Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Kehastus ; laiks: 07.11.2007 16:55

Kāds tikums ir drosme? Miniet īstas drosmes piemēru. Kapēc drosme tiek apbrīnota?


Drosme ir tikums vispār?! Es nezināju, ka var būt arī neīsta drosme.
[ šajā brīdī man liekas, ka būtu vieglāk stāstīt par to vai dzīvnieks var izdarīt kko morāli nepareizi, jo es nesaprotu īsti par to drosmi .. ]

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.11.2007 18:55

Sāc ar definīciju. No jebkuras vārdnīcas.
Piemēram, "Latviešu valodas vārdnīca" apgalvo, ka "DROSME ir rakstura īpašība, kas izpaužas drošā rīcībā, bezbailīgā briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids."

Tikai te nekas nav teikts par šādas izturēšanās cēloņiem un iemesliem. No malas var izskatīties drosmīgi, bet īstenībā būt muļķīgi vai vēl kā savādāk.
Žurka, iedzīta kaktā, kaujas pilnīgi bezbailīgi un nāvi nicinoši. Bet žurka nav drosmīga.
Muļķis, kas ir par dumju, lai novērtētu situāciju, riskē un, piemēram, kaut ko pilnīgi nejauši izglābj. Kāda tā ir drosme?
Iepriekš izdomāta un aprēķināta situācija, kas izskatās riskanta, bet īstenībā tāda nav. Drosme?
Un tā tālāk.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 07.11.2007 19:07

man domāt vislielākā drosme bieži vien ir pārvarēt sevi. kas var attiekties uz jebkuru dzīves jomu un bieži uz sīkumiem. tipa: ieiet nezināmajā

Iesūtīja: Shadowstalker ; laiks: 07.11.2007 19:19

Drosme ir iet grūtāko un bīstamāko ceļu tad, kad tas nav personīgi vitāli nepieciešams.

Roviela, attiecībā uz drosmīgo nekad nevar izvērtēt visus apstākļus. Ja viss būtu afigenna izvērtēts un zināms, tad kas tā vairs par drosmi, piemēram, iet ugunī, zinot, ka tu 100% nesadegsi. Un ja tu zināsi, ka 100% sadegsi, tad vai tu iesi un veiksi to "drosmīgo" darbību?
Tieši tāpēc jau tas ir drosmīgi, ka nav zināms, kas galu galā ir sagaidāms. Citi nobijās no nezināmā, tu nenobijies. Attiecīgi biji drosmīgs gana, lai to izdarītu.

Iesūtīja: Roviela ; laiks: 07.11.2007 20:19

Tāpēc es runāju ne par cilvēku, kurš par spīti sev labi redzamam riskam, riskē un viss notiek, bet par tādu, kurš risku novērtēt nemaz neprot. Tas, kurš neprot - tas nav drosmīgs, bet tas pirmais - ir. Laikam neskaidri uzrakstīju. Novērtēt neprotošais ielīdīs arī tajā 100% zaudētajā lietā, drosmīgais - nē. Drosme nav atdalāma no veselā saprāta, manuprāt, pareizāk - bez tā, tā vairs nav drosme, bet neprāts. Un otrādi - pārāk prātīgais un piesardzīgais arī nav drosmīgs.

Iesūtīja: Selina ; laiks: 07.11.2007 20:21

Man patika drosmes definīcija, ko dzirdēju vienā filmā. Drosme nav baiļu nejušana, tā ir apziņa, ka kaut kas ir svarīgāks par bailēm.

Iesūtīja: Kehastus ; laiks: 07.11.2007 21:32

Cik skatījos teorijā tad kā izrādas drosme ir viena no tikumiskās ētikas pamattikumiem ..

Iesūtīja: lilsiiis ; laiks: 07.11.2007 22:06

skaidrojumu meklēju gan svešvārdu vārdnīcā, gan LP enciklopēdijā. Lieki teikt, ka skaidrojumu neatradu.
vai tiešām drosme ir tik pašsaprotams jēdziens???
katrs var drosmi iztulkot pēc sava prāta un saprašanas. kāda patiesība būs katrā no šiem skaidrojumiem...
______________________________________________________________

drosme mūsdienās un desmitus gadu atpakaļ kā jēdziens un tā izpausme, manuprāt, atšķiras.

_ _ _ _

piemēram, kā vēstures avoti liecina, ka uz Brīvības cīņām latviešu strēlniekiem palīgā devušies pat 14 - 15 gadīgi zēni. viņi bija gatavi darīt nepateicīgus un reizē arī bīstamus darbus, jo pat ložu pienešana īstam strēlniekam varēja būt nāvējoša. ( daudz jau nevajag, lai kādu ķerta nomaldījusies lode) un tā priekš 14 -15 gadīga zēna bija drosme.

bet mūsdienās vai šādi pusaudži tik lielā skaitā kā toreiz spētu doties un no sirds un dvēseles aizstāvēt Latviju?

mani par to māc šaubas...

_ _ _ _

ceru, ka šis mans sviestainais skaidrojums būs kaut kam derīgs...

