Pavediena drukājamā versija

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.03.2013 00:26

No kā tas, Tavuprāt, ir atkarīgs? Vai nostrādā gēni vai tomēr tas cik pozitīvs vai negatīvs piemērs ir vecāki? Vai kādreiz esi pieķēris sevi, ka tomēr, lai kā teiktu, ka neesi līdzīgs nemaz, tomēr esi? Vai, Tavuprāt, bērni ir labākas vai sliktākas vecāku versijas?


Domīgu nedēļu,

Andromeda

Iesūtīja: Overlord ; laiks: 18.03.2013 00:33

Arbūzs! To nevar viennozīmīgi pateikt! Var būt gēni, var būt piemērs vai varbūt vēl kaut kas cits. Domāju ka galu galā-tas ābols aizkrīt makten tālu

Iesūtīja: josephine ; laiks: 18.03.2013 08:21

To, protams, nevar pateikt viennozīmīgi. Ābols jau kaut kur aizripo, bet jautājums vai uz labāku vai sliktāku pusi..? Ja ābols nokrīt tieši tur pat ābelei pie saknēm, tad jau arī patiesībā savu uzdevumu veicis ir visai nesekmīgi, jo ideja jau tomēr ir par attīstību un virzīšanos uz priekšu, nevis būšanu par kopiju. Tam ābolītim ir jāatrod pašam savs ceļš, arī paturot prātā, no kurienes nācis.

Iesūtīja: Grēkmeistars ; laiks: 18.03.2013 16:31

Gadās.

Vislabāk to var novērot ģimenē, kur ir vairāki bērni. Noteikti būs vismaz viens, kurš no ābeles aizkritīs varen tālu.

Iesūtīja: echo3 ; laiks: 18.03.2013 20:42

Ābols no ābeles tālu nekrīt - piekrītu. Teiciens jau, galu galā, nenozīmē fizisku aizbraukšanu, bet gan rakstura iezīmes, noslieces un domāšanas veidu. Arī izskatu, bet to mazāk.

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 18.03.2013 23:03

Jā, es vairāk tiešām biju domājusi rakstura ziņā, par ko tieši ir arī teiciens.

Laikam esmu tajā vecumā, kad varu paskatīties no malas gan uz vecākiem, gan uz sevi. Lai kā kādreiz apgalvoju, ka ne pa kam neesmu nevienam līdzīga, bet tomēr ir tādas lietas, kas ir absolūti neapzināti, laužās cauri vai nu aizgūtas lietas vai tiešām gēnos. Ir lietas, kuras iespējams esmu iemacījusies labāk kontrolēt nekā varbūt kāds cits ģimenē, ir lietas, kuras redzu, ka pašai arī ir un traucē vai diži netīk, līdz ar to zinu pie kā jāstrādā vairāk.

Raksturs ir jāaudzina (pašam)

Iesūtīja: Miervaldis Gotiņš ; laiks: 19.03.2013 11:17

Kopija nav, bet vesela rinda iezīmju saglabājas.

Iesūtīja: kaiva ; laiks: 19.03.2013 17:53

cilveka būtībai nav nekāda sakara ar ģimeni. proti tas kas tevī ir nenāk ne no viena cita, tas esi tikai tu.
bet cilvēks bieži vien izvēlas piedzimt "starp līdzīgiem"- tieši tāpēc lai varētu labāk saprasties, labāk veikt sadzīvi.
mūsu ģimenē (es ar brāli, mamma un viņas vecāki) visiem ir kaut kāda skaidri redzama bet neizteikta saprašanās, visos ir kāds kodols kas ir viens un tas pats.
bet tas pilnīgi nemaz nav brāļa draudzenei un viņiem arī diez kā neiet.

bet ir protams ģimenes kur "nolasās" līdzīgāki cilv tādi kas harmonē un ir tādas kur -nenolasās :>

bet tikuntā katrs protams ir pilnīgi kaut kas cits,
pat tad ja piedzimst divi dirģenti dvīņi
katrs ir tikai un vienīgi viņš pats

Iesūtīja: Andromeda ; laiks: 19.03.2013 18:17

Aha, un tu gribi teikt, ka bērni izvēlās piedzimt, piemēram, ģimenē, kur vecāki ir dzērāji un narkomāni? Neizvēlas. Vecākus mēs nevaram izvēlēties.

Protams, cilvēks ar savām izvēlēm un pieņemtajām vērtībām var sevi manīt, bet ir arī neapzinātas lietas, kas nāk no vecākiem.

Iesūtīja: Hermaine ; laiks: 20.03.2013 15:53

Atbildēju nē, galvenokārt balstoties uz personīgo pieredzi. Protams, vispārīgi var būt dažādi gadījumi - ja vecāki ir tādi labi un garā stipri cilvēki, domāju, ka arī bērniem to izdodas tā kā ieaudzināt, un tad arī veidojas tas kaivas aprakstītais ģimenes kodols. Taču gribētu izteikt minējumu, ka tas galvenokārt darbojas vecāku labo īpašību iespaidā.
Diemžēl manā gadījumā manis pašas vecāki un arī man zināmais pēdējais atlikušais vecvecāks ir visi ļoti dažāda rakstura un vērtību cilvēki, līdz ar to mēs ar māsu arī esam iznākušas pilnīgi atšķirīgas no saviem radītājiem, taču savādā veidā esam diezgan līdzīgas. Vienīgo izskaidrojumu tam es varu iedomāties, ka abas tomēr augām vienādos apstākļos un redzējām visas tās nejēdzības, tāpēc abas esam cīnītājas un pašas savas laimes kalējas, jo no vecākiem lielākoties varējām mācīties to, ko nevajag ar savu dzīvi darīt.

Iesūtīja: Ungaarijas ragaste ; laiks: 23.03.2013 11:47

Gadās, tāpēc, ka ir āboli, kas nokrīt turpat pie stumbra, bet gadās arī āboli, kas aizripo tā, ka pēc tam vairs nesaproti, kurā ābelē izauguši. :]

Un ar audzināšanu ir tā, ka var jau izdarīt visu kā nākas, bet tad vienā reizē notiek kaut kas, ka cilvēks izdarās tā, ka mati slienas stāvus... Un tad nu patiešām sāc domāt, vai tas ir ābols no tās ābeles.

Iesūtīja: Mattiass ; laiks: 28.03.2013 15:23

Gadās, meh.

Man pašam ir nelāgas īpašības no priekštečiem, un, novērojot citus, arī jāsecina, ka ir daudz līdzību.

Iesūtīja: Hermī-Džinnī-Luna ; laiks: 06.05.2021 08:02

kā kuru reizi. ģenētika.