raidījums par NLO, viens gadījums bija, kad lidmašīna ielido mākonī, bet ārā izlido jau cita lidmašīna. Un tas bija notilmēts.

Iesūtīja: elronda ; laiks: 24.01.2005 17:26

[COLOR=#c723c7]ja par spokiem..es domaaju, ka vinji ir miermiiliigi un daudz muus iipashi netraucee...bet, ja saakam runaat par vienkaarshi gariem...nu, mans teevs vienmeer man saka, lai es uzticos instinktiem(kaut arii paar mani valda logjiskais sapraats), un es to arii censhos dariit...reiz, ejot guleet, dzirdu- shljuucinaas kaads pa manu istabu: kaa vecs viirs ar filca ciibinaam kaajaas, soljus vilkdams; paraleeli gar sienu iedams, no vienaam durviim uz otraam(caurstaigaajama istaba).....bishki kaa peec pusnakts...man vaarda tieshaa niziimee bija auxtas kaajas(lai gan taadas man ir vienmeer:))
par manu veco dziivesvietu vispaar nerunaasim, tur pat mana mamma reiz gandriiz dabuja sirdstrieku, kad zem pienaglotas griidassegas saaka raapot kas liidziigs ezja apveidiem:) es to reiz biju paraak maza, lai to atcereetos, tatcu man tas tika atstaastiits.......

Iesūtīja: Raganiņa ; laiks: 14.02.2005 16:50

es tik tiesam ticu jo ar mani ir ta noticis ka ar mani notiek dazadas divainas lietas piemeram es vakar pastaigajos pa mezu un man par galvu nobrauca koka zars un man skita ne es esmu parliecinata ka dzirdeju savu vardu ...... varbut domasiet ka esmu divaina bet ..

Iesūtīja: Švilpaste ; laiks: 02.03.2005 16:55

ēsticu paranormālībām,tikai zināmā mērā. Jo man,laukos reiz gadījās, ta'-ar draudzeni uzkāpjam bēniņos kaut ko tur palūrēt,karoche kā izskatās. Piepeshi dzirdaam suņa rējienu, k'das 2 reizes. NU ok,bet suņa mums nav! Turklāt suņa balss bija tāda metāliska.... Būu cik baisii...


Turklāt kāda 2.klasē man un vēl dāžām trakam meitenemēm uznāca visi tie trakumi ar Pīķa dāmu,zaļo rūķīti. šis jau isti par tēmu,bet saistīts gan,jo tajā laikā'mēs saskatījām visādas muļķības,visādās vietās. Tagad gan nāk smiekli,bet toreisz viss bija nopietni.

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 10.04.2005 09:51

jaa... veco labo piikja daamu es atceros... muusu skolaa gan tas paraadiijaas, kad es biju kaadaa ceturtaa klasee... un mees baidiijaamies iet uz pagrabu (nu tjipa nelielas trepiites, cjetri pieci pakaapieni, un durvis. un tur vienmeer tumsh, tapee, ka nviens tur neiet ), jo tur vinja "ir". un dazhas meitenes tur viskautko sastaastiija, bet vinjas protams meloja... staastiija, ka znjaugtas u.t.t. nu, tikai vieniigaa lieta, kam bija lietiskie pieraadiijumi, bija, ka pukjupods sapliisa... vnk nokrita zemee, kad tur neviena nebija (pilniigi droshi, ka tur nebija neviena, iznjemot to, kursh atrada to pukjupodu)... laikam tak vainiigais, bija tas kursh atrada, kai kaac cic... es nez...

bet taa nopietni, ir jau daudz staastu dzirdeeti par taam trepiiteem u.t.t., lai gan avoti ir apshaubaami...

Iesūtīja: Rowenny ; laiks: 10.04.2005 11:18

Es tām ticu ar rokām un kājam...
Es pati esmu pieredzjusi dažu labu neiskaidrojamu notikumu, bet mans draufgs vēl vairak, taka, es nevaru neticet tadām lietam...

Iesūtīja: webberly ; laiks: 13.04.2005 09:09

Eh...kā nu kurai...spokiem? Jā, atzīšos, ka ticu gan, bet vai citplanētiešiem? Nu nē, negribas īsti viņiem ticēt, nezinu, kāpēc spokiem ticu, varbūt tāpēc, ka tie ir biežāki fantāzijas grāmatu elementi???

Iesūtīja: dragon_warrior ; laiks: 17.04.2005 09:36

nu jaa... un ir baigi diivaini, ka es piem naktii gulju. jau veels, bet es nevaru aizmigt, un virtuvee nezinaamu iemeslu deelj kaut kaa nograb trauki... zemes svaarstiibas (nu ziniet, ja garaam nobrauc kaut kas smags tad dazhreiz taa vaaji nodreb zeme...) ? bet it kaa jau garaam neviens nebrauca ,un maaja ir diezgan taalu no ielas... nu nez... bet man patiik visaadas shitaadas lietas, jo taa arii vnk ir interesantaak...

Iesūtīja: Denija (Slytherin) ; laiks: 20.04.2005 11:55

Laikam jau buutu jaatic, vismaz es ticu. Zinu dazhaadus gadiijumus, kas saistiiti ar t.s. spokoshanos, bet es to taa nesauktu. mana mamma straadaa eekaa, kur kaadreiz bija slimniica, cilveekus, kas tur nomira un kam nebija radinieku apglabaaja turpat blakus. tur ir beeninji, kur agraak bija biblioeteeka, tur biezhi var dzirdeet staigaajam cilveekus, mana mamma domaaja, ka taa ir bibliotekaare, bet tad vinja ieraudziija, ka bibliotekaare tikai tagad naak no pusdienas paartraukuma. Tajaa eekaa vispaar notiek ljoti diivainas lietas, pazuud priekshmeti, virinaas durvis (tas nav caurveejs, jo durvis ir noi smaga metaala), ir dzirdami chuksti, nopuutas, reizeem liekas, ka telpaa kaads ir, staigaa (dzirdami solji, ieliecas griida), bet mama mamma saka, ka no mirushajiem neesot jaabaidaas, es gan tur vien nevaru noseedeet, amn beil...
Sanaaca jau kaa baigais spoku staasts, bet es tikai gribeeeju pateikt, ka manupraat ir pietiekoshi daudz pieraadiijumu, kas ljauj shiim leitaam ticeet..

Iesūtīja: Hellsing-The Alucard ; laiks: 23.04.2005 16:20

CIlveeks par nedabisko saak domaat tad,kad ar pashu noticis kaads paranormaals atgadiijums jo citaadi stress in ikdienas dziive neljauj par to domaat

Iesūtīja: Kedriks ; laiks: 24.04.2005 19:24

Nē, man nekas tāds, ko nevarētu izskaidrot racionāli, nav atgadījies. Pat visi "mistiskie pārdzīvojumi" noteikti ir saistāmi ar prāta neapgūto daļu un tā. Paranormālības par laimi neesmu uz savas ādas izbaudījis, tur visur vaina meklējam paša slimajā prātā un tā neveselīgajās izlādēs

Iesūtīja: :riebekliite: ; laiks: 02.05.2005 16:18

aai.. man dazhreiz gadaas.. kad biju siika, iedomaajos, ka mani nolaupiis citplaneetieshi [saskatijos X-Failus] un man bija paniskas bailes no guleeshanas tumsaa.. bet taa pa iisto es 1reiz dzirdeeju, ka maajaas kkas dziedaaja.. shaaausmas, es drausmiigi paarbijos [biju home alone.. ] ..

Iesūtīja: *Vinkija* ; laiks: 02.05.2005 17:40

es ticu! draudzenes ir loti daudz staastijushas un pashai ar ir sanaacis ar shaadaam lietaam saskarties!

Iesūtīja: iMiS™ ; laiks: 22.05.2005 12:26

Es ticu...dažreiz mirušo pasaule ar dzīvo pasauli sajaucās, un tā arī mēs dzirdam dažādad dīvainas skaņas vai pat tēlus...esmu to redzējis diezgan bieži, it īpaši savos laukos Uzvarā, kur ir kādas vecas izpostītas kopmītnes, kur visulaiku notiek dīvainas lietas...vienreiz ziemā tur balkus tika saduts suns, un ievilkts pagraba logā...sniegā vēl palika asins pēdas un tas bija manas kaimiņienes suns...!Paranormālības existē...

Iesūtīja: Demon ; laiks: 22.05.2005 12:33

ticu pilniigi un galiigi... es agraak to uztveeru tikai kaa patiikamu izklaidi (ja var taa bik sevi pabaidiit), bet kopsh manas 2 labas draudzenes piedziivoja paranormaaliibas uz savas aadas, es ticu, ka tas viss tieshaam esksistee!!!
vinjas nekad nemeedz melot, un noklausoties, ko vinjaam naacaas piedziivot, es noleemu to aprakstiit gramataa (arii skolaa tas nodereeja, jo tieshi tajaa laikaa vajadzeeja literatuuraa nodot graamatu, kuraa ir aprakstiits kaads sava drauga piedziivojums)...nekaada dizza jau nesanaaca, bet.... jaa veelaties palasiit, kaut kad meeginaashu arii te ielikt...

Iesūtīja: skow ; laiks: 01.06.2005 23:06

Fu tu. Salasījos visādus stāstus pirms gulētiešanas! Eh.

Bet tā neticu. Cenšos neticēt. Bet kad ko šādu, kas te iepriekš bija sarakstīts salasās, tad nav diezko jauki ap dūšu. Īpaši, ja drīz jāiet gulēt.

Bet tā jau ir, kā Hellsing minēja, ka tic jau tie, kuri ir saskārušies ar šādu problēmu.

Stāstus esmu dzirdējusi daudz (bez šiem). Arī viena filma (kas ir balsīta uz patiesiem notikumiem, pluss vēl par to stāstu daudz bija rakstīts). Ka kāda ģimene ievācās kādā mājā (tur bija itkā 2mājas kopā sabūvētas). Vienā daļā dzīvoja vīra vecāki. Otrā daļā dzīvoja vīrs, sieva un bērni. Un tad sākās ar to, ka vīra mamma sāka dzirdēt, ka itkā kāds viņu apsaukā rupjos vārdos. Viņa vainoja vedeklu, bet, kad atklājās, ka viņa tā nebija, viņi visi sāka domāt, kas galu galā notiek. Un tad lampu trīcēšana, kā arī asins pleķu parādīšanās uz sienām. Nevarēja viņus pārkāsot, vai kā tā.
Tad sekoja uzbrukumi bērniem. Ģimene saprata, ka tur bija kāi poltergeisti. Izsauca mācītāju, mācītājs centās ko darīt, bet bez panākumiem, jo nevarēja iznīcināt ļauno poltergeistu. Uzzināja prese, daudzi brauca turp filmēt utt. Viņi arī uzfilmēja, un varēja redzēt (kasetē, kur ierakstīja), ka kādi rēgi/spoki bijuši istabā (vispār dzīvē arī viņus varēja redzēt).
Un tad sekoja tā, ka, lai izdabūtu viņus prom, vajadzēja bīskapu. Bet bīskaps laikam tur nebrauca, kā tā.
Poltergeisti saniknojās un uzbruka ģimenei. Mēģinot pat nogalināt.

Stāsts šausmīgs. Ģimene beidzot savāca savas mantas, nopirka jaunu māju - citā pilsētā, pārvācās. Un filma beidzās ar to, ka sieva mazgāja traukus un kāds sauca viņu.. viņa atsaucās, bet tad atkal kāds viņu sauca.. viņa atsaucās vēlreiz.. un tad atkal viņas vārdu sauca.. un viņa saprata, ka poltergeisti viņiem seko..

Fui, šo rakstos pilnībā aukstas kājas palika. Fui. Pretīgi. Nevajag šādām lietām ticēt, ja netic! Un vajag klausīties jautru mūziku, un paskatīties jautras multenītes, lai varētu aizmigt

Iesūtīja: DFX ; laiks: 14.06.2005 13:27

Esmu pats savā lauku mājā sasdrākies ar visādām dīvainībām, takā, es jau nu nebūšu tas, kurš neticēs paranormālām parādībām. es stabili ticu, ka tas viss eksistē.

Iesūtīja: Spicule ; laiks: 16.06.2005 18:12

Mani arī airaujs paranormālas lietas, bet man pašai npo tām ir nedaudz bail.
Dienas laikā vēl tā neko. Droši dodu iekšā. Meklēju visādu informāciju u.t.t. vēl lasu, bet kad vakarā pirms gulētiešanas ir nedaudz beilīgi. Un ja vēl esmu vecvec mammas vecajā mājā, tad vispār aimigt nevaru, jo man bail n o sava vecvectēva spoka...ahhh...pati neesmu redzējusi, bet mana ome un vecvecmamma esot gan.
Tagad esmu ieskaidrojusi, ka no radiem nav jābaidās un tiešām palīdz! Vairs tik traki nebaidos kā agrāk!

Arī maģija mani aizrauj, bet bail, ka nepārvēršu sevi vai kādu par krupi....

Iesūtīja: zuzee ; laiks: 03.07.2005 15:22

Uh da men,nu ja ka ticu!Esmu viskaut ko dzirdeejusi,lasiijusi tiripiri, kaut gan pashai ar to man nav naacies saskarties..nu cik atceros.. paldies dievam.. man vaaja sirds tomeer,bet taa ikdienaa es par taadaam lietinjaam nedomaaju/nesapnoju...

Iesūtīja: BellaDiva ; laiks: 13.07.2005 10:57

Shito fiiciu visa pasaule piebazta un tas var noverot uz katra stuura jaiemacaas tikai just un redzett..nevis likt sev noblokeet visu mums ne tik pienemamo informaciju.

Iesūtīja: Tok'ra ; laiks: 13.07.2005 13:27

Nu ja tu dzīvo daudzdzīvokļu namā, tad pirmais kas nāk prātā.... nu tak pats zini kas. Ja tomēr ne, tad nākamreiz izstaigā visu istabu, varbūt arī māju un mēģini noteikt no kurienes tā skaņa nāk. Kad esi izdarījis, velti kādu laiku loģiskai prātošanai par skaņas izcelsi. Domāju, ka tādā veidā visas paranormālības pazudīs un izskaidrojums būs kā vienmēr triviāls. Ja tomēr te ir aizdomas, ka skaņas iemesls varētu būt tas pats, ko minēju sākumā, labāk nemēģini noskaidrot tā avotu, bet liecies vien gulēt.

Kas attiecas uz manis novērotām paranormālībām, tad jāsaka, ka bērnībā ir gadījies viens dīvains atgadījums ar spokiem. Vienīgi, ka biju ļoti mazs un tagad ir tā, ka jo vairāk mēģinu atcerēties, jo vairāk secinu, ka trūkstošo informāciju, kas sastāda lielāko daļu no tā visa, mans prāts vienkārši piedomā klāt, tādēļ būs vien jāpaliek pie uzskata, ka tā būs bijusi bērnības dienu fantāzija, nekas vairāk.

Iesūtīja: juniore ; laiks: 05.08.2005 22:04

Njaa... viens cilveeks (nemineeshu kas..) man pastaastiija

Nu taa bija k-kaadi sveetki un vinja mekleeja bluuziiti. Paarmeklee skapjus- griidas, zem gultas utt. nekur nav... bet kaadu dienu naacaas paarbiidiit kreeslu. Tieshi zem kreesla- viduu, staav bluuziite rinkjii salociita (nu taa kaa gara desa)...

Bija veel k-kaadi atgadiijumi, bet man piemirsaas

Iesūtīja: Flarisha ; laiks: 06.08.2005 11:53

Jā ticu bet [paldies dievam] nekad neko nav nācies pieredzēt.

Iesūtīja: scell_x ; laiks: 21.08.2005 10:04

Tieši viss paranormālais mūsu dzīvi padara interesantu.

Iesūtīja: Dee ; laiks: 19.03.2006 11:25

nju es tam visada zinja ticu!!man reiz gadijas ta kad gaju vel 1.klase un bija skjiet ka rudens briivdienas....es kko spelejos vai bakstijos sava istaba un viesistaba dzirdeju itka kaada sieviete ar augstpapedeneem nostaigatu triis soljus....(TV bija izslegts un dators arii...un man tobriid nebija majdziiwnieku)...vel reiz atkal spelejoties sava istaba sezhot pie durvim kuras bija valjaa, redzeeju itka paskrienam garam kadu stavu kuram bija melnas zekjes,blondi pusgari mati un melnas kakja ausis.....(mosh tas bija halucinaacijas....bet iisti nez..)un tagad man ir labs draugs kursh nesa melnas zekjes un kakjis ar peleku(gandriiz melnu) spalvas krasu...taa luuk....

Iesūtīja: MissMoney ; laiks: 19.03.2006 12:15

nee,nee. paranormaaaliibas neeksistee..eksistee mana paaraak aktiivaa izteele

Iesūtīja: Lakrica ; laiks: 30.03.2006 17:41

es it ka ticu...bet ne jau ruukjiishiem nju man ir taa,kad esmu viena pati maajaas kaut ko dzirdu un uzreiz sadomajos nez ko. tad taa baisi paliek,bet iistas paranormaliibas neesmu piedziivojusi

Iesūtīja: Dependence ; laiks: 05.04.2006 19:17

Vairāk neticu, nekā ticu. Kaut kā pēdējā laikā pierādījies tas, ka, jo mazāk pati gribu kko redzēt vai dzirdēt, jo mazāk arī viss notiek. Nez`. Varbūt beidzot esmu izaugusi!

Iesūtīja: pink cat ; laiks: 05.04.2006 20:07

jap...protams ka ticu! Ir naacies ticeet...

Iesūtīja: Meila ; laiks: 05.04.2006 20:09

Dazhreiz jau naakas ticeet ne tam vien!laikam jau jaaa, ticu!

Iesūtīja: rotveilere ; laiks: 18.05.2006 16:54

es taam ticu,un domaju,ka viss var gadiities! nekad nevar zinaat ko redzi patiesiiba un vai ta ir patiesiba,ko tu redzi.un...vai tas ir iists!

Iesūtīja: anhela ; laiks: 18.05.2006 20:22

jūs mani sabiedējāt! mani ļoti interesē šādas mistiskas lietas! tas ir nežēlīgi aizraujoši! ar mani pašu gan nekas tāds mistisks nav noticis, bet iztēle tāda, ka ja salasos spoku stāstus, tad viss liekas baisi!

Iesūtīja: Kristy Light ; laiks: 06.06.2006 11:15

Dažreiz notiek daudz kas dīvains...es jau laikam ticu...

Iesūtīja: Liliya ; laiks: 11.07.2006 19:02

Protams,ka ticu!
Nē,man jau laikam vajadzētu ticēt, jo ar pašu tā ir gadījies...
Nu viens gadījums:
Es atnāku mājās un izrādās,ka esmu palikusi viena! Uz veselām 2 dienām! Man atstāta zīmīte: ''Mēs visi aizbraucām uz laukiem,jo tu 21.00 nebiji mājās!Negribējām braukt pa galīgu nakti! Atpakaļ būsim svētdien,kā jau vienmēr!''
Nu tiktāl jau man galīgi pie vienas vietas! Bet..
Tad viens ņem un zvana pie durvīm! Es nekur nesteidzoties pieeju pie durvīm,atveru-tur neviena nav! Nu loģiski! Nevarēja sagaidīt! Aizgāja!
Bet atlika man aiziet tālāk no durvīm kāds atkal zvanīja!
Tagad es pieskrēju un atrāvu tās vaļā bez vilcināšanās! Atkal neviena nav!
Aiztaisīju tās ciet un skatoties pa''actiņu'' gaidīju,kas notiks. Nekā! Pagriezos un zvana! Apskatījos.Atkal nekā!
Kad zvanīja nākamo reizi es vairs nelikos ne zinis,bet ļoti gribēju paskatīties,ja nu paveicas? Tomēr nocietos neskatījusies un pēc tam vairs nekas tāds nenotika.

Tikai tas ir atstājis pēdas līdz šai dienai...
Vienk. es vairs ar pirmo durvju zvana reizi neeju tās atvērt..

Iesūtīja: dreamer ; laiks: 02.08.2006 16:01

es ticu, ka vairākumam paranormālo parādību var rast izskaidrojumu.

Iesūtīja: Flora ; laiks: 02.08.2006 17:42

tādas lietas gan mani ļoti interesē..taču es tām neticu...visam ir atrodams loģisks izskaidrojums...

Iesūtīja: Hworang666 ; laiks: 02.08.2006 18:44

Ja jau ļoti, ļoti tādas lietas interesē, tad var tā vairāk pacensties un pastudēt parapsiholoģiju. Tas gan nav parāk veselīgi, jo pēc kāda laika tavi murgi bezmaz jaucas ar realitāti, ar tevi runā gleznas un tevi gandrīz visulaik pārņem tāda sajūta, ka kāds tevi novēro.
Pašam gan ir gadījies tikai, ka kāds soļo pa dārza namiņu (2-stāvīgs). Es guļu 2. stāvā un viss stāvs ir kā 1 istaba. Guļu, jau gandrīz iemidzis un dzirdu, ka kāds klusu cenšas uzlīst augšā pa tepēm. Paņemu kabatas bateriju un nazi (abi stāv pie gultas, jo dažreiz patīk paceļot pa tumsu) un eju lūkoties (Tautasmeitas ) ). Bet protams tur nekā nav. Visu nakti bija grūti aizmigt...
Un vēl vienreiz sapnī man parādījās kāda tumša ēna un teica, ka viņai vajag manas rokas un man tās norāva... Es uzreiz pamodos. Bija jau rīts (ap 6.00). Pēkšņi jūtu, ka nejūtu savas rokas. Tā iebļāvos, ka pamodināju visu stāvu (Vismaz man tā liekas ). Bet rokas bija tikai baigi nogulētas...

Iesūtīja: vividy ; laiks: 06.08.2006 15:57

Es neticu tādām lietām un, kamēr nekas mistisks nebūs noticis ar mani, līdz tam brīdim arī neticēšu.

Iesūtīja: Chilla ; laiks: 10.08.2006 13:50

Vārds paranormāls, jau pasaka priekšā- lietas, kuras cilvēks nav izpētijis, nezināmas parādības.... un tādas, protams, notiek.
Paranormālas lietas ir pavisam reālas, vienkārši cilvēkiem tas liekas kaut kas pretdabisks un nedabīgs, tikai tāpēc, ka neesam šīs lietas atklājuši.
Es uzskatu, ka paranormālas lietas ir paša par sevi saprotama parādība!!

Iesūtīja: arbaleta ; laiks: 16.08.2006 14:33

Visādā ziņā- paranormālības pastāv. Bet kādas? Visādas.

Iesūtīja: Džūna@touchdown21.wt ; laiks: 16.08.2006 14:34

Principā es tam ticu, bet pa īstam noticēšu tikai tad, kad ieraudzīšu.

Iesūtīja: Viesis_Miss Apoka Lipse_* ; laiks: 10.11.2006 14:58

Ek,ar mani viskautkas ir noticis un man nav pamata tam visam neticēt, kad esmu savā istabā viena man liekas ka mani vēro lampa, es zinu ka tas skan sasodīti muļķīgi , bet šī lampa atgādina kādas radības seju kaut arī tā ir vecolaiku lampa ar dažādiem rakstiem un ornamentiem no ģipša. Šī sajūta mani nepamet jau kopš mazotnies.Turklāt reizēm lampai mainās sejas izteiksme kad es kautko domāju, tā it kā parāda savu viedokli par attiecīgo manu domu.Reizēm vakaros ja gadās palikt vienai lampa vienkārši blenž uz mani un tas mani šausmīgi biedē un pat tagad kad rakstu šo man liekas ka varbūt nevajadzētu... .Turklāt kad biju sīka, reiz biju ļoti slima un gulēju visu dienu ar baigo temperatūru, man bija kādi 4 gadi, blenžu uz sienu, kas ir blakus un pēkšņi tajā vietā kur skatos kā ar adatu izdurti sāk parādīties sīki balti punktiņi.Kur skatos tur šie parādās.Visus šos gadus tie dīvainie punktiņi tur ir stāvējuši.neviens nekad tiem nav īpaši pievērsis uzmanību pat tad kad es pastāstīju kā tie tur radušies.Nesen mamma nomainīja tapetes dēļ tiem punktiņiem, žēl, jo man vēl joprojām nav skaidrs kā tas varēja notikt...

Iesūtīja: maichestera ; laiks: 17.11.2006 16:36

Jā,ticu.un kā lai netic?Visu mūžu esmu saskārusies ar visādām dīvainām lietām ko racionāli izskaidrot nevaru..
Vismaz pāris reižu esmu redzējusi kautko ko var saukt par spoku vai citplanētieti un daudz lietu kas tiek dēvētas vnk par ektoplazu,jo nav noteiktas kontūras.
HP ir aprakstītas Sarkanās beretes,kas ievilina cilvēkus purvā ar savu lukturu gaismu.Ir redzēts kautkas līdzīgs,tikai ar pozitīvu attieksmi pret klātesošiem.

Iesūtīja: ievuks ; laiks: 02.12.2006 23:24

Man ptīk visu izskaidrot, piemēram es neticu ka cilvēks var izdzīvot ja viņu sasper zibens un viņš nav saņēmis palīdzību.Tas nav iespējams!!!

Iesūtīja: Hēbe ; laiks: 03.02.2007 19:35

Es nemēdzu daudz domāt par paranormālām lietām. Ir bijuši mistiski atgadījumi,bet tie ir bijuši tik sīki un neievērojami,ka tos itin viegli var izskaidrot ar sakritību.

Iesūtīja: Viesis_elīna_* ; laiks: 10.04.2007 13:59

tiešām liekas ka visam var atrast izskaidrojumu
man bija taa vakar pa nakti pamodos un itkā dzīrdēju klauvējienus taču neesmu īsti pārliecināta vai biju kārtigi pamodusies, jo manaa sapnī tiesi tad klauvēja pie durvīm. tad kad ģerbos es dzirdēju isus skapstus.tacu tas varēja būt kaīs gaitenii jo vinja istabaa nebija.sākumaa jau loti nobijos bet tad jau likās ka vissam ir izskaidrojums bet pirmā doma kad gultā pamodos bija "'vo taa.. arii mani tagad mociis kautkaads neradiiijums '' domāju ka nevareesu ieiet savaa istabaa ... nez kaa buus kad aizbrauksu majaas.


KKADS MURGS...

Iesūtīja: Viesis_elīna_* ; laiks: 10.04.2007 14:00

tiešām liekas ka visam var atrast izskaidrojumu
man bija taa vakar pa nakti pamodos un itkā dzīrdēju klauvējienus taču neesmu īsti pārliecināta vai biju kārtigi pamodusies, jo manaa sapnī tiesi tad klauvēja pie durvīm. tad kad ģerbos es dzirdēju isus skapstus.tacu tas varēja būt kaĶIs gaitenii jo vinja istabaa nebija.sākumaa jau loti nobijos bet tad jau likās ka vissam ir izskaidrojums bet pirmā doma kad gultā pamodos bija "'vo taa.. arii mani tagad mociis kautkaads neradiiijums '' domāju ka nevareesu ieiet savaa istabaa ... nez kaa buus kad aizbrauksu majaas.


KKADS MURGS...

Iesūtīja: sirds1 ; laiks: 22.04.2007 15:37

Ha - hā, Hwo, labs!
Baisi jau vispār, bet pēdējais vienalga bija smieklīgs.
Man bija līdzīgi divi atgadījumi. Pirmo nosapņoju, kad bija vēl kaut kādi 5 gadiņi. Sapņoju, ka vecmamma mazgā grīdu laukos, bet es guļu uz gultas malas un vienkārši runājos ar viņu un pēkšņi skatos no gultas apakšas izkaras manas mātes roka, ļengana un mazliet iepuvusi. Es jau gribēju lēkt kājās, bet te pēkšņi tā sakustējās un es izgrūdu skaļu kliedzienu. Dīvainākais bija tas, ka es sapņoju, ka atmostos un izrādās, ka mans sapnis ir īstenība, bet kad kliedzu otreiz, tad pamodos pa īstam un žigli iededzu gaismu. Ilgi gulēju, kamēr nomierinājos, bet te pēkšņi sajutu zem sevis kaut ko cietu un kustīgu. Aizspiedu muti un lēcu augšā un ieraudzīju.... ka guļu uz savas vecmammas rokas.

Bet, runājot nopietni, esmu piedzīvojusi daudzas parādības, kuras izskaidrot nevarēja. Atceros, ka vienreiz sēdēju laukos uz dīvāna un skatījos televīzoru. Pēkšņi dzirdu tieši virs manis, mājas bēniņos, atskan smagi soļi it kā kāds staigātu pa tiem. Paraustīju plecus un skatījos TV tālāk, jo nospriedu, ka tas bija vectēvs. Soļi bija tādi paši kā viņējie un mazums kas viņu uzdzinis augšā. Soļi pamīcijās virs dzīvojās istabas un, tad aizdipēja prom.
Bet tas nebija viss. Dzirdu atveras durvis, atkal pazīstu nācēju pēc soļiem - vectēvs, tāpēc nepaskatos uz ienācēja pusi (p.s. mums dzīvojamā mājas daļa ir savienota kopā). Dzirdu kā soļi aizdun gar krāsni un, ka kāds ar vaidu iekrīt gultā.
Dažas minūtes pasēžu un ceļos kājās, lai ietu ārā. Pieceļos, eju un pēkšņi skatos, ka vectēva gultā nav! Bt viņš taču vēl tikai pirms pāris minūtēm te bija! Aizdomīga izeju ārā un tieši kā sastopu vectēvu. Apjautājos kur viņš bija un viņš atbild, ka visu šo laiku tīrījis kūti un, ka jau vairākas stundas nav bijis istabā un, ka arī istabas augšā nav bijis. Paprasīju vecmammai, bet arī viņa teica, ka nav bijusi bēniņos un, ka nav gājusi istabā....
Bet tas bija sen. Un labi, ka tā.

Un vēl... Pavisam nesen. Pirms divām nedēļām. Kārtīgi pārbijāmies ar draudzeni. No manām mājām iznesāmies burtiski skriešus.
Mazgāju traukus, skanēja mūzika. Draudzene grozījās pa viesistabu.
Uzspiedu mazliet vairāk trauku mazgājamā līdzekļa uz kāda īpaši netīra šķīvja, noliku trauku mazgājamā pudeīti uz pilnīgi taisnas virsmas. Pudele ne pret ko nestutējās un virsma nebija slīpa - tas bija galds!
Pēkšņi skatos, pudelīte pati no sevis apgriežās ap savu asi.
Nobijos, protams, taču pabeidzu mazgāt traukus un ātri devos prom no virtuves. Draudzenei neko neteicu. Iegāju tualetē. Dzirdu, ka kāda no dziesmām, kas skan tiek patīta uz priekšu un tiek pārslēgta cita.
Izeju no tualetes un jautāju kāpēc draudzene tā darīja. Iepriešējā dziesma taču bija tik normāla, bet viņa uz mani skatās lielām acīm un izskatās nobijusies.
"Bet es to neizdarīju! Es vispār biju tavā istabā, pie datora!" viņa man atbild. ''Man likās, ka to dari tu!''
Aizejam uz viesitabu. It kā nekādu manāmu spoka pazīmju. Protams, dabūju kāvienu par to, ka atkal krāmējos ar okultismu. Bet tikai mazliet un es neko pat nelasīju un neskaitīju. Vienkārši pārkārtoju uz citu vietu ar pirkstiem pārbraucot pār lapām, bet nelasot. Laikam, man jau pat tas ir bīstami...
Aizeju uz savu izstabu. Viņa paliek viesistabā. Pēkšņi atkal dzirdu, ka dziesma pārslēdzas. Un te jau manā istabā ienesas mana draudzene un ieķeras man rokā, saukdama, ka viņai ir bail.
Dziesma atkal pārslēdzas, bet es ar draudzeni pie rokas eju uz viesistabu. Bail - šausmīgi. Iegājām vieistabā. Atkal nekā. Pults neaiztikta, pogas pašas no sevis nespiežas un tikai dziesmas pašas pārtinās. Žigli visu izslēdzu un sataisāmies un tinamies prom. Apdomāju iespēju, ka disks ir sabojājies.
Tad nu vēlāk pārradāmies, saņēmām drosmi un paklausījāmies disku vēlreiz. Protams! Bojāts!
Bet... Ir viens bet. Šodien atcerējos, ka vēl nesen to disku klausījos un tas skanēja tikpat labi kā visi citi un nekādas miņas no bojājumiem. Palika neomulīgi. Galu galā tajā dienā pārbaudīju vairākas reizes un skanēja vienādi. Dziesma pati patinās uz priekšu un pārslēdzās cita.

Tas nu būtu no mana klāsta.

Iesūtīja: washulis ; laiks: 05.05.2007 20:26

es nesaprotu kāpēc cilvēki negrib tādām lietām ticēt. ja jau tās ir tikai paskas, tad no kurienes tiek izdomāti pasaku tēli. nav pierādīs ka tie ir, bet nav pierādīts ka tie arī nav!!!

Iesūtīja: Samāra. ; laiks: 23.11.2007 11:44

Jā, protams ticu!
Vispār daudzām pananormālām lietām ir savi izskaidrojumi! Piemēram, ģeoloģiski lūzumi, nu kaut kā tā, bet mūsu zinātne nav sasniegusi tādu līmeni, lai visu saprastu! Bet visam ir savi izskaidrojumi! Mums vienkārši vēl vajag mācīties un pētīt, lai saprastu!

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 23.11.2007 11:57

Ja tam eksistē vai ir iespējams izskaidrojums, tad tā, pēc definīcijas, NAV paranormālība. Tad tas ir normāli, tikai vēl nav izskaidrots.

Iesūtīja: elesarels ; laiks: 23.11.2007 12:02

Intersants jautājums.
Pieņemu, ka tas nozīmē, via ticu, ka ir parādība, kas ir reālas, bet vel nav izskaidrotas?
Nu tad par tādu eksistenci es zinu.

Jautājums ir vai cilvēki maz spēj tās izskaidrot...

Laikam Paranormāls nozīmē "pagaidām nav izskaidrojams"

Iesūtīja: Massacre ; laiks: 23.11.2007 15:45

Es ticu, nē, zinu par šīm paranormālībām. Diezgan bieži esmu pieredzējusi to, ko nevar izskaidrot... Turklāt reāli esmu redzējusi kā cilvēks ar savām ie/spējām panāk visādus brīnumus. Bes krāpšānas, bez acu apmāna. Tapēc domāju, ka ja pat cilvēks spēj darīt brīnumus, tad kapēc gan nevarētu pastāvēt spoki, gari utml. būtnes!?
Kā vienā reklāmā - impossible is nothing.

Iesūtīja: Torquemada ; laiks: 08.06.2008 12:11

Es esmu Kristietis-Anarhists.

That would explain the first part.

Ja paranormālības eksistē, tad tikko es vienu ieraudzīšu es patērēšu visus spēkus tās iznīcināšanai.

Iesūtīja: Sakurako ; laiks: 08.06.2008 12:17

[font="Arial Black"][/font][/size][size="2"][color="#808000"][/color] Man ir tá, ka dzívoju dzívoklí, it ká nekas ípa'si spocígs nav bijis, bet músu vannasistabá no nosédumiem ir izveidojusies táda ká blide - kaut kas lídzígs velna sejai, atceros, ka to agrák nebiju pamaníjusi, bet tagad ikreiz , kas paskatos virs spogu'la man paliek baisi, prasíju mammai vai sí to pa'su neredz, vi'na saka, ka - Né, vispár dívaini...
aaa, un vél, kadu rítu kad pamodos, saucu mammu, vairákas rezes un ska'li, bet peksni izdzirdéju kádu sakám - Klusu!, sákumá man likás ka tás ir tikai iedomas, bet kad prasíju vecákie vai vini nav kaut ko dzirdéjusi, vini teica, ka né... arí diezgan baisi

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 08.06.2008 12:43

Mans variants ir gandrīz nemaz. Praksē ar neko pārdabisku sastapies neesmu (ja neskaita… bet tas tāpat varēja būt kas cits), un nekam tādam arī nevajadzētu pastāvēt. Tomēr, ja nu sanāks pašam ar ko tādu saskarties, ar interesi to papētīšu.

Iesūtīja: laurita96 ; laiks: 24.06.2008 11:43

Es ticu ka tādas paranormālības patiešām pastāv. Ar mani arī šis tas ir noticis. Visādas skaņas mājas bēniņos, klauvējieni. Sākumā man šķita ka kāds ar mani kā vienmēr jokojais, vai reizēm man tikai izliekas, ka kaut kur kautas nokrīt, vai kāds pieklauvē. Taču kādu vakaru pa LTV1 gāja kāds raidījums(ceturtdienās, 22:00), tagad viņu laikam vairs nerāda, varbūt daži viņu ir redzējuši, kur ekstrasensi palīdzēja ģimenēm padzīt spokus no viņu īpašumiem. Man šīs raidījums ļoti iepatikās.

Iesūtīja: Peliiite ; laiks: 26.06.2008 14:17

Ticu! Protams, ka tādas parādības pastāv. Bet tā visa nav tik daudz kā cilvēki iedomājas, tāpēc ka prāts ar tiem mēdz izspēlēt ļaunus jokus.

Iesūtīja: Shainy Dark ; laiks: 08.07.2008 23:11

Nū.. Kā lai pasaka.. Es nesaku, ka neticu un nesaku, ka ticu..
Zinu, ka daudzi ir redzējuši wisādas šādas tādas lietas.. Man šķiet, ka es neesmu neko pārdabisku redzējusi..
Papētot wairāk cilwēka psiholoģiju un wisu pārējo es nospriedu, ka ja cilwēks tiešām tic wisam tam ko mēs ikdienā saucam par spokiem/rēgiem/dēmoniem nu kr4 kā kurš un piemēram tu pirms gulētiešanas noskaties kkādu filmu.. Tawu zemapziņu tā ļoti ietekmē.. Tu wari teikt, ka tew ir wienalga skaties wai nē, bet tikai reti cilwēki spēj noslēgt sawu prātu tā, ka wiņus neietekmē apkārtējie fakti ne tas ko wiņi redz filmās un dažādos raidījumos, ne arī reāli dzīwē.. Nū jā, runājot pa tēmu zemapziņā tu tomēr apzinies, kwai pašam/pašai nenojaušot, ka tas wiss filmā redzētais eksistē, tad nu tu forši pēc tawām domām nekam nederīgas šausmenes noskatīšanās aizej gulēt un pa nakti, kad taws prāts nestrādā zemapziņa tew attēlo sapņos drausmīgas ainas.. Lasīju wienā grāmatā, ka tā tie wisi murgi rodoties..
Tajā grāmatā bija arī rakstīts - es uzskatu, ka tas bija pareizi pateikts.. Ka cilwēks piemēram izdomā saukt tur kkādu melno dāmu, rūķīšus un citas lietas.. Tomēr saucot mazliet uzmetas šermuļi un kkā tik ļoti wairs negribas.. Un koncentrējoties uz to tew tiešām kkas war parādīties tādas kā halucinācijas.. Un arī kko dzirdot tu iedomājies, ka tas warētu būt kkāds pats nelabais un tu ieklausies un warbūt patiešām kko izdzirdi.. Wot tam wisam es ticu, ka ar cilwēka saprātu un zemapziņu - it īpaši, ja tu wisu sawu psiholoģiju kontrolē war panākt ļoti daudz.. War ieraudzīt to, ko tu wiswairāk wēlies wai newēlies, tas war izskaidrot to, ka citi to nedzird, bet tikai tu dzirdi..
Ir daudzi raidījumi par to, kā ekstrasences [ kā tur raksta ] iet palīgā cilwēkiem kam uzbrūk gari un tādas lietas.. Bija wiens raidījums, kur bija ģimene, kas pārcēlās uz wecu māju, nu pilsētascentrā, normāli ciwilizētu wietu ar ērtībām.. Pa nakti pamožoties wiņi atklāj, ka sewi wienkārši žņaudz.. Newiens cits naw.. Brūces uz rokām un citām ķermeņa daļām.. Tā nu netikuši galā ar to problēmu sauca ekstrasences, kopā meklēja iemeslus kāpēc tā, un wai tie tiešām ir ļaunie gari, kas te kādreiz dzīwojuši un negrib, lai te kāds cits dzīwo.. Wiņiem bija maza meita nu kādi 4,5 gadi.. Wiņa stāstīja mammai un tētim, ka wiņa satikusi zēnu ar kuru kopā spēlējas.. Wiņš pie wiņas nāk.. Tad nu wecāki gribējuši iepazīties ar wiņu wecākiem.. Un ekstrasences domāja, ka warbūt warēs uzzināt kko wairāk par tiem cilwēkiem, kas te dzīwoja iepriekš.. Tad nu kādu dienu meitenīte pasauca wisus, ka tas zēns ir atnācis, bet kad wisi wiņu ieraudzīja nemaz tik laimīgi nebija.. Wiņam bija spožas acis un wiņš bija caurspīdīgs - tā wiņi teica, cik noprotu kkāds rēgs.. Ekstrasences lkm ar wiņu sazinājās kkā un atklāja, ka šeit ir bijuši weci indiāņu kapi.. Un kā jau stāsta tādas lietas ir nolādētas..
Tad nu ģimene pārcēlās dzīwot citur, māju nogrāwa uzcēla apkārt žogu un uzlika pieminekli par godu amerikas indiāņiem.. Laikam šoreiz wiss beidzās diezgan laimīgi..
Kā jau teicu, man nekas tāds pārdabisks, kā saka, naw atgadījies.. Wienreiz es tā domāju, bet patiesībā tās bija itkai peles, kas skraidāja pa reģipša iekšpusi..
Man ir dažreiz bijis tā, ka es kko nosapņoju un tas tiešām piepildās.. Tas bija kādus trīs gadus atpakaļ.. Es sapņoju sapni, guļot jau protams wisu saprot, bet pieceļoties lielāko daļu neatceas.. Tad nu pēc kādas nedēļas mamma pateica, ka ir stāwoklī.. Un tad es tik tiešām apzinājos, ka esmu to nosapņojusi.. Es wnk nebiju pārsteigta es to zināju, bet newēlējos newienam pirms tam stāstīt par sawiem sapņiem.. ;D
Es biju mazāka man mamma teica, ka ar gribu war panākt baigi daudz.. Nākamajā dienā skolā bija jāskaita dzejolis.. Un es protams nebiju iemācījusies.. Tad nu sāku nodarbināt sawu prātu ar saslimšanu, ka wēlos saslimt.. Un no rīta piecēlos ar 37.5 temperatūru.. Bet laikam tā bija itkai sagadīšanās..

Iesūtīja: Century Child ; laiks: 16.07.2008 18:51

Mans spoks ir mans kāmis, jo naktīs, kad es gribu gulēt, tas kā jucis skraida pa savu ratu, grauž restes, kas rada griezīgu skaņu, kā arī dragā pa abiem būra stāviem, liekot no istabas ik pa brīdim atskanēt pa kādam būkšķim.
Bet tā reāli, it kā ne ar ko neesmu sastapusies.
Es nezinu vai ticu, laikam jau ticu, jo masu reklāma un stāsti par šādām lietām gan TV, gan internetā, gan visur citur cilvēku starpā, ir atstājuši kaut kādu ietekmi uz psihi, kas liek ticēt.