Iesūtīja: Anomalia ; laiks: 24.11.2007 18:06

Drosme?
Pastiprināts uzbudinājuma stāvoklis, kad cilvēks nu neīsti kontrolē savu apziņu.
Ļoti nekonkrēts jautājums un sarežģits.

Iesūtīja: Arsuka ; laiks: 24.11.2007 18:17

Drosme ir muļķības un iztēles trūkuma savienojums.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 24.11.2007 18:29

ai ai Arsuka...

Silverdove posts baigi patika
viena no drosmēm ir arī vnk spēja būt pašam un klausīt savai pārliecībai, vēlmēm utml
(es te nerunāju par visatļautību vai ko tādu lūdzu nepārprast)
īstenībā visi bieži vien nobīstamies kaut ko darīt sevis dēļ

Iesūtīja: Grim ; laiks: 09.02.2008 00:46

Drosme ir piecelties pēc kritiena un turpināt iesākto.

Iesūtīja: Agate ; laiks: 11.02.2008 16:40

Minot piemērus nevar izskaidrot nozīmi. Tomēr var teikt, ka būt drošsirdīgam nebūt nenozīmē būt pārgalvībam. Drošsirdība, pirmkārt, nozīmē spēja novērtēt situāciju. Un tad, ja ir pieļaujams iesaistīties, dodas pretī izaicinājumiem. Drošsirdība ir spēja riskēt pareizajā vietā un laikā.

Iesūtīja: -Guilty- ; laiks: 16.03.2008 13:26

Drosme. Hmm.. labs jautājums. Manuprāt, tā ir spēja ļauties kaut kam, spēja pārkāpt pāri saviem principiem, savām bailēm.
..un vēl, noteikti vislielāko drosmi vajag, lai atvērtos cilvēkam - atvērt savas domas, iekšējo pasauli. Tas ir drosmīgi.


Es neuzskatu, ka liela mutes plātīšana, par to, ka Tev vienalga par citu domām, vai sava subjektīvā un ne vienmēr pozitīvā viedokļa izteikšana, ir drosme. Drosme ir darīt to, ko nekad neesi darījis un nekad neesi piedzīvojis.

Iesūtīja: Arbūzgalva ; laiks: 16.03.2008 13:28

Drosme ir palīdzēt cilvēkam nelaimē, riskējot ar to, ka vari pats ciest.

Man nevajag skatīties enciklopēdijās, lai iegūtu skaidrojumu.
Katram mums drosme ir kas cits.

Drosme ir nepadoties, ja kaut kas nesanāk.

Iesūtīja: evita6308 ; laiks: 12.04.2008 19:47

Drosme nav nebaidīties, bet uzvarēt bailes un turpināt iesākto.

Iesūtīja: La Keira ; laiks: 22.04.2008 14:45

tieši tas ko es gribēju teikt! - Drosme ir baiļu pārvarēšana, nevis nebaidīšanās. Precīzāk - spītēšana bailēm, ja saproti ko es ar to domāju

Iesūtīja: Alija2 ; laiks: 22.04.2008 14:47

vispār drosmīgi cilvēki bieži iet bojā traģiski, toties viņi cīnās nevis slēpjas... uzskatu ka slikta ir pārdrošība, bet tas jau ir kas cits...
nu varu minēt piemēru, ka viens vīrietis ieskrēja degošā māja, lai izglabtu cilvēku

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 01.06.2013 22:20

Skaidrojošā vārdnīca tezaurs: Drosme - Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.

Drosme var izpausties dažādi, jo arī bailes mēdz būt dažādas. Bailes no nezināmā, bailes no nāves, bailes no runāšanas kāda priekšā. Drosme, ir saņemšanās un baiļu pārvarēšana. Parasti aicina drosminiekus, lai kaut ko darītu. Reizēm viņi nav jāaicina un viņi paši nāk, jo nebaidās, jo zina, ka kādam ir jāizdara lietas, kad citi nespēj. Reizēm nākas pašam saņemt drosmi.

Iesūtīja: Sarlote.... ; laiks: 05.06.2013 21:01

Manuprāt, drosme ir spēja izdarīt kaut k otādu, ko citi tādā situācijā nedarītu. Drosme ir nesavtīga un arī spēja rīkoties pretēji bailēm, izmisumam, noslēg'tibai. Drosmi tā cildina, jo tā ir daudz ko izglābusi, mainījusi. Tā ir pārvērtusi daudzas šķietami neglābjamās situācijas un devusi cerību tiem, kuriem tādas nav. Ta'dod cerību uz labāku dzīvi, uz labaķu atrisina'jumu, uz labāku nākotni.
Drosme var izpausties ļoti dažādi.
Tā var psrādīties kādu izglābjot, gan fiziski, gan morāli, kā arī pārkāpjot kādu "slieksni" savā prātā. Pārvarēt bailes kādā sarežģītā situācijā. Nepakļauties baram, domāt, rīkoties citādi. Darīt pēc iespējas labāk, nekā citi.