Iesūtīja: inta159 ; laiks: 24.07.2008 11:28

Jā man arī šis raidījums iepatikās un tāpēc visam tam es vnk ticu! Nezinuvai tas ir normāli vai ne, bet manuprāt tas viss pastāv. Un protams ne vienmēr visi tic tam. Tas ir pilnīgi normāli, ja citi netic un atrod pavisam loģiskus izskaidrojumus, ka tas nepastāv!

Iesūtīja: rolz ; laiks: 24.07.2008 12:29

nu, man vienreiz bija tā, ka es laukos ar savu brāli strādāju fermā. un kāda govs it kā sāk kaut ko murmināt.

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 24.07.2008 12:50

Tad tu domā, ka tas ir ok, ka citi izskaidro kaut ko, atrodot tam derīgu risinājumu, taču tu pati tai pat laikā pieņem, ka tas tā nav. Kas tas par bulšitu?

Iesūtīja: Anomalia ; laiks: 24.07.2008 13:34

Mazāk dzert vajag, mīļais.

Iesūtīja: Viesis ; laiks: 27.07.2008 18:18

Hmm...es droši vien izklausīšos stulbi, bet kas ir bulšits?

Iesūtīja: inta159 ; laiks: 27.07.2008 18:19

NJā, kas ir bulšits????


Tā biju es( viesis), dators nočakarējās!

Iesūtīja: Klusums. ; laiks: 27.07.2008 19:09

Galu galā, kā gan var neticēt tam, ko parāda TV?

Iesūtīja: inta159 ; laiks: 03.08.2008 18:04

Zini? Daudz reiz televīzija čakarē. Manuprāt, to zin ik viens. Televīzijā strādājošie taisa naudu. Viņiem nav svarīgi vai kāds tam tic vai nē. Galvenais ir nauda. Viņi uztaisa šovu, noalgo cilvēkus kas uztaisa teātrīti. Par to pašu " Vecpuisis" un vēl visādus šitādus murdziņus. Tās c=visas klapatas taču taisa šovu. Cita vienu otru apsaukā un tt. tAS VECIS TAČU ARĪ IZVĒLĒJĀS KAZU, KAS VINĀ ACU PRIEkšā nodīrāja tur vienu, bet vin''s viņu paņēma. Kāpēc? Lai būtu ŠOVS!


Cilvēki bieži tic tam kam ir izdevīgi ticēt, kam grib ticēt, vai arī kāda cita stulba iemesla dēl.
Bet es neuzskatu, ka tajā raidījumā bija kaut kur melots. man patika tas šovs un es tik tiešām ticu maģijai.

Iesūtīja: anninja ; laiks: 22.06.2009 13:12

Nu tas ir atkarībā kādām - ja piemēram spokiem, tad visdrīzāk jā.
Bet ja mēs ņemam, piem. fejas vai vardes, kas pārvēšās par prinčiem [ ] , tad jau nu laikam nē...
Es ticu tādām lietām, kurām ir pierādījumi.... kuras var apstiprināt cilvēki vai pierādījumi...

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 01.07.2009 10:41

Kā, tu tiešām sevis citētaja rakstā nesalasīji sarkasmu? Varbūt es kļūdos, bet vismaz es tā to uztvēru.


Un kārtējo reizi mans garastāvoklis šādu izteicienu autorus vilkt uz zoba tiek pabarots.

Apgalvojums absilūti fantastiski ierullē attiecībā uz pierādījumiem, kurus apstiprina pierādījumu (kurus gan jau apstiprina kārtējie pierādījumi un tā so on…). Diemžēl zinātniekiem dažkārt nākas darboties ar netiešajiem pierādījumiem, nevis tik pamatīgu bāzi kā Heopsa piramīda. Savukārt, ja tev kaut ko neiespējamu stāstīs par konkrēto atgadījumu viens cilvēks — netici. Vienam var būt halucinācijas vai tieksme kādu izjokot. Arī divi ir aizdomīgi (tas feju atgadījums). Pāris liecinieki un pierādīti neviltots video / foto materiāls ar skaidri izšķiramu attēlu — tas jau izklausās pārliecinošāk. Bet, lūdzu, tikai ne divas meitenītes ar fejiņām!

Iesūtīja: septembra šausmīgā ; laiks: 11.08.2009 20:10

kādas pāris nedēlas atpakaļ sanāca iet ar draugiem uz jūru, kad pāri kokiem paralēli jūrai uz rīgas pusi lidoja neliels spīdīgs objekts. Lidmašīna tā nebija, balons arī nē. Spīdēja sarkani oranžs, lidoja bez skaņas. Dīvaini.

Iesūtīja: Grendžera ; laiks: 23.08.2009 10:15

Man arī šad tad tā gadījies, vienu reizi atceros diezgan labi, pirms kādiem pieciem gadiem, kad iemācījos braukt ar mopēdu pie radiniekiem. Tur ir tāds kā aplītis, kalniņš uz leju, pa kreisi, kalniņš uz augšu, pa kreisi... Nu, un tad, kad es braucu pa to "kalniņu uz augšu", tad es dzirdēju savu vārdu... un uzreiz piebremzēju, jo braucu tak tik ātri, cik tas mopēds velk, kaut gan tieši tas mopēds gan neko daudz nevelk...

Un mana pusmāsa stāstīja notikumus no kopmītnēm ar špokiem. Viņiem tur pa vienām kāpnēm lejā kaut kāds morgs vai kaut kas tamlīdzīgs, un vienā naktī viens čalis tur nogājis... un rītu viņš nesagaidīja, nav ne jausmas, kas notika, bet komandante esot redzējusi ka kaut kāds špoks ar cirvi rokās kaut kur aizlido, un pēc tam viņu atrada... murgs kaut kāds, tajās kopmītnēs jau daudz spoku dzīvo, to pati komandante teica, un pieredzēti ar ir.

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 24.08.2009 09:29

Diez ko neticu gan, un pats arī neko `paranormālu` neesmu piedzīvojis